Ārpolitikas eksperts: Skandāli Turcijā ietekmē tās attiecības ar ES

Turcijas premjerministra Rečepa Tajipa Erdogana paziņojumi, ka pēdēji korupcijas skandāli saistīti ar sazvērestību pret viņa valdību, netiek uztverti nopietni, taču Eiropas Savienība (ES) var iet ceļu uz attiecību uzlabošanu ar Turciju, intervijā Latvijas Radio atzina ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.

Eiropas Savienība pievērš uzmanību kandidātvalstī Turcijā notiekošajam. Decembrī Turcijā izcēlās plašs korupcijas skandāls, aizturēti premjeram tuvu stāvošie cilvēki, un Erdogans uzskata, ka skandāls ir sazvērestība pret viņa valdību.

Spolītis pauda, ka sazvērestības teorijas Eiropas Savienības perifērijā ir visnotaļ izplatītas lieta, ko izmanto, lai izskaidrotu savas politikas nespēju.

Viņš gan piekrita, ka jebkurš skandāls ietekmē ES un Turcijas attiecības, tāpat ka laikā, kad pirms diviem gadiem sākās tiesas procesi pret militārpersonām, kuras it kā plānoja gāzt valsts varu. Toreiz bija redzams, ka procesos ir safabricējumi, pret kuriem vērsās arī ES un ASV pārstāvji,  un šoreiz Erdogana paziņojumi par sazvērestību pret viņa valdību netiek ņemti par pilnu, norādīja Spolītis.

Tiesībsargajošo iestāžu darbinieku masveida atlaišanu Turcijā Spolītis saista ar valdošas AKP partijas iekšējām cīņām, un tīrīšana sistēmā nav vērtējama pozitīvi.

Taču viņš klāstīja - ja pēc Eiroparlamenta vēlēšanām par ES augsto pārstāvi ārlietās un par Eiropas Padomes prezidentu kļūs augsti kvalificēti ārlietu speciālisti, tad būs aktīvāka ES ārpolitika un varētu uzlaboties attiecības ar Turciju.

Jau ziņots, ka Erdogans janvārī pagodinājis ar savu vizīti Briseli, lai izrunātu tālāko abu pušu sadarbību un sniegtu atbildes uz vairākiem Eiropas Savienību (ES) interesējošiem un satraucošiem jautājumiem. Pēdējais, kas licis Eiropai asi kritizēt Turciju, ir pēc Erdogana pavēles atbrīvotie policisti un prokurori, kuri bija sākuši izmeklēt augsta ranga korupcijas gadījumus. Eiropas Savienība jau bija paguvusi piedot Turcijai varas vardarbīgo vēršanos pret demonstrantiem Taksima laukumā. Un pēc ilgāka klusuma brīža piekritusi atsākt iestāšanās sarunas, kad saņēma otru pārsteigumu, proti, pēc premjerministra Rečepa Tajipa Erdogana pavēles vēl decembrī no darba tika atlaisti vairāki simti policistu un prokuroru, kuri bija iesaistīti korupcijas izmeklēšanā pret augsta ranga amatpersonām.

Turcija Eiropas Savienības virzienā lūkojas jau vairākus desmitus gadu. Taču iestāšanās sarunas sāka tikai 2005.gadā un tās ik pa brīdim ir pārrāvušas dažādas domstarpības, piemēram, par attiecībām ar Kipru, kā arī dažādas iebildes no Francijas un Vācijas puses.

Erdogana ierašanos Briselē pavadīja arī nelielas viņa pretinieku demonstrācijas netālu no Eiropas Parlamenta ēkas. Tur vairāki desmiti cilvēku bija pulcējušies ar Turcijas karogiem ar Turcijas pirmā prezidenta  un Turcijas Republikas dibinātāja Ataturka attēlu un plakātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt