Aptaujas liecina, ka liela Latvijas sabiedrības daļa ir pret regulējumu viendzimuma pāru attiecībām. Taču ir arī Latvijas sabiedrības daļa, kurai ar šo nelegālo attiecību statusu ir jāsadzīvo ikdienā. Un tas ir gan valsts attieksmes jautājums, gan arī daudzas sadzīviskas neērtības.
Linda un Marta
Linda un Marta kopā ir piecus gadus un audzina divas meitas: vienai deviņi, otrai – desmit gadi.
"Te gandrīz vai jājautā, kas ir ģimene. Mēs esam diezgan daudz cilvēku: mēs esam ar manu dzīvesbiedri Martu un mums ir divi bērni, un bērniem ir arī tēvs, un tēvam ir sieva, un tad ir mana mamma. Tā kā nu tāda diezgan plaša ģimene," stāsta Linda.
Viņas vērtējumā sabiedrības attieksme pret netradicionālām ģimenēm nav ne ļoti slikta, ne arī īpaši atbalstoša. "Nav arī tā, ka ļoti svin šādas ģimenes. Un es domāju – nepatīkamākā lieta, ar ko ir bieži jāsaskaras, ir tas, ka tev visu laiku cilvēki ir jāinformē par savām attiecībām. (..) Bieži jautā, kas tad ir bioloģiskā mamma Un tā visu laiku.
Visu laiku tev ir cilvēkiem jāstāsta, lai gan tu vienkārši gribētu dzīvot, tā īsti neiedziļināties [stāstīt] svešiem cilvēkiem, kā tu dzīvo," saka Linda.
Viņa min arī kādu piemēru no skolas: "Mēs mainījām meitas skolu, un mēs devāmies iepazīties. Mēs iepazināmies ar skolotājiem, tad skolotāji iepazīstināja mūs ar direktori. Direktore mūs nosēdināja un teica: nu tad izstāstiet, kura tad ir kura mamma, kā tad te visas tās lietas notiek."
Tā kā viņu attiecības nav reģistrētas, sākas arī praktiskas dabas problēmas.
"Piemēram, mums ir īpašums, kas ir mums kopā. Nē, patiesībā nepieder mums kopā, jo mēs esam sveši cilvēki, tas pieder tikai man. Un uz mana vārda ir kredīts tādēļ, ka banka ne visai gribēja dot diviem tādiem svešiem cilvēkiem kā mēs, kas dzīvo kopā ar diviem bērniem nu jau diezgan daudzus gadus. Negribēja tātad to noformēt tā, ka uz mums abām. (..) Ja viņai [dzīvesbiedrei] pieder īpašums un ar viņu kaut kas notiek, - tas ir īpašums, ko mēs kopā esam iegādājušās- , pat ja viņa testamentā to ir man norakstījusi, ir viņas vecāki, kuriem tad man būs jāsamaksā vēlreiz par šo īpašumu, kas mums jau tā kā kopā pieder," stāsta Linda.
Galvenās bažas – par bērniem
Taču galvenās bažās tomēr ne par īpašumiem, bet par meitām. Marta juridiski viņām ir pilnīgi nekas.
"Piemēram, ja bērns brauc ekskursijā, tad obligāti man vai tēvam ir jāparaksta tas papīrs. Gan jau arī mana mamma varētu parakstīt, bet Marta nevar parakstīt šos papīrus, viņai jāvilto mans paraksts," stāsta Linda. Līdzīgi notiek arī tad, ja bērns ir jāved pie ārsta: "To var risināt ar pilnvaru, bet tā pilnvara tomēr ir katru gadu jāatjauno. Un mums ir divi bērni. Tie ir izdevumi, ko mēs īstenībā varētu iztērēt par pulciņiem."
Tas izpaužas gan sīkumos, gan nopietnākās situācijās. "Mums bija draudzene, kurai piedzima bērns kopā ar citu sievieti. Un viņai radās pēcdzemdību komplikācijas. Tas bērniņš palika viens pats, un tur bija jautājums par to, vai var sarunāt ar ārstiem, ka tā otra mamma var pieskatīt bērnu. Viņi sarunāja, tātad viss ir kārtībā. Bet ir nepatīkami, ka tu esi atkarīgs no tās sarunāšanas, kad tev ir jālūdz," stāsta Linda.
Viņa zina stāstīt, ka Latvijā šādu ģimeņu netrūkst, bet bērnu dēļ nevēlas stāstīt publiski. "Arī pēc šī sižeta nezinām, vai nemainīsies klases vecāku attieksme pret mums," piebilst Linda.
Pašlaik likuma rāmji ne tikai viendzimuma pāriem rada problēmas, bet iespēja reģistrēt partnerattiecības varētu palīdzēt arī citiem. Linda min piemēru: "Iedomāsimies, ka tēvs dzīvo Īrijā un īpaši nerūpējas par bērnu. Un [mammai] ir jaunas attiecības jau kādus 10 gadus, un tas bērns sauc par tēvu mātes otro partneri. Tajā brīdī, ja ar mammu kaut kas notiek, tad tas bērns tiek aiztransportēts uz Īriju pie sava tēva."
Būtiski – ne visus jautājumus par bērniem var atrisināt, rakstot pilnvaras. "Mūsu lielākā problēma un jautājums bija par bērniem, jo
mēs gribējām nodrošināt to, ka Martai būtu saskarsmes tiesības ar bērniem, ja ar mani kaut kas notiek. Tad notārs arī skaidri pateica, ka šīs nav lietas, ko jel kā var atrisināt," stāsta Linda.
Un jāatzīmē, ka kopumā viendzimuma pārus aizstāvošās organizācijas ir fiksējušas vairākus desmitus situācijas – īpašumu jomā, nodokļu jomā, ģimeņu tiesībās un vēl citās –, kurās viendzimuma pāriem nav nekāda risinājuma, kā rīkoties, neatzīstot pāri par pāri.
Pērs Bogomazovs
Frizieris Pērs Bogomazovs attiecībās ar dzīvesbiedru Andri ir sešus gadus. No vienas puses, viņš atzīst – daudzas situācijas jau var atrisināt, pilnvarojot savu dzīvesbiedru. Bet kāpēc valstij jāsagādā tādas neērtības, ja to var atrisināt, vienkārši piereģistrējot, ka viņi ir pāris? Turklāt pilnvaras nozīmē, ka par tām ir regulāri un lieki jādomā.
Pērs stāsta par situāciju pirms vairākiem gadiem: "Es nokļuvu reanimācijā ar smagiem apdegumiem. Mans dzīvesbiedrs nevarēja iegūt nekādu informāciju, kas ar man noticis. Viņam pateica, ka esmu reanimācijā. Vienīgais, kas būtu varējis uzzināt šo informāciju, būtu mana māte, kuru es gribētu pasargāt un varbūt ne uzreiz tieši šādu informāciju sniegt, bet tad, kad jau esmu mazdrusciņ uz kājām. Lai man nebūtu sajūtas, ka, esot reanimācijā, man būtu jāglābj māte."
Un, ja kopīgi bērni, tad problēmas vēl lielākas. Un ar īpašumtiesībām, protams, arī.
"Mums tagad ir tieši aktuāls jautājums – lauku māja, kas ir uz mana dzīvesbiedra vārda. Un mēs domājam, kā tagad arī man būt daļā no šī īpašuma. Un es esmu jau sarunājis savu klientu notāru, ka es iešu un mēs skatīsimies visus iespējamos variantus, kas būs izdevīgāk. Bet nu skaidrs, man būs jāmaksā notārei. Man, iespējams, būs arī jāpērk kaut kāda daļa no tā īpašuma, lai es varētu būt daļā. Jo redziet – viņš var arī man dāvināt, bet to vienmēr var apstrīdēt. Un, lai gan man ar viņa radiniekiem ir ļoti labas un siltas attiecības, tomēr kaut kādas problēmas gadījumā nekad nevar zināt, kā viss notiek. Un šobrīd tajā īpašumā dzīvo arī mana māte, un līdz ar to viņa arī būs neaizsargāta. Ja ar manu dzīvesbiedru kaut kas notiek, tad nu - kur tas viss paliek?" par juridiskajiem samezglojumiem stāsta Pērs.
Viņš norāda – protams, politiķi var izlikties, ka šādu pāru nav, un kaismīgi runāt par tradicionālām ģimenēm, bet tas nav risinājums. Jo arī viņi ir Latvijas sabiedrības daļa.
"Es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi neērts tieši Saeimai. Tā kā sabiedrībā ir ļoti pretēji viedokļi par to, līdz ar to pat ļoti daudzi deputāti, kuri varbūt savā prātā būtu par, bet viņi saprot, ar kādu pretuguni [saskarsies], kā tieši reaģēs sabiedrība. Un tas viņam nav izdevīgi. Viņam ir izdevīgāk runāt par daudz populistiskākām lietām," saka Pērs.
Nataša un Katja
Nataša un Katja ir no Maskavas. Nataša, kura ir suņu trenere, Latvijā ieradās pirms deviņiem gadiem kopā ar vīru, tad izšķīrās. Un tad Maskavā iepazinās ar Katju, kura bija gatava pārcelties uz Latviju.
"Es zināju, ka Latvijā nav legālas viendzimuma laulības, bet intuitīvi mēs jutām, es sapratu, ka būtu pareizi apprecēties ar Natašu un noformēt legāli uzturēšanās atļauju šeit. Un mēs paskatījāmies, kur precēties, un tā bija Dānija. Mūsu izvēle bija Dānija," stāsta Katja.
Un viņas apprecējušās Dānijā, kur bija patīkami izbrīnītas par cilvēku attieksmi: "Neviens neskatās ar kaut kādu izbrīnu, darbinieki normāli pieņem dokumentus un neviens pat neskatās, kurš tos tieši iesniedz. Vienkārši tas ir tik dīvaini pēc dzīves Maskavā un pēc dzīves Latvijā, ka tas pagaidām valsts iestādēs netiek uztverts kā norma."
"Tā vai šā lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šādas laulības tiek atzītas, un mēs sapratām, ka tuvākajā perspektīvā, varbūt ne šobrīd, bet, piemēram, pēc gada, diviem, šādas laulības tiks atzītas visur Eiropā. Un mums būs tādas pašas normālas tiesības kā parastiem pāriem un nevajadzēs neko tādu papildu tur izdomāt," stāsta Nataša.
Bet jāizdomā ir, jo Latvija neatzīst Dānijā reģistrētas attiecības. Natašai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, un, ja viņai būtu vīrs, uz tās pamata arī viņš te varētu dzīvot. Bet Katja tā nevar, jo viņa Natašai Latvijā juridiski nav nekas. Viņa gan var saņemt pagaidu atļauju, studējot Latvijā. Tie savukārt ir izdevumi mācību maksai.
Bet pagaidām ar šo visu viņas cenšas sadzīvot. "Man šeit ļoti patīk, mēs gribētu palikt šeit - strādāt, mācīties, radīt bērnus, dot ieguldījumu sabiedrībai. Jo es strādāju ar bērniem, Nataša ar suņiem," stāsta Katja.
"Parasti saka – ja jums nepatīk likumdošana šeit, brauciet uz citu vietu. Bet liekas, ka tas ir savādi, jo tā Latvija zaudē daudz cilvēku - interesantus, vērtīgus, profesionāļus, kas aizbrauc, jo vienkārši šeit nevar noformēt savas attiecības. Gribas vienkārši dzīvot kā normāliem cilvēkiem," saka Nataša.
Bērni viņām pašlaik ir ļoti aktuāls jautājums. "Mēs gribētu gan savus, gan pieņemtos. Mēs plānojam pamēģināt pašas, bet ja nesanāks, tas nekas, mēs arī labprāt adoptēsim," saka Katja.
Laiki mainās, bet politiķi aizvien noraidoši
Latvijā ir bijuši dažādi centieni panākt, lai viendzimuma attiecības no valsts puses tiktu atzītas. Bijuši praidi, konferences.
Savulaik viens no galvenajiem un ietekmīgākajiem pretiniekiem tam bija politiķis Ainars Šlesers. Viņa vadītā Latvijas Pirmā partija 2005. gadā panāca grozījumus Satversmē, nosakot, ka laulība Latvijā ir iespējama tikai starp vīrieti un sievieti. Ar viņu arī saistāma pazemojoša cilvēku noniecināšana, proti, 2006. gadā bariņš jauniešu praida dalībniekus apmētāja ar puvušām olām un pat izkārnījumiem. Jaunieši bija saistīti ar reliģisko organizāciju "Jaunā paaudze", savukārt tās līderi bija ciešās attiecībās ar Šleseru.
Šlesera laiks politikā beidzies, taču politiskā attieksme pret viendzimuma pāriem būtiski mainījusies nav. Politiķi nav bijuši gatavi dod šiem pāriem iespēju pat tikai reģistrēt attiecības, kā tas ir Igaunijā.
- 2015. gada ziemā priekšlikumus par viendzimuma pāru attiecību legalizāciju iesniedza "Vienotības" Saeimas deputāts Veiko Spolītis. Saeima tos noraidīja.
- 2018. gada pavasarī Saeimā nonāca portāla Manabalss.lv 10 tūkstošu cilvēku parakstīta iniciatīva pieņemt Kopdzīves likumu – analogu Igaunijas piemēram. Saeima to noraidīja.
- 2019. gada vasarā, kad darbu jau sākusi patlaban esošā Saeima, ar atkārtotu Kopdzīves likuma piedāvājumu klajā nāca "Attīstībai/Par!" deputāti. Saeimas vairākums to noraidīja.
Par balsoja tikai "Attīstībai/Par!", vēl partijas "Jaunā Vienotības" deputāti un seši "Saskaņas" deputāti. Galvenie "pret" balsoja no Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas, norādot uz sabiedrības neatbalstošo attieksmi viendzimuma pāriem.
Kā ir citviet Eiropā?
Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) viendzimuma pāru attiecības tiek valstiski atzītas tādā mērā, ka šie pāri drīkst precēties. Tās ir ziemeļvalstis – Zviedrija, Somija, Dānija. Arī lielvalstis – Vācija, Francija. Tāpat tādas dienvidvalstis kā Spānija, Portugāle, Malta. Izņēmums ir Itālija, kur precēties šādi pāri nedrīkst, bet kur valsts atļauj reģistrēt šādu pāru attiecības, paredzot zināmu konkrētu tiesību kopumu.
Kopā ar Itāliju šajā valstu grupā ir arī Grieķija, Kipra, Horvātija un arī vairākas Austrumeiropas bloka valstis, piemēram, Čehija, Ungārija, Slovēnija un arī Igaunija.
Bet ir arī tāda valstu grupa, kas viendzimuma pāru attiecības valstiski neatzīst. Lielākā no tām ir Polija, vēl Slovākija, Bulgārija, Rumānija, Lietuva un arī Latvija. Turklāt šo valstu sabiedrības pret viendzimuma pāriem attiecas nelabvēlīgāk.
"Eirobarometra" 2019. gada aptaujā vaicāts, vai gejiem, lesbietēm un biseksuāliem cilvēkiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem cilvēkiem. Visvairāk "jā" uz šo jautājumu un tātad arī visatvērtākā ir Zviedrijas, Nīderlandes un arī Spānijas sabiedrība. Bet visvairāk "nē" ir Slovākijā, Bulgārijā, Rumānijā, un lejasgalā arī Latvija kopā ar Poliju.
Starptautiskā geju un lesbiešu asociācija valstis mēra pēc 69 dažādiem kritērijiem. Starp ES valstīm Latvija ir pēdējā vietā ar 17%, kas ir tuvu pilnīgai diskriminācijai un tiesību pārkāpumiem. Igaunijai, piemēram, ir 35%, bet pirmajā vietā ar vistiesiskāko un labvēlīgāko attieksmi ir Malta.
