"Настоящее время" (latviski - "Patiesais laiks") – tāds nosaukums ir dots jaunajam televīzijas kanālam krievu valodā. Šis kanāls ir mēģinājums radīt jaunu informācijas avotu krieviski runājušajiem iedzīvotājiem visās bijušās PSRS valstīs, kā arī citur pasaulē, kur dzīvo krievu kopienas. Jaunais projekts ir daļa no leģendārā "Radio Brīvā Eiropa", kas tiek pilnībā uzturēts no ASV valsts budžeta līdzekļiem.
Aktuālais un patiesais
Katru stundu no Prāgas skatāms televīzijas kanāla "Patiesais laiks" piecu minūšu ziņu izlaidums. Kamēr studijā raidījuma vadītāja uzrunā skatītājus krieviski, režijas telpā mijas angļu, krievu un čehu valoda.
Jaunā kanāla galvenā mītne ir plaša un moderna ēka ar jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām. Tur kopš 2009.gada ir izvietots arī Radio Brīvā Eiropa.
Projekta nosaukums ir visnotaļ izaicinošs, jo tajā ir skaidra atsauce uz vēl kopš padomju gadiem pazīstamo Krievijas Pirmā televīzijas kanāla vakara ziņu raidījumu "Laiks". Lai gan angliski jaunā kanāla nosaukums oficiāli tiek tulkot kā "Current Time" jeb "Aktuālais laiks", krieviski vārdu spēle paliek. "Jā, tieši pēc tā mēs arī vadījāmies. No vienas puses, tas ir patiesais, pašreizējais laiks, kaut kas, kas notiek tagad. No otras puses, tās ir reālas ziņas, kurās nav ievērojamas ideoloģijas devas," skaidro kanāla galvenais redaktors Pavels Butorins.
Kas tad īsti ir "Patiesais laiks" un kam tas ir radīts? To stāsta šī televīzijas kanāla direktores pienākumu izpildītāja Deizija Sindelara: "Ikviens, kurš ir pazīstams ar Krievijas mediju vidi, atzīst, ka tajā trūkst daudzveidības un izvēles informācijas jomā. It sevišķi, ja runa ir par informāciju, ko cilvēki saņem no televīzijas. "Patiesais laiks" vēlas paplašināt televīzijas skatītājiem pieejamo izvēli."
Tomēr Sindelara noliedz, ka šis būtu atklāts mēģinājums stāties pretī Krievijas dezinformācijai:
"Mēs nesakām, ka mēs mēģinām cīnīties ar Krievijas propagandu. Mēs gribam būt par papildu balsi.
Mēs ceram piesaistīt tos skatītājus, kuri ir aktīvi un domājoši savas kopienas locekļi, kuri ir izsalkuši pēc informācijas gan par savu valsti, gan arī par pasaulē notiekošo. Un šādiem, dabiski ziņkārīgiem cilvēkiem, nekad nevar būt par daudz pieejamo plašsaziņas līdzekļu."
Komanda no Krievijas un Austrumeiropas
Sindelara ir dzimusi Amerikā, bet kopš 1992.gada dzīvo Austrumeiropā, tostarp gan Maskavā, gan tagad arī Prāgā.
Radošo komandu veido arī vairāki žurnālisti no Krievijas un Ukrainas, tostarp bijušais neatkarīgā televīzijas kanāla "Doždj" ("Дождь") žurnālists Timurs Oļevskis. "Strādājot Prāgā, viena no galvenajām problēmām ir, lai tas nekļūtu par imigrāciju. Tomēr kolēģu piemērs no portāla "Meduza", kas atrodas pie jums, Rīgā, man kļuva par ļoti nozīmīgu piemēru," saka Oļevskis.
Viņš stāsta, ka sākt darbu "Patiesajā laikā" viņu pamudināja vairāku apstākļu sakritība. Tostarp ir gribējies paņemt pārtraukumu no dzīves Maskavā: "Esmu vairākus gadus strādājis televīzijas kanālā "Doždj" un iepazinos ar saviem jaunajiem kolēģiem Doņeckā, vienā no komandējumiem. Kad viņi man piedāvāja nākt šeit strādāt, es to sākotnēji diezgan skeptiski uztvēru.
Man liekas, ka taisīt televīziju par Krieviju vai Ukrainu no Prāgas ir diezgan jocīgi. Bet mani pārliecināja tas, ka no šejienes ir ir iespējams ļoti plašs skats uz notiekošo."
Oļevskim katru darbdienas vakaru ir savs stundu garš raidījums, kurā tiek apspriesti dažādi aktuāli dienas notikumi bijušajās PSRS valstīs un citur pasaulē.
Prāgā strādā arī rīdzinieks Sergejs Hiršfelds. Viņš ir atbildīgs par jaunā kanāla īpašajām tiešraidēm. Iepriekš Latvijā Hiršfelds ir rakstījis vairākās krievu valodā iznākošajās avīzēs, tostarp veidoja laikrakstu "Telegraf". Vēlāk viņš pārcēlās uz Izraēlu, kur bija 9. televīzijas kanāla galvenais redaktors. Un tagad jau divus mēnešus dzīvo Čehijā.
"Man gribējās pamēģināt.
Jo pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ pasaulē ir palicis gaužām maz vietu, kur vēl patiesi var nodarboties ar žurnālistiku krievu valodā," saka Hiršfelds.
Ziņas un analītiskie raidījumi, arī par Baltijas valstīm
"Patiesā laika" galvenais uzsvars šobrīd ir uz ziņu un analītiskajiem raidījumiem. Tur top raidījums gan par Eiropas notikumiem, gan par jaunāko Centrālāzijā, gan arī par ASV.
To veido "Amerikas Balss" redakcija, kas ir šī projekta sadarbības partneris. Protams, nozīmīgs akcents tiek likts uz Krieviju.
"Krievija, protams, ir svarīga valsts visām tās kaimiņvalstīm. Tādēļ līdz zināmai pakāpei mēs vienmēr būsim ieinteresēti tajā, kas notiek Krievijā. Tomēr skaitliski mūsu lielākā auditorija šobrīd ir Ukrainā. Tādēļ mēs pievēršam lielu uzmanību arī ziņām no Ukrainas. Bet, tā kā mēs vēlamies sasniegt krieviski runājošos cilvēkus dažādās valstīs, mēs stāstām arī par ziņām no visām šīm valstīm, kā arī par pasaules ziņām. Mēs patiesi vēlamies kļūt par vietu, kur ikviens var atrast pilnu informāciju ne tikai par savu valsti, bet arī par pasauli viņiem apkārt," saka Sindelara.
Īpaša uzmanība tiek veltīta arī notikumiem Baltijā. Reizi nedēļā ir redzams pusstundu garš raidījums, ko veido žurnālists Jevgeņijs Erlihs. Viņš pirms dažiem gadiem ir pārcēlies dzīvot Rīgā un sākotnēji ir bijis televīzijas kanāla RTVi korespondents Baltijā.
Raidījums esot iemantojis īpašo popularitāti Izraēlā, kur to pārraida arī "Patiesā laika" sadarbības partneri. "Galvenais korespondentu punkts atrodas Rīgā, bet mums ir žurnālisti arī Tallinā un Viļņā. Tas ļauj mums iegūt neatkarīgu, svaigu skatījumu uz to, kas notiek Latvijā, Lietuvā un Igaunijā," stāsta raidījuma veidotājs.
Hiršfelds un viņa kolēģi neslēpj, ka viņiem ir ļoti būtiski sasniegt krieviski runājošos iedzīvotājus Baltijas valstīs. Tādēļ Latvijā pašreiz kanāls ir redzams divos kabeļtelevīzijas tīklos – "Lattelecom" un "Dautkom", un drīzumā tas varētu parādīties arī citur. Savukārt Igaunijā notiek diskusijas par sadarbību ar tur izveidoto sabiedrisko kanālu krievu valodā ETV+. Tomēr konkrēta iznākuma tām vēl nav.
Bez krāšņas izklaides
Ir skaidrs, ka iekarot skatītāju sirdis nebūs vienkārši. Dārgo un krāšņo izklaides raidījumu vai jaunāko seriālu, kas piesaista daudzus Krievijas valsts kanāliem, "Patiesajā laikā" nebūs.
Tā vietā te tiek demonstrētas Krievijā aizliegtās vai nepieejamās dokumentālās filmas.
Vai ar šādu pieeju ir iespējams iegūt pietiekami lielu auditoriju? "Vai jums ir kādi dati? Man, piemēram, tādu nav. Vai jūs varat tā vienkārši pateikti, ko vēlas redzēt vairums krieviski runājošās auditorijas Latvijā? Es nevaru. Tādēļ mēs nodarbojamies ar pilnīgi brīvu žurnālistiku. Mums neviens nesaka, kas un kā būtu jāstāsta.
Un mēs darām to, kas mums, pirmkārt, liekas interesanti un, otrkārt, mēs stāstām par to, kas notiek pasaulē.
Varu jums apliecināt, ka citādi es nekad mūžā te nebrauktu," saka Hiršfelds.
Iekarot uzticību un auditoriju
Un te ir ne mazāk svarīgs jautājums par šī kanāla uzticamību skatītāju acīs. Šis projekts tiek pilnībā finansēts no ASV valsts budžeta. Līdz ar to, neapšaubāmi, Kremlim piederošie plašsaziņas līdzekļi to dēvēs par Amerikas propagandas ruporu.
Kanāla pagaidu direktore Sindelara atgādina, ka šis projekts ir daļa no Radio Brīvā Eiropa, kam šādi pārmetumi nav nekas jauns: "Esmu pārliecināta, ka "Radio Brīvā Eiropa" un līdz ar to arī "Patiesais laiks" darbojas kā jebkura neatkarīga mediju organizācija. Jā, mēs tiekam finansēti no ASV nodokļu maksātāju naudas. Mums līdzekļus piešķir Amerikas Kongress. Tādēļ mums vienmēr nāksies samierināties ar aizdomām, ka esam valdības rupors. Bet pēc visiem šeit pavadītiem gadiem es varu droši apgalvot, ka tā tas nav."
Baltijas valstīs vai Ukrainā jautājums lielā mērā ir par auditorijas iekarošanu un skatītāju ieradumu maiņu. Bet sasniegt cilvēkus pie televizora Krievijā ir krietni sarežģītāk. Piemēram, televīzijas kanāls "Doždj" savulaik gandrīz vienā mirklī tika izslēgts no visiem lielākajiem Krievijas kabeļtīkliem. Līdz ar to varbūtība, ka Krievijas kabeļtelevīziju paketēs tiks iekļauts "Patiesais laiks", ir visai neliela.
"Tā ir tiesa.
Un mēs esam diezgan ierobežoti savās iespējās iekļūt Krievijas televīzijas tirgū. Tādēļ mēs uzskatām digitālo saturu par tikpat nozīmīgu mūsu darbības sastāvdaļu.
Visi mūsu televīzijas raidījumi tiek pārraidīti internetā. Mēs arī ļoti aktīvi veidojam dažādus rakstus un video materiālus sociālajiem medijiem. Tādēļ mēs ceram, ka tā vai citādi spēsim sasniegt krieviski runājošos iedzīvotājus, kuriem nav pieejas mūsu kanālam caur satelītu vai kabeļtelevīziju," saka Sindelara.
"Patiesais laiks" ir vieni no retajiem, kas veido īpaši viedtālruņiem un sociālajiem medijiem domāto ziņu saturu krieviski. Par to ir atbildīgs žurnālists Glens Keitss, kurš ar lepnumu izrāda kādu video par notikumiem Čečenijā. Tas ir varējis tapt, jo "Radio Brīvā Eiropā" strādā vairāki čečenu valodā runājošie žurnālisti.
"Mūsu galvenais mērķis ir izstāstīt tādus cilvēku stāstus, ar kuriem skatītāji var sevi asociēt.
Ja mēs spējam piedāvāt cilvēku stāstu no Kirgizstānas, tad nav nekāda iemesla, kādēļ krievi Krievijā nevarētu to saprast un just līdzi," skaidro Keitss.
Neskaidra nākotne
Ideja par nepieciešamību veidot televīzijas kanālu krievu valodā ir apspriesta jau labu laiku. Tā kļuva aktuāla uzreiz pēc Ukrainas konflikta sākuma. Toreiz Krievija veiksmīgi izmantoja savus televīzijas kanālus, lai saasinātu draudu sajūtu Krimas iedzīvotāju vidū, un daudzi Rietumos saprata, ka šādu paņēmienu var izmantot arī citviet.
Gan toreiz, gan arī vēlāk idejai par to, vai tieši jaunais televīzijas kanāls būtu piemērotākais veids, kā sasniegt krieviski runājošo auditoriju, bija gan savi pretinieki, gan aizstāvji.
Un, lai arī pēc vairāku gadu diskusijām kanāls ir izveidots, jautājums par to, vai tas pastāvēs un attīstīsies, ir neskaidrs. It sevišķi tādēļ, ka pie varas janvārī nāks jaunais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš ir solījis uzlabot attiecības ar Maskavu. Turklāt viens no Trampa tuvākajiem padomniekiem ir Stīvs Bannons, kurš ir nodibinājis radikāli labējo interneta portālu "Breitbart". Tas ir pazīstams ne tikai ar rasistiskām un citādi aizvainojošām publikācijām, bet arī ar visnotaļ prokrievisku nostāju.
"Patiesā laika" vadītāja Sindelara un citi projekta veidotāji to apzinās, tomēr cer, ka kanāls pastāvēs tāpat kā visus šos gadus ir pastāvējis arī "Radio Brīvā Eiropa":
"Tā kā mēs saņemam naudu no budžeta, mūsu pastāvēšana nekad nevar būt pilnīgi droša. Mums nekad nebūs tik daudz naudas kā privātajiem vai Krievijas valsts kanāliem.
Mēs vienmēr cīnīsimies par naudu, kā jebkura iestāde, kas saņem finansējumu no Kongresa. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka "Patieso laiku" aizstāv svarīgi cilvēki Vašingtonā un tādēļ mēs varēsim pastāvēt vēl ilgu laiku."
Tik tiešām, vēsturiski ASV Republikāņu partija, kas šobrīd kontrolē varu Kongresā, ir pazīstama ar stingrāku nostāju pret PSRS un Krieviju. Tādēļ jautājums lielā mērā ir arī par to, vai līdzšinējā Republikāņu partijas elite spēs saglabāt savu kontroli pār notiekošo.
Tikmēr Prāgā žurnālisti un redaktori cenšas veidot to, kas pēc viņu domām, ir laba un interesanta žurnālistika. Uzdevums ir sarežģīts, jo par krieviski runājošajiem skatītājiem cīnās arī Krievijas federālie kanāli, kuriem ir pieejami ievērojami finanšu resursi.
Par jaunā kanāla pirmajiem panākumiem varēs spriest ne ātrāk kā pēc gada vai pat diviem. Bet iedzīvotāju uzskatu un pasaules uztveres maiņa var aizņemt vēl ilgāku laiku.
"Radio Brīvā Eiropa" daļēja atgriešanās Baltijas valstīs liek aizdomāties arī par to, ko tas liecina par mūsu demokrātiju. Jo ilgu laiku šī organizācija ir vadījusies pēc saukļa: "Kad valstī atnāk demokrātija, mēs no tās aizejam."
