Ateistu vajāšana – vai iecietības noriets Malaizijā?

Vienā no etniski, reliģiski un kulturāli daudzveidīgākajām Dienvidaustrumāzijas reģiona valstīm – Malaizijā – pēdējā gada laikā ir aktivizējušies diskriminācijas noziegumi. Par vienu no to upuriem ir kļuvuši ateisti – cilvēki, kuri ir atteikušies no reliģiskiem ticējumiem un noliedz dievu, kā arī pārdabisku parādību esamību. Šī gada augusta sākumā valsts politisko vidi pāršalca skandāls sakarā ar starptautiskās bezpeļņas organizācijas “Ateistu Republika” Malaizijas atzara "Facebook" kontā publicētu attēlu, kurā bija attēlota dažāda vecuma ateistu tikšānās. Valdības asā reakcija liek vaicāt, vai Malaizija neatgriežas pie reliģiskā fundamentālisma, kuru tā šķietami bija atstājusi pagātnē?

Par "Status Quo"

Lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekts.

Rubrikā tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.

Augusta sākumā Malaizijas galvaspilsētas Kualalumpurā esošās starptautiskās bezpeļņas organizācijas “Ateistu Republika” nodaļa publicēja fotoattēlu, kas atspoguļoja retu organizācijas biedru tikšanos. Fotoattēlā bija redzami vairāk nekā divdesmit lielākoties jauni, šķietami neticīgi organizācijas biedri un interesenti, kas ģērbti ikdienišķi, ir pacēluši glāzes vai rāda V-zīmi, kas zināma kā uzvaras un miera žests. Savukārt fotoattēla apraksts vēstīja par dažāda dzīves gājuma ateistu tikšanos ar mērķi dalīties stāstos un paplašināt kontaktu loku.

Fotoattēls strauji izplatījās sociālajos tīklos un tajā esošajiem cilvēkiem tika izteikti nāves draudi. Fotoattēls piesaistīja arī Malaizijas valdības uzmanību, kas deva pavēli uzsākt krimināllietu,

nevis vēršoties pret nāves draudu izteicējiem, bet gan pret organizāciju kā tādu, izdodot pavēli izmeklēt tās darbību.

Malaizijas premjerministra Najiba Razaka vietnieks un Islāma lietu padomnieks Asīrafs Vajdi Dusuki aicināja izmeklēšanas gaitā noteikt, vai fotoattēlā ir redzams kāds islāmticīgais, apgalvojot: “Nepieciešams noskaidrot, vai kāds islāmticīgais apmeklējis tikšanos un iesaistās tādu uzskatu izplatīšanā, kas ir pretrunā islāma ticības pamatprincipiem.” Vienlaikus premjerministra padomnieks uzsvēra, ka tie fotoattēlā redzamie cilvēki, kuri agrāk reģistrēti kā islāmticīgie, tiks nosūtīti uz izglītojošām konsultācijām ar imāmiem. Savukārt tie, kuri izplatījuši ateisma idejas, tiks sodīti saskaņā ar Malaizijas štatos spēkā esošo likumdošanu, kas var nozīmēt arī cietumsodu.

Cits Razaka ministru kabineta loceklis – Šahīdans Hasims – uzstāja uz ateistu piespiedu izglītošanas nepieciešamību, preses konferences laikā apgalvojot: “Es ieteiktu uzsākt vajāšanu pret tiem [fotoattēlā redzamajiem] un lūdzu jūsu [sabiedrības] palīdzību šādu grupu identificēšanā [..] Iespējams, viņi zaimo īstenajai islāma mācībai, un imāmiem būtu nepieciešams viņus atkārtoti izglītot.”

Lai arī islāms Malaizijas konstitūcijā ir nostiprināts kā valsts reliģija un to praktizē aptuveni 61% iedzīvotāju, jānorāda, ka ateisms jeb atteikšanās no reliģiskiem ticējumiem un dievu esamības noliegšana Malaizijā nav aizliegta. Tādējādi tā nav uzskatāma par noziegumu.

Ateisma juridiskie aspekti Malaizijā

Malaizijā pastāv duāla tiesiskā sistēma, kurā islāmticīgajiem attiecībā uz personiskiem jautājumiem ir jāievēro šariata likumi, savukārt citu reliģiju un arī ateisma praktizētājiem jāievēro civillikums.

Oficiāli katrs no Malaizijas 13 štatiem izdod savu likumus attiecībā uz islāmu un tā praktizēšanu,

taču nevienā no štatiem iedzīvotājiem, kuri sevi identificē kā islāmticīgos un ir attiecīgi reģistrēti, nav ļauts formāli atteikties no islāma. Piemēram, 2007.gadā kāds Malaizijas iedzīvotājs, kas mainīja savu ticību, pieņemot kristietību un pieprasot vārda “islāms” izņemšanu no savas identitātes kartes, zaudēja lietu Malaizijas federālajā tiesā. Galvenais tiesnesis šajā sakarā argumentēja, ka lietas būtība skar islāma likumus un civiltiesa nav tiesīga šajā likumdošanā iejaukties.

Līdzīgos gadījumos, proti, kad kāds ir nolēmis par reliģijas maiņu varas iestādes dod priekšroku šo cilvēku nosūtīšanai uz konsultācijām ar imāmiem, to sodīšanai vai īslaicīga cietumsoda piespriešanai. Tādējādi pieaugoša diskriminācija skar ne tikai neticīgos, bet arī tos, kuri vēlas mainīt savu reliģisko pārliecību.

Tas, ņemot vērā iepriekš aprakstīto valdības reakciju uz “Ateistu republikas” publicēto fotoattēlu, liek domāt par konstitūcijā garantētās reliģijas brīvības ierobežošanu.

Malaizijas ceļš uz islāma fundamentālismu

Jāatzīmē - lai arī šobrīd Malaizijas varas iestāžu rīcībā nav ziņu par ateistiem, kuri būti nonāvēti savas pārliecības dēļ, Malaizijā vairākkārt bijuši mēģinājumi oficiāli ieviest nāvessodu par ateismu. Tāpat saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu ateistus ir iespējams notiesāt uz aizdomu pamata par islāma zaimošanu un islāmticīgo aizskaršanu. Līdz ar to, Malaizijas ateisti un politikas novērotāji pauž satraukumu par nepatiesu apsūdzību celšanu

ar nolūku sūtīt sabiedrībai signālu par to, ka ateisma praktizēšana un ateisma ideju izplatīšana nav pieņemama.

Iespējams, šobrīd vērojamais situācijas saasinājums, kā arī politiskās elites pārstāvju retorika ir saistāma ar priekšvēlēšanu populismu. Taču jānorāda, ka tā var liecināt arī par Malaizijas virzību uz radikālāku islāma politiku, tādējādi iezīmējot pieaugošu saspīlējumu Malaizijas sabiedrībā starp ateistiem un politiskajiem spēkiem, kuri vēlas redzēt lielāku islāma lomu sabiedrībā.

Šīs bažas paspilgtina profesora un reģiona drošības eksperta Zaharija Abuza viedoklis, kurš norāda, ka pieaugošā neiecietība ir apzināti īstenota valdības programma, kas saistīta ar Salafistu atgriešanos Malaizijā no Saūda Arābijas, kā rezultātā tie ir ieņēmuši augstus amatus vai kļuvuši par imāmiem mošejās. Abuza arī atzīst, ka

garīdzniecība Malaizijā ir kļuvusi par valsts sponsorētu un rūpīgi pārraudzītu jomu,

politiskās elites pārstāvjiem rūpīgi pārbaudot garīdznieku sprediķus un lemjot par to apstiprināšanu.

Lai arī sabiedrībā pieaugošais saspīlējums vēl nav aizsācis masveida nekārtības, līdzšinējā notikumu attīstība liek uzdot jautājumus par to, vai valsts, kas līdz šim bija zināma kā viena no etniski un kulturāli daudzveidīgākajām un tolerantākajām Dienvidaustrumāzijas reģionā, nav uzsākusi virzību atpakaļgaitā un nenonāks pie ekstrēmistu politikas īstenošanas, piemēram, mainot konstitūciju un pārstājot garantēt tehniski pastāvošo reliģijas brīvību vai paredzot īpašas privilēģijas islāmticīgajiem iedzīvotājiem attiecībā pret pārējo sabiedrības daļu.

Ja līdz šim Malaiziju nereti slavēja kā veiksmīgu liberāla islāma piemēru, tad šobrīd tās valdības rīcība izaicina šo uzskatu.

Turklāt šī uzskata robežas izaicina arī Malaizijas sabiedrība. Padziļinoties esošajai plaisai starp islāmticīgajiem un ateistiem, rodas pamatotas bažas par tādu notikumu atkārtošanos, kas skāruši citas reģiona valstis, piemēram, Bangladešu, kur islāma fundamentālisti nogalinājuši vairākus neticīgos blogerus tikai to sociālajos medijos paustās pārliecības dēļ.

Ņemot vērā trauksmainos notikumus arī citās reģionā esošajās valstīs, piemēram, Filipīnās un Mjanmā, Malaizijas stāstam ir potenciāls kļūt par vēl vienu iemeslu apšaubīt Dienvidaustrumāzijas reģiona kā progresīva ekonomiska tīģera tēlu. It īpaši ņemot vērā faktu, ka ar līdzīgu vajāšanu un pieaugošu diskrimināciju ir sākuši saskarties arī LGBT kopienas pārstāvji, kristieši un citas minoritātes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti