Zināju, uz kurieni braucu

Vēstnieka Latvijā pienākumus jūs sākāt pildīt pirms trim gadiem, 2019. gada novembrī, un pavisam drīz jūsu pilnvaru laiks šajā amatā beigsies. Pastāstiet, kādu jūs iedomājāties Latviju pirms tam, ko jūs par to zinājāt un cik lielā mērā jūsu cerības ir vai nav attaisnojušās?

Pirms uz šejieni atbraucu, zināju, ka Latvija ir valsts ar ļoti spēcīgu demokrātiju, kur viss labi funkcionē. Un arī valsts, kas ir ļoti labs ASV draugs un stratēģiskais partneris. Bet es nezināju, ka viss tik ātri mainīsies pēc tam, kad mēs atbrauksim uz šejieni. Neviens nevarēja paredzēt Covid-19 pandēmiju, kas turpinājās 18 mēnešus un kuras klātbūtne joprojām ir jūtama. Un, protams, Krievijas iebrukums Ukrainā pirms gada mainīja pasauli.   

Ko jūs esat sapratis par Latviju? Vai mūsu valsts jūs ar kaut ko pārsteidza?

Nekas mani ļoti stipri nepārsteidza. Es jau zināju par to, cik dziļas ir ASV un Latvijas attiecības un varēju to ļoti labi izjust vēl pirms atbraukšanas, [manas kandidatūras] izskatīšanas [Senātā] procesa laikā, konsultācijās Vašingtonā. Nekas mani ļoti stipri nepārsteidza. Bet tas, ko varēja ļoti labi izjust, protams, ir saistīts ar nožēlas vērto un neizprovocēto Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Uz mani atstāja lielu iespaidu, kā visa Latvijas sabiedrība, reaģējot uz šo uzbrukumu, vienotā frontē iestājās par atbalstu Ukrainai, kas bija spiesta cīnīties ar Putina kara mašīnu. Tas spēcīgi iedvesmo.  

Cik pilsētu, novadu jums izdevies apmeklēt šai laikā? Vai jums Latvija šķiet monolīta vai, gluži pretēji, daudzkrāsaina?

Neskatoties uz pandēmiju, esmu apbraukājis visu valsti, apmeklējis visas lielās pilsētas… Esmu bijis Rēzeknē, Daugavpilī, Siguldā. Jo mums ar sievu patīk pastaigāties pa Siguldu, pa Jūrmalas pludmalēm. Esmu bijis visdažādākajos Latvijas reģionos. Kāda ir šī zeme? Ļoti līdzena, nav ģeogrāfiskās dažādības. Bet vienlaikus šī zeme ir brīnišķīga, skaista, te dzīvo labsirdīgi cilvēki. Brīnišķīgi trīs gadi!  

Attiecības kļuvušas dziļākas un stiprākas

Kā jums šķiet, vai šajos trīs gados, kuros esat vēstnieka Latvijā amatā, ASV un Latvijas attiecības ir kaut kā pārveidojušās? Varbūt mainījušas vektoru, kļuvušas stiprākas?

 Jau minēju, ka attiecības vienmēr bijušas stipras, taču ir kļuvušas vēl stiprākas un dziļākas.

Un tas bija viens no maniem pienākumiem, kad atbraucu, un būs mana pēcteča pienākums – turpināt uzlabot šīs attiecības.

Pēdējos trīs gadus esam strādājuši visdažādākajās jomās un ar visdažādākajiem jautājumiem. Viens no tiem ir saistīts ar atbildi uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, visas NATO alianses atbildi. Daudziem kara sākumā bija šaubas, ka tas notiks. Taču es uzskatu, ka NATO kļuvusi vēl spēcīgāka. Un jau pirms kara attiecības aizsardzības jomā kļuva stiprākas. Esam arī panākuši lielu progresu cīņā pret korupciju un naudas atmazgāšanu. Iepriekšējā un jaunā valdība, kuru vada Kariņa kungs, pelnījusi uzslavas par veiktajām reformām cīņā pret korupciju. Un mēs lepojamies ar mūsu partnerību ar Latviju. Pēc Latvijas valdības lūguma ASV investējušas miljoniem dolāru, lai izveidotu jaunu biroju vēstniecībā kopā ar mūsu Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, lai mēs varētu strādāt ar saviem partneriem, dalīties ar iestrādēm un metodēm,  tehniskiem padomiem, dažādiem veidiem, kā cīnīties pret korupciju.

Varbūt ir kādas jomas, kurās var uzlabot partnerību un sadarbību starp Ameriku un Latviju, un ir jautājumi, attiecībā uz kuriem mūsu valstīm ir atšķirīgs redzējums vai risinājums? 

Vienmēr var uzlabot jebkuras attiecības. Jebkuru sadarbību diplomātiskā līmenī. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka ne ASV, ne Latvija nedrīkst gulēt uz lauriem. Jāatceras, ka vajadzīgs pastāvīgs darbs tagad un nākotnē, lai nostiprinātu attiecības. Darbi nav pabeigti, tie jāturpina. Kas attiecas uz pasākumiem cīņā pret korupciju, nedrīkst atslābt. [Šajā jomā] darbs nav pabeigts, jāturpina. Mums Latvijā ir spēcīgi partneri, un mēs turpināsim sadarboties. Vakar man bija saruna ar Latvijas premjerministru, mēs apspriedām sasniegto divpusējās attiecībās. Taču mēs zinām, ka nepieciešams turpināt darbu cīņā pret korupciju. Tas ir nacionālās drošības jautājums. Tas pārvar nacionālās robežas. Un tieši tādēļ mēs strādājam ar partneriem Latvijā, Baltijas reģionā, visā pasaulē.

Kritēriji visiem vienādi

Cik mums zināms, visas ASV vēstniecības gatavo materiālus Valsts departamenta ikgadējam ziņojumam Kongresam par cilvēktiesību stāvokli tajās valstīs, kurās darbojas diplomātiskās pārstāvniecības. Vai jūs jau zināt, par ko būs runa ziņojumā par Latviju? 

 Jums taisnība. Patiešām tiek gatavots ziņojums par cilvēktiesībām jūsu valstī. To prasa likums. Un pilnvaras ir devis Kongress. Daudzu gadu garumā mēs redzam, ka tas ir noderīgs instruments, kas dod iespēju iegūt informāciju par cilvēktiesībām. Īpaši totalitārās valstīs, kurās ir spīdzināšana, nelikumīgi nāvessodi, politieslodzītie. Nezinu, kas būs šā gada ziņojumā, taču, ja ir interese, var iepazīties ar iepriekšējo gadu ziņojumiem par Latviju un citām valstīm. Tie atrodami Valsts departamenta tīmekļa vietnē.   

Kā noteikt, kāda ir cilvēktiesību situācija Latvijā? Kuri ir tie kritēriji, uz kuriem jūs orientējaties?  

Es teiktu, ka mēs izmantojam vienādus kritērijus visām valstīm. Nav kāda konkrēta modeļa konkrētai valstij. Mēs izmantojam brīvi pieejamās mediju ziņas, informāciju no partneriem, nevalstiskajām organizācijām. Nevaru runāt konkrēti par Latviju, bet zinu, ka citās valstīs, kur esmu strādājis, ja radušās kādas bažas, par tām var informēt ASV valdību.

Jāturpina atbalstīt neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus un vērsties pret propagandu.

Mēs esam sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis, mazākumtautību multimediju platforma, kas piedāvā saturu galvenokārt krievu valodā. Vienā no Latvijas jaunās valdības deklarācijas punktiem teikts, ka Ministru kabinets finansiāli neatbalstīs krievvalodīgo masu mediju papildu saturu. Ko jūs par to domājat?

Tas vairāk ir iekšpolitikas jautājums. Un es nevaru komentēt kādu atsevišķu iekšpolitikas jautājumu, būdams citas valsts vēstnieks. Taču, iespējams, jūs runājat par plašāku jautājumu. Par kultūras identitātes valodu. Šis jautājums pēdējā laikā tika plaši apspriests, īpaši kopš 24. februāra. Gan kultūras identitāte, gan valoda var būt pretrunīga tēma. Tāda tā ir manā valstī. Tas ir tas, ko dara ievēlētie līderi stiprās demokrātiskās sabiedrībās, tādās kā Latvija, kā mana valsts. Viņi uzklausa dažādus viedokļus, izsver tos un pieņem tādus lēmumus, kādi visvairāk atbilst valsts iedzīvotāju interesēm.  

Vai jūs uzskatāt, ka ir bīstami atņemt Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem informāciju dzimtajā valodā? Ja jā, tad kāpēc? Ja nē, tad kāpēc?

Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, un Latvija labi tiek galā ar šo darbu, lai būtu informācijas telpa, kurā neatkarīgie žurnālisti, plašsaziņas līdzekļi, var sniegt faktos balstītu informāciju, reportāžas, lai dotu pretsparu propagandai un meliem.

To var darīt krievu, angļu, latviešu – jebkurā valodā.

Jādod pretspars dezinformācijai, kas no Maskavas iesūcas vietējā informācijas telpā. Mana valdība to atbalsta, jo šodien es esmu šeit, [šajā studijā].

Rīgā atklāts "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" birojs. Tas kļūs par vienu no šī holdinga lielākajiem centriem, kur strādās "Nastojaščeje vremja" un "Radio Brīvība" krievu redakcijas žurnālisti. Šos plašsaziņas līdzekļus finansē ASV valdība. Kāpēc izlēmāt izvēlēties tieši Rīgu?

Te jāprecizē, kāpēc tas ir svarīgi. "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" nav ASV valdības struktūra, tā ir neatkarīga privātā korporācija. Taču jums taisnība, ka tiek izmantoti nodokļu maksātāju līdzekļi, kurus Kongress novirza aģentūrai, bet aģentūra piešķir finansējumu "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība". Jā, tā ir amerikāņu nodokļu maksātāju nauda, bet tā nav ASV valdības organizācija. Tā ir atsevišķa un neatkarīga organizācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt neatkarīgo žurnālistiku, un tieši tādēļ "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" ir izvietota šeit.

Es tikos ar "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" prezidentu Džeimiju Flaju. Viņš tikās ar Latvijas premjeru un prezidentu un izteica pateicību par Latvijas atbalstu neatkarīgajai žurnālistikai. Bija redzams, ko valdība šajā ziņā veikusi kopš [Krievijas uzbrukuma Ukrainai] brīža pagājušajā gadā, kad uzaicināja un uzņēma ārzemju un Krievijas žurnālistus, lai viņi varētu strādāt no šejienes. Un arī premjers decembrī pauda atbalstu šeit strādājošajiem neatkarīgajiem Krievijas žurnālistiem. Kad es tikos ar premjeru, Baltā nama vārdā izteicu viņam atzinību, pateicību par atbalstu Krievijas žurnālistiem, kuri strādā no Rīgas.   

Jūs visi piedalījāties jaunā biroja atklāšanā. Un jūs teicāt, ka mūsu politiķi un augstākās amatpersonas izteikušas atbalstu. Sakiet, vai jums ir zināms, ko domā un ko runā, arī publiskajā telpā, gan kultūras ministrs, gan Latvijas prezidents par krievvalodīgajiem plašsaziņas līdzekļiem šeit? Konkrēti par mums?

Nevaru runāt prezidenta vai kultūras ministra vārdā. Taču valdība un prezidents atbalsta neatkarīgos Krievijas žurnālistus un mēs to redzam praktiski visa gada laikā. Valdība atbalsta Krievijas žurnālistus, kuri bija spiesti bēgt no savas valsts.

Neesmu dzirdējis par rīcību, lai apklusinātu krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu balsis.

Vakar mūsu politiķi, cik saprotu, pauda to, ka šeit, Latvijā, jāatrodas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru saturs ir krievu valodā? Vai neesat dzirdējis pretējo?

Nē, man nav zināms ne par kādu valdības rīcību, lai apklusinātu šīs balsis.

Jo prezidents un kultūras ministrs, kuri sēdēja šajā studijā tur, kur sēžat jūs, teica, ka mums kā tādiem šeit nav jābūt. Un ļoti jārūpējas un jāaizstāv savs informācijas lauks, jāuzlabo un jāveicina plašsaziņas līdzekļu rašanās Latvijā galvenokārt latviešu valodā. Bet krievu valodas īpatsvars maksimāli jāsamazina.

Man nav zināms, ko teica kultūras ministrs vai jebkurš cits ministrs par šo tēmu. Taču esmu pārliecināts par valdības atbalstu, kuru tā sniedz neatkarīgajām balsīm krievu, latviešu, angļu valodā. Viņi saprot, cik svarīgs ir pretspars meliem un propagandai, kas nāk no Krievijas un piesārņo informācijas telpu.

Ko jūs domājat par situāciju ar telekanālu "Doždj", kuram Latvija noteica naudassodu un atņēma raidīšanas licenci? Un tagad telekanāls pārcels savu redakciju uz Amsterdamu.

Tas atkal ir iekšējais jautājums, ar kuru jānodarbojas Latvijas valdībai. Un es kā citas valsts vēstnieks nevaru komentēt tādu rīcību. Kā mēs teicām no Vašingtonas, jebkuram šeit vai citā valstī dzīvojošajam vai strādājošajam jāievēro citas valsts likumi un jāatbild šo likumu priekšā. Un pēc tam citas valsts valdība pieņem lēmumu.

Jūsu subjektīvais vērtējums – vai kaut kas var apdraudēt krievvalodīgās žurnālistikas pastāvēšanu, attīstību Latvijā? Tieši krievu valodā?

Es no savas puses neko tādu neesmu redzējis. Es šeit atrodos, lai atbalstītu brīvu un neatkarīgu žurnālistiku jebkurā valodā.

"Paldies, ka palīdzat Ukrainai!"

Saistībā ar to, ka NATO un Eiropas Savienības valstis ļoti aktīvi palīdz Ukrainai ar bruņojumu, piegādājot pretgaisa aizsardzības sistēmas, tankus, raķetes, bezpilota lidaparātus no savām rezervēm. Vai tas nozīmē, ka arī mūsu pašu kaujas gatavība tagad ir samazinājusies un arī mums ir akūti nepieciešams papildināt savu bruņojumu, jo jaunu bruņojumu nevar saražot tik īsa laikā, dažās dienās?

Attiecībā par gatavību, domāju, ka ar šo jautājumu jāvēršas Aizsardzības ministrijā vai pie Latvijas armijas pārstāvjiem. Bet gribētos pievērsties pāris lietām.

Esam ļoti pateicīgi par visu palīdzību, ko Latvija sniegusi Ukrainai.

Jā, jūs patiešām piegādājāt Ukrainai bruņojumu no savām rezervēm. Lielisku humāno palīdzību. Jūs uzņēmāt vairāk nekā 40 tūkstošus ukraiņu bēgļu. Un, ja paskatāmies uz palīdzību, kuru saņem Ukraina, tā ir milzīga. Mana valsts sniedz vairāk par visu absolūtos skaitļos – mums ir milzīga ekonomika, milzīgs iedzīvotāju skaits, tāpēc loģiski, ka arī skaitļi mums ir lieli. Tomēr, ja paskatās uz rādītājiem uz vienu iedzīvotāju, salīdzina ekonomikas, tad Latvija no mēneša uz mēnesi izrādās to trijniekā, kuri palīdz visvairāk. Pagājušajā gadā Latvija sniedza palīdzību par summu, kas bija no ceturtās līdz trešajai daļai tās aizsardzības budžeta, un tas ir neticams skaitlis. Saeimas spīkers atveda uz Kijivu autobusus, kurus pilsētas iedzīvotājiem uzdāvināja Rīga. Un ir ļoti svarīgi to atzīt un būt pateicīgiem.

Tomēr gribētos pievērsties citai jūsu jautājuma daļai. NATO alianses dalībvalstis reaģēja uz Latvijas un citu Baltijas valstu lūgumu palielināt klātbūtni. Četru stundu laikā pēc iebrukuma prezidents Baidens pārvietoja gaisa desantu no Itālijas uz Latviju.

Mēs ieradāmies šeit pēc četrām stundām.

Tagad veicam rotāciju, nodrošinām karavīru klātbūtni šeit. Es tikos ar tiem vīrišķīgajiem vīriešiem un sievietēm, kuri dienē tālu no mājām kopā ar Latvijas karavīriem un NATO partneriem. Te, protams, ir daudz Kanādas karavīru, bet ir vēl 10–11 NATO valstu pārstāvji.

Alianse atbildēja uz Latvijas lūgumu sniegt palīdzību.

Vai jūs domājat Baltijas valstis? Vai, kad mēs runājam par aizsardzības spējām, NATO principā pievērsīs īpašu uzmanību Austrumeiropas valstīm un Ziemeļvalstīm, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju?

Protams, tādēļ, ka mēs redzam šausmīgo iebrukumu, visnopietnāko karadarbību kopš Otrā pasaules kara, kas apdraud pasaules kārtības pamatus, NATO bija jāreaģē, turklāt jāreaģē skaidri. NATO samitā Madridē pagājušā gada jūnijā mēs paziņojām, ko mēs kā alianse kolektīvi darīsim Baltijas valstīs, Polijā, kā arī citās Austrumeiropas valstīs. Runa ir ne tikai par ASV, bet par visu aliansi kopumā. Un es domāju, ka atbilde bija ļoti iespaidīga. Ne tikai militārā ziņā, bet arī sankciju ziņā. Ceru, ka nekļūdīšos, bet tika pieņemtas astoņas sankciju paketes. Tās izraisīja milzīgas ekonomiskas grūtības Krievijā un turpina radīt problēmas. Un paliks spēkā.

Tomēr nav vērts gulēt uz lauriem, atslābt. Ir svarīgi palikt vienotiem un turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Latvija turpinās to darīt, mana valsts turpinās to darīt. Mūsu prezidents ne reizi vien teicis – mēs ar Ukrainu esam līdz galam.

Gan demokrāti, gan republikāņi ir Latvijas draugi

Par aktuālo ASV – troksnis ap nepavisam ne vienkāršo Pārstāvju palātas spīkera ievēlēšanu. Viņu ievēlēja tikai 15. mēģinājumā – tas ir republikānis Kevins Makartijs. Tas ir pirmais gadījums simt gadu laikā, kad spīkera ievēlēšanai bija vajadzīgas vairākas kārtas. Paskaidrojiet Latvijas iedzīvotājiem, kāpēc spīkera ievēlēšana ir tik svarīga.

Kā saka mans priekšnieks [valsts sekretārs] Entonijs Blinkens – es nenodarbojos ar iekšpolitiku. Un es nevaru komentēt to, kas notiek ASV, to es atstāju citiem ekspertiem.

Ko gribētos pateikt saistībā ar manas valsts Kongresu – mums ir nesaskaņas daudzos politiskos jautājumos, tas visiem ir zināms. Bet gan republikāņi, gan demokrāti ir vienoti šī reģiona, Baltijas valstu un Latvijas, atbalstā. Tas nāk no mūsu Kongresa. Pagājušā gada vasarā gan demokrāti, gan republikāņi bija vienoti Latvijas un Baltijas atbalstā un gatavībā piešķirt vairāk resursu.

Kā Kevina Makartija ievēlēšana atsauksies uz karu Ukrainā? Vai tas var ietekmēt Pentagona budžeta izdevumus, militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai?

Negribu runāt hipotētiski. Vēl jo vairāk negribu runāt hipotētiski par iekšpolitiku. Tomēr esmu pilnībā pārliecināts, ka ASV atbalsts Ukrainai ir un turpināsies. Mēs redzam šausmīgu nežēlību, un ASV atbalstīs Ukrainu.

Teikšu pēctecim: gatavojies uz siltu uzņemšanu

Vai jums ir zināms, kas šo krēslu ieņems pēc jums?

Jā. Prezidents iecēla Kristoferu Robinsonu jau vasarā. Šis process aizņem zināmu laiku. ASV Senāts apstiprināja Krisu decembrī, pirms Ziemassvētkiem. Kriss droši vien atbrauks šurp februārī. Savukārt es būšu Latvijā vēl divas nedēļas. Parasti vajadzīgas divas nedēļas plus mīnus pāris dienas, lai nodotu visas lietas. Es zinu, ka Kriss ar nepacietību gaida iespēju atbraukt šurp, viņš labi pārzina šo reģionu. Un esmu pārliecināts, ka viņu šeit uzņems tikpat silti kā mani. Un viņš šeit saņems tādu pašu atbalstu.

Ko viņam, pēc jūsu domām, nepieciešams zināt?

Viņš jau zina. Turklāt mēs vairākas reizes tiksimies Vašingtonā, kad atgriezīšos. Viņam jābūt gatavam tam, ka viņš kā vēstnieks būs ļoti aizņemts. Un būt gatavam siltai uzņemšanai. Darba būs daudz, jo cilvēkiem ir gaidas saistībā ar mūsu valstu attiecībām, jo mēs esam ļoti labi draugi. ASV ir prieks palīdzēt saviem draugiem, un Kriss to turpinās.

Pirms ētera pajautāju, kādā noskaņojumā atstājat Latviju, un jūs teicāt – ir skumji. Kāpēc? Esat paspējis pie kaut kā pierast, kaut kas īpašs ir iepaticies?

Mēs ar sievu te esam pavadījuši vairāk nekā trīs gadus. Latvijai ir īpaša vieta mūsu abu sirdīs. Te ir brīnišķīgi cilvēki, viņi ļoti silti mūs uzņēma. Jums patīk amerikāņi, mums ir lieliskas saiknes – kultūras, ģimeņu. Ļoti spēcīgas un siltas jūtas pret Ameriku, amerikāņiem. Vienādas demokrātiskās vērtības. Valdība strādā cilvēkiem, nevis otrādi. Jūs cienāt cilvēktiesības. Mums ir daudz kopīga. Un tās ir ļoti svarīgas attiecības.

Pēdējais jautājums – pastāstiet par saviem personīgajiem nākotnes plāniem, vai zināt, ar ko nodarbosieties turpmāk?

Es daru šo darbu – esmu diplomātiskajā dienestā – jau 36 gadus. Pienācis laiks atgriezties ASV. Un plānoju doties pensijā pēc vairākām nedēļām.