7.martā noslēdzās Eiropas Savienības valstu ārlietu ministru neformālā tikšanās Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros. Uzsvars tikšanās laikā bija uz konfliktiem Ukrainā un Lībijā. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Frederika Mogerīni uzsvēra vajadzību turpināt novērot februārī Minskā parakstītās vienošanās ieviešanu. Tas noteiks Eiropas Savienības turpmāko politiku pret Krieviju.
Galvenais jautājums ārlietu ministriem tikšanās laikā Rīgā bija Ukrainas pamiera stāvoklis. Kā preses konferencē pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieši no pamiera ievērošanas būs atkarīgs, vai pret Krieviju būs vajadzīgas stingrākas sankcijas no Eiropas Savienības puses.
Rinkēvičs: Pirmkārt es gribētu pasvītrot, ka mēs vienmēr esam saistījuši sankcijas ar Minskas vienošanās izpildi. Mums vakar bija ļoti gara un laba saruna ar Eiropas Drošības sadarbības organizācijas ģenerālsekretāru Lamberto Zanjēru par to, kā, saskaņā ar EDSO novērotājiem attīstās šī situācija. Un šī informācija liecina, ka situācija ir ļoti trausla. Pamiers, lai gan kopumā tiek ievērots, ir gadījumi, kad notiek apšaudes.
Rinkēvičs gan norādīja, ka nepastāv konkrēti punkti, kurus pārkāpjot, Eiropas Savienība noteiks jaunas sankcijas. Tomēr viņaprāt, sankcijas varētu izsaukt uzbrukumi pilsētām un separātistu jaunu teritoriju iekarošana. Tomēr februāra beigās notikušie terora akti citur Ukrainā Minskas vienošanos tieši neskar, uzskata Rinkēvičs.
Rinkēvičs: Konkrētie terora akti Odesā un Harkovā ir neapšaubāmi nosodāmi. Mēs ļoti gribam cerēt, ka izmeklēšana ātri parādīs, kas ir atbildīgie, bet es tomēr gribētu teikt, ka es viņus tieši nesaistītu ar Minskas vienošanās izpildi.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni jau vakar norādīja uz vajadzību uzlabot Eiropas Drošības sadarbības organizācijas darbu, gan piesaistot vairāk ekspertu, gan nodrošinot piekļuvi separātistu kontrolētajām teritorijām Ukrainā, lai novērtētu pamieru. Savukārt šodien ārvalstu ministri tikās ar Eiropas Savienības kandidātvalstu pārstāvjiem no Turcijas un Balkānu valstīm. Vēl Frederika Mogerīni uzsvēra, ka turpmākajos mēnešos tiks pārskatīta Eiropas Savienības politika attiecībā uz kaimiņvalstīm.
Mogerīni: Mums tagad priekšā ir vairāki mēneši ar pamatīgām sarunām un konsultācijām par to, kas ir strādājis un kas ir vēl jāuzlabo mūsu sadarbībā ar kaimiņiem. Ir skaidrs, ka situācija gan Eiropas Savienības austrumos, gan dienvidos uzdod mums visiem jautājumus. Tādēļ mēs jūtam, ka ir laiks attīstīt spēcīgāku partnerību, politisku partnerību ar valstīm mūsu reģionā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs arī uzsvēra Austrumu partnerības samita nozīmi, kas notiks Rīgā un sāksies 21. maijā. Tajā plānots uzlabot attiecības ar vairākām reģiona valstīm, tajā skaitā Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu. Kā norādīja Rinkēvičs, samitam ir jāparāda, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta sadarbībā ar austrumiem.
