Pēc 13. novembra terora aktiem Parīzē līdz šim nepieredzētu sparu ieguvušas runas par iespējamu robežkontroļu atjaunošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas zonas nākotni. Par robežkontroles pasākumu pastiprināšanu galvenokārt tiek runāts saistībā ar bēgļu krīzi un terorisma apkarošanu, gandrīz nemaz nepieminot to, ka atvērtās robežas savās interesēs nekavējas izmantot noziedznieki.
- Bēg simtiem aizdomās turēto un notiesāto
- Lai meklētu starptautiski, jāiziet gara procedūra
- Bēgšana kā loterija
- Terorisma draudi var piespiest rīkot plašākas pārbaudes
- Aviopasažieru reģistrs - solis uz priekšu noziedznieku izsekošanā
Bēg simtiem aizdomās turēto un notiesāto
"Šo starptautiskās meklēšanas gadījumu skaits ir pieaudzis un, neapšaubāmi, to ir sekmējusi arī šī brīvās pārvietošanās iespēja. Pirms mūsu iestāšanās Šengenas zonā, piemēram, 2004. gadā kādi 20 noziedznieki Latvijai tika izdoti no ārvalstīm, tagad šis skaitlis pārsniedz simtu.
Neapšaubāmi, šis skaits ir palielinājies. Tās ir globalizācijas neizbēgamas sekas," spriež Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja SIRENE Latvijas Nacionālās nodaļas priekšnieks Māris Geida.
Starptautiskajā meklēšanā izsludinātā Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, kura pazuda no Latvijas pēc tam, kad prokuratūra pieņēma lēmumu par viņas saukšanu pie kriminālatbildības, un par sava drauga nogalināšanu notiesātais skolnieks Arams Gabrieļans – par šo personu aizbēgšanu uz ārzemēm sabiedrība zina tikai tādēļ, ka viņi bijuši iesaistīti skaļās krimināllietās.
Tomēr patiesais uz ārzemēm aizbēgušo par noziedzīgiem nodomiem aizdomās turēto vai pat notiesāto cilvēku skaits, iespējams, mērāms simtos. Mēģinājumi aizbēgt uz ārzemēm nav nekāds retums, liecina Valsts robežsardzes rīcībā esošie dati – šogad vien robežsargiem izdevies aizturēt jau 189 policijas meklēšanā esošas personas. Tas ir divas reizes vairāk nekā aizpērn.
Valsts robežsardzes Nacionālā koordinācijas centra vadītāja vietnieks Raivo Upenieks to skaidro ar "prezidentūras faktoru". "Kāpēc tieši 2015. gadā ir tāds skaits? Tāpēc, ka mums bija Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pasākumi, kuru rezultātā bija pastiprināta robežkontrole, kas ietvēra visu, tajā skaitā Latvijas valstspiederīgo, datu pārbaudes datu pārbaudes sistēmā. Visas personas tika pārbaudītas caur informācijas sistēmām, un rezultātā tika notverti šie policijas meklēšanā esošie cilvēki. Aug arī robežsargu profesionalitāte. Aptuveni puse no šīm aizturētajām 189 personām ir aizturētas lidostā "Rīga", varu pieminēt, ka 80% gadījumu tie ir lidojumi uz un no Lielbritānijas. Ko mēs no tā varam secināt? Ka robežsargi arvien vairāk personu ievada izlases kārtībā informācijas sistēmās," pats atbild Upenieks.
Lai meklētu starptautiski, jāiziet gara procedūra
Iepazīstoties ar Valsts robežsardzes sniegto operatīvo informāciju, nevar nepamanīt, ka daļa policijas meklēšanā esošo personu tiek aizturētas nevis brīdī, kad tās mēģina aizbraukt no Latvijas, bet gan jau atgriežoties valstī. Šoruden trīs mēnešu laikā, atgriežoties Latvijā, aizturēti 11 cilvēki. To vidū ir kāds pirms dažām nedēļām aizturēts Latvijas pilsonis, kurš policijas meklēšanā bijis vairāk nekā trīs gadus. Viņš Latvijā ieradies no Lielbritānijas un aizturēts lidostā Rīga.
Faktu, ka daļai meklēšanā esošu personu acīmredzot izdodas netraucēti aizbraukt no Latvijas, Geida komentē šādi:
"Ja cilvēks tiek meklēts Latvijā, viņš, visticamāk, ir iekļauts nacionālajās policijas meklēšanas sistēmās, bet problēma ir tāda, ka nacionālās sistēmas šobrīd nav pieejamas ārpus Šengenas un Lielbritānijā. Un tas laiks, kas tiek veltīts, lai panāktu personas iekļaušanu starptautiskajās meklēšanas sistēmās, nav nemaz tik īss.
Ir noteikta procedūra, kas ir jāiziet, lai personu iekļautu starptautiskajās meklēšanas sistēmās. Sākumā meklēšanas pasākumi tiek veikti Latvijā un tikai tad, ja kādu noteiktu laiku, meklējot Latvijā, viņu neizdodas atrast vai ir iegūtas kādas ziņas, ka persona varētu būt izceļojusi, tikai sākas procedūras, lai panāktu šo iekļaušanu starptautiskajās meklēšanas sistēmās. Protams, pie šādas situācijas persona jau var atrasties Lielbritānijā vai jebkurā citā valstī, un tad jau ir jautājums par to, kādus pasākumus policija veic, lai šo personu atrastu, lokalizētu un, ievērojot visas noteiktās procedūras, izdotu," saka Geida.
Tikmēr Upenieks nenoliedz varbūtību, ka daļa aizbēgušo vienkārši izgājuši robežkontroli, nepievēršot sev Valsts robežsardzes darbinieku uzmanību. "Visām personām, šķērsojot ārējo robežu, tiek veikta robežpārbaude. Bet ir atšķirība, vai tas ir ES pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, vai tas ir trešo valstu pilsonis. Ja tas ir Latvijas pilsonis, piemēram, tad viņam tiek veikta minimālā pārbaude, kas nozīmē salīdzināt viņa pasi ar viņa seju, pārliecināties, vai dokuments nesatur viltojuma pazīmes un, iespējams, uzdot kādus kontroljautājumus," norāda Upenieks. "Bet standarta gadījumā viņa dati netiek ievadīti informācijas sistēmās, atšķirībā no trešo valstu pilsoņiem, kuru dati visi tiek ievadīti informācijas sistēmā. Ko nozīmē šī datu ievade? Ievadot personas datus, sistēma veic personas datu pārbaudi vairākās informācijas sistēmās un, ja runa ir par meklēšanā esošām personām, šī sistēma izdos paziņojumu, ka persona atrodas meklēšanā. Tātad – mums viņa ir jāaiztur un jānodod policijai," saka Upenieks.
Bēgšana kā loterija
Mēģinājums šādā veidā aizbēgt no Latvijas gan esot pielīdzināms loterijai – var paveikties, bet var arī nepaveikties, uzsver Upenieks. "Šengenas robežkodekss atļauj atsevišķos gadījumos veikt personas datu pārbaudes pēc izlases principa. Un šīs aizturētās personas, kas tiek konstatētas, atgriežoties Latvijā…mums ir robežsardzē noteikts, ka personas, kas atgriežas no Anglijas ar tā saucamajām atgriešanās apliecībām, visas ir jāpārbauda," saka Upenieks. "Ko tas nozīmē? Kad viņš ceļoja ārā, viņam bija pase un viņš netika pārbaudīts, bet tad, kad viņš ceļo atpakaļ, viņš tiek pārbaudīts un, ja viņš ir meklēšanā, viņš noteikti tiks aizturēts," atzīmē Upenieks.
Geida vēl piebilst, ka daļa meklēšanā esošo personu, ko aiztur Valsts robežsardze, ir cilvēki, kas nonākuši citu valstu tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un tiek deportēti no attiecīgās valsts. Neesot gan pamata uzskatīt, ka šādas procedūras vērstas tikai pret Latvijas valstspiederīgajiem. "Tas, protams, ir neizbēgams blakusprodukts šīm Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties Šengenas zonā bez robežkontroles," secina Geida.
Viņš tomēr uzsver, ka Šengenas zonā, pie kuras gan nepieder nedz Lielbritānija, nedz Īrija, ir radīti vairāki mehānismi, lai neesošu robežkontroļu apstākļos tomēr ierobežotu noziedznieku iespējas izmantot pārvietošanās brīvību izbēgšanai no soda.
"Lai kompensētu robežkontroles neesamību, ES ir ieviesti daudzi kompensējoši mehānismi. Visbiežāk izmantotais ir Šengenas informācijas sistēma, kura ir ļoti viegli izmantojama un, tiklīdz personas dati ir ievadīti šajā sistēmā, šis ieraksts ir tūlītēji pieejams citās valstīs," pauž Geida.
"Ja persona tiktu kaut kur konstatēta, viņa nekavējoties tiktu aizturēta izdošanas nolūkos. Bet tas ir tikai viens no mehānismiem, ir vēl daudzi citi mehānismi, kas ir ļoti sekmējuši policijas sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm," viņš norāda.
Terorisma draudi var piespiest rīkot plašākas pārbaudes
Tikmēr atklāts paliek jautājums: "Ko darīt, lai Latvija nekļūtu par noziedznieku eksportvalsti?" Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Aleksejs Loskutovs spriež, ka ar pārvietošanās brīvības ierobežošanu tomēr nevajadzētu pārsteigties. "Tāds apgalvojums par noziedznieku eksportu būtu par skaļu, būsim reālisti – statistiski vairāk ir cilvēku, kam nav problēmas ar tiesībaizsardzības iestādēm Latvijā un tomēr starp šiem cilvēkiem ir tie, kuri izdara noziegumus ārvalstīs," atzīmē Loskutovs.
Tikmēr tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL – TB/LNNK), kurš pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem nāca klajā ar paziņojumu par robežkontroļu atjaunošanas nepieciešamību, norāda, ka, ieviešot terminētus robežkontroles pasākumus Šengenas zonā, būtu nespējams "nošaut divus zaķus uzreiz".
"Par robežkontroles pasākumu intensitāti ir jālemj drošības struktūrām, imigrācijas dienestiem un policijai. Un, es domāju, šie terminētie un dažādas intensitātes pasākumi dod rezultātus," norāda Rasnačs. "Ir iespēja, kā tautā saka, izķert šos meklēšanā esošos un vienlaikus konstatēt arī kādus no tiem 700 000, protams, ne jau visus, bet vismaz daļu no tiem, kuri šeit ES atrodas bez identifikācijām," klāsta ministrs.
Upenieks no Valsts robežsardzes Nacionālās koordinācijas centra apliecina, ka attiecīga lēmuma gadījumā robežsardze, protams, nodrošinās arī pastiprinātas kontroles. "Ja tiks pieņemts atsevišķs lēmums, ka jāveic visu ārējo robežu šķērsojošo personu datu ievade, protams, šo te personu konstatēšanas iespējas palielināsies daudzkārtīgi. Bet, kamēr nav šāds uzdevums dots, to mēs darām tikai izlases kārtībā," saka Upenieks.
Tomēr tādā gadījumā jārēķinās ar to, ka neērtības nāksies pieciest arī ceļotājiem, kam nav nekādu nelāgu nolūku. "Visu personu datu ievade informācijas sistēmā uzreiz palielina administratīvo slodzi pašiem robežsargiem. Tātad – veidojas rindas, aug pasažieru neapmierinātība. Ar to ir jārēķinās. Bet, ņemot vērā terorisma draudus, iespējams, šāds lēmums tiks pieņemts," teica Upenieks. "Pašlaik jau tiek runāts par to, ka starp atsevišķām dalībvalstīm tiks atjaunota robežkontrole uz iekšējām robežām, tad, iespējams, viens no risinājuma variantiem būs panākt, ka jebkuras ārējo robežu šķērsojušas personas datu pārbaude tiks veikta arī datorizēti," norāda Upenieks.
Aviopasažieru reģistrs - solis uz priekšu noziedznieku izsekošanā
Viens no pasākumiem, kuru plānots ieviest terorisma apkarošanas vārdā, bet kas varētu līdzēt arī bēguļojošu noziedznieku notveršanā, ir aviopasažieru reģistrs. Vienošanos par šāda reģistra izveidi ES dalībvalstis panāca šā mēneša sākumā.
"Datu bāzes tiek saslēgtas un ne tikai nacionālajā līmenī. Tas tiek darīts gan ES līmenī, gan arī atsevišķos jautājumos sadarbībā ar vairākām lielvalstīm," saka Upenieks. "Es domāju, ka liela nozīme būs pasažieru reģistram. Un, ja līdz šim Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību komiteja to ir vairāku gadu garumā bloķējusi, tad tagad, cik es saprotu, ir apņemšanās tam vairs šķēršļus nelikt, un šī gada nogalē būs panākta galīgā vienošanās par pasažieru reģistru. Tas ir viens no galvenajiem instrumentiem šo datu bāzu uzlabošanā un savstarpējā informācijas apmaiņā," pauž Upenieks.
Cerības uz aviopasažieru reģistra izmantošanu ne tikai teroristu tvarstīšanā liek arī Geida. "Arī policija varēs izmantot šo iespēju pārbaudīt personu datus gadījumos, kad tas skar smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu. Šādās situācijās drīkstēs veikt pārbaudes un noskaidrot ziņas par pasažieriem," saka Geida.
Latvijā šādu aviopasažieru reģistru, kuru administrēs Drošības policija, plānots ieviest nākamā gada sākumā. Atklāts gan paliek jautājums, kā panākt, lai meklēšanā esošie bēgšanai no Latvijas neizvēlētos citus ceļus.
