Sadaļas Sadaļas

Analītiķis: Ar lēmumu nosēdināt «Ryanair» lidmašīnu Minskā Lukašenko atraisījis rokas Maskavai

Incidents, kurā lidmašīna, kas bija ceļā no vienas Eiropas valsts galvaspilsētas uz otru, tika piespiesta nolaisties Minskā, izkliedē visas šaubas par to, vai Aleksandram Lukašenko rūp, kāds ir viņa tēls Rietumos un vai viņš ir gatavs arī tālāk vest Baltkrieviju pa ceļu, kas to pārvērtīs par izstumto valsti. Gaidāma viņa režīma sakaru ar Kremli turpmāka nostiprināšana, un no tā izriet arī militārās sadarbības ar Krieviju palielināšana, uzskata Lielbritānijas domnīcas “Chatham House” analītiķis.

“Nevar būt precīzāka paziņojuma par to, ka prezidents Lukašenko novērsies no Rietumiem, atteicies no jebkādiem ierobežojumiem un vairāk nebaidās no tā, ka viņa rīcību nosodīs starptautiskā sabiedrība,” raksta Londonas domnīcas “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais konsultants Kīrs Džailzs. Tā viņš komentē 23. maija notikumus, kad “Ryanair” lidmašīna, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, tika piespiesta nolaisties Minskā, lai Baltkrievijas režīms varētu aizturēt “Telegram” kanāla “Nexta” dibinātāju Romānu Protaseviču.

Analītiskajā publikācijā “Chatham House” portālā Džailzs prognozē Krievijas un Baltkrievijas militārās sadarbības palielināšanu un norāda, ka tāda notikumu attīstība pasliktina drošības situāciju Austrumeiropā.

Māņu manevri

“Pēc prezidenta vēlēšanu falsifikācijas 2020. gada augustā Lukašenko lika likmi uz Maskavu. Krievija ātri izmantoja radušās militārās iespējas. Krievijas militārā vadība sarīkoja mācības, kuras uzskatāmi demonstrēja, cik ātri pa gaisu var pārsviest karavīrus no Krievijas uz Baltkrievijas robežām ar Poliju un Lietuvu, un tas viss notika, Minskai pilnībā sadarbojoties,” raksta Džailzs.

Viņš norāda, ka Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku ciešākas integrācijas rezultātā jau izveidoti kopīgi militārās sagatavošanas centri un sākusies nepārtraukta mācību sērija. Septembrī paredzēti pirmie vērienīgie manevri “Zapad” četru gadu laikā, un

daudzas pieļaujamā robežas, ar kurām Krievija agrāk varēja rēķināties, ir izzudušas.

2017. gadā Eiropa un NATO ar satraukumu vēroja Krievijas un Baltkrievijas manevrus “Zapad”. Bija bažas, ka tie var vai nu kļūt par piesegu Krievijas karaspēka pastāvīgai klātbūtnei Baltkrievijā, jo apakšvienības palika tur arī pēc mācībām, vai arī par sagatavošanos militārajai darbībai pret vienu no Krievijas kaimiņvalstīm, tieši tāpat, kā pēc mācībām “Kavkaz” 2008. gadā tika īstenots militārais uzbrukums Gruzijai, bet pēkšņās mācības 2014. gadā piesedza karaspēka pārvietošanos, gatavojoties Krimas sagrābšanai, norāda autors.

Drošība briesmās

Pirms četriem gadiem šīs bažas nematerializējās. Taču mācības “Zapad” plānotas 2021. gada 10.–16.septembrī un,

pēc analītiķa domām, situācija Austrumeiropā radikāli atšķiras no 2017. gada un reģions no drošības viedokļa ir pat apdraudētāks.

Pirms četriem gadiem Minska vēl saglabāja trauslu neatkarību, īstenojot patstāvīgu ārpolitiku, mēģinot paklusām nostiprināt saites ar Rietumiem, vienlaikus neatgrūžot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pretojoties Maskavas mēģinājumiem nodrošināt militāro aizsardzību Baltkrievijas teritorijai.

Maskavas uzstājīgie centieni iegūt aviobāzi Baltkrievijā tika noraidīti, integrētā pretgaisa aizsardzības sistēma pastāvēja tikai “uz papīra” un pretēji iespaidam, kāds bija radies, Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā aprobežojās tikai ar raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju un jūras kara flotes sakaru centru.

“Neskatoties uz abu valstu bruņoto spēku ciešo sadarbību, Baltkrievija izrādīja ierobežotu interesi par dalību Krievijas militārajās avantūrās un tai nebija nekādas vēlēšanās pastāvīgi uzņemt Krievijas karavīrus,” raksta autors.

Tagad, pēc viņa domām, Eiropai un tās sabiedrotajiem vēlreiz uzmanīgi jāseko tam, kas notiek visā Krievijas rietumu perifērijā pirms mācībām “Zapad”, to laikā un, jo īpaši, pēc tām.

NATO spēku pastiprinātā klātbūtne Polijā un Baltijas valstīs, kas tika iniciēta pēc pēdējo Krievijas un Baltkrievijas mācību sarīkošanas, samazināja jau tā maz ticamo iespējamību, ka Krievija varētu īstenot liela mēroga militāro avantūru pret Igauniju, Latviju vai Lietuvu. Tomēr tā neapturēs Krievijas mēģinājumus panākt tai vēlamos rezultātus kaut kur citur.

Pēc militārās klātbūtnes pie robežas ar Ukrainu palielināšanas Krievija šā gada aprīlī atvilka spēkus, taču atstāja smago tehniku, kas dod iespēju ātri un viegli pārsviest karaspēku pie šīs robežas. Un pilnībā iespējams, ka Krievijas sauszemes spēki, kas būs ieradušies Baltkrievijā uz mācībām, paliks tur pēc manevru beigām. Tas radīs Baltkrievijas kaimiņiem pilnīgi jaunu problēmu kopumu drošības jomā, prognozē Džailzs.

Iedomātā eskalācija

Baltkrievijas kaimiņi skaudri apzinās draudus, kurus rada tās ciešāka militārā integrācija ar Krieviju. Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins sacījis, ka “Zapad” scenārijā tiks izspēlēta “militāri politiskās situācijas eskalācija”. Baltkrievija jau ir trenējusies iedomātās eskalācijas gadījumam, sarīkojot bezprecedenta spēka demonstrāciju pie savām rietumu robežām, atbildot uz NATO draudiem, kas it kā nākot no Polijas un Lietuvas.

Mēģinot nostiprināt atbalstu režīmam valsts iekšienē, Lukašenko paziņoja, ka Polija grib okupēt daļu Baltkrievijas un ka Lietuva un citas valstis musina uz nekārtībām valsts rietumos. Septembrī Baltkrievijai un Krievijai būs vairāk iemeslu šādiem uzbrukumiem – tajā pašā reģionā notiks NATO un Lielbritānijas vadīto Apvienoto ekspedīcijas spēku militārās mācības un karaspēka daļu pārdislocēšana. Tāpēc,

ja Krievija meklē ieganstu agresīvai rīcībai, Kremlim var būt kārdinājums to atrast šajā karaspēka pārvietošanā ziemeļu un centrālajā Eiropā.

“Incidents ar “Ryanair” lidmašīnu noteikti parāda, ka Baltkrievija neuzskata par problēmu atgriezties izstumtās valsts statusā, nesaskata vērtību dzīvošanā mierā ar Rietumiem un necer uz to. Lai arī kāda būtu Krievijas loma šajā incidentā,

Maskava būs gatava jebkurai iespējai izmantot sev par labu Lukašenko jauno novēršanos no Rietumiem,

tostarp gūstot lielāku svaru savu un NATO spēku attiecībās. Gan Eiropas Savienībai, gan NATO ne tikai jāizrāda modrība, bet arī jābūt maksimāli gataviem atbildes rīcībai,” rezumē “Chatham House” eksperts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt