ĪSUMĀ:
- Paredzēta Latvijas Radio un LTV iziešana no reklāmas tirgus.
- Tāpēc prasa kompensēt neiegūtos ieņēmumus un naudu raidlaika "aizlāpīšanai".
- Vajadzīgi papildu 7 miljoni eiro nākamgad un 14 miljoni eiro – katru nākamo gadu.
- LTV: Šī nauda vajadzīga pamatfunkcijai. Bez tās būs mazāk iespēju saturam, vairāk atkārtojumu.
- Budžeta projektā prasītās summa vietā paredzēti 5,5 miljoni eiro.
- Vai budžeta projektā ierakstītās summas ir pietiekamas, viedokļi atšķiras. Politiķi norāda viens uz otru.
- Puntulis: Pašlaik ar paredzēto naudu 2021. un 2022. gadam nebūs pietiekami. Reirs nesola vairāk naudas.
- NEPLP situāciju vēl nekomentē, bet mudina plānotos 5,5 miljonus eiro neuztvert saasināti.
- Viedokļi dalās, vai Sabiedrisko mediju likums situāciju ar finansējumu risinās.
- Apsver iespēju atlikt iziešanu no reklāmas tirgus bez adekvātas kompensācijas.
- Rožukalne: Neskaidrs finansējums – veids, kā sabiedrisko mediju turēt politiskās ietekmes zonā.
Neiegūtie ieņēmumi un papildu raidlaiks
Lai izietu no reklāmas tirgus, abi sabiedriskie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) – kompensācijai no valsts budžeta kopā prasīja nākamgad septiņus miljonus eiro un pēc tam katru gadu 14 miljonus eiro. Pirmajā gadā prasīts mazāk, jo pieņemts, ka reklāmas ieņēmumi gada laikā saruks uz pusi, bet pēc tam nepieciešams pilnībā segt visu summu, ko mediji pašlaik nopelna paši.
"Šī summa ir kritiska, jo nodrošina asinsriti. Tas nav kaut kas ekstra, tas ir, lai uzņēmums funkcionētu nevis pilnvērtīgi, bet lai nodrošinātu savu pamatfunkciju," saka LTV valdes loceklis Ivars Priede.
Uz to norāda arī Jana Semjonova, prokūriste LTV satura un digitālās attīstības jautājumos: "Tas vistiešākajā veidā ietekmēs saturu, jo ir jāsaprot, ka šobrīd šos miljonus mēs nopelnām paši. Mums ir dažādi instrumenti, kā iegūt saturu apmaiņā pret reklāmu, piesaistīt sponsorus, gan citi darbības veidi.
Ja tas nav ļauts vairāk, tad naudas resurss, ko tīrā veidā varētu novirzīt saturam, sarūk."
Šajos aprēķinos mediji iekļāvuši ne tikai turpmāk neiegūtos ienākumus no reklāmas raidlaika pārdošanas, bet arī nepieciešamos resursus, ar ko "aizpildīt" raidlaiku, kad no tā pazudīs reklāmas. Piemēram, Latvijas Televīzijā katrā raidlaika stundā sešas minūtes ir atvēlētas reklāmai. Nedēļā tā raida 140 stundas. Tas nozīmē, ka
nedēļā ar citu saturu būs jāpiepilda 14 stundas raidlaika, tas ir, gandrīz vesela viena darbdiena nedēļā.
"Šobrīd mēs esam dzirdējuši, ja kompensēs mazāk, nekā esam prasījuši, tad plānojiet vairāk atkārtojumus. Mēs tā darām. Šobrīd mums katram raidījumam ir vidēji 3-4 atkārtojumi. Mēs tos pašus seriālus, kas mums bijuši krājumā, esam parādījuši. Piecu gadu laikā esam atkārtojuši pa trijām reizēm. Vai atkārtosim 2020. gadā vēl trīs reizes? Jautājums. Sabiedriskā medija jēga ir oriģināls saturs. Tieši tāpēc tā pievienotā vērtība ir nevis no tā, ka mēs aizpildām kādas stundas, bet tam ir jābūt ar jēgu," uzsver Semjonova.
Prasīto 7 un 14 miljonu vietā – 5,5
Taču valsts budžeta projektā, ko šobrīd skata valdība, sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzētā kompensācija ir mazāka – tikai 5,5 miljoni eiro gan nākamajā, gan abos turpmākajos gados.
"Ja mums ir nākamo trīs gadu perspektīvā 5,5 miljoni arī tad, kad esam pilnībā pametuši tirgu, tad tāda situācija ir neapskaužama," saka LTV valdes loceklis.
"Es domāju, ka tas nav godīgi - pieprasīt attīstību un arvien pieaugošu kvalitāti un satura apjoma pieaugumu pie tā, ka faktiski finansējums kļūst mazāks," saka LTV prokūriste.
"Mēs ļoti labi apzināmies, ka mēs nevaram sabiedriskos medijus nostādīt vēl sliktākā situācijā, kādā tie ir šobrīd, un cipars 5,5, protams, ko tādu nozīmētu. Un kā minimums šis ir pirmais solis, lai stiprinātu sabiedrisko mediju finansējumu. Mums ir jāpanāk, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir līdzvērtīgs budžets kā Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, kas nozīmē vismaz par 10 miljoniem vairāk, nekā šobrīd sabiedriskajiem medijiem ir kopā jau ar reklāmas ieņēmumiem," norāda Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
"Futbolē"
Nepieciešamā summa krietni sarukusi budžeta veidošanas darba grupā, kurā piedalījušies Kultūras ministrijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), atbildīgās Saeimas komisijas un Finanšu ministrijas pārstāvji.
"Esmu pats piedalījies šādā sēdē, un tika vērtēta katra pozīcija. Un tad mēs dabūjām vēstulīti ar precizētu pieprasījumu izvērtēt, un šos skaitļus mēs ielikām budžetā. Finanšu ministrija neveido šo politiku, un mēs paļaujamies uz to vērtējumu, ko attiecīgās institūcijas ir sagatavojušas," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka atbildīgās institūcijas uzskatot, ka ar minēto summu būs pietiekoši.
"Tanī darba grupā ir tā, ka ministrs un Finanšu ministrija iet pa sīkām pozīcijām un apšauba katru. Piemēram, bijis ļoti grūti pārliecināt Finanšu ministriju, kāpēc ir vajadzīga tā sagatavošanās gada summa. Tas aprēķins ir balstīts uz ļoti daudziem faktoriem. To nenotikušo reklāmas raidlaiks ir jāaizpilda ar citu saturu, tā ka tur ir papildu satura ražošana. Tur ir ļoti grūti FM pārliecināt, ka tas ir leģitīmi," zina stāstīt Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda ("Attīstībai/Par!").
"Diemžēl tāda ir mūsu ikdiena. Mēs sniedzam aprēķinus, dodam mūsu nepieciešamības. Tad saprotam, kāds ir tas finansējuma faktiskais cipars. Un tad pielāgojamies," stāsta kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
"Vārdos patiešām atbalsta pilnīgi visi, bet politiskās gribas, lai pieņemtu lēmumu, ir pietrūcis," secina Semjonova,
"un mēs ieslīgstam šajās virtuves sarunās un apspriežam sīkas detaļas, kāpēc dažviet ir divas kameras no LTV, un atkal novirzāmies no tā, vai valstij ir vajadzīgi stipri sabiedriskie mediji. Un tie nevar būt stipri, ja šādā veidā tiek apspriesti un viņiem jātaisnojas."
"Es izjūtu, ka ir liela starpība starp vārdiem, kas izskan publiski, un gatavību reāli ielikt likumos tās normas, ielikt budžetā summas, kas nepieciešamas," atzīst deputāte Tērauda.
Vai naudas pietiks?
Vai budžeta projektā ierakstītās summas ir pietiekamas, viedokļi atšķiras.
"Attiecībā uz 2020. gada finansējumu - šis finansējums ir pietiekams, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus," uzskata kultūras ministrs.
LTV vadītājs gan nav tik drošs par to: "Ja mums reklāmas tirgus nekrītas uz pusi nākamgad – pēdējā gadā, kad esam konkurenti tirgū, ja spējam sapelnīt sev naudiņu paši, tad varbūt ar to pietiek. Ja mums reklāmas tirgus krīt straujāk, un pieredze ar kreditēšanas nozares pamešanu rāda, ka tas tā notiek, tad mēs varam nonākt situācijā, ka ar piešķirto finansējumu ir par maz."
Gan Latvijas Televīzijas vadība, gan Kultūras ministrija gatavojas, ka nākamgad, kad precizēs 2021. gada budžetu, būs jācīnās par summas palielināšanu, kas ierakstīta kā provizoriska turpmākajiem gadiem.
"Daudz savādāk ir ar 2021. un 2022. gadu. Šī ir visas valdības, tātad visas koalīcijas un visu valdības ministru kopēja atbildība. Es esmu koalīcijas partneriem teicis, un viņi to ir sadzirdējuši, ka ar tiem skaitļiem, kas ir šobrīd ailītēs 2021. un 2022. gadā, nebūs pietiekami, lai veiktu iziešanu no reklāmas tirgus. Finansējums būs nepieciešams ievērojami lielāks," saka ministrs Puntulis.
Savukārt ministrs Reirs norāda uz ne tik iepriecinošām ekonomikas prognozēm: "Nākamo gadu mēs plānojam ar samazinātu IKP [iekšzemes kopprodukta] attīstību. Starptautiskie tirgi signalizē, ka nebūs pārāk labi finanšu jomā. Līdz ar to, samazinot IKP prognozi no 3,5% uz 2,8%, budžetā iztrūkums ir vairāk nekā 100 miljoni eiro. Un ar to visiem jārēķinās."
Vai tas ir mājiens, ka cerības uz papildu naudu nākamgad ir veltas? "Tas nav mājiens, tas ir tas, kas notiek starptautiskajos finanšu tirgos," norāda Reirs.
"Es nedomāju, ja šobrīd finanšu ministrs pateiktu pārējiem koalīcijas partneriem, ka šis cipars 2021., 2022. gada ailītēs paliks nemainīgs un mēs šeit vairs neko nemainīsim, es nedomāju, ka koalīcijas partneri piekristu pieņemt šādu budžetu. Es domāju, noteikti nav tik slikti, un es esmu pārliecināts par koalīcijas partneru vienotu sapratni un par vienotu koleģiālu atbildību attiecībā par sabiedrisko mediju jomu," pauž Puntulis.
"Nākošgad ja nepiešķir, tad ir ļoti daudz jautājumu, kam tāds sabiedriskais medijs vajadzīgs," piebilst Priede.
Risinājums – līdz ar jaunu likumu?
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome no intervijas atteicās, sakot, ka sabiedrisko mediju budžeta jautājums vēl tiks diskutēts valdībā, tāpēc esot pāragri iesaistīties publiskā diskusijā. Taču ārpus ieraksta NEPLP pārstāvji mierina, ka pēc pilnīgas reklāmas tirgus pamešanas valsts budžetā paredzētie 5,5 miljoni eiro nav jāuztver saasināti, jo drīz jau Saeima pieņems jauno Sabiedrisko mediju likumu, kas paredzēs konkrētu sabiedrisko mediju finansējuma piesaisti budžeta vai iekšzemes kopprodukta īpatsvaram.
"Domāju, ka nevar paļauties uz tādu pieļāvumu, ka kaut kas būs labāk, jo tam nav nekāda pamata, nav nekādas iestrādes.
Tieši otrādi – ir izsvītroti šie priekšlikumi, atstājot esošo, ikgadējo budžeta piešķīrumu," norāda Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.
"Tāda milzīga nauda jau nav pie horizonta. Ir dažādi varianti, kādi varētu būt finansēšanas modeļi, bet es nevaru apgalvot, ka par kādu no tiem ir politiska vienošanās, kur nu vēl budžeta piesaiste. Mēs mēģinām ielikt tādu finansējuma mehānismu, kas nodrošinās pastāvīgu finansējuma līmeni, bet reālais līmenis atkarīgs pagaidām no nākamā gada budžeta," atzīst deputāte Tērauda.
Zīmīgi, ka vienlaikus ar budžeta diskusiju valdībā šonedēļ portāls "pietiek.com" publicēja Latvijas Televīzijas darbinieku algu sarakstus. Pavadošais komentārs – pārfinansētais sabiedriskais medijs. Jāpiebilst – informācija par sabiedrisko mediju darbinieku algām ir pieejama tikai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
"Tā ir gatavošanās diskusijai par to, ka sabiedriskajiem medijiem ir vajadzīgs vairāk līdzīdzekļu, kas ir pierādīts ar datiem, ar faktiem. Plašā kontekstā – Eiropas Savienības, kaimiņvalstu – tas ir pierādīts, bet, tā kā šis piešķīrums nav iedots, tad ir nepieciešami argumenti, arī šādi. Varbūt diezgan apšaubāmi, maldinoši, netīri argumenti," komentē Rožukalne.
Atlikt atteikšanos no reklāmām
Viens no apspriestajiem scenārijiem gadījumā, ja budžetā netiek paredzēta adekvāta kompensācija reklāmas tirgus pamešanai, ir to atlikt.
"Es teiktu, ka tā nebūtu pareiza rīcība. Jo tirgus jau sāk reaģēt. Un nebūs tik viegli atkarot savas pozīcijas, kuras pamazām tiek atdotas," saka LTV vadītājs Priede.
Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir nepieciešama arī tāpēc, lai mazinātu mediju atkarību no reklāmas ieņēmumiem un iespējamās ietekmes uz saturu. Taču gadījumā, kāds vērojams šobrīd, kad iziešana no reklāmas tirgus netiek pilnībā kompensēta, sabiedriskie mediji tiek nostādīti vēl riskantākā atkarībā – no politiķu labvēlības.
"Nevar piekrist, nedrīkst piekrist, ja nav tādi nosacījumi, par kuriem ir pamatoti aprēķini un kuriem ir piekrituši mediji. Tādi solījumi kā "pacietieties vienu gadu" būs nākamais atkal. Mediju vadītāji ies un lūgsies, un pretī saņems politiķu norādes, kuras var tulkot arī kā politisko spiedienu.
Tā ir visu laiku sabiedrisko mediju turēšana politiskās ietekmes zonā," saka Rožukalne.
