Atklātība par farmācijas industrijas atbalstu ārstiem ir nepietiekama. Tā atzīst gan Latvijas, gan arī citu valstu pētnieki, kas analizē šos datus. Pērno gadu farmācijas industrijas pārstāvji ar lepnumu pasludināja par atklātības gadu – ar jauno informācijas atklātības standartu klajā nāca Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācija (EFPIA). Tomēr pētnieki uzskata, ka vajadzētu tiekties uz vēl lielāku atklātību, kaut vai analizējamu datu formātu.
- Francijā pagrieziena punkts atklātībai farmācijā bija zāles ar bīstamām blakusparādībām
- Latvijā pastāv divi farmācijas dotāciju saraksti: valsts noteiktais un industrijas veidotājs
- Farmācijas publiskotie dati mēdz būt formātos, kas ir grūti analizējams
- Ārstiem ir iespēja atteikties kādus maksājumus publiskot
- Latvijā publiskot datus piekrita 90% ārstu
- Francijā turpina cīņu par uzlabojumiem farmācijas datu publiskošanā
- Mudina uz atklātību arī medicīnisko ierīču, pārtikas un citus ražotājus
- Francijā ārsti deklarē arī interešu konfliktus, bet Latvijā vēl nesteidzas
Zāles ar bīstamām blakusparādībām
Pirms pievērsties pērnajam kā izsludinātajam atklātības gadam, jāteic, ka atklātības vēsture atsevišķās valstīs sniedzas nedaudz senāk.
"Drakonisks jauns likums centīsies padarīt stingrāku Francijas relaksēto pieeju attiecībā uz interešu konfliktiem zinātniekiem, kas dod padomus valdībai par zālēm." Tā pirms pieciem gadiem vēstīja zinātnes žurnāls "Nature". Stāsts bija par Franciju, kas tobrīd bija pārcietusi zāļu "Mediator" skandālu. Šīs zāles lietoja ne tikai diabēta pacienti, bet arī cilvēki, kas vēlējās notievēt. Tām bija bīstamas blakusparādības - no sirds vārstuļu slimībām mira vismaz pustūkstotis pacientu, daudzi nonāca smagā stāvoklī.
Medijos izskanēja aizdomas, ka konsultantu attiecības ar farmācijas nozari varētu būt veicinājušas gauso reakciju uz ilgstošajām aizdomām par potenciāli nāvējošajām blakusparādībām.
"Tās bija bīstamas zāles, kas tirgū bija gadu desmitiem, lai arī riski bija labi zināmi. Izpēte atklāja, ka
šī produkta vēsturē bija virkne interešu konfliktu. Tas varēja izskaidrot, kāpēc šīs zāles tika atstātas tik ilgi Francijas tirgū."
Stāsta veselības nozares datu pētniece no Francijas Anne Šaijo, kura vada nevalstisko organizāciju "Formindep". Francijā šis bija pagrieziena punkts – 2011.gadā pieņēma likumu, ka farmācijas firmām ir jāpublisko ārstiem sniegtais atbalsts. Turklāt ārstiem jādeklarē interešu konflikti.
Divi saraksti ar farmācijas naudām
Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropa, lielās izmaiņas datu atklātībā bija pērn. Kāpēc par farmācijas firmu naudu lidoja uz konferencēm ārzemēs, vairāki Latvijā pazīstami ārsti izteicās Latvijas Radio raidījumu sērijā Farmācijas neredzamā vara.
Pērn tika publiskoti divi saraksti. Pirmais – atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem atrodams Veselības Inspekcijas mājas lapā, un tajā ir farmācijas firmu atbalsts ārstiem - lidojumi uz konferencēm un kongresiem ārvalstīs, kā arī maksājumi ārstu organizācijām.
"Pirmais princips un ideja par atklātības lietu iestrādāšanu Latvijas likumdošanā vispār nāca no zāļu ražotāju asociācijas, no SIFFA, tas ir pats pirmais un galvenais," stāsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektore Agnese Korbe. Viņa norāda, ka otrs saraksts, kas pieejams asociācijas mājas lapā, veidots atbilstoši Eiropas Farmaceitisko industriju un asociāciju federācijas (EFPIA) pieņemtajam Atklātības kodeksam. Šis saraksts ir plašāks nekā Veselības inspekcijas mājas lapā rodamais, te ir arī farmācijas industrijas maksājumi ārstiem par lekcijām un konsultācijām.
Taču atšķirībā no pirmā saraksta, kur likums nosaka, kādi dati obligāti jāiesniedz, šajā sarakstā ārsts var atteikties publiskot par sevi informāciju.
Grūti analizējami dati
Abu šo sarakstu parādīšanās Latvijā pašā sākumā nekādu lielu ziņu sprādzienu neizsauca. Var arī nojaust kāpēc – dati bija grūti analizējami, jo tas bija blāķis ar ieskenētām lapām PDF formātā.
Datu formāts bija pirmā acīmredzamā problēma. Turklāt ne tikai Latvijā. "Galvenais pārmetums ir par formātu, jo tas padara vispār bezjēdzīgu šo datu iesniegšanu, ja formāts ir nelietojams," norāda Signe Mežinska no biedrības "Veselības projekti Latvijai", kas pēta farmācijas kompāniju publiskotos datus šobrīd topošā Eiropas līmeņa pētījumā.
Mežinska norāda, ka par datu formāta problēmu vēstīja arī kolēģi pētnieki ārvalstīs. "Es ļoti vēlētos analizēt datus, bet ziņojumi ir tikai PDF formātā, kas nav analizējams. Nevar saskaitīt kopā naudas summas, filtrēt datus, veikt jebkādu analīzi," atklāj pētniece, medicīnas doktore no Itālijas Alise Fābri, kas arī iesaistījusies pētījumā. Izrādās, Itālijā, atšķirībā no Latvijas, pat neesot tāda likuma, kas pieprasītu farmācijas kompānijām publiskot maksājumus ārstiem. Taču Itālijā, tāpat kā arī citās Eiropas valstīs, darbojas EFPIA kodekss par datu atklātību.
Tikai te ir kāda problēma – nav vienota centrāla reģistra.
"Nav tādas vienotas vietas, kur pacients var apskatīties, vai, piemēram, viņa ārsts nav saņēmis maksājumus no farmācijas kompānijām.
Viņam jādodas uz to mājas lapām un tur jālejupielādē informācija," stāsta Alise Fābri.
Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācijas komunikācijas vadītājs Endijs Porijs Smits, sazvanīts Briselē, atzīst - lai gan jaunais atklātības kodekss nosaka kādiem datiem ir jābūt iekļautiem atskaitē, uzņēmumi dažādās valstīs to ir darījuši atšķirīgā formātā. Konkrētus uzlabojumus industrija pagaidām nesola, tomēr saka, ka līdz šim paveiktais tikšot izvērtēts.
"Šāda mēroga projektos, kas aptver attiecības starp veselības nozares profesionāļiem un industriju 33 valstīs, tas ir neizbēgami. Šis ir tikai pirmais gads un mēs turpināsim mācīties no mūsu pieredzes, analizēsim pašreizējo situāciju, un domāsim ko turpmāk var uzlabot. Es domāju, ka tas ir neizbēgams process, lai mēs varētu attīstīt šo projektu turpmākajos gados," saka Smits.
Savukārt Latvijā Veselības ministrijā pēdējo mēnešu laikā notikušas vairākas sanāksmes, kur sprieda, kādā formātā turpmāk vajadzētu iesniegt datus Veselības inspekcijai. Izmaiņas būs jāparedz Ministru Kabineta noteikumos. "Tas, kas ir izkristalizējies, nākotnē varētu tikt pamainīta kārtība, varētu šo informāciju iesniegt elektroniski apstrādājamā formātā, līdz ar to informācija būtu vieglāk analizējama," stāsta ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Te var arī atgādināt Francijas pieredzi – kad jau pirms pieciem gadiem stājās spēkā prasība par datu publiskošanu, farmācijas firmas datus arī iesniedza PDF formātā. Taču tad kādas nevalstiskās organizācijas aktīvisti, kas iestājas par atvērtiem datiem, pielietojot pāris trikus, no datus pārnesa viegli uztveramā formātā savā mājas lapā, lai ikviens var tos apskatīt un analizēt vienkopus. Pēcāk farmācijas kompānijām nācās turpināt atvērto datu praksi.
Daļa atsakās publiskot maksājumus
Taču ir vēl arī cita problēma, kas atklājusies pēc datu publiskošanas. Joprojām atbilstoši Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācijas kodeksam ārstiem ir iespēja atteikties kādus maksājumus publiskot.
Piemēram, Itālijā 30% ārstu pateica "nē" publiskošanai.
"Man tas liekas viens no strīdīgākajiem jautājumiem, jo paredzēts, ka datus publiskos uz individuāla pamata, taču - ja ārsts nedod atļauju publiskot maksājumus, tad datus publisko apkopotā veidā. Tātad mums nav pilnīgas ainas par to, kas notiek. Piemēram, vai cilvēki, kas nedeva atļauju, ir tie, kas saņēma lielākos maksājumus no industrijas? Manuprāt, tas ir daļējs atklātības mēģinājums," atzīmē pētniece Alise Fābri.
Industrijas pārstāvji norāda, ka bez ārstu piekrišanas vairākumā Eiropas valstu datus publicēt nedrīkst, jo to aizliedz Eiropas datu aizsardzības noteikumi. Izņēmumi var būt tikai gadījumos, kad kādi vietējie likumi stāv pāri šiem vispārīgiem noteikumiem un atļauj sniegt konkrēto informāciju.
"Pēdējā gada vai pusotra laikā mēs esam daudz strādājuši ar veselības nozares profesionāļiem, skaidrojot, kādēļ šajā jomā ir nepieciešama caurskatāmība un atklātība un kādēļ mēs esam uzsākuši šādu iniciatīvu. Es ceru, ka ar laiku šis darbs nesīs rezultātu un arvien vairāk cilvēku būs ar mieru, ka informācija par viņiem tiek nodota atklātībai," saka EFPIA komunikācijas direktors Endijs Porijs-Smits.
Latvijā publiskot datus piekrita 90% ārstu
Šī problēma zināmā mērā skar arī Latviju – Veselības Inspekcijas mājas lapā, kur nav iespējas slēpties, publicētais saraksts nav pilnīgs.
Latvija netiek pieprasītas ziņas par farmācijas industrijas maksājumiem par konsultācijām un lekcijām ārstiem.
Taču Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas jeb SIFFA mājas lapā publiskotajā ir iespēja neļaut publiskot maksājumus.
"Vērtējot EFPIA atklātības kodeksa pirmo gadu, jāsaka, ka Latvija bija viena no valstīm, kur atklātības pakāpe bija viena no augstākajām," saka asociācijas izpilddirektore Agnese Korbe.
Aptuveni 10% ārstu nav piekrituši publiskot maksājumus, ko saņēmuši no farmācijas industrijas.
"Ir divi ceļi – vienoties ar farmācijas industriju, ka viņi pašregulējumā neiekļauj tādu iespēju palikt anonīmiem, tad pietiktu ar datiem, ko SIFFA sniedz pašregulējuma rezultātā. Ja to nav iespējams panākt, otrs ceļš ir paplašināt valsts prasības," stāsta "Veselības projekti Latvijai" vadītāja Signe Mežinska.
Francijā turpina cīņu par uzlabojumiem
Arī Francijā, kur jau 2011.gadā pieņēma likumu, kas paredz publiskot datus par farmācijas industrijas sniegto atbalstu, ne viss norisinājies raiti. Likuma izpilde ieilga, pirmie publiskotie saraksti parādījās pēc diviem gadiem, turklāt sākumā farmācijas kompāniju mājas lapās, arī pārsvarā kā masīvu pdf failu kaudzes, kur meklēt informāciju ir grūti.
Pēc tam ieviesa vienotu centrālu sarakstu analizējamā un pārskatāmā formātā. Tur bija ziņas, piemēram, par farmācijas atbalstu braucieniem uz konferencēm ārvalstīs, konferenču maksas un daļa citu maksājumu, taču ne visi dati.
"Un lēmums izslēdza, piemēram, konsultēšanas maksu publiskošanu un citas kompensācijas, kas veido ļoti lielas summas. Lai arī parlaments bija paredzējis, ka tas ir jāpublisko," stāsta Anne Šaijo.
Viņas vadītā nevalstiskā organizācija "Formindep", kas cīnās ar interešu konfliktiem medicīnā, vērsās tiesā, pieprasot, lai likumu piemēro pilnībā, kā likumdevējs bija paredzējis. Tiesa prasību apmierināja, un ir solījumi, ka pilnīgi visi dati būs atklāti šogad.
Aisberga redzamā daļa
Pēc tam, kad visā Eiropā publiskoti dati par farmācijas atbalstu ārstiem, izskan arī aicinājumi, ka citām nozarēm vajadzētu publiskot datus par maksājumiem. "Šī informācija ir aisberga redzamā daļa, jo, pirmkārt,
par atbalstu nav jāziņo medicīnisko ierīču ražotājiem, lai arī atbalsts tiek sniegts lielos apjomos.
Lai būtu pilnīgi caurskatāms jebkāds zāļu ražotāju vai medicīnisko ierīču ražotāju sniegtais atbalsts ārstiem, nepieciešams deleģējums no Farmācijas likuma, un šobrīd tāda nav," norāda biedrības "Veselības projekti Latvijai" pārstāve Vita Dumpe.
Pētniece, medicīnas doktore no Itālijas Alise Fābri savukārt norāda, ka datu iesniedzēju loku varētu pat vēl vairāk paplašināt:
"Es arī iekļautu pārtikas industriju.
Piemēram, padomājiet par mātes piena aizvietotāju mārketingu - šos produktus pārtikas industrija ļoti iesaka pediatriem. Būtu ļoti interesanti, ja šos datus iekļaut, taču to nav. Līdz ar to vajadzētu aptverošākus atklātības likumus."
Fābri norāda, ka tāpat arī zāļu ražotāju iesniegtajos sarakstos mēdz iztrūkt ziņas par ēdienu un dzērieniem, proti, ja farmācijas pārstāvji uzaicinājuši ārstu uz restorānu: "Daži maksājumi joprojām ir neredzami. Mums ir dati no ASV, kas parāda - pat ja nodrošina par velti maltīti, kas ir samērā lēta, pieaug šā sponsora zāļu izrakstīšana."
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders savukārt norāda, ka ministrijā, spriežot par izmaiņām, runāts arī par jautājumu, vai attiecināt šo kārtību arī uz cita veida farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, ne tikai ražotājiem: "Aptiekas un aptieku tīkli, kas arī var rīkot vai sniegt atbalstu dažāda veida konferencēm vai semināriem ar profesionālu ievirzi, kas būtu ārstiem saistošas saistībā ar tālākizglītību."
Deklarēt interešu konflikts?
Savukārt biedrība "Veselības projekti Latvijai" vadītāja Signe Mežinska norāda, ka joprojām neatrisināts jautājums ir par interešu konfliktu deklarēšanu. Piemēram, ja ārsts vai ārstu organizācija saņem finansējumu no farmācijas industrijas un vienlaikus ir iesaistīti nozares politikas veidošanā.
"Daudzās valstīs ir pieredze, ka interešu konflikti jādeklarē klīnisko vadlīniju veidotājiem, kas Latvijā nenotiek, galvenajiem ekspertiem – Veselīgas ministrijas ekspertiem. Tas nenozīmē - ja ārstam ir bijis kāds maksājums no farmācijas industrijas, viņš nevarētu automātiski veidot vadlīnijas, nevar būt eksperts.
Interešu konflikta deklarācija dotu iespēju atbildīgajām personām izvērtēt, cik objektīvs ir šis viedoklis, vai šo viedokli kāds varētu ietekmēt," norāda Mežinska.
Francijā interešu konflikti veselības nozares speciālistiem jādeklarē jau gadiem ilgi. "Prasība deklarēt interešu konfliktu jau iepriekš attiecās tāpat uz ikvienu ārstu, kas publiski stāsta par kādu medicīnas produktu. Ikreiz, kad televīzijā parādās kāds ārsts, kas saka – šis produkts ir ārkārtīgi labs, viņam ir jādeklarē jebkāds sakars ar kompāniju, kas virza šo produktu," stāsta Anne Šaijo.
Ārsti, kas saņēmuši maksājumus no farmācijas industrijas Francijā nevar piedalīties valsts līmeņa attiecīgu klīnisko vadlīniju rakstīšanā.
Atsevišķās nozarēs ir arvien grūtāk atrast speciālistus, kuri varētu rakstīt šīs vadlīnijas, kā ārstē pacientus.
Latvijā izaicinājumu vēl ir daudz - par interešu konfliktu deklarēšanu pagaidām Veselības ministrijā plaši nediskutē, galvenais izaicinājums ir datu formāts. Pētnieki ārvalstīs norāda – farmācijas industrija ar PDF formātu, kas datus padara grūti lasāmus un analizējamus, arī iepriekš bijusi uz "tu", tāpēc normatīvajos aktos jānosaka ļoti precīzi, kā tie būs jāiesniedz.
Tā kā izmaiņas nevirzās ļoti ātri, visticamāk, pavasarī jauno sarakstu ar farmācijas kompānijas atbalstu ārstiem un viņu organizācijām saņemsim vēl vecajā formātā. Taču, ja likumprojektu uzrakstīs un valdība pieņems, cerības ir par nākamo gadu.
