ASV iekšpolitikas strāvojumi ietekmē arī Latvijas drošības perspektīvu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvija un ASV šogad atzīmēja starpvalstu attiecību 100 gadu jubileju, un kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Vašingtona bijusi mūsu galvenā stratēģiskā partnere un sabiedrotā. Ciešās attiecības saglabājušās gan republikāņu, gan demokrātu valdīšanas laikā, taču Donalda Trampa iespējamā atgriešanās ASV prezidenta amatā un viņa lozungs "Amerika pirmajā vietā" liek rēķināties arī ar ASV iekšpolitisko procesu ietekmi uz Latvijas drošības situāciju.

ĪSUMĀ:

  • ASV iekšpolitiskie procesi un politisko spēku skatījums par ASV vietu starptautiskajās attiecībās ietekmē kopējo starptautisko drošību.
  • ASV sabiedrībā vērojama arvien lielāka šķelšanās starp dažādu uzskatu piekritējiem.
  • Šo pretrunu rezultātā ASV vairāk koncentrējas uz iekšpolitisko problēmu risināšanu, ārpolitika paliek otrajā plānā.
  • Signāli, ko sūta ASV, veicina vai tieši pretēji mazina Latvijas un kopējo reģiona drošību.
  • Donalds Tramps vēlas nostiprināt principu, ka ASV ārpolitikai jābalstās uz ekonomiskā izdevīguma pamatiem.

Tas, kas notiek ASV, nepaliek tikai ASV. Lai arī pasaules ģeopolitiskā kārtība ir mainīga, kā rezultātā mainās arī ASV vieta un nozīme noteiktu pasaules reģionu drošības un labklājības veicināšanā, tās iekšpolitiskie procesi un līdz ar to redzējums par ASV vietu starptautiskajās attiecībās atstāj nospiedumu uz kopējo starptautisko drošību.

Administrācijas nomaiņas, iekšpolitiskie izaicinājumi, kā arī ekonomiskās (finanšu) problēmas ir radījuši satricinājumus vairākos pasaules reģionos, kur Baltijas valstis nav izņēmums. Iekšpolitisko procesu nomaiņai (gan prezidenta, gan likumdevējvaras un lēmējvaras līmeņos) seko līdzi visa pasaule. To, kādi strāvojumi pastāvēs ASV, ietekmēs arī noteiktu valstu drošību un ekonomisko attīstību.

Nesen notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas ir labs atskaites punkts, lai analizētu un izprastu ASV iekšpolitiskās attīstības dinamikas un strāvojumus, kā arī lai ieskicētu, kādas potenciālās sekas tas rada Latvijas (Baltijas valstu) drošībai šajos tik saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Uzsvaru maiņa: no ārējās uz iekšējo politiku

ASV pēc Aukstā kara beigām pamatoti tika uzskatīta par hegemonu uz pasaules ģeopolitiskās skatuves. Stiprinot pozīcijas vairākos pasaules reģionos, tas ļāva noteikt toni un veicināt sadarbību ar vairākiem nozīmīgiem spēlētājiem. Šīs politikas kontekstā arī Latvijas vēsturiskā attīstība būtu citādāka, ja ASV redzējums par Baltijas valstīm un to pilnvērtīgu piederību "Rietumu pasaulei" nebūtu klātesošs.

Tieši ASV nostāja, ka Baltijas valstis ir daļa no Rietumu pasaules, veicināja to iestāšanos gan NATO, gan arī Eiropas Savienības institūcijās.

Bez tā laika ASV prezidenta Džordža Buša pārliecības Latvijas vēsturiskā attīstība varēja nonākt citā gultnē.

Pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukuma ASV politikā sevišķi svarīgu lomu ieguva ārpolitikas jautājumi. Gan ASV prezidenta kandidātu debatēs, gan sabiedrības noskaņojumā valdīja uzskats, ka ASV drošība neaprobežojas tikai ar tās teritoriju. Lai veicinātu drošību pašmājās, ir jāiesaistās ārpus ASV robežām citos pasaules reģionos.

Zināmas korekcijas uzsvaru maiņā no ārpolitikas uz iekšpolitiku ienesa 2008. gada finanšu krīze, kas mainīja fokusu uz ekonomiskajiem izaicinājumiem. Lai arī krīze ieviesa korekcijas, tomēr prezidenta Baraka Obamas redzējums par ASV lomu, it īpaši mainot fokusu no Eiropas uz Āziju, kas izsauca lielas bažas Austrumeiropas līderu vidū, saglabāja ar ārpolitiku saistīto jautājumu aktualitāti.

ASV sabiedrībā iezīmējas arvien dziļākas pretrunas

Tomēr pēdējo gadu laikā, it īpaši sākot ar Donalda Trampa prezidentūru, ASV ir piedzīvojušas vairākus iekšējos satricinājumus, kas ietekmē gan sabiedrības kopējo noskaņojumu, gan nosaka to, kāda veida oficiālā ārējā un drošības politika tiek īstenota no Vašingtonas.

Sabiedrības sašķelšanās pēc (reliģiskās) pārliecības, ādas krāsas, politiskās piederības, darba nozares un citos veidos ir aktualizējis diskusiju par ASV kā vienotas sabiedrības pāstāvēšanu. Sabiedrība ir sašķelta, kas izpaužas, tai skaitā arī nemieros un protestos.

ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji 2021. gada 6. janvārī Kapitolijā
ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji 2021. gada 6. janvārī Kapitolijā

2021. gada janvārī notikusī akcija ar mērķi ieņemt ASV parlamenta ēku Kapitoliju bija ievērojams trieciens ASV kā demokrātijas citadeles tēlam.

Šo iekšējo pretrunu un sašķeltības rezultātā ASV no ārpolitiskajiem uzsvariem atkal ir mainījušas uzsvaru uz iekšpolitiskiem izaicinājumiem.

Ņemot vērā iekšējās pretrunas sabiedrībā, kas ir bijušas klātesošas jau ilgākā laika periodā, tas tiek izmantots, lai gūtu politisko atbalstu. Donalds Tramps, īstenojot un akcentējot savu lozungu "Amerika pirmajā vietā", ir politizējis šos jautājumus, tādējādi vēl vairāk saasinot attiecības starp pretēji noskaņotām kopienām ASV iekšienē.

"Trampisms" kā strāvojoša ideoloģija

ASV vidustermiņa vēlēšanas, kurās republikāņi ieguva nelielu vairākumu Pārstāvju palātā, demokrātiem saglabājot pārsvaru Senātā, ieskicē, ka "trampisms" kā ideoloģija nav zudis. Vēl vairāk – tās idejas, ko ir nesis un pārstāvējis Tramps,  ir klātesošas un atbalstāmas lielā daļā ASV sabiedrības.

To pastiprina arī fakts, ka vairāk nekā 100 republikāņu, kas joprojām neatzīst 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, vidustermiņa vēlēšanās guvuši uzvaras, izcīnot vietas Kongresā, kā arī amatus štatu līmenī visā valstī.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps

Ņemot vērā iekšējo partijas atbalstu un sabiedrības noskaņojumu, loģiska ir arī Trampa paziņotā apņemšanās kandidēt 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās ar potenciālu kļūt par republikāņu pārstāvi šajā sāncensībā.

Lai arī Republikāņu partija piedzīvo transformāciju, nevar izslēgt, ka tieši Tramps varētu saglabāt savas pozīcijas kā populārākais līderis partijā.

"Trampisma" kā ideoloģijas pamatā ir vairāki būtiski elementi. Tas apzīmē politiskās ideoloģijas, sociālās emocijas, pārvaldības stilu, politisko kustību un mehānismu kopumu varas iegūšanai un saglabāšanai. Lai īstenotu lozungu "Amerika pirmajā vietā", tiek mēģināts gūt atbalstu sabiedrībā, radot (mākslīgu) diskusiju par nacionālo identitāti un interesēm.

Tā rezultātā, piemēram, ir radušās pretnostatījumu kustības "Black Lives Matter" (melnādaino dzīvības ir svarīgas) pret "All Lives Matter" (visas dzīvības ir svarīgas), pastiprināta neuzticība noteiktām raidsabiedrībām un plašsaziņas līdzekļiem, tiek apstrīdētas iepriekš pieņemtas vērtības un normas.

Rezultātā tas ietekmē ne tikai to, kā sabiedrībā tiek uztverti noteikti procesi un jautājumi, bet arī kā veidotas attiecības ar vēsturiski tuviem sabiedrotajiem, pie kuriem var pieskaitīt ar Latviju.

ASV nostāja ir svarīga mūsu drošībai

2022. gads bijis nozīmīgs ASV un Latvijas attiecību kontekstā, jo pirms 100 gadiem, 1922. gada 28. jūlijā, ASV atzina Latvijas Republiku. Līdz ar ko 2022. gads ir nozīmīga gadadiena Latvijas un ASV attiecību kontekstā, kura laikā tika atzīmēta diplomātisko attiecību simtgade.

ASV vēsturiski bijis galvenais Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā ASV konsekventi realizēja Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, sniedza nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī sekmēja Latvijas integrāciju NATO un ES.

Kopš Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ASV turpināja būt klātesošas reģionā. Tas stiprināja Latvijas drošību, veicināja ekonomisko izaugsmi un demokrātiju. Arī Latvijas loma ASV ārējā un drošības politikas diskursā ir stiprinājusies. Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju nereti tiek pozicionētās kā ciešākās sabiedrotās.

Tomēr, lai arī abas valstis saista īpašas attiecības, tās ir bijušas ar dažādiem izaicinājumiem piesātinātas, ko ietekmējusi gan ārējā, gan iekšējā valstu dinamika.

Pirmkārt, noteiktām personām, otrkārt, iekšējiem un ārējiem notikumiem ir bijusi būtiska ietekme uz Latvijas un ASV attiecību dinamiku.

Atturēšana Baltijas drošības politikā ir viens no centrālajiem pīlāriem. Atturēšana ir sekmīga, ja pretinieks ir pārliecināts, ka tā zaudējumi, iesaistoties karadarbībā, ir lielāki nekā ieguvumi.

Lai veicinātu atturēšanu, izmantojot dažādus stratēģiskās komunikācijas līdzekļus, ir meklēti piemērotākie vēstījumi potenciālajam agresoram par zaudējumiem, ko tas var gūt, iesaistoties jebkāda veida karadarbībā pret Latviju (Baltiju).

Tāpēc ASV drošības aģentu paustais, proti, kā tiek raksturoti sabiedrotie un cik gatavas ir ASV iesaistīties šo sabiedroto aizstāvēšanā, ietekmē konkrēto valstu drošību.

Signāli, ko sūta ASV, veicina vai tieši pretēji mazina Latvijas un kopējo reģionu drošību. Šī iemesla dēļ ASV iekšējie strāvojumi, kas atspoguļojas tās ārpolitikā, ir tik būtiski mūsu valsts drošības kontekstā.

ASV ārpolitika transformējas

Pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām un kopējā pastāvošā uzstādījuma sabiedrībā var secināt, ka ASV ārpolitika transformējas. Augstāk minētie iekšpolitiskie satricinājumi atstāj ievērojamus nospiedumus uz to, kāda ir ASV iesaiste citos pasaules reģionos.

Ārpolitikā tas nozīmē ieguldīties un sadarboties tikai ar tiem sabiedrotajiem, kas ir gatavi "maksāt savu nodevu". Izteikti tas ir izpaudies ASV iesaistē NATO.

Sākotnējais Trampa administrācijas laiks radīja ievērojamas bažas par Baltijas valstu drošību. ASV bijušā prezidenta paziņojumi par to, ka "NATO ir novecojusi", radīja pamatotas bažas par kopējo eiroatlantisko drošību.

ASV karavīru vienība, kas ieradās Latvijā 24. februārī, gandrīz vienlaikus ar Krievijas iebrukumu Uk...
ASV karavīru vienība, kas ieradās Latvijā 24. februārī, gandrīz vienlaikus ar Krievijas iebrukumu Ukrainā

Šīs politikas saknes meklējamas uzstādījumā, ka ASV vairs nav gatavas un ar vien mazāk būs ieinteresētas piekopt sadarbību ar tās vēsturiski tuvākajiem sabiedrotajiem (tai skaitā Latviju) uz "beznosacījumu mīlestības" pamatiem.

Nule kā notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas ir apliecinājums, ka sabiedrībā ir atbalsts šādai pieejai ārpolitikā – ņemot vērā iekšējos izaicinājumus, pirmkārt un galvenokārt, atbalstīt un iesaistīties tikai tādos formātos un partnerībās, kas dod ekonomisko labumu ASV.

Līdz ar to ASV ārpolitikā arī turpmāk būs vērojama transformācija no vēsturiskā Vudro Vilsona ideālisma uzstādījumiem un ASV iesaistes uz Donalda Trampa merkantīlā reālisma pieeju, kas būtiski ietekmēs ar Latvijas ārējo un drošības politiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti