Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Sistēmas bērni»: nedaudz audzis audžuģimeņu skaits

Audžuģimeņu skaits aug, taču 23 pašvaldībās nav nevienas

Kopš “Sistēmas bērnu” rubrikas sabiedriskajos medijos bērnu skaits bērnunamos sarucis gandrīz par trešdaļu. Ģimeņu interese uzņemt bērnus no bērnunamiem strauji auga 2017. gada labdarības maratona “Dod pieci!” laikā. Un pēc maratona tika izveidota īpaša ģimeņu atbalsta kustība “Plecs”. Lai gan audžuģimeņu skaits šo gadu laikā ir nedaudz pieaudzis, visiem audžuģimeņu aizvien nepietiek. Vairāk nekā 20 pašvaldībās nav nevienas audžuģimenes.

ĪSUMĀ:

  • Divos gados audžuģimeņu pulkam pievienojušās vien aptuveni 100 ģimenes.
  • 23 pašvaldībās aizvien nav nevienas audžuģimenes, bet virknē - tikai viena vai divas.
  • Garkalnē iedzīvotāju skaits aug, bet audžuģimeņu nav. Bāriņtiesas vadītāja  neredz nepieciešamību.
  • Lai gan pabalsti audžuģimenēm ir auguši, cerētais rezultāts nav sasniegts.
  • Norāda uz bāriņtiesu pretimnākšanu kā būtisku faktoru.

Pirms gandrīz diviem gadiem, sākot “Sistēmas bērnu” rubriku, vairāk nekā 1200 bērni dzīvo bērnunamos. Brīvo audžuģimeņu trūkums sekmēja bērnu ievietošanu institucionālā vidē. Audžuģimenes 2017. gadā atklāti stāstīja, ka saskaras ar aizspriedumiem, kā arī līdzcilvēku un bāriņtiesu darbinieku noraidošu attieksmi.

2017. gada pavasarī 26 pašvaldībās nebija nevienas audžuģimenes. Tā vietā bez vecāku gādības palikušos bērnus ielika bērnunamos. Pērn darbu sāka audžuģimeņu atbalsta centri un ģimeņu atbalsta kustība “Plecs”. Tomēr pašvaldību, kurās nav nevienas audžuģimenes, aizvien ir gana daudz – 23.

Tāpat aizvien ir ļoti daudzas pašvaldības, kur audžuģimeņu skaits ir neliels:

  • Līvānu novads – 2
  • Varakļānu novads - 2
  • Viesītes novads – 2
  • Strenču novads – 2
  • Babītes novads – 2
  • Auces novads – 1
  • Aizkraukles novads - 1
  • Durbes novads – 1
  • Pāvilostas novads – 1
  • Rucavas novads – 1

Garkalnē iedzīvotāju skaits aug, bet audžuģimeņu nav

Viena no pašvaldībām, kurā audžuģimeņu nebija pirms diviem gadiem un nav aizvien, ir Garkalne, kurā iedzīvotāju skaits aug no gada uz gadu. Bet uz nepilniem desmit tūkstošiem cilvēku nav nevienas audžuģimenes.

Šis ir viens no tiem novadiem, par kuriem aizvien tiek saņemtas ziņas par bāriņtiesas vienaldzīgo un pat noraidošo attieksmi. Kāda ģimene, kas mēģinājusi iet šo ceļu, pieredzēto bāriņtiesā salīdzina ar elli. Tomēr pagaidām kameras priekšā runāt viņi nav gatavi.

Sarunāt interviju ar bāriņtiesas vadību arī nebija viegli. Telefonsarunā pirms intervijas bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Freivalde teica, ka viņai mums neesot nekā sakāma. Arī pirms intervijas ieraksta viņa vairākas minūtes pauž savu personīgo viedokli, ka varbūt arī labi, ka audžuģimeņu nav, bet, sākot ierakstu, balss tonis, žesti un doma nedaudz mainās. Garkalnē esot daudz adopciju – 50. Bet kāpēc audžuģimeņu nav?

“Sociālais pētījums pie mums par to šobrīd nav veikts.

Ja prasāt tīri manu viedokli, nesaskatu tam vajadzību. Tam ir vajadzīgi lieli līdzekļi, par to ir tālāk jālemj deputātiem.

Un ko tad dotu šis sociālais pētījums? Iztērētas naudas. Bet vai no tā kaut kas varētu mainīties? Jā, mēs zinātu, kāpēc tas tā ir, bet cilvēku lēmumi tā vai tā paliks tādi, kādi tie ir,” komentē Freivalde.

Varbūt visi nav tik turīgi, lai ar valsts pabalstiem nodrošinātu audžubērniem visu nepieciešamo, viņa piebilst.

Pabalsti auguši, bet cerētā rezultāta nav

Nauda ir viens no faktoriem, kas palīdz izšķirties par vai pret bērnu uzņemšanu, bet ne galvenais, saka Audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne. Audžuģimenēm no pagājušā gada piešķirtas sociālās garantijas un palielināta atlīdzība par pašaizliedzīgo darbu. Vēl pirms gada audžuģimenes mēnesī saņēma nepilnus 114 eiro, neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē, bet tagad tās saņem 171 eiro par vienu bērnu un summa aug atbilstoši bērnu skaitam. Tas nesis mazāk augļu, nekā sākumā cerēts.

“Tas ir, protams, personas izšķiršanās jautājums, vai viņa vispār ir gatava to darīt. Tik daudz, cik mēs no politikas veidošanas puses esam varējuši izdarīt, to mēs izdarījām, bet, protams, tas ir pašvaldību jautājums,” norāda Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (“Jaunā vienotība”).

Audžuģimeņu apvienības “Terēze” līdere gan saskata zināmu likumsakarību: kur audžuģimenēm pieejami pakalpojumi un kur bāriņtiesu attieksme pretimnākoša.

Un

Bāriņtiesu darbinieku asociācijā ar nožēlu atzīst, ka ne visiem ir pozitīva attieksme pret audžuģimenēm. Tas arī esot iemesls tam, kāpēc atsevišķos novados šo ģimeņu vispār nav.

“Vai ir pieredze kāda slikta bijusi, vai vienkārši tāda dzīves uztvere, ka audžuģimenes nav tas labākais ārpusģimenes aprūpes veids. Nemāku sacīt šobrīd, bet ir kolēģi, kuriem nav pozitīva attieksme. Ar nožēlu tas ir jāatzīst,” saka Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere.

Kopumā skaits aug

“Tā dinamika: 2017. gadā statusu ieguva apmēram 67 ģimenes, pirms tam – 30. Tā kā progress ir,” norāda atbalsta kustības “Plecs” eksperte Līga Tetere.

“Dod pieci!” maratonā saziedotās naudas apmērs ģimeņu atbalstīšanai bija vērienīgs – nepilni 400 000 eiro. Ieviestas dažādas atbalsta programmas, rīkotas tikšanās ar audžuvecākiem, taču atdeve ir mazāka, nekā iecerēts, atzīst iesaistītās puses. Uzsākot sižetu ciklu, Latvijā bija nedaudz vairāk nekā 500 audžuģimenes. Pērnā gada nogalē – 629.

Tātad divu gadu laikā audžuģimeņu pulkam pievienojušās vien aptuveni 100 ģimenes.

Audžuģimenes būšot nākamās iespējamās labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) viena no prioritātēm. Petraviča jau esot sazinājusies ar vairākām audžuģimenēm un pauž pārliecību, ka problēmas risinās: “Es negribētu spēlēties ar termiņiem, jo es vēl neesmu nominēta. Vēl nevar zināt, vai tā notiks. Par termiņiem es tiešām negribētu runāt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti