Sankciju kara un Krievijas zemās pirktspējas dēļ abu valstu attiecībās vissliktāk klājies eksportētājiem no Latvijas. Krievijas tirgū pērn pārdots par 25% mazāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā Latvijā turpina nosēsties no Krievijas mūkošā nauda.
2014.gadā noteiktās rietumvalstu sankcijas Krievijai par Vladimira Putina avantūru Ukrainā atstāja tiešu iespaidu uz pāris projektiem Latvijā. Tika pārtraukti vagonu rūpnīcas "UVZ Baltija" celtniecības darbi Jelgavā, jo rūpnīcas īpašnieks "Uralvagonzavod", pazīstams arī kā tanku ražotājs, bija iekļauts sankciju listē. Apsīka arī ogļu piegādes no šahtas "Zarečnaja" uz Ventspils ostu, jo šahtas īpašnieks ir jau minētais "Uralvagonzavod". Krievijas atbildes sankcijas turpretim atņēma noieta tirgu daudziem Latvijas pārtikas uzņēmumiem, galvenokārt piena un zivju nozarē.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs februārī preses konferencē paziņoja, ka abu valstu savstarpējās attiecībās aizvien "neesam izkāpuši no melnās joslas".
Tomēr negatīvais fons nav traucējis atsevišķiem Krievijas uzņēmumiem Latvijā saņemt lielus pasūtījumus. Kā "jaunu lapaspusi" pasažieru pārvadājumos decembrī prezentēja astoņus jaunus vilciena vagonus maršrutā Rīga-Maskava. Reisu apkalpo "Latvijas dzelzceļa" meitas uzņēmums sadarbībā ar kompāniju "L-Ekspresis". Jaunie vagoni saražoti Tveras rūpnīcā, kas caur vairākiem uzņēmumiem pieder arī Iskanderam Mahmudovam un Andrejam Bokarevam. Abi ir līdzīpašnieki "Kalašņikova" ieroču ražotnē, kura sankciju dēļ zaudējusi pircējus ārzemēs.
Enerģētikas sektorā "Severstaļ" īpašniekam Aleksejam Mordašovam piederošā kompānija "Power Machines" turpina par 80 miljoniem eiro atjaunot Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju iekārtas.
Bet elektrības tirgotājs "Inter RAO" 2014.gadā spējis pieaudzēt apgrozījumu par 320%, ar lētāku elektrību uzvarot daudzos Latvijas valsts un pašvaldību konkursos. "Inter RAO" īpašnieki caur uzņēmumiem Lietuvā un Somijā ir galvenokārt Krievijai piederošas kompānijas. Mātessabiedrības valdes priekšsēdētājs ir Boriss Kovaļčuks, viņa tēvs Jurijs Kovaļčuks iekļauts ASV melnajā sarakstā kā viens no Putina "kasieriem".
Statistika rāda, ka preču imports no Krievijas pērn pat nedaudz pieaudzis.
Abu valstu biznesa attiecībās vissliktāk klājies Latvijas eksportētājiem. Pēdējā gada laikā uz Krieviju aizvests par ceturto daļu mazāk preču.
Iemesli ir Krievijas noteiktās sankcijas un zemā pirktspēja. Taču visai Latvijas ekonomikai kopumā "Krievijas faktors" atņēmis pusprocentu.
"Tā ietekme ir negatīva, bet nav dramatiska. Kopējais eksports tāpat nedaudz pieaug, neskatoties uz 200 miljonu eiro kritumu Krievijas virzienā. Krievijas problēmas un pretsankcijas vienkārši bremzē Latvijas eksporta straujāku izaugsmi," saka Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.
Skaitļos vēl redzamāka kļuvusi Krievijai tradicionāli raksturīgā tendence, ka biznesmeņi un korumpētas amatpersonas no Krievijas izved kapitālu, lai noglabātu naudu drošā vietā un slēptu patiesos ienākumus.
Par spīti straujam kritienam uzturēšanās atļauju iegādē, Krievijas personu investīcijas Latvijā turpinājušas augt, visvairāk finanšu, nekustamā īpašuma, enerģētikas un celtniecības sektoros. Pieauguši arī nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās – tuvu 10%.
Uz nerezidentiem strādājošās "Bank M2M Europe" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidro, ka "Krievijas uzņēmēji baidās par situāciju, baidās pazaudēt naudu, tāpēc viņi lielāku kapitāla daļu grib glabāt ārpus Krievijas."
Pēdējā gada laikā Latvijai nācies maksāt par Krievijas uzņēmēju apkalpošanas biznesa ēnas pusēm. Nepietiekama cīņa ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu apdraud Latvijas iestāšanos attīstīto valstu organizācijā OECD. Tas maksāja amatu galvenajam banku uzraugam Kristapam Zakulim, bet vairākas bankas saņēma pērienu.
Šonedēļ miljonu eiro Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lika samaksāt "Baltic International Bank", decembrī divus miljonus - "Privatbank", kura minēta lietā par miljarda eiro pazušanu Moldovā. Nauda no Moldovas esot plūdusi arī caur "ABLV" un Latvijas Pasta bankas kontiem, bet šo banku atbildību banku uzraugs vēl vērtē.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš apliecina, ka uzraugs ir iepazinies ar visu informācijas apjomu Moldovas lietā. "Es varu tikai pateikt to, ka mēs esam tālu nonākuši savos secinājumos. Kad būs kādi jaunumu un lēmumi, kas ietvers sankcijas, par to tiks paziņots," saka Putniņš.
Savukārt ilgstoša prasību nepildīšana "Trasta komercbankai" pirms nedēļas beidzās ar licences zaudēšanu. Bankas darbinieki arī figurē kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. "Tur ir divas epizodes. Viena ir saistīta ar valūtas darījumiem, otra – ar zināmu līdzekļu izkrāpšanu ārzemēs, kur nauda gājusi cauri bankas kontiem," saka Putniņš.
