"Kopš prezidenta Džo Baidena inaugurācijas dienas ASV un Vācija meklē izeju no strupceļa situācijas, kas izveidojusies saistībā ar gāzesvadu "Nord Stream 2". Baidenam pagaidām izdevies izvairīties no lielas krīzes attiecībās ar Berlīni, taču likumprojekti par turpmākajām sankcijām, kas cirkulē ASV Kongresā, var atstāt jauno administrāciju bez izvēles. Kopīga Eiropas stratēģija, kuru vadītu Berlīne un Parīze un diplomātiski atbalstītu Vašingtona, var palīdzēt Centrālajai un Austrumeiropai – un īpaši Ukrainai – piemēroties tam, ka neizbēgami samazināsies to kā gāzes tranzīta valstu loma," raksta Ņujorkas Kolumbijas universitātes Globālās enerģētikas politikas centra pētnieks Pjērs Noels.
Baltijas valstis gāzesvads nekādi neapdraud…
Pēc eksperta domām, par spīti gāzesvada pretinieku skaļajiem paziņojumiem, "Nord Stream 2" neradīs nekādas sekas Eiropas drošībai: "Vācija netiks finlandizēta, Ukraina un Centrāleiropa netiks pārdotas Krievijai, Krievija neizmantos savu gāzi, lai žņaugtu Eiropu, un NATO solidaritāte necietīs."
Tie, kuri Vašingtonā strīdas par "Nord Stream 2", nekādi nespēj atzīt, ka Eiropa sekmīgi atrisinājusi savu problēmu ar Krievijas gāzi, izveidojot integrētu gāzes tirgu visa bloka ietvaros, norāda eksperts. Eiropas Savienībā dabasgāze ir prece. Krievijas gāzei ir konkurenti, un pastāv milzīgas rezerves jaudas, lai apgādātu Eiropu ar sašķidrināto dabasgāzi.
"Baltijas valstis un Poliju "Nord Stream 2" vispār neskar. Tās iestājas pret šo projektu, politiski solidarizējoties ar Ukrainu Kijevas un Maskavas konfrontācijā, nevis tādēļ, ka gāzesvads apdraud to enerģētisko drošību vai ekonomiskās intereses. Krievijas gāzes eksporta loģistikas izmaiņas ir stratēģiski izdevīgas," apgalvo Globālās enerģētikas politikas centra pētnieks.
… Bet Ukraina zaudēs ieņēmumus
No otras puses, kā norāda Noels, vienīgais nopietnais risks piegāžu Eiropai drošībai materializējās, kad bija traucēts gāzes tranzīts caur Ukrainu. 2009. gada janvārī Centrālā un Austrumeiropa nesaņēma Krievijas gāzi divas nedēļas, jo Krievija un Ukraina nespēja pagarināt ikgadējo līgumu. Tas pasaules gāzes tirdzniecības vēsturē bija ilgākais piegāžu pārtraukums.
Ukrainas dominējošais stāvoklis tranzītā sniedza Kijevai sviras Maskavas ietekmēšanai, kas tika izmantotas, lai noturētu cenas zemā līmenī. Tādēļ sāka pieaugt spriedze attiecībās ar Krievijas valsts kontrolēto enerģētikas kompāniju "Gazprom" un radās iespējas politiskajai korupcijai.
"Ukrainas tranzīta riska Krievijas un ES attiecībām gāzes jomā novēršana bija pamatota ar Eiropas un Krievijas kopīgajām interesēm, kas tika realizētas projektos par jauniem gāzesvadiem Baltijas un Melnajā jūrā. Pēc jaunā Krievijas-Vācijas gāzesvada būvniecības pabeigšanas Eiropas apgāde ar energoresursiem kļūs drošāka," ir pārliecināts Pjērs Noels.
Analītiķis paskaidroja, ka Ukrainai "Nord Stream 2" patiešām radīs ekonomiskas sekas.
Pirmkārt, Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas operatorkompānija zaudēs būtiskus ieņēmumus no tranzīta. Izmantojot šīs kompānijas sniegtos datus, amerikāņu eksperts zaudējumus novērtē 400 līdz 500 miljonu dolāru apmērā gadā periodā no 2021. līdz 2024. gadam.
Otrkārt, samazinoties tranzīta apjomam, tēriņus gāzesvada infrastruktūras uzturēšanai jāuzņemas gāzes lietotājiem Ukrainā. Tāda pati loģika izmantojama arī attiecībā uz nepietiekami noslogoto infrastruktūru Slovākijā, Austrijā un Čehijā – arī šīs valstis ietekmēs tranzīta apmēru samazināšanās. Šie papildu izdevumi, pēc Noela vērtējuma, veido apmēram 650 miljonus dolāru gadā, un tas zaudējumu un izdevumu kopsummu palielina līdz apmēram 1,2 miljardiem dolāru gadā.
Ukrainai nepieciešams piemēroties tā, lai tas nāktu par labu valsts ekonomikai un veicinātu tās enerģētikas integrāciju ar Eiropu. Berlīnei un Parīzei jāvada sarunas ar Kijevu par stimulējoša līguma noslēgšanu, kas Ukrainai padarīs gludāku pārejas periodu uz laikmetu, kurā darbojas "Nord Stream 2", uzskata autors.
ES un Ukrainas jaunās gāzes stratēģijas trīs pīlāri
Pirmais un neapšaubāmi pats svarīgākais solis, pēc eksperta domām, ir Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas pārmērīgo izdevumu samazināšana. Jauda jāsamazina vismaz par pusi, bet personāls – četras reizes. Ekonomiska un efektīva gāzesvadu sistēma sniegs labumu Ukrainas tautsaimniecībai, pateicoties zemākiem gāzes tarifiem un lielākai piegāžu uzticamībai.
Ja Ukrainai izdotos saglabāt kādu daļu tranzītbiznesa – bet Noels uzskata, ka tas ir reāli – tad Kijeva varētu gūt pat vēl lielāku peļņu, nekā tagad. Sistēma ar efektīvāku vadību ļautu Ukrainai piedāvāt lētākus un kvalitatīvākus pakalpojumus Eiropas energotirgus dalībniekiem, kuri cenšas iegūt piekļuvi lielajām gāzes glabātavām Ukrainas rietumos.
Pēc eksperta vērtējuma, pat kad "Nord Stream 2" sāks darboties, "Gazprom" pa Ukrainas cauruļvadiem joprojām būs nepieciešams nogādāt Eiropā 20 līdz 25 miljardus kubikmetru dabasgāzes ik gadu.
Ukraina varētu ļaut Krievijai izmantot savas jaudas par zemāku tarifu, nekā pašlaik, ar iespēju palielināt apmērus un paaugstināt tarifu, kad Eiropas tirgū radīsies piedāvājuma deficīts.
Šādas vienošanās pirmā daļa varētu garantēt minimālo gada maksu un atturētu Krieviju no līdzekļu ieguldīšanas gāzesvada uz Eiropu pa Melno jūru papildu caurlaides jaudās. Vienošanās otrā daļa varētu paredzēt peļņas sadali starp Ukrainu un Krieviju periodos, kad Eiropas tirgus būs augsti ienesīgs.
Šīs stratēģijas ietvaros Eiropa ar Eiropas Investīciju bankas vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas starpniecību varētu nodrošināt kapitālu nepieciešamajām investīcijām infrastruktūras modernizācijā. Lai stimulētu Ukrainu strauji modernizēt savu gāzesvadu sistēmu, ES varētu piedāvāt finansējumu desmit gadu garumā, summu ik gadu samazinot. Līdzīga, taču mazāk dāsna shēma varētu palīdzēt Slovākijai un Čehijai arī samazināt savu gāzes transportēšanas infrastruktūru, norāda autors.
Noela piedāvātās stratēģijas otrais pīlārs paredz visiem Krievijas gāzes importētājiem ES līgumā noteikt iespēju, ka gāze tiek piegādāta līdz Krievijas un Ukrainas robežai. Jo tuvāk Ukrainai atrodas "Gazprom" klienti, jo lielāka iespējamība, ka viņi izvēlēsies šādu risinājumu, īpaši gadījumā, ja Ukrainas gāzesvadu sistēma kļūs efektīvāka. Ja visiem klientiem tiks sniegta piegādes vietas izvēles iespēja, tas veicinās Ukrainas tranzītbiznesa attīstību.
Stratēģijas trešais pīlārs varētu veicināt to, ka Eiropas gāzes tirgus dalībnieki izmantotu lielās pazemes glabātavas Ukrainas teritorijā. Šajā ziņā var palīdzēt ES tiesību akti par gāzes piegāžu drošību. Tirgus dalībnieki, kuri paļausies uz gāzesvadu sistēmu "Nord Stream", kuras kopējā jauda būs 110 miljardi kubikmetru gadā, var būt spiesti nodrošināties pret piegāžu traucējumiem, tostarp palielinot gāzes rezerves. Ukrainai būs labas iespējas apmierināt šo jauno pieprasījumu.
Kijevai jāatsakās no savas maksimālās spriedzes stratēģijas un paļaušanās uz to, ka Vašingtona pārliecinās Berlīni atteikties no "Nord Stream 2",
uzskata Noels.
Pēc viņa vārdiem, tā kā šis gāzesvads ir svarīgs Eiropai un nerada nelabvēlīgas stratēģiskas sekas, Eiropai vienkārši jāpalīdz Ukrainai piemēroties jaunajai ekonomiskajai situācijai.
"Noturoties pretī ASV spiedienam, Vācija parādīja, ka tai ir nopietna attieksme pret Eiropas stratēģisko autonomiju. Jāturpina tādā pašā garā – un kopā ar Ukrainu jāizstrādā stratēģija apstākļiem, kad darbojas "Nord Stream 2". Ar šādu stratēģiju "Nord Stream 2" atbalstītāji Eiropā veicinās ASV politikas maiņu attiecībā pret šo gāzesvadu, palīdzēs Ukrainai un citām Eiropas tranzītvalstīm, kā arī likvidēs nepatīkamu transatlantiskās spriedzes avotu," rezumē Globālās enerģētikas politikas centra eksperts.
