Rietumu un Krievijas attiecības patlaban iestūrējušas nezināmos ūdeņos, bet viens ir skaidrs – konflikts, kas aizsākās Ukrainā, jau labu laiku ir daudz plašākas starptautiskās sabiedrības problēma. Un gaisma tuneļa galā vēl ir ļoti tālu. Šādās pārdomās ar Latvijas Televīziju dalījās vairāki starptautiski pazīstami ārpolitikas eksperti, kuri šajā nedēļā viesojās Rīgā.
Latvijas ārpolitikas institūts uz diskusiju par Ukrainas krīzes ietekmi uz Rietumu un Krievijas attiecībām savedis kopā prominentus ārpolitikas ekspertus no vairākām valstīm. Pēc ekspertu tikšanās slēgtās daļas, notika arī publiska diskusija "Rietumi un Krievija: kuģojot nezināmos ūdeņos".
Lai kā gribētos dzirdēt prognozes, kā un kad konflikts varētu atrisināties, eksperti godīgi atzīst – uz to pašreiz nav iespējams atbildēt.
"Mums jāpatur prātā – lai kādi grandiozie plāni šobrīd būtu politiķu galvās, pastāv liels risks, ka situācija attīstīsies tā, kā neviens nebūs paredzējis. Tieši tāpēc mums jābūt ļoti piesardzīgiem, izvēloties rīcības politikas," norāda Krievijas ZA Stratēģiskā novērtējuma departamenta direktors Sergejs Utkins.
"Putina rīcībai šobrīd, manuprāt, ir vairāki skaidrojumi. Viņš cenšas nostiprināt savu varu pašmājās, jo uztraucas par stagnējošo ekonomiku. Putins arī apzinās dziļo nacionālistisko sentimentu, kāds ir Krievijā, un grib, lai Krieviju atkal redz kā varenu valsti, ar kuru cilvēkiem būtu iemesls lepoties. Un vēl – Putina ieskatā Rietumi ir sašķelti un nespēs dot pietiekami spēcīgu atbildi. Viņam ir sajūta, ka tiks sveikā cauri," skaidro "European Leadership Network" (Lielbritānija) direktors Īans Kērns.
Eiropas un Amerikas sankcijas pret Krieviju nāk gausi, un pat pētniekiem nav skaidrs – vai vienošanās par soda mēriem ir ilgs, demokrātisks process, kas galu galā novedīs pie stingras rietumu nostājas, vai arī pārāk dažādie valstu viedokļi procesu paralizēs. Taču ekspertiem nav vienprātības par pašām sankcijām.
Utkins norāda – zinātniski pētījumi pierādījuši, ka sankcijas reti tieši ietekmējušas politikas veidošanu. "Tās vairāk kalpo kā neapmierinātības un aizkaitinājuma izrādīšanas veids pret Krievijas politiku. Ja sankcijas vispār ko ietekmēs, tad drīzāk to rezultātā Krievijas sabiedrība saliedēsies pret sankciju piemērotājiem. Krievijas vara sankcijas var ļoti vienkārši izmantot kā instrumentu patriotisma uzkurināšanai pret valsts ienaidniekiem. Tas situāciju padarītu vēl sarežģītāku nekā patlaban."
Utkina ieskatā, vēl ir vieta dialogam, jo Putina interesēs nav uz ilgu laiku sabojāt attiecības ar Eiropu un ASV. Un, ja Rietumi neuzstās uz Krimas atdošanu un piedāvās izpildāmus nosacījumus normālu attiecību atjaunošanai, Krievijas valdošajai elitei būs kārdinājums nosacījumiem piekrist, uzskata krievu pētnieks.
"Nē, es uzskatu, ka sankcijas jāpiemēro. Krievijai ir jāmaksā par to, ko tā izdarījusi Ukrainā. Tā nedrīkst būt militāra reakcija, jo mēs runājam par atomieročiem gan NATO, gan Krievijas pusē, un mēs nedrīkstam attapties, šaujot vienam uz otru. Bet Krievijai ir jāmaksā. Un laika gaitā šīm sankcijām jāakumulējas, līdz - cerams - tās mainīs Krievijas varas rīcību," uzsver Kērns.
Jebkurā gadījumā – konfrontācija un risinājumu meklējumi būs ļoti ilgi, prognozē Kērns.
"Bet vai Ukrainai ir laiks gaidīt? "Baidos, ka Ukraina ir ļoti, ļoti sarežģītā pozīcijā. Un gandrīz nekas no tā, ko Rietumi var darīt, izņemot ekonomisku atbalstu, nevarēs atrisināt krīzi šīs valsts iekšienē. Beigu beigās – tie ir ukraiņi paši, kam jāatrisina valsts problēmas. Mēs varam viņiem dot ārēju atbalstu, bet galvenā atbildība ir viņu pašu rokās," saka Īans Kērns.
Jau ziņots, ka pirmdien ASV vērsa sankcijas pret vēl septiņiem Vladimira Putina režīmam tuvu stāvošiem cilvēkiem un 17 kompānijām. Eiropas Savienība savu sankciju sarakstu papildināja ar vēl 15 vārdiem.
