Ārkārtas situācijām šobrīd nav gatavi ne iedzīvotāji, ne valsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Gadu pēc Krimas aneksijas mūsu valsts sapratusi, ka sabiedrība ir nepietiekami informēta par rīcību ārkārtas situācijās, tajā skaitā militāru draudu gadījumā. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sagatavojis bukletu, par kura drukāšanas tirāžu un izmaksām vēl tikai lems nozares vadība. Savukārt Iekšlietu ministrija izstrādājusi ieteikumus, kā iedzīvotājiem rīkoties kara gadījumā. Tādi ieteikumi gan, visticamāk, paliks tikai ierēdņu atvilktnēs, jo politiķi uzskata – tas sabiedrībā celtu lieku ažiotāžu. Tikmēr Ekonomikas un Zemkopības ministrijas jau skaita, cik valstij izmaksātu viena iedzīvotāja uzturēšana militāra apdraudējuma gadījumā.

Vismaz reizi vai pat vairākas gadā VUGD pastiprināti informē iedzīvotājus par to, kā rīkoties dažās no kopumā 16 dienestā apzinātajām ārkārtas situācijām. Liela daļa sabiedrības zina, ko darīt ugunsgrēka, plūdu, vētras vai citas dabas stihijas gadījumā. Savukārt lielākās nelaimēs vai militāru draudu reizē iedzīvotāji gaidītu atskanam trauksmes sirēnas, liecina Latvijas Radio aptauja. Tomēr daļa nezina, ko ārkārtas situācijā darīt.

Latvijas iedzīvotāji zina, pa kādu tālruni zvanīt ārkārtas situācijā. Tādu ainu atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktā Eirobarometra aptauja. 76% aptaujāto ārkārtas reizē zvanītu pa tālruni 112. Savukārt pirms mēneša veiktā aptaujā 79% uzrunāto atzinušies pārliecībā, ka, viņuprāt, pat valsts augstākās amatpersonas krīzes situācijā nespētu ātri un atbilstoši pieņemt lēmumus.

Saeimas deputāte Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība) jautājumus par rīcību ārkārtas situācijās pēdējā laikā aktualizējusi Saeimas Pieprasījumu komisijā. Spriests tiek ne tikai par to, ko darītu valsts vadība, bet arī par visu iedzīvotāju informētību un pirmo rīcību.

Par ārkārtas situācijām pašlaik, gadu pēc Krimas aneksijas, tiek runāts visu līmeņu politiķu kabinetos. Taču, lai neceltu paniku un neradītu ažiotāžu, gan rīcības plānos, gan valdības noteikumus pirmkārt tiek minētas krīzes vai ārkārtas situācijas, nevis militāri draudi.

Pirmkārt – 164 sirēnas

Lielākā apdraudējuma gadījumā ar VUGD rīkojumu, pirmkārt, tiktu iedarbināta iedzīvotāju brīdināšanas sistēma – 164 trauksmes sirēnas. "Mēs esam praksē pārbaudījuši, ka pusstundas laikā esam gatavi ieslēgt civilās aizsardzības sirēnas un informēt iedzīvotājus par notikumu gaitu. Tas nozīmē, ka pusstundas laikā informējam iedzīvotājus par primārām rīcībām. Tā automātiski būtu tāda bufera zona augstākajām valsts amatpersonām pieņemt lēmumus lēmums "iet ēterā", ja mums tie sakari, televīzija, radio vispār ir," stāsta dienesta priekšnieka vietnieks pulkvedis Kristaps Eklons.

Taču sirēnas skan tikai salīdzinoši mazā valsts daļā, turklāt katra vien pusotra kilometra rādiusā. Tādu iekārtu nav arī, piemēram, Baltinavas novadā, kur Krievijas pierobežā dzīvo ap 1300 iedzīvotāju. Novada vadītāja Lidija Siliņa (ZZS) teic, ka nesen tur semināru rīkojusi Drošības policija. Rīcībai ārkārtas gadījumiem ir arī plāns, bet iespējamos kara draudus Baltinavā uztver ar humoru.

Iedzīvotāji par rīcību neziņā

Lielu apdraudējumu gadījumā rīcībai būtu gatavi tikai glābšanas dienesti un bruņotie spēki. Tikmēr "uz papīra" izstrādātais civilās aizsardzības plāns ir pilns trūkumu, jo iedzīvotāji par saviem pienākumiem un iespējām ir neziņā.

Tādēļ pēc Saeimas Pieprasījumu komisijas aicinājuma VUGD izstrādājis bukletu par ārkārtas situācijām. Nozaru ministrijas tagad spriedīs, vai un cik lielā tirāžā tas drukājams. Bukletā uzskaitīti katastrofu veidi, ko glabāt rezervēs ārkārtas situācijām, kā notiks apziņošana un evakuācija.

Tikmēr Iekšlietu ministrija uz trim lapām sagatavojusi vadlīnijas, kā rīkoties bruņota konflikta gadījumā. Iedvesma tam rasta no pieredzes Lietuvā, kur janvārī izdota pat vesela grāmata par rīcību kara gadījumā.

Glābšanas dienesta šefa vietnieks Eklons šaubās, vai informācija par militāriem draudiem būtu jānodod iedzīvotājiem: "Mūsu bukletā ir pateikts praktiski tas pats, kas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā. Vienkārši varbūt izvairoties no vārdiem par iespējamām militārām darbībām, man liekas – tas var sacelt tikai lieku ažiotāžu iedzīvotājiem."

Iekšlietu ministrijas dokumentā, kas, visticamāk, līdz tipogrāfijai nemaz nenonāks, diezgan detalizēti aprakstīts, ko darīt, ja sākas karš. Pēc ievada priekšrakstā seko informācija par iedzīvotāju brīdināšanu, evakuāciju, "ārkārtas gadījumu somā" liekamām mantām, rezervju gatavošanu un uzvedību karadarbības zonā. Piemēram, neģērbties drēbēs, kas atgādina armijas uniformu, izvairīties no vietām ar daudz cilvēkiem, apšaudes laikā nestāvēt kājās un izpildīt bruņotu cilvēku pavēles, nevis sākt konfliktēt.

Būtiski apmācīt cilvēkus

Informēt un apmācīt cilvēkus vēl pirms briesmu sākuma ir būtiski, lai nesāktos panika, uzskata bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Aivars Straume. Viņa vadībā savulaik valstī izstrādāts civilās aizsardzības plāns. "Tur jau ir tā problēma, ka ar cilvēkiem ir jāstrādā. Faktiski par civilo aizsardzību atbildīgs Ministru prezidents, bet ir Iekšlietu ministrija, VUGD, kuram visu laiku jāapmāca cilvēki," saka Straume.

Viņš rāda pirms desmit gadiem dienestā izdotu brošūru, kurā savulaik jau aprakstītas dažādas ārkārtas situācijas. Militāru draudu tur nebija. Viņaprāt, iedzīvotāji par rīcību krīzes situācijās būtu vairāk jāinformē. Kā piemēru Straume atceras 2005.gada vētru, kad 9.janvāra naktī Ventspili pameta automašīnu kolonnas. Pilsēta bija palikusi bez elektrības.

"Ja septiņas stundas amonjaku nedzesē, tas var uzsprāgt. Tas visu laiku jādzesē. Un tad kāds informāciju nopludināja, ka tūlīt ies pa gaisu. Protams, mēs visu darījām, lai aizsūtītu uz turieni lielo dīzeļelektrostaciju. Bet cilvēki panikā brauca projām. Informācija bija radio un apziņoja, lai neuztraucas, bet brauca. Šosejas bija pilnas. Jandāliņš bija ne pa jokam, jo sākās panika. Cilvēkiem jādod informācija," saka Straume.

Tomēr trauksmes sirēnu un īpašas iedzīvotāju apziņošanas nebija ne tā gada lielajā vētrā, nedz arī dažus gadus vēlāk, kad pirms Ziemassvētkiem vilcienu avārijas dēļ aizdegās deviņas cisternas ar degvielu. Ventspils pašvaldības policijas un civilās aizsardzības komisijas vadītājs Jānis Arājs uzskata, ka īpašai apziņošanai nebija iemesla. Pēc Arāja teiktā, galvenais, lai dienestiem ir instrukcijas, ko pildīt.

Trūkst instrukciju

Taču instrukciju mūsu valstī trūkst, turklāt ne tikai specifiskas rīcības gadījumiem. Piemēram, Ekonomikas ministrija tikai tagad saskaitījusi, kādas preces iedzīvotājiem būs nepieciešamas valsts apdraudējuma gadījumā. Divi ziepju gabaliņi, zobu birste un pasta, četri ruļļi tualetes papīra, sega, apģērbs, kabatas lukturītis un radioaparāts ar baterijām – tā ir tikai daļa no pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm. Tās uzskaitītas valdības noteikumu projektā, ko vēl divas nedēļas vētīs pārējās ministrijas.

Skaidro Ekonomikas ministrijas infrastruktūras departamenta direktores vietniece Olga Bogdanova: "Mums šis saraksts ir sastādīts uz vienu mēnesi. Un loģiski, ja ārkārtas situācija ilgst vairāk par mēnesi, katru mēnesi radio cilvēkiem nedalīs. Tas ir ļoti jāskatās, kas tā par situācija un kādas vajadzības konkrētai pašvaldībai. Mēs esam paskaitījuši, ka maziem bērniem tie varētu būt 30 eiro mēnesī, līdz 18 gadu vecumam – 50 eiro un pēc 18 gadu vecuma – 60 eiro mēnesī. Tas ir ļoti aptuveni."

Ekonomikas ministrijas dokuments paredz kārtību preču sagādei, uzglabāšanai un piegādāšanai līdz iedzīvotājiem. Galvenā atbildība saskaņā ar noteikumu projektu gulsies uz pašvaldībām. Līdzīgus noteikumus sākusi gatavot arī Zemkopības ministrija saistībā ar pārtikas apgādi ārkārtas situācijās.

Ministrijas gan noraidoši atbild uz jautājumu, vai tādi noteikumi tiek radīti ģeopolitiskās situācijas dēļ. Oficiālais skaidrojums ir, ka jau kopš 2002.gada spēkā ir Mobilizācijas likums, bet ministriju mājasdarbs bijis izveidot noteikumus likuma piemērošanai ārkārtas gadījumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti