Sadaļas Sadaļas

Ar vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi sokas lēni

Attīstības finanšu institūcija (AFI) - topoša iestāde, kurai būtu jānāk Hipotēku bankas un dažu citu organizāciju vietā un kuras galvenais uzdevums būtu sniegt atbalstu uzņēmējiem. Uzņēmēju pārstāvji šo iestādi sauc par vienu no svarīgākajiem ķēdes posmiem solītā ekonomiskā izrāviena nodrošināšanai. Interesi par sadarbību izrāda arī tādas starptautiskās finanšu institūcijas kā Eiropas Padomes Attīstības banka.

Tomēr AFI tapšanas stadija ir ievilkusies jau uz vairākiem gadiem. Un joprojām politiķi vien turpina solīt, ka ar rudeni vai nākamā gada sākumu šī iestāde beidzot sāks strādāt.

Jūlija beigās Saeimas Tautsaimniecības komisija beidzot atbalstīja grozījumus likumā, kas ļaus valstij nodibināt jaunu organizāciju - attīstības finanšu institūciju. Likuma izmaiņas ir vien rindkopu garas. „Saeima savā pusē nepieciešamās izmaiņas (tās, kas bija priekš dibināšanas) ir veikusi. Un faktiski gaidām no kabineta tālākos soļus, lai viņi pildītu šo iepriekš uzņemto kursu," skaidro Tautsaimniecības komisiju vadītājs Jānis Ozoliņš (RP).

AFI būs Finanšu ministrijas paspārnē

Tas gan gluži nav līdz galam precīzi, jo par komisijas atbalstītajiem grozījumiem vēl ir jānobalso Saeimas plenārsēdē, un tikai tad tie stāsies spēkā. Visticamāk, tas varētu notikt septembrī. „Kā redzams, līdz vasarai tas nav izdevies. Bet tagad, rudenī vajadzētu saprast uz kādiem principiem šīs iestādes vadība tiktu balstīta, jo tas ir ļoti svarīgi. Jo ātrāk mēs pie tā tiksim, jo ātrāk varēs veikt šīs attīstības institūcijas izveidi,” saka finanšu ministrs Andris Vilks (V), kuram būtu jārūpējas, lai attīstības finanšu institūcija beidzot iegūtu taustāmas aprises.

Pēc garām diskusijām un strīdiem tika nolemts, ka šī iestāde atradīsies Finanšu, nevis Ekonomikas ministrijas paspārnē, kuru vada Daniels Pavļuts (RP). „Jāsaka - mēs jau esam tādā, es ceru, finiša taisnē ar šīs institūcijas tapšanu un tai jau visai drīz būtu jātop. Es katrā ziņā gribētu novēlēt Finanšu ministrijai tādu, kā lai saka, darba sparu šīs institūcijas galīgajā izveidošanā,” saka Pavļuts. „Un kaut formāli Ekonomikas ministrija nebūs, kā kabinets lēma, šīs kapitāldaļu turētājs, mēs tomēr to redzam kā ārkārtīgi būtisku instrumentu daudzu ekonomikai nozīmīgu procesu veicināšanai.”

Tomēr ar tās izveidi, tik tiešām, nesokas pārāk raiti. „Mēs redzam, ka ir pagājuši nu jau cik gadi. Un process muļļājas, jā, tā tiešām varētu teikt,” tā Jānis Endziņš, Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs. Tā ir viena no organizācijām, kas pārstāv uzņēmēju intereses. "Te nāk prātā bieži vien Raikins, kur vienā no viņa raidījumiem viņam bija tāds sižets, kur viņš saka: ko jūs man pārmetat, kāpēc mēs šujam tos sliktos uzvalkus? Es, piemēram, šuju pogas un pogas ir piešūtas normāli. Nevar noraut. Katrs savu darbu it kā dara ļoti labi un izcili un tā pogas turas ideāli, bet kaut kā kopā nesanāk, rezultāta nav.”

Ko darīs jaunā finanšu iestāde?

„Šeit nevajag jaukt attīstības finanšu institūciju ar banku. Tā nav banka” saka deputāts Jānis Ozoliņš. „Tā ir institūcija, kuras galvenais mērķis ir palīdzēt iegūt finanšu resursus tajās vietās, kur pārējie kreditētāji nekreditē. Un tādu mums ir daudz, kur riska līmenis ir pārāk liels, lai komercbankas, kas strādā tīri uz peļņas principiem, lai, teiksim, šajā brīdī viņi no tā izvairās.”

Uzņēmējiem un lauksaimniekiem atbalsts tika sniegts arī līdz šim, bet caur dažādām iestādēm un tādēļ ne vienmēr koordinēti. Uzņēmēji ne vienmēr arī zināja, uz kuru organizāciju īsti doties pēc palīdzības. Tagad ir iecerēts, ka jaunā finanšu institūcija palīdzēs koordinēt atbalsta piešķiršanu, saka Ozoliņš: „Lauku atbalsta fonds, Hipotēku un zemes banka, Garantiju aģentūra tiks apvienoti vienā. Katram būs savi sektori, par kuriem viņi atbildēs.”

Tomēr Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš nav apmierināts ar jauno struktūru, jo Hipotēka banka, Garantiju aģentūra un Lauku atbalsta dienests tā arī paliks strādāt atsevišķi: „Ir paredzēts, ka šo institūciju sākotnēji veidos kā holdingu, kas nozīmē, ka vairākas institūcijas, kas šobrīd ar to visu nodarbojas, viņas patiesībā turpinās darboties, bet virs viņām tiks izveidots tāds tā kā pārraugs. Mūsuprāt, šāds risinājums var būt tikai un vienīgi kā pagaidu risinājums. Loģiskāk un efektīvāk būtu, ja būtu viena institūcija, kura ar šī lietām no A līdz Z nodarbotos,” pēc Endziņa vārdiem, tas nav nedz tālredzīgi, nedz efektīvi.

Lauku atbalsta dienests pašreiz atrodas Zemkopības ministrijas pakļautībā, Garantiju aģentūra - zem Ekonomikas ministrijas, bet par Hipotēku banku ir atbildīga Finanšu ministrija. Apvienojot visas organizācijas vienā, ievērojamus līdzekļus nāktos zaudēt divām no trim ministrijām, jo katram dienestam ir savas finanses, ko tas pārvalda.

Starpnozaru padome sastāvēs no ierēdņiem

Pēc garām diskusijām tika nolemts, ka pārraugošā institūcija atradīsies Finanšu ministrijas paspārnē, kur vada „Vienotības” ministrs, nevis pie Ekonomikas ministrijas, kuru pārrauga Reformu partijas pārstāvis.

Tika arī nolemts veidot starpnozaru padomi, kas sastāvēs no ierēdņiem. Tas, protams, nepatīk Endziņam, kurš pārstāv uzņēmējus:

„Mūsuprāt, šajā padomē pilnīgi noteikti vajadzēja būt arī pārstāvjiem no biznesa, lai tādā veidā varētu arī precīzāk pateikt, kas ir tās jomas, kur ir tās nišas un kā tās programmas ir taisāmas, lai viņas darbotos maksimāli efektīvi.”

Lai gan mūsu politiķi joprojām strīdas par attīstības finanšu institūcijas veidošanas detaļām, interesi par sadarbību ar to jau sāk izrādīt starptautiskās finanšu institūcijas. Viena no tām ir Eiropas Padomes Attīstības banka. Tā ir salīdzinoši neliela, bet pieredzes bagāta finanšu iestāde, kuras mērķis ir veicināt sociālo attīstību Eiropā. Bankas prezidents Rolfs Vencels nesen apmeklēja Rīgu un tikās ar vairākām amatpersonām.

Sadarboties gatava Eiropas Padomes Attīstības banka

„Mēs esam neliela un efektīva institūcija, kas atrodas Parīzē. Mums nav citu filiāļu. Tādēļ mums ir nepieciešami partneri, kuriem ir filiāļu tīkls visā valsts teritorijā. Šajās filiālēs mazie un vidējie uzņēmumi varētu doties, lai pieteiktos kredītam. Tā būtu īpaša programma ar izdevīgiem procentiem, jo nauda nāks no mums, nevis bankai būs pašai tā jāaizņemas tirgos,” saka Vencels.

Viena no programmām, ko Eiropas Padomes Attīstības banka varētu īstenot caur topošo attīstības institūciju, varētu būt saistīta ar bezdarba mazināšanu. Tomēr bankas nauda nāk arī ar savām prasībām un uzraudzību, saka Vencels:

„Mēs skatāmies, vai mūsu nauda, kas caur Attīstības banku tiek aizdota uzņēmumiem, palīdz radīt jaunas darba vietas vai saglabāt esošās darba vietas, kas pašreizējā situācijā, manuprāt, arī ir ļoti būtiski. Mēs skatāmies, vai šī nauda palīdz jauniem cilvēkiem bez izglītības atrast darbu. Tā ir problēma vairākās valstīs. Šajā darbā viņi varētu iegūt jaunas prasmes, kas vēlāk palīdzētu viņiem iekļauties darba tirgū. Šie ir sociālie jautājumi, kas ir ļoti būtiski sociālās attīstības bankai.”

Savukārt ekonomikas ministrs Pavļuts saredz arī citas potenciālās sadarbības jomas: „Tā ir gan energoefektivitāte, tā ir dažāda veida pētniecības un inovāciju finansēšana, pieprasījuma veicināšana pēc pētniecības inovāciju pakalpojumiem utt. Tā kā viennozīmīgi šeit sadarbības potenciāls būtu.”

Tikmēr finanšu ministrs Vilks ir atturīgāks un saka, ka par starptautisko partneru piesaisti vēl ir pāragri runāt: „Pieredze dažādās valstīs ir dažāda. Manuprāt, ne tikai Eiropas Padomes banka, bet arī citas kaut kādas programmas varētu izmantot. Bet skatīsim tad, kad mēs paši būsim uztaisījuši karkasu šai attīstības institūcijai pārliecinoši, tad mēs varēsim viņu aizpildīt ar dažādām programmām. Ja mums vajadzēs finansējumu vai kaut kādas starptautiskas programmas, tad mēs saistīsimies ar šīm starptautiskām institūcijām, kuras parasti piedalās dažādu nacionālu uzņēmējdarbības vai kaut kādu iesācēju programmu finansēšanā.”

Attīstības finanšu institūcijai, pēc ieceres, būtu jākļūst par stūrakmeni Nacionālajā attīstības plānā paredzētajam ekonomiskajam izrāvienam. Pašreiz gan izskatās, ka ekonomika vēl kādu laiku turpinās attīstīties pati par sevi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt