De Facto

Latvijas Biznesa koledžai atņem akreditāciju, aizdomas par nelegālās imigrācijas riskiem

De Facto

Deputātiem notrīc roka paplašināt luksusa auto loku

Noklausoties žurnālisti, tiesībsargi kāpj uz vecā grābekļa

Atbildību par LTV žurnālistes noklausīšanos amatpersonas noveļ cita uz citu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Valsts prezidenta kanceleja, prokuratūra, policija un tiesa – tik plašs bija iesaistīto institūciju loks lietā, kuras ietvaros tika noklausītas Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Sanitas Miķelsones telefonsarunas.

Lai gan raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" (AP) eksperimentā par ordeņu piešķiršanu izmeklētāji galu galā nekonstatēja likumpārkāpumus, tas prasīja vairākus mēnešus ilgu kriminālprocesu. Par izšķērdētajiem valsts resursiem un žurnālistu informācijas avotu apdraudējumu atbildēt neviens gan nesteidzas un vainu saredz kādā citā, pārliecinājās Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Policija nezināja, ka notiek žurnālistisks eksperiments

Pagājušā gada rudenī Valsts prezidenta kanceleja (VPK) saņēma vairākus signālus, ka kādas nezināmas personas Ordeņu kapitula vārdā vairākos Latvijas novados vāc informāciju par cilvēkiem, kuri būtu pelnījuši augstākos valsts apbalvojumus. Tas prezidenta kanceleju satrauca tik ļoti, ka tapa iesniegums par iespējamajiem likumpārkāpumiem, kurš nonāca Drošības policijā (DP). To "De facto" apstiprināja pati valsts drošības iestāde.

"DP pagājušā gada septembrī no Ģenerālprokuratūras saņēma VPK iesniegumu par valsts augstākā apbalvojuma iespējamu diskreditēšanu. Dienests izvērtēja saņemto informāciju un sagatavoja atbildi, kurā informēja Ģenerālprokuratūru, Valsts kanceleju un Valsts policiju par to, ka nepastāv valsts drošības apdraudējums, kas būtu piekritīgs DP kompetencei," atklāja DP preses sekretāre Līga Pētersone.

Pēc tam nu jau Valsts policija sāka kriminālprocesu par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem.

To, kas ir Miķelsone un kādā nolūkā viņa uzdodas par Ordeņu kapitula pārstāvi, izmeklētāji nesaprata vēl labu laiku. Tagad policija atzīst, ka iemesls bija prezidenta kancelejas iesniegumā noklusēta būtiska informācija.

"Izmeklētāja rīcībā pirmatnējā informācija bija par nezināmu personu, kas apstrādā fizisko personu datus, iespējams, piesavinās amatpersonas nosaukumu un varas tiesības ļaunprātīgā nolūkā, turklāt arī pastāvēja bažas par iespējamu dokumentu viltošanu. (...) Ja tanī brīdī izmeklētāja rīcībā būtu nepārprotama informācija, ka notiek žurnālistisks eksperiments, tad, es domāju, izmeklēšanas darbības un taktika būtu nedaudz savādāka," saka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Bijušā Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pozīcija - neskaidra

Toreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis pats bija sazvanījis Miķelsoni, kura atzina, ka ir žurnāliste, kas strādā pie raidījuma, un ieteica viņam vērsties pie raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" vadītāja Gunta Bojāra.

Taču iesniegumā žurnālisti nav pieminēti vispār, noskaidroja "De facto". Šo Bimbiruļa rīcību vairāki iesaistītie aiz kadra sauc par neizprotamu.

Visu pagājušo nedēļu bijušais prezidenta kancelejas vadītājs sarakstē ar Latvijas Televīziju to skaidrot izvairījās.

Šo taktiku Bimbirulis turpināja, arī sastapts klātienē Cēsu novada domē, kurā ir ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas. Savu sarunu ar žurnālisti viņš atstāstīja šādi: "Sarunas beigās viņa pateica: "Jūs zvaniet manam priekšniekam!" Es pajautāju viņai, kas ir viņas priekšnieks. Viņa teica: "Guntis Bojārs". Nu, Gunti Bojāri mums droši vien ir vairāki mūsu valstī, tāpēc es neuzņēmos vairāk atbildības..."

Uz norādi, ka Miķelsone viņam iedeva arī Bojāra numuru un nosauca raidījumu, Bimbirulis attrauc: "Nē, to viņa neteica, ka tas ir raidījums "Aizliegtais paņēmiens"!" Tā gan nav taisnība, jo LTV ēterā tika atskaņota ierakstītā telefonsaruna, kuras noslēgumā Bimbirulis atkārto Miķelsones teikto: "Aizliegtais paņēmiens," jā, labi. Paldies!"

Sarunā ar "De facto" Bimbiruļa pozīcija tā arī netop skaidra, jo vēlāk viņš paziņo, ka tomēr zinājis par žurnālistisko versiju. Un to ar visiem pārējiem viņam zināmajiem faktiem esot gan atspoguļojis iesniegumā, gan pārrunājis ar kancelejas kolēģiem.

Vismaz pats Valsts prezidents Raimonds Vējonis to gan neapstiprina: "Valsts prezidenta kanceleja jebkurā gadījumā strādā pietiekami autonomi, un tāpēc arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, kura pakļautībā ir arī darbinieki, rīkojas kancelejas nolikuma ietvaros."

Bijušais prokurors Bimbirulis stāsta, ka par iesniegumu komunicēja arī ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kuru informējis arī par visiem par lietas apstākļiem. Kalnmeiers šobrīd ir uzdevis uzraudzības kārtībā izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanas pamatotību un likumību. Tāpēc komentārus par lietu viņš sola ne ātrāk par nākamās nedēļas beigām, kad pārbaude varētu būt pabeigta un viņš būs iepazinies ar lietas materiāliem. Pagaidām Kalnmeiers neatklāj arī to, ko īsti viņam pastāstīja Bimbirulis; piemēram, par iespēju, ka lietā ir iesaistīti žurnālisti.

Amatu neprasīja, mobilā telefona kontroli gan lūdza

Lai gan Valsts policija sākumā nezināja, ka lūgums iesūtīt potenciālo ordeņu saņēmēju datus ir nācis no raidījuma "Aizliegtais paņēmiens", tā tomēr noskaidroja, ka Miķelsone strādā "Latvijas Televīzijā" un agrāk ir bijusi žurnāliste.

Viņas tagadējo amatu televīzijai izmeklētājs nejautāja, baidoties no informācijas noplūdes. Tomēr tas netraucēja policijai decembrī lūgt tiesai atļauju veikt Miķelsones mobilā telefona kontroli.

Latvijai jau ir negatīva pieredze ar žurnālistu informācijas avotu aizsardzības pārkāpumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa to konstatēja Ilzes Naglas dzīvokļa kratīšanas lietā.

Policija gan apgalvo, ka toreiz ir guvusi mācību, un to neapšauba arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"): "Ja salīdzinām abus gadījumus, manuprāt, policija ir ņēmusi vērā mācību pēc šī gadījuma ar Naglas kundzi, jo šeit tomēr, manuprāt, ir aizsargāta gan visa informācija, un avotu iegūšana nebija policijas mērķis."

Gan policijā, gan Iekšlietu ministrijā uzsvēra, ka gandrīz visas noklausītās sarunas tika iznīcinātas, tāpēc nekāds kaitējums avotiem netika nodarīts.

Turklāt šīs darbības akceptēja izmeklēšanas tiesnese, kas zinājusi par Miķelsones darbavietu un agrāko pieredzi žurnālistikā. Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā paziņoja, ka tiesnese Irēna Krastiņa savu lēmumu komentēt nedrīkst.

Eksperts: Mobilā telefona kontrole ir jāpamato

Izmeklēšanas tiesneša lomu kriminālprocesā gatavs bija skaidrot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, kurš lasa arī lekcijas Latvijas tiesnešu mācību centrā:

"Visos gadījumos, ja ir neskaidra situācija, tiesnesim būtu jāatsaka akceptēt attiecīgo darbību, un policijai vai procesa virzītājam tas ir jānoskaidro. Tiesnesim jābūt simtprocentīgai pārliecībai, ka, viņam vērtējot pamatojumu, tas ir atbilstošs objektīvajai situācijai. Nevar būt šeit pieņēmumi."

Svarīgs aspekts, uz ko vēl norāda Stukāns – noklausoties žurnālistu, tiek aizskartas ne tikai viņa paša, bet arī viņa avotu tiesības: "Kriminālprocesa likumā ir speciāls pants, kurš nosaka, ka tikai ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu var atklāt informācijas avotu. Jau šajā aspektā likumdevējs ir norādījis uz īpašu attieksmi pret žurnālista darbību. Un šeit ir vairāki Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kur ir norādīts, ka šīs profesijas specifika ir obligāti vērtējama, vērtējot lūgumu par kaut kādu darbību veikšanu pret žurnālistu."

Lai gan vairākas iesaistītās institūcijas noliedz, ka notikušais skaidrojams ar vēlmi nolikt pie vietas žurnālistus, tomēr iesnieguma iniciatora Bimbiruļa teiktais to ļauj izvirzīt kā visai ticamu versiju: "Ar ko man būtu jābūt neapmierinātam? Man būtu jābūt neapmierinātam tikai ar to, ka tas bija mēģinājums diskreditēt Ordeņu kapitulu, ka mūsu valstī varbūt nav kaut kas kārtībā ar ordeņu piešķiršanu, ar pretendentu izskatīšanas gaitu un tā tālāk..."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti