Atskats uz MH17 notriekšanu: No šoka līdz vienaldzībai

Malaizijas aviokompānijai šis ir melnais gads. Martā bez vēsts pazuda reiss MH370, bet pagājušajā nedēļā notriekts tika reiss MH17. Ja bezvēsts pazudušās lidmašīnas gadījumā nav zināmi avārijas iemesli, tad virs Ukrainas notriektās lidmašīnas gadījumā iemesli ir acīmredzami. No zemes ir palaista raķete, kas iznīcināja pasažieru laineri.

Tādā augstumā lidmašīnas var notriekt tikai ar īpašiem ieročiem

To, ka šādā augstumā nevarēja atgadīties tehniska ķibele, intervijā Latvijas Televīzijai apstiprināja arī Civilās aviācijas aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs.

„Ar pārnēsājamiem pretgaisa aizsardzības ieročiem tādā augstumā lidmašīnu notriekt nav iespējams. Tur ir vajadzīga speciāla, stacionāra, nopietna kara tehnika. Vispār tādā augstumā pēc statistikas notiek tikai 4% visu nelaimes gadījumu. Citiem vārdiem, tādā augstumā nelaimes gadījumi notiek ļoti reti,” teica Gorodcovs.

Malaiziešu šoks

Pirmais šoks, kas pārņēma pēc notikušā, tika lieliski ilustrēts Malaizijas premjerministra uzrunā tautai un arī pasaulei. Nadžibs Razaks uzsvēra, ka lidmašīnas notriekšana virs Ukrainas ir izraisījusi dziļu šoku. „Malaizija pat nespēj izteikt šīs milzīgās nelaimes nozīmi un šoku. Mūsu pienākums ir atrast iemeslus, kāpēc šāda nelaime notika, un es apsolu, mēs to arī izdarīsim. Ceļā nepaliks neviens akmens, kuru mēs neapgrieztu otrādi,” teica Razaks.

Kaujinieku sajūsma un realitātes aptveršana

Uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas sajūsmu par notikušo pauda Ukrainas austrumos esošie separātistu vadoņi.

Igors Girkins, kas iesaukts par Strelkovu, sociālajos tīklos rakstīja, ka kaujinieki notriekuši Ukrainas militāro transporta lidmašīnu netālu no Grabovas ciemata. Kad parādījās ziņas par pazudušo Malaizijas lidmašīnu, ieraksti no sociālajiem tīkliem pazuda.

Krievija un separātisti pārmet Ukrainai savas vainas slēpšanu, jo šādu informāciju izplatījusi tikai Ukrainas prese. Toties internetā parādījušās kaujinieku sarunas uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas. Izmantojot Latvijas Radio Ziņu dienesta resursus, „Septiņas dienas nedēļā” piedāvā ieskatu sarunās:

- Černuhinieši notrieca lidmašīnu. Kazaki, kas stāv Černuhinas blokpostenī. Lidmašīna izjuka gabalos gaisā, Petropavlovskas šahtas rajonā. Ir bojā gājušie, atradām pirmo līķi, civilais. Īsāk sakot, simts procenti, ka pasažieru lidmašīna.
- Cilvēku daudz?
- Jā, atlūzas krita praktiski krita pagalmos.
- Bet kas tā ir par lidmašīnu?
- Vēl neesam tikuši skaidrībā, pie galvenās atlūzu daļas neesam tikuši. Skatos, kur sāka krist pirmie atlūzu gabali un arī līķi.
- No bruņojuma kaut kas ir?
- Pilnīgi nekā, civilās mantas, medicīniskā draza, dvieļi, tualetes papīrs.
- Bet vai ir kādi dokumenti?
- Jā, indonēziešu studenta pase no Tompsona universitātes.

Šo sarunu autentiskumu uzreiz noraidīja kā separātisti, tā arī Krievijas pārstāvji.

Lidmašīnas notriekšana - mazsvarīga

Vienā no sarunas fragmentiem gan top skaidrs, likmes pat šajā nelaimē tiek izdarītas gluži kā karā. Nikolajs Kozicins, kurš vada separātistu kustību Donbasas apkaimē, uzskata, ka karš ir karš.

- Pa televizoru saka, ka Ukrainas An-26 transporta lidmašīna, bet uzrakstīts uz borta „Malaizijas aviolīnijas”. Nesaprotu, ko tā lidmašīna darīja Ukrainas gaisa telpā?
- Nu, tātad spiegus pārvadāja. Nav ko te lidināties! Ir karš!

Krievijas mediji aktīvi strādāja pie tā, lai radītu sajūtu, ka uzbrukums pasažieru lidmašīnai notika tāpēc, ka tā bija ļoti līdzīga Vladimira Putina lidmašīnai. It kā Ukrainas armija centās veikt atentātu pret Krievijas prezidentu. Taču Krievijas amatpersonu vienaldzību grūti slēpt pat pašām amatpersonām.

Piemēram, televīzijas kanālam „Doždj” sniegtajā intervijā Krievijas Valsts domes Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Kalašņikovs neuzskatīja par nepieciešamību atrast vainīgos.

- Komisija kaut kā reaģēja? Kā jūs domājat, kurš ir vainīgs?
- Nu, kā komisija var reaģēt, ja tā ir atvaļinājumā. Man pašam tā ir pirmā dzirdēšana, šobrīd esmu komandējumā.
- Bet jūsu paša viedoklis, pirmā reakcija par notikušo?
- Mans viedoklis ir balstīts informācijā, ko es redzu un dzirdu ziņās. Lidmašīnu notrieca lielā augstumā un tam ir nepieciešama īpaša tehnika. Tāda tehnika ir - Ukrainas armijas, bet ne kaujinieku rīcībā.
- Bet kāpēc Jūs domājat, ka kaujiniekiem nevarētu būt tādi ieroči?
- Meitenīt, nepārtrauciet mani. Klausieties, ko es saku. Nevajag steigties ar secinājumiem. Izpētīs melnās kastes un viss taps skaidrs. Bet ko jūs tur jautājāt? Kāpēc kaujiniekiem nevar būt tādu ieroču?
- Jā, viņi paši teica, ka esot ieguvuši ukraiņu iekārtas BUK.
- Viņiem nav nepieciešamās sagatavotības un treniņu, lai vispār fiziski rīkotos ar šīm ierīcēm. Es atceros 2001.gadu, kad Ukraina jau notrieca lidmašīnu ceļā no Telavivas uz Novosibirsku. Arī tad ukraiņi atteicās atzīt savu vainu, līdz nekas cits neatlika. Šobrīd tur iet karš un tas mani nepārsteidz. Nav svarīgi, kurš ir vainīgs, galvenais, ka lidot pār Ukrainu šobrīd nav droši.
- Vai tiešām jums šķiet, ka nav svarīgi uzzināt, kam par to jāatbild?
- Nu, bet jums vieglāk paliks, ja jūs zināsiet kurš ir vainīgs?

Ārpolitikas eksperti vērtēja, ka šāds pavērsiens varētu padarīt Rietumvalstis krietni niknākas pret Krieviju. Tā apgādā Ukrainā esošos kaujiniekus un atbalsts jau sāk līdzināties bērnu rotaļām ar uguni. Varbūt tagad Francijas valdība pārskatīs savu vēlēšanos pārdot Krievijai modernās „Mistral” kuģu tehnoloģijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti