Analīze: džihāds Latvijā tiek atcelts - pagaidām

Valstīm, kurās dzīvo neliels skaits musulmaņu - tādām kā Latvija -, nedraud ne islāmiska radikalizēšanās, ne džihādistu iedvesmoti terorakti, intervijā rus.lsm.lv sacīja pazīstamais Beļģijas eksperts radikālā islāma jautājumos Pīters van Osteiens. No otras puses, uz Krieviju ir jāskatās ar piesardzību.

Pīters van Osteiens

Beļģijas vēsturnieks, arābists, islāmisma speciālists. Analītiķis un autors virknei publikāciju par džihāda jautājumiem, koncentrējoties uz konfliktu Sīrijā un ārzemju kaujiniekiem, kuri cīnās "Islāma valsts" pusē.

 

Līdzautors tikko angļu un arābu valodās iznākušajai grāmatai "ISIS inkubatori: salāfistu kustības rašanās Eiropā" (ISIS Incubators: The Emergence of Salafi Jihadism in Europe), kurā arī tiek pētīta islāmiskā radikalizēšanās Beļģijā.

 

Kopš bruņotā konflikta Sīrijā sākuma (2011.gadā) seko tam, kā internetā tiek izplatīta "Islāma valsts" propaganda, un radikalizācijas tendencēm, sociālajos tīklos sazinoties islāmisma ideju sekotājiem.

 

Savā blogā arhivē "Islāma valsts" materiālus. Viņam ir plaša auditorija "Twitter", tostarp radikālo islāmistu un "Islāma valsts" kaujinieku vidū. Sadarbojas ar cilvēktiesību aizsardzības organizācijām. Piedalās forumos, kas ir veltīti džihādisma izplatīšanās problēmai, tostarp 19.janvārī Eiropas Parlamentā notikušajā konferencē "Terorisms Eiropas augsnē". 

"Es nesaskatu, kāpēc "Islāma valsts" teroristus varētu interesēt tādas valstis kā Latvija," uzskata eksperts, kura specializācija ir Sīrijas džihādisma un ārvalstu kaujinieku, kas tajā piedalās, monitorings sociālajos tīklos.

Neskatoties uz to, ka Latvija vienmēr ir aktīvi atbalstījusi NATO koalīcijas un  Rietumu politiku Afganistānā un Irākā,

Latvija un Baltijas valstis kopumā nekādā gadījumā nav terorisma mērķis. Katrā ziņā ne pašlaik," uzskata van Osteiens, kurš pēc izglītības ir vēsturnieks-arābists.

Visu laiku (no 2011.gada), kopš viņš ir monitorējis sociālo internetsfēru, kuru izmanto radikāļi kā efektīvu propagandas kanālu, "neesmu pamanījis nevienu ierakstu "Twitter" no Latvijas", viņš saka, tiesa, piebilstot, ka nebūtu varējis pamanīt šādus ierakstus,  ja tie parādītos latviešu valodā. Van Osteiens monitorē ierakstus angļu un arābu valodās - divās starptautiskās valodās, kurās sazinās džihādisma sekotāji un viņu piekritēji no dažādām valstīm.

Pēc Osteiena teiktā, vēl viena svarīga radikālā islāma sekotāju sazināšanās valoda sociālajos tīklos ir krievu valoda. Lai monitorētu ierakstus no Čečenijas un tai līdzās esošajām Kaukāza republikām, Beļģijas eksperts ir sadarbojies ar krievu valodu protošajiem blogeriem.

"Mans blogs Krievijā ir bloķēts," rus.lsm.lv pastāstīja Osteiens. Viņš uzskata, ka Krievijas varas iestādes visiem spēkiem cenšas liegt piekļuvi informācijai ne tikai kaujiniekiem un radikāļiem valsts dienvidos, bet saviem pilsoņiem vispār.

Konteksts 

Pēc Osteiena datiem, 35% no visiem ierakstiem "Twitter" arābu valodā no Beļģijas ir tādi, kas atbalsta "Islāma valsti". Beļģijā un citās Rietumvalstīs ne tik daudz ir jābaidās no kaujiniekiem, kuri atgriežas mājās, cik jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kuri paliek mājās.  "Tie, kuri nekur nav aizbraukuši, izplata "Islāma valsts" ideoloģiju ar savu datoru ekrānu starpniecību," brīdina Ostaiens. 

Osteiena blogs ir "Islāma valsts" informācijas arhīvs. Eksperts ar grupu kolēģu lejupielādē un saglabā informāciju ar nolūku padarīt to pieejamu pat gadījumā, ja saites uz oriģinālajiem materiāliem tiks dzēstas no interneta.

"Tas ir vēsturisks arhīvs, kurā es dalos ar cilvēktiesību aizstāvības organizācijām, "Human Rights Watch", Sarkano Krustu, kā arī ar sabiedrību," paskaidro autors. Pēc viņa teiktā, viņš nepadara vispārēji pieejamus atklāti nežēlīgus fragmentus, bet tieši pārsūta tos organizācijām, kurām ir jāzina par "Islāma valsts" noziegumiem.

Osteiens ir pārliecināts, ka Krievijas varas iestādes bloķē informāciju, jo baidās no radikalizācijas valsts dienvidos. Pēc viņa domām, šīs bailes ir pilnībā pamatotas.

"Čečenu kaujinieki ir vieni no lielākajiem barbariem, kādus jebkad esmu redzējis," viņš apgalvo, kā piemēru minot videomateriālus, kuros detalizēti redzami gūstekņi Čečenijā, kam nogrieztas galvas. Pēc Osteiena vārdiem, galējais radikālisms izplatās līdzās esošajās teritorijās - tā dēvētajā Kaukāza emirātā, kurš bez Čečenijas aptver arī Dagestānu, Ingušiju, Kabardu-Balkāriju un Karačaju-Čerkesiju. Viņš piemin arī mītiņu Groznijas centrā pret pravieša Muhameda karikatūrām, kurš notika 19.janvārī nomināli laicīgā republikas vadītāja Ramzana Kadirova vadībā. Pēc Krievijas oficiālajiem datiem, tajā piedalījās 800 tūkstoši cilvēku, tas ir, puse Čečenijas iedzīvotāju.

Kas attiecas uz Latviju, tad potenciālie destabilizācijas draudi sabiedrībā, kuras lielu daļu veido krievvalodīgie iedzīvotāji, var rasties tieši no Krievijas puses.

"Ņemot vērā to, ko Krievija izdarīja Ukrainā un kā tā turpina rīkoties, tas ir visnotaļ iespējams," uzskata Osteiens. Sociālajos tīklos viņš redz, ka lietotāji aizvien vairāk bažījas par to, ka nākamās pēc Ukrainas būs Baltijas valstis.

Jau ziņots, ka Drošības policija ir sākusi izvērtēt Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētāja Imrana Oļega Petrova izteikumus par to, ka laikraksta "Charlie Hebdo" līdzstrādnieki esot pelnījuši sodu, kurš varējis arī būt daudz mazāks nekā nogalināšana. Intervijā LTV Imrans Oļegs Petrovs pēc terorakta Parīzē paziņoja, ka '"dažiem žurnālistiem varēja kaut kā kaitēt, nezinu, pirkstus salauzt. Iespējams, ar to būtu bijis pietiekami".

Drošības policija nodarbojas arī ar biedrību "Humānā brīvprātīgo kustība "Baltija""(GVD Baltija)", kura savulaik vākusi humāno palīdzību Donbasa iedzīvotājiem un bēgļiem no turienes. Konkrēti tiek pārbaudītas ziņas par to, ka tā ir piedalījusies nacionālboļševika Benesa Aijo nosūtīšanā caur Igauniju un Somiju uz Austrumukrainu, lai viņš varētu pievienoties pašpasludinātās Luganskas tautas republikas armijai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti