Arī pēc biļešu maksas dubultošanas domes dotācijas «Rīgas satiksmei» būtiski nesarūk

Gandrīz dubultojot biļetes cenu sabiedriskajā transportā, Rīga dome (RD) veikli ap pirkstu aptinusi gan pasažierus, gan valsti.

Pirms gada Rīga bija gatava maksu par braucienu necelt, ja tai talkā nāktu valdība, dotējot nerīdzinieku pārvadāšanu. Valsts netieši arī palīdzējusi - ar šo gadu galvaspilsēta varēs paturēt 5,5 miljonus eiro, jo valsts samazinājusi Rīgas daļu pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Taču biļešu cenu "Rīgas satiksme" (RS) tik un tā dubulto.

Turklāt dotācijas no pašvaldības budžeta plānotas gandrīz tādā pašā apmērā kā pērn, kad Rīgā varēja braukt par 60 centiem.

Valsts kontrole aizvien uzstāj, ka jaunais tarifs nav pamatots. Taču pašvaldību lietu ministrija Rīgas plānos iejaukties negrasās – tam neesot nedz likumīga pamatojuma, nedz atbilstošas politiskās vides.

Pasažieri neapmierināti

Rīgas domes lēmums līdz 1,15 eiro palielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā bija sagaidāms, taču pieņemts tika lielā steigā pēkšņi sasauktā ārkārtas sēdē 16.janvārī.

Braucējiem tāds lēmums nepatīk. "Īpaši laimīga es par to neesmu, bet, tā kā es esmu studente, tad, cik es saprotu, tas mani baigi neietekmēs. Bet, protams, ir žēl pārējo cilvēku, kam nāksies maksāt vairāk, tajā skaitā manus vecākus, kas nav rīdzinieki," saka kāda studente. "Ko lai dara? Es esmu pensionārs. Man jau par velti. Bet nu slikti, it sevišķi tiem cilvēkiem, kas brauc no piepilsētas, piemēram, no Olaines. Viņiem būs grūti," vērtē kāds kungs.

Tikmēr kāda kundze vairāk sola iet ar kājām. "Es braucu uz darbu ar diviem transportiem. Protams, ka neapmierināta, un es neredzu pamatojumu, kāpēc tas tā ir," viņa piebilst.

Ldz pagājušajam gadam par biļeti bija jāmaksā 50 santīmu jeb 71 cents. Tad izgāzās plāns pasažierus sadalīt rīdziniekos un pārējos – no Rīgā deklarētajiem bija doma prasīt 60 centus, bet no citiem dubultā - vienu eiro un 20 centus. Valdība un likumdevējs Rīgai aizliedza tā šķirot pasažierus, tāpēc visiem tika noteikta viena, samazinātā cena – 60 centu par braucienu.

Dotācijas sniedz, taču RS ienākumu plāns - nezināms

Tomēr tā kā RD nav izdevies tikt pie valsts dotācijām, nu cenu teju dubultos visiem. "(..) RD faktiski vairs nav iespēju turpināt tās atlaižu piešķiršanu. Mēs uzskatām, ka tā, maigi sakot, tā ir diezgan nepareiza loģika - par Rīgas sabiedrisko transportu, kuru izmanto visa Latvija, jāmaksā tikai rīdziniekiem," stāsta RD Satiksmes komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks ("Saskaņas centrs").

Rīdzinieki tiešām līdz šim būtībā uzturējuši pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS), gan pērkot biļetes, bet vēl lielākā mērā ar samaksātajiem nodokļiem. No RS gadā apgrozītajiem 140 miljoniem eiro tikai 40 miljonus jeb trešo daļu veido pašu iekasētie līdzekļi. Pērn no galvaspilsētas budžeta "Rīgas satiksmei" pārskaitīti 95,5 miljoni eiro, kas ir lielākā summa pēdējo sešu gadu laikā. Valsts piemaksājusi vēl vairāk par pieciem miljoniem eiro.

SIA "Rīgas satiksme" apgrozījums un dotācijas Rīgas sabiedriskajam transportam (miljoni eiro)

* Provizorisks rādītājs
Avots: SIA "Rīgas satiksme"

Šā gada Rīgas budžets rāda, ka dotācijas RS saruks tikai par sešiem miljoniem eiro un būs 89 miljoni. Bet Satiksmes komitejas šefs Baraņņiks nespēj izskaidrot, kādu ieņēmumu kāpumu veidos palielinātās biļešu cenas.
"Vispirms dubultojas viena brauciena cena. Mums ne tik daudz cilvēku brauc ar vienreizējiem braukšanas taloniem. Pie tam jāsaprot, ka RS plāno nelielu pasažieru samazinājumu - 0,5% ietvaros".

Jautāts, kāds varētu būt RS ieņēmumu palielinājums līdz ar biļešu cenu kāpumu, viņš atbild, ka tas vairāk ir RS jautājums. Latvijas Radio vaicāts, vai Rīgas dome dod RS dotācijas, nezinot finanšu prognozes, Baraņņiks atbild: "Es jums faktiski šobrīd to pareizo ciparu nevaru nosaukt, bet to mēs faktiski pieprasījām no Saeimas."

Pēc vēlreizējas tincināšanas viņš atzīst - 15 miljoni eiro varētu būt ienākumu kāpums.

Baraņņiks atzīst, ka aizgājušais gads, visticamāk, ir bijis ar zaudējumiem.

Asociācija: Cenu celšana bija neizbēgama; biļete par diviem eiro gan ir dārga

Citus skaitļus rāda pašas RS statistika. Pēc oficiālajiem datiem, Rīgas sabiedriskajā transportā gada laikā tiek reģistrēts 150 miljoni braucienu. Par pilnu cenu biļetes pērk mazāk par 45% pasažieru. Tādējādi rēķināms, ja braucēju skaits paliktu līdzšinējais, RS ieņēmumi augtu par 37 miljoniem eiro. Turklāt par ceturto daļu augs mēnešbiļešu cena, bet pie šofera ierastā 1,2 eiro vietā par biļeti būs jāmaksā jau divi eiro.

1,15 eiro par biļeti kā adekvātu cenu sauc Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs.

"Manuprāt, agri vai vēlu tas viņiem bija jādara. Tādas dempinga cenas ilgi nevarēja pastāvēt, jo pašvaldības budžets to vienkārši nespēj pacelt. Tas, ka pie autobusa vadītāja cena būs divi eiro, tas ir ar diezgan iespaidīgu peļņu un nevienā pārvadājumu veidā šodien nav. Tarifs tāds, kas sniedz pašizmaksu un dod peļņu," viņš vērtē.

Salkazanovs kā Jelgavas Autobusu parka vadītājs gan arī piebilst, ka 1,2 eiro kā biļetes pašizmaksa vismaz Jelgavā bija aktuāla pirms laba laika. Tagad būtiski kritušās degvielas cenas, bet degviela pašizmaksā veido ap 30%. Rīga, kur kursē arī tramvaji un trolejbusi, apgalvo – degvielas izmaksas veido tikai sešus procentus no biļetes pašizmaksas.

Kopumā RS tēriņi ir necaurspīdīgi. Uz to norāda RD opozīcija, kas jau gadiem runā par to, ka "Saskaņas centra" vadītā koalīcija dotācijas "Rīgas satiksmē" plūdina kā melnajā caurumā. Deputāts Olafs Pulks ("Vienotība") šoreiz saka – ja jau domes dotācijas, salīdzinot ar pērno gadu, saruks tikai par sešiem miljoniem, tādu naudu varēja budžetā atrast, nepalielinot biļešu cenu.

Opozīcija un Valsts kontrole: RS tēriņi nav caurspīdīgi

"(..) Valdība cita starpā ir nākusi pretī un par 5,4 miljoniem ir samazinājusi izmaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tas nozīmē, ka tā summa ir adekvāta. Mēs neesam saņēmuši nekādu skaidrojumu, kā ir radusies pašizmaksa," uzsver Pulks. "Tur ir deviņi cipari skaitītājā, deviņi cipari saucējā un skaidro, ka tas ir komercnoslēpums un mums to nepienākas zināt. Uzskatu, ka RS neko nav darījusi, lai ieviestu stundas biļeti, kas būtu liels atvieglojums pasažierim, kas brauc uz darbu stundas ietvaros.

"RD neko nav darījusi, lai samazinātu pašizmaksu. Ir pirkti ļoti dārgi trolejbusi, ir pirkti ļoti dārgi tramvaji, ir maksāts par valdes locekļu mašīnu tēriņiem privātām vajadzībām," saka Pulks.

Valsts kontrole aizvien uzstāj, ka RS tarifa pašizmaksa nav objektīva un pamatota. Pērn revīzijā auditori RS atklāja gandrīz 18 miljonus eiro, kas iztērēti apšaubāmi vai pat prettiesiski. Lielākā summa – par degvielu, kas pirkta bez konkursa. Par nu jau būtībā bezjēdzīgo rīdzinieka kartes projektu iztērēti 270 000 eiro, par 200 000 RS vadībai tiek nomātas dārgas mašīnas, bet vairāk par miljonu eiro dāvināts ar "Saskaņas centru" saistītām organizācijām.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa saka – nekas neliecina, ka RS būtu labojusies. "Redziet, mums nav nekādu iespēju iepazīties ar darbībām, kuras būtu veikusi RS. Mums ir tikai viens teikums, ka ir izstrādāts normatīvais akts - kas tas ir par normatīvo aktu, ko tas paredz, ko tas izmaina - mēs to nevaram pateikt," norāda Krūmiņa.

"Mums liekas, ka tā ir Rīgas domes kā akcionāra atbildība - skaidrot sabiedrībai, ka tik tiešām gan izdevumu daļā ir pamatoti izdevumi, gan, ka ir izveidota akceptēta pasažieru prognozēšanas programma. Ir pilnīgi skaidrs, ka ikviens no šiem elementiem pilnīgi nepārprotami veido tarifu. Turklāt, ja vēl ir tik plaša atlaižu programma, ka gandrīz 60% nav jāmaksā par biļeti vai jāmaksā daļēji - protams, ka tas ietekmē to, ka atlikušajiem procentiem ir jāmaksā vairāk.

Diemžēl tā situācija sanāk tāda - ja ministrija nevar ietekmēt RD noteikto tarifu, tad vēlētājiem ir iespēja redzēt savas pašvaldības darbu," norāda Krūmiņa.

VARAM problēmas RS darbībā atzīst, taču nespiedīs ko mainīt

Taču vēlētāji ir ne tikai iedevuši mandātu pašreizējai RD varai, bet arī politiķiem, kas uzrauga pašvaldību darbu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta vadītājs Aivars Draudiņš uzskaita vismaz trīs iemeslus, kādēļ garām "Rīgas satiksmes" makam aizplūst miljoniem eiro. "Viena no problēmām ir tā, ka Rīgā ir samērā liels bezbiļetnieku skaits. Pēc ekspertu aplēsēm, tas svārstās no 10%-12%. Pirmkārt, būtu jānovērš šī iespēja pārvietoties bez biļetes. (..) Otrs ir nelegālie pasažieru pārvadātāji. (..) Trešais ir krāpšanās atsevišķos uzņēmumos - presē izskanēja, uzņēmumā "Rīgas mikroautobusu satiksme", kurā netiek iekasēta maksa par braukšanu vai tiek izsista nulles biļete. Tās, man liekas, ir Rīgas iekšējās problēmas, kuras būtu jākārto," stāsta Draudiņš.

Šo iemeslu dēļ valdība pat nedomā doties talkā Rīgas domei ar papildu dotācijām RS. Taču pašvaldību darbu uzraugošā ministrija negrasās iejaukties, lai pārkāpumus novērstu. Tieši pretēji – reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pat saka – Rīga drīkst celt biļešu cenas.

Kā intervijā Latvijas Radio otrdien atzina ministra padomnieks un partijas biedrs Dainis Locis, šis arī nav tas gadījums, lai atbrīvotu Rīgas domi. Tam trūkstot politiskās gribas un sabiedrības atbalsta.

Rīgas domes opozīcija plāno aicināt nozares ministru Gerhardu sasaukt ārkārtas RS sēdi, kur varai liktu skaidrot biļetes cenas pamatotību. Savukārt Valsts kontrole sola vērtēt, vai neplānot jaunu un padziļinātu revīziju RS. Vienlaikus valsts kontroliere gan piebilst – tam īsti nav resursu, turklāt pašlaik revidenti jau pēta nākamo Rīgas kapitālsabiedrību – namu apsaimniekošanas uzņēmumu. Jau pašlaik zināms, ka revīzija atklās virkni problēmu arī "Rīgas namu pārvaldniekā".