Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Farmācijas neredzamā vara»: lobija spēks

Aptieku ķēdes muskuļus varēja audzēt ar lobija un deputātu gādību

Aptieku ķēdes par tām labvēlīgajiem tirgus nosacījumiem 2010.gadā var pateikties lobijiem un 9. Saeimas deputātiem, kuru teju vienprātīgi atbalstītie Farmācijas likuma grozījumi ļāvuši aptieku tīkliem izplesties. Daudzviet ap slimnīcām nostiprinās vienas aptieku ķēdes monopols, un pacientam atliek tikai izvēle starp viena tīkla aptiekām.

Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas projektā "Farmācijas neredzamā vara" sadarbībā ar Latvijas Televīziju pētīja, kā mainījies aptieku tirgus kopš 2010.gada. Tad 9.Saeimas deputāti atkāpās no vēl 2001. gadā noteiktās striktās prasības, ka aptiekas Latvijā drīkst piederēt tikai farmaceitiem, tā vietā ieviešot aptieku tīkliem labvēlīgākus nosacījumus.

Šo gadu laikā ar kājām gaisā apgriezušās proporcijas starp tā dēvētajām neatkarīgajām aptiekām un aptieku ķēdēm. 2010. gadā 60% aptieku bija neatkarīgās aptiekas, bet šobrīd ir otrādi – apmēram 40% ir neatkarīgas aptiekas, bet 60% aptieku pieder ķēdēm.

Neatkarīgie zaudē cīņā

Fakti par farmācijas biznesu

  • Sākotnēji bija doma, ka aptiekas Latvijā drīkst piederēt tikai farmaceitiem. Taču 2010.gadā pieņemti aptieku ķēdēm labvēlīgāki nosacījumi - vismaz pusei aptiekas kapitāldaļu jāpieder farmaceitam, vai arī uzņēmuma valdē vismaz pusei jābūt farmaceitiem.
  • Septiņus gadus pēc aptieku ķēdēm labvēlīgu grozījumu pieņemšanas nedaudz sarucis aptieku skaits – pirms septiņiem gadiem kopā ar filiālēm Latvijā bija 945 aptiekas. Šā gada sākumā - 899. 
  • Tirgū valda pieci lieli aptieku tīkli, ir pāris mazāki un ir ap 350 dažādu īpašnieku aptiekas, bieži dēvētas par neatkarīgajām aptiekām. 
  • 2010.gadā 60% aptieku bija neatkarīgās, atlikušie 40% – aptieku ķēdēm. Šogad ir otrādāk – 60% aptieku ir tīklos, bet 40% vēl palikušas neatkarīgo aptieku vidū.
  • Pašlaik, ja uzņēmums vēlas paplašināt savu aptieku tīklu, vienīgā iespēja ir pārpirkt kādu citu aptieku.
  • Jaunākie pieejamie dati rāda – 2015.gadā aptiekas apgrozījušas vairāk nekā 365 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs aptiekā gadā atstājis gandrīz 200 eiro.

Karte ar aptieku tīkliem Latvijā 2010.gadā un 2017.gadā atrodama šeit. 

 

 Lielie aptieku īpašnieki nepilnus divus gadus pirms tiem neērtās likuma normas spēkā stāšanās sāka vērienīgu lobija kampaņu. Tika nodibinātas asociācijas un iesaistītas citas organizācijas, rīkoti piketi. "Ja mēs sākam dalīt, ka uzņēmēji farmaceiti ir labāki vai nav labāki – šeit nav tāda pamata dalīt," tā 2010.gadā izteicās aptieku tīkla "Euroaptieka" valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe.

Neatkarīgie farmaceiti gan turējās pretī, baidoties, ka, mazinot farmaceitu lomu aptiekās, kur nedrīkstētu ienest parasta veikala principus, sāks dominēt biznesa, nevis veselības aprūpes intereses.

"Bet tas ir absolūti nepieņemami ar tādu paaugstinātas bīstamības preci, kā zāles. Zāles nav gluži vienkārši maize vai desa," tā 2010.gadā atzina "Dzirciema" aptiekas īpašniece farmaceite Sigita Čulkstena.

Tomēr šie argumenti zaudēja un likuma grozīšanai ceļš tika pavērts, klauvējot pie tām durvīm, kur arī farmāciju pirmām kārtām uzlūko kā uzņēmējdarbības daļu.

Arī Kampara un Zaķa atbalsts

No nevalstiskā sektora organizācijām, ja neskaita pašu aptieku īpašnieku pārstāvētās, par pārmaiņām iestājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija.

Bet vieni no pirmajiem politikas veidotāju pusē par šādiem grozījumiem sāka runāt Ekonomikas ministrijas pārstāvji, sākot ar toreizējo ministru Arti Kamparu ("Vienotība"). Bet pirmais likumprojekts par labu ķēdēm tapa Saeimas Tautsaimniecības komisijā, un no komisijas puses medijos tās rosību šajā virzienā skaidroja Dzintars Zaķis ("Vienotība").

"Es neatceros, ka kāds būtu nācis un individuāli mēģinājis kaut ko pārrunāt. Es pieļauju, ka tas viss sākās ar kādu radītu vilni medijos," tagad saka Zaķis.

Viņš norādīja, ka par likuma grozījumiem, visticamāk, uzsākta publiska diskusija, kas "pēc tam jau caur kādiem saviem politiskajiem spēkiem" ierosināta parlamentā. "Tā nav droši vien ne pirmā, ne pēdējā reize," izteicās Zaķis.

Lēmumu izšķirošajā Saeimas sēdē atbalstīja teju visi deputāti – gan no pozīcijas, gan opozīcijas. Turklāt likums tika pieņemts steidzamības kārtā, tādējādi saīsinot diskusiju laiku. 

Spiesti iekļauties ķēdē

Tagad, septiņus gadus vēlāk, Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde secina, ka ar šo vienprātīgo pakļaušanos lielo ķēžu lobijam piepildījušās tās bažas, par ko brīdināja daudzi farmaceiti. Individuālo aptieku īpatsvara samazināšanās to tikai apliecinot.

Ķēdes pamazām citu pēc citas nelielās aptiekas pārņēmušas, izmantojot to, ka tās diktē noteikumus tirgū un nereti mazajām aptiekām nekas cits neatliek, kā iekļauties ķēdē. 

"Tirdzniecībā ir kas galvenais – ātri peļņu. Tur netiek īpaši strādāts uz to, lai piesaistītu šos cilvēkus, lai pakalpojuma kvalitāti nodrošinātu noteiktā līmenī. Mēs jau gan teoretizējam, ka ilgtermiņa uzņēmējdarbībā centrā ir jābūt klientam. Aptiekā tas ir ārkārtīgi svarīgi – centrā ir jābūt pacientam. Nu nav viņš centrā! Veselības aprūpē kopumā viņš nav centrā. Caur to arī ļoti daudz problēmu veidojas. Pēc iespējas ātrāk nopelnīt naudu, tāpēc tā aptieku vide arī ir tik ļoti izkropļojusies," domā Blumfelde.

Esot meklēti kompromisi

Aptieku īpašnieku asociāciju, kuras galvenais dalībnieks jau tolaik bija arī lielākā "Mēness aptieku" ķēde un kas attiecīgā likumprojekta anotācijā norādīta kā grozījumu rosinātāja, tolaik vadīja Tālis Talents. Viņš stāsta, ka tolaik, vēl pirms publiskā iznāciena, meklēti kompromisi ar individuālajiem farmaceitiem, bet nesekmīgi. 

"Farmaceitu biedrība, - toreiz tanī valdes sēdē, es pats tajā piedalījos, – Farmaceitu biedrība nolēma nekādas sarunas ar aptieku īpašnieku asociāciju neveikt. Līdz ar to visas tās sarunas un tā argumentācija, un tās cīņas, ja tā var nosaukt, pārcēlās uz Saeimu. Un tas rezultāts ir tāds, kā viņš ir. Es šobrīd savas domas, ja godīgi, neesmu mainījis," atzina Talents.

Viņaprāt, ne jau tas, vai aptieka pieder cilvēkam ar noteiktu profesiju, ir izšķirošais.

Likumdevējs savu darbu vienkārši neesot izdarījis līdz galam, un no tā arī galvenās izrietošās problēmas, kas pamazām ļauj rasties monopoliem.

Proti, aptiekas īpašnieks var būt arī vairumtirgotājs vai ar to saistīts uzņēmums, un veidojas tā sauktā vertikālā integrācija.

"Es domāju, jau 2010. gadā bija skaidrs, ja runājam par vertikālo integrāciju, tad aptieku tīklveida struktūras, viņas attīstīsies, tie ir komersanti, un komersantiem ir sava interese. Tā kā nekas jauns un nekāds pārsteigums nebija. Kāpēc to nedarīja, man ir grūti atbildēt," teica Talents.

No tā laika – 9. Saeimas – debatēm izriet, ka par papildu grozījumu nepieciešamību jau citos likumos, lai novērstu monopolu veidošanos un vertikālo integrāciju, runāts tiešām tika, tomēr politiķi to tā arī nerīkojās.

Vēl rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" par to, kā aptieku tīkla "Mēness aptiekas" īpašnieks tika pie sen kārotas vietas Stradiņa slimnīcas teritorijā, kā arī karte ar aptieku tīkliem Latvijā 2010.gadā un 2017.gadā.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti