De Facto

Pārmet nepietiekamu valsts galvojumu uzraudzīšanu

De Facto

Valsts negrib no budžeta segt investīciju strīdu izmaksas

Politiķu cīņa par skolēnu prātu un sirdi

Ar patriotisko audzināšanu grib regulēt politiķu ierašanos skolās

Gluži nemanot skolas ir kļuvušas par politisko cīņu un interešu laukumu, un aiz vēlmes ieviest patriotiskās audzināšanas mācību, faktiski slēpjas mēģinājums noteikt, kuri politiķi, biedrības un spēki drīkst doties uz skolām, un kuri – nē, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Raidījums “de facto” izpētījis, ka jau šobrīd skolas kļuvušas par tādu kā placdarmu dažādu politisko uzskatu īstenošanai. Turklāt mazākumtautību skolās (kurās mācības notiek krievu valodā) un skolās ar latviešu mācību valodu šie strāvojumi ir būtiski atšķirīgi. Nacionālā apvienība neslēpj, ka tā līdztekus ar patriotiskās audzināšanas ieviešanu arī vēlas noteikt, kuri viesi ir skolās gaidīti, un kuri – nē.

Gādību par Rīgas mazākumtautību skolām šobrīd ir uzņēmušās divas savstarpēji saistītas biedrības - ,,9maijs.lv” un ,,Mums pa ceļam”. Pēdējā izdod arī laikrakstu “Priškoļnaja” (,,ПриШкольная”), kas katru mēnesi nonāk visās Rīgas krievu skolās.

Avīzē apskatīti jauniešiem aktuāli temati. Taču sabiedrībai “jūtīgajos datumos” “Priškoļnaja” (,,ПриШкольная”) būtiski atšķiras no citiem laikrakstiem. Saturs neatbilst valstiskās un patriotiskās audzināšanas programmas uzstādījumiem.

“de facto” izpētījis, ka, piemēram, novembra izdevumā nekas nav rakstīts par Latvijas neatkarības pasludināšanu, tajā pašā laikā aprīļa un maija numuros lasāmi Lielā Tēvijas kara veterānu dzīvesstāsti. Arī pirms pašvaldību vēlēšanām publicēta plaša intervija ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC). Tas gan nav pārsteigums. N.Ušakova sieva Jeļena ir šīs avīzes galvenā redaktore. Savukārt ,,Saskaņas centra” politiķu uzvārdi atrodami biedrību ziedotāju vidū.

Taču šis ir “savējo klubiņš”. Tiem, kuri tajā nav, neko uzzināt neļauj. “de facto”, ierodoties pie biedrības ,,Mums pa ceļam”, no valdes locekles Anitas Pokrovskas dzirdēja vien, ka ,,komentārus par biedrību mēs nevaram Jums dot”. Tikmēr biedrības mājas lapā ievietotajos video redzams, ka biedrība jauniešiem piedāvā virkni aktivitāšu - arī kopīgu jaunā gada sagaidīšanu – un līdzās tam vienu politisko, ideoloģisko ceļu. Biedrību saistība ar Kremli izgaismojās publiskotajās Ušakova elektroniskajās sarakstēs ar Krievijas vēstniecību.

Saeimas paspārnē jau divus gadus meklē tiesiskus veidus, kā apslāpēt šo biedrību popularitāti krievu jauniešu vidū. Līdzās tādiem pasākumiem, kā kopīgas himnas dziedāšana, īpašām audzināšanas stundām, gaidu un skautu kustības paplašināšanai, plānots ierobežot arī “nacionāļiem” pretējas ideoloģijas izplatību skolās.

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA) uzskata, ka ,,nepieciešams reglamentēt, kas ir valstiski nozīmīgi datumi skolās. Nav iespējams, ka skolēns nepiedalās stundās, bet piedalās 9. maija pasākumos vai protestē pret izglītības ministrijas politiku publiskās akcijās. Šeit ir jānosaka kaut kādas robežas.” Tikmēr N.Ušakovs apelē pie citiem argumentiem: ,,Ja kāds grib ierobežot cilvēku tiesības piedalīties jebkurā pasākumā, tad, pirmkārt, lai Saeimā pieņem, ka 9.maijs ir aizliegts pasākums. Tad skolēni nevarēs piedalīties. Citādi teikt, ka Raivis Dzintars uzskata, ka šie datumi ir pareizie un šie datumi nav pareizie, mēs atkal atgriezīsimies pie tā padomiskā stila, ko ļoti sīvi pats Dzintars kritizē.”

Tieši pirmsvēlēšanu laiks ir brīdis, kad politiķiem dzimst pastiprināta interese par pēdējo klašu audzēkņiem. Sasnieguši pilngadību skolēni pirmo reizi dosies pie vēlēšanu urnām. Skolu direktori apliecina raidījumam “de facto”, ka politiķiem vienmēr atrodas arī kāds iemesls apmeklējumam. Tikmēr patriotiskās audzināšanas programma paredzēs, ka tieši skolu direktori būs atbildīgi, ja pa mācību iestādes durvīm ienāks kāds nevēlams politiķis.

,,Jāvērtē, vai, piemēram, ir ievērots samērīgums. Vai nav tā, ka šo lentīšu griezēji ierodas pārāk bieži. Ja tiek aicināti politiķi uz politikas stundām vai civilzinībām, tad tas ir pozitīvi vērtējams, bet, ja regulāri tie ir vienas partijas politiķi, tad faktiski notiek aģitācija. Tas, protams, nav pieņemami,” uzskata R. Dzintars. No R. Dzintara sacītā noprotams, ka ,,Saskaņas centra” politiķi skolās nav vēlami, bet “nacionāļu” parlamenta koalīcijas partneriem durvis ir atvērtas. Tā dēvētie, “lentīšu griezēji” galvaspilsētā visbiežāk ir tieši domes vadošās amatpersonas. Tikmēr “nacionāļu” sabiedrotajiem mērķi apmeklējumam ir visdažādākie. Piemēram, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts krievu skolu apmeklēja Valsts pārvaldes atvērto durvju dienas ietvaros, savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) vidusskolēniem stāstīja par parlamenta darbu.

Skeptiska par valstiskās un patriotiskās audzināšanas programmas izstrādes procesu ir izglītības politikas pētniece, sabiedriskās politikas centra ,,Providus” projektu vadītāja Linda Curika. Jau šobrīd daļa no izskanējušiem ierosinājumiem ir integrēti citos mācību priekšmetos. Savukārt ierobežojošie pasākumi vairāk izklausoties pēc “nacionāļu” priekšvēlēšanu retorikas. ,,Audzināšana ir pasīvs process, kas bija raksturīgs Ulmaņlaikiem, kas bija raksturīgs Padomju Savienībai, ko realizē, piemēram, Krievija,” uzskata Curika. Viņasprāt, ,,Latvijā, kur skolēni lasa žurnālus un avīzes, klausās, ko runā vecāki, ko runā mediji, tur tāda audzināšana neizdosies. Tur vajag vairāk ar kritisku domāšanu. Tikai caur citām vērtībām var iemācīt patriotismu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti