Apvieno lauksaimniecības zinātnes institūtus; par pētījumu kvalitātes uzlabošanos runā piesardzīgi

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) paspārnē līdz gada beigām apvieno nozares zinātniskos institūtus. Konsolidācijā plānots, ka no nākamā gada darbu sāks divi jauni nozares institūti, kam būs no universitātes atvasinātas publiskas personas statuss. Līdzīgi kā citu zinātnes nozaru pētnieki arī lauksaimniecības zinātnieki pagaidām veido pētniecības stratēģijas, taču ir neziņā par to, kā darbs turpināsies nākamgad jau lielākos institūtos. Fiziski nevienu institūtu gan neslēgs un nepārcels, vien apvienos administrācijas.

Sola pētījumus veidot ekonomiski pamatotākus

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadītāja, pētniece Arta Kronberga, izrādot graudaugu selekcijas laukus, stāsta, ka viens no jaunajiem lauksaimniecības institūtiem top uz Priekuļu institūta bāzes, apvienojoties ar Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu, kā arī iekļaujot tajā SIA "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra" zinātnisko personālu. Gala rezultātā jaunā institūta nosaukums būs "Bioresursu un ekonomikas pētniecības institūts".

Priekuļu institūta vadītājas ieskatā līdz šim lauksaimniecības pētījumos patiešām trūcis ekonomikas speciālistu.

„Mūsu stiprā puse ir izmēģinājumi lauksaimniecībā reģionos. Lai arī Latvija liekas maza, tomēr klimata un augsnes atšķirības ir ļoti būtiskas. Veģetācijas periods atšķiras pat divas nedēļas, un tas ļoti ietekmē to, kas un kā tiek audzēts. Mūsu reģiona kapacitāte ir lieta, ko mēs gribam saglabāt nākotnē.

Bet ir lietas, ko, viens pats strādājot, nevar attīstīt  - piemēram, kvalifikācijas celšana. (..) Apvienojoties mēs mēģināsim strādāt arvien kvalitatīvāk,” stāsta Kronberga. Turklāt agrārās ekonomikas institūta pievienošana dos iespēju sniegt ekonomisku pamatojumu saviem izmēģinājumiem un pētījumu rezultātiem.

Bez papildus finansējuma apvienošana var nedot cerētos rezultātus

Apvienojot iepriekš minētos institūtus, nav plānots samazināt personālu. Paralēli apvienošanās ieguvumiem Kronberga arī secina, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vienlaikus ar konsolidācijas soli zinātnē bijis jāsper arī valsts finansējuma palielinājuma solis, lai no apvienošanas procesa būtu jēga. „Igaunijā tas jau notika pagājušajā gadā. Lietuvā tas notika jau pirms dažiem gadiem (..).

Lielākā problēma Latvijas zinātnē ir stabilitāte, un pati lielākā problēma ir bāzes finansējuma nodrošināšana. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā prognozējamais finansējums ir līdz pat 50%, mums tie labākajā gadījumā ir 10%. Tas nav nopietni!” kritiska ir Kronberga.

Stendes graudaugu selekcijas institūts pastāv jau vairāk nekā 90 gadu, un pētījumu tēmu vidū ir gan graudu kvalitātes un izmantošanas iespējas, graudu bioķīmiskais sastāvs, pākšaugu augšanas iespējas Latvijā un mijiedarbība ar vidi, gan arī nezāļu monitoringa projekti un citi pētījumi.

Pētījumu kvalitāte, visticamāk, neuzlabosies uzreiz

Institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja un pētniece Santa Zute norāda, ka zinātnieki saprot vienota liela zinātniska institūta spēku konkurētspējā, taču ir neatbildēti jautājumi par to, vai vienota administrācija nozīmēs arī operatīvāku, mazāk birokrātisku darbu.

„(..) Mēs no iepriekšējām sadarbībām redzam, cik lēni universitātēs tiek izieta visa subordinācijas ķēde un cik lēns ir [darbu] pieņemšanas process. Mēs arī saprotam, ka ķēdes garuma dēļ var notikt visādas lietas (..). Mēs, protams, šaubāmies, vai [pēc apvienošanās] būs iespējams [atrisināt visas problēmas], ja mums viena struktūrvienība atradīsies Vidzemē, viena Kurzemē un vēl viena Rīgā. Tātad, nonākot lielā institūcijā, mums ir jāmaina vadības tradīcijas vai vadības modelis – mēs paliekam trīs teritoriāli attālinātās vienības, kam katrai ir savas tradīcijas, iestrādes, rīcības principi. Tagad tas viss būs jāapvieno, un tas, protams, radīs stresa situāciju, (..)” saka Zute.

Viņa vēl papildina, ka pārmaiņu gads lauksaimniecības nozares zinātniekiem būs sarežģīts un pētniecības kapacitāte no apvienošanas procesa noteikti necelsies tuvākā gada laikā.

Kopumā lauksaimniecības nozares zinātnes institūtu apvienošanā gan nav plānota fiziska apvienošana, proti, kādu laboratoriju pārcelšana uz vienu vietu. Nozarē ir nepieciešami izmēģinājumu lauki dažādās Latvijas teritorijās. Turklāt tie nav fiziski  pārvietojami.

Taču paredzams, ka jaunajā lielā institūta modelī zinātnieki sadarbībā biežāk ceļošot viens pie otra, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere.

„Līdz ar konsolidāciju mēs redzam, ka sadarbība varētu būt daudz ciešāka. Turklāt, lai nevajadzētu katrā vietā veidot jaunu infrastruktūru no A līdz Z, ir jāsadarbojas un jākoordinē infrastruktūru izmantošana. Pētījumi mūsu jomā nav lēti, un rezultāti ir jāsalīdzina vairāku gadu garumā starp dažādiem lauku reģioniem. Līdz ar to zinātnieki dalīs infrastruktūru (..),” klāsta Pilvere.

Savukārt, kopumā vērtējot zinātnisko institūciju apvienošanu Latvijā, arī Lauksaimniecības universitāte līdzīgi kā institūtu darbinieki atzīst, ka klupšanas akmens ir nelielais finansējums, lai institūtus apvienotu kvalitatīvi. „(..) Mēs gaidām papildu finansējumu infrastruktūru attīstībai un iekārtu uzturēšanai un darbināšanai. Tas ir tas, ko mūsu valstī aizmirst – „jā, beidziet reorganizācijas, taisiet jaunas struktūras un likvidējiet zinātniskās institūcijas, kuru neapšaubāmi ir par daudz”. Bet aizmirst to, ka ir vajadzīgs arī finansējums,” saka Pilvere.

Arī «Dārzkopības institūta» attīstība atkarīga no finansēm

Otra jaunā zinātniskā iestāde zem nosaukuma "Dārzkopības institūts" apvienos Latvijas Valsts augļkopības institūtu, SIA "Pūres dārzkopības pētījumu centru" un zemnieku saimniecību "Vīnkoki". „(..) Tas ir plāns, ko ir uzrakstījis zinātnieks, kam nav kādas finanšu iestādes apstiprinājuma.

Kaut ko jau saraksta,  bet - vai tas piepildās? Tas jau ir atkarīgs no iespējām piesaistīt finansējumu,” uz trūkumiem norāda Pūres centra direktors pētnieks Jānis Lepsis.

Viņš gan atzīst, ka infrastruktūras pieejamība pēc apvienošanās var nebūt lielāka, jo nauda analīžu un pētījumu veikšanai būs nepieciešama tāpat, kā līdz šim.

Septiņu ar lauksaimniecības nozari saistītu institūtu zinātnisko potenciālu plānots apvienot divos lielākos institūtos līdz šā gada 30. decembrim.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti