Viena pašvaldība sakārto visu namu pagalmus un par savu naudu, cita atjauno tikai savus, bet iedzīvotājiem prasa piemaksāt. Tā šobrīd pašvaldībām veicas ar savu priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu - atjaunot namu pagalmus.
Ušakovs sola iekšpagalmus sakārtot četros gados
Pirms divarpus gadiem Rīgas vadība skaļi paziņoja par apņemšanos sakārtot galvaspilsētas daudzdzīvokļu namu iekšpagalmus. Sāka ar Pļavniekiem un Purvciemu, bet nu jau otro vasaru remontēti tiek pagalmi Pārdaugavā. Rīgas mērs Nils Ušakovs no "Saskaņas centra" sākotnēji uzsvēra, ka četru gadu laikā plāno savest kārtībā iekškvartālus visā pilsētā. Tomēr četri gadi kā termiņš, kad visi pagalmi būs kārtībā, nu jau tiek piesaukti katru vasaru, kad Rīgas mērs, fotokameru ielenkts, publiski dodas apraudzīt remontdarbu vietas. Šogad Rīga savā budžetā pagalmiem ieplānojusi sešarpus miljonus eiro. Taču izrādās, ka Rīga atjauno tikai pašvaldībai piederošos pagalmus, kamēr citas pilsētas un novadi dodas talkā arī privatizētajiem īpašumiem.
"Ko tur vērtēt - briesmīgi! Pabraukt grūti, bedres dziļas, lai gan nesen remontēja," vērtē Ziepniekkalnā sastaptā rīdziniece Dace. Arī galvaspilsētas pašvaldība izrēķinājusi, ka bedrainākie un citādi nolietotākie pagalmi ir pie daudzdzīvokļu mājām Pārdaugavā - Bolderājā, Zolitūdē, arī Daugavgrīvā.
Turpat Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā, rīdzinieks Aivars Lejnieks Latvijas Radio stāsta par savu pieredzi, kā bedrēs kritis, braucot ar riteni: "Šeit ir normāli, bet tur, tālāk, kur bija lielās bedres, ar riteni braucot, vairākas reizes lietus laikā esmu iebraucis bedrē un pārsitis riepu."
Tomēr Aivars ir pateicīgs pilsētas mēram Ušakovam no "Saskaņas centra". Iepriekšējie Rīgas saimnieki līdz pagalmu sakārtošanai nav tikuši vai arī nemaz nav gribējuši, uzskata Aivars.
Pagalmus remontē mikrorajonos Rīgas īpašumos, centrā ne
Tāpat kā ar atlaidēm sabiedriskajā transportā, sociālajiem pabalstiem un citiem no budžeta dotētajiem labumiem arī pagalmu sakārtošana skars ļoti lielu Rīgas iedzīvotāju daļu. Tie ir mikrorajonu daudzdzīvokļu mājās mītošie simtiem tūkstoši rīdzinieku. Tēriņi vienā gadā - sešarpus miljoni eiro, kas ir nepilns viens procents no Rīgas gada budžeta. Pārdaugavas izpilddirektors un pašlaik arī Rīgas pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājs Valērijs Koķis tā arī stāsta - darbi tiek veikti veseliem kvartāliem. Taču tie norisinās tikai tur, kur pagalmi ir Rīgas īpašums.
"Galvenie darbi ir segums. Iekšpagalmos ceļi ir izbraukti, iedzīvotājiem grūti pārvietoties gan kājām, gan ar bērnu ratiņiem. Veidojas lielas peļķes. Sakārtojot tiek ņemti veseli rajoni, asfalta segums tiek klāts vienlaidus pilnībā lielām teritorijām," skaidro Koķis.
Pārdaugavas izpilddirektors Koķis par mēra Ušakova plānu visu padarīt četros gados tik pārliecināts nav. Pēc tādas apņemšanās nākamvasar Rīgā būtu jābūt sakārtotiem visiem iekšpagalmiem. Taču, piemēram, Rīgas centra pagalmus, kur nekoncentrējas tik liels rīdzinieku īpatsvars un kur nav pieredzēta pat bedrīšu lāpīšana, sakārtojamo sarakstos neredz. Ušakovs gan preses relīzēs solās, ka darbi tiks turpināti tik gadus, līdz kārtībā būs savesti pilnīgi visi pagalmi.
Līvānos visu pagalmu saimniece ir pašvaldība
Atšķirībā no Rīgas savus iedzīvotājus nu jau pirms vairākiem gadiem nešķiroja Līvānu novads. Piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus pilsētvides un lauku attīstības programmās, Līvāni pāris gados sakārtoja visus pagalmus. Darbu izmaksas bija vairāk par pieciem miljoniem eiro, kas ir gandrīz puse no pilsētas gada budžeta.
Līvānu mērs Andris Vaivods, kas sevi sauc par bezpartejisku, bet domē ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības, stāsta, ka dažos gados atjaunoti 15 pagalmi pie 60 daudzdzīvokļu namiem. Šovasar par ietaupīto sniega šķūrēšanas naudu taisot tehniskos projektus, lai sakārtotu arī pagalmus pie mājām novadā, dižojas Vaivods.
Līvānu mērs Vaivods kā iedzīvotāju ieguvumu min to, ka savulaik vēl privatizācijas gaitā starp ēkām esošā zeme netika sadalīta domājamajās daļās uz māju dzīvokļiem. Tā kā visu pagalmu saimniece ir pašvaldība, tai bija iespēja tajos ieguldīt atbalsta naudu.
Liepājā šogad sakārtos 36 eku iekškvartālus, iedzīvotāji arī piemaksās
Arī Liepāja pirms pāris gadiem pamanīja daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos gadiem augušās problēmas. Liepājā šis mirklis gan sakrita ar brīdi pirms pašvaldību vēlēšanām. Tolaik intensīvi tikušas siltinātas mājas un sakārtotās fasādes asi kontrastējušas ar pagalmiem starp ēkām, skaidro Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš no Liepājas partijas. Turklāt pagalmi plānoti un iekārtoti 70. un 80. gados, kad bija pavisam cita satiksmes intensitāte, cilvēku vajadzības un arī normatīvi par standartiem.
Šāgada konkursam pieteikti jau 26 projekti. Tā kā Liepāja lielāku pašvaldības atbalstu sola tad, ja mājas sadarbojas un labums tiek lielākam pagalmam, šogad paredzēts sakārtot jau 36 ēku iekškvartālus. Šiem darbiem pašvaldības budžetā nu jau ieplānoti 855 tūkstoši eiro, kas līdz ar budžeta grozījumiem izauguši no sākotnēji paredzētajiem 224 tūkstošiem eiro. Iedzīvotāju gribēšana izrādījās lielāka, nekā sākotnēji domāts, saka Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Ansiņš. Liepājniekus neattur arī fakts, ka viņiem par darbiem jāpiemaksā atkarībā no tā, kādus ieguvumus grib pagalmā. Taču iedzīvotāju artava būs vien ap 150 tūkstošiem eiro.
Liepāja uzsaukt gandrīz miljonu eiro pagalmu sakārtošanai varējusi, jo dome lēma - tam jānovirza daļa no pašvaldībai piederošā apkures uzņēmuma "Liepājas enerģija" peļņas. Tieši prioritātes budžeta tēriņu sadalē kā galveno argumentu, uzlabot pagalmus vai ne, min Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.
"Rīdzinieki to dara no budžeta, bet citas pašvaldības piesaista ES finansējumu un visādos veidos mēģina piesaistīt arī dzīvokļu īpašniekus. Taču iniciatīva ir apsveicama," saka Salmiņš, lai gan pašvaldību budžetus arvien sauc par ļoti ierobežotiem. Viņš arī norāda, ka bedrainajos pagalmos vainojama ne tikai pašvaldību trūcība, bet arī pašu iedzīvotāju gribēšana.
Tomēr, ja pašvaldībai ir vienota pieeja un pagalmu uzlabošanai mājas var pieteikties atklātā procesā, uzraugošās institūcijas neiebilst. Reģionu politiķi to arī zina, tādēļ pagalmu atjaunošanas darbus pirms diviem gadiem čakli lika savās priekšvēlēšanu programmās. Taču pie lāpstām vairums pašvaldību acīmredzot ķersies tikai pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām, tādējādi ērti sasniedzamajai auditorijai parādot labos darbus.
