Valsts prezidentam Andrim Bērziņam tuvākajos mēnešos plānotas vizītes Azerbaidžānā, Turkmenistānā, Kazahstānā. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šīs ir valstis, kas Latvijai ārpolitiski svarīgas. Atbildi dod valstsvīrus pavadošās uzņēmēju delegācijas - biznesa saišu veidošana bieži vien ir noteicošā.
Ja kādai ārzemju kompānijai uzaicinājums tikties ar citas kompānijas vadību pienāk no vēstniecības, Ārlietu ministrijas vai citas augsta ranga institūcijas, ziņkāre un vēlēšanās atnākt parunāties ir daudz lielāka. Tā galveno plusu atrašanos valsts delegācijā vizītes laikā raksturo SIA "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. "Tajā brīdī, kad jūs ejat uz šo tikšanos delegācijas sastāvā, tad tam jūsu sarunu partnerim pretī rodas jau kaut kāds iespaids par jums, par to, ka jūs esat uzticams. Bet ar to tas arī sākas un beidzas," skaidroja uzņēmējs.
"Produktam... Pīrādziņiem jābūt garšīgiem, apkalpošanai jābūt laipnai, piegādēm jābūt precīzām, cenai ir jābūt labai – viss pārējais ir tikai un vienīgi jūsu rokās," uzsver Bergs.
IT kompānijas vadītājs Ivars Puksts toties uzskata – daudz no svara ir arī vizītes organizācija. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kas parasti ar to nodarbojas, Puksta ieskatā nepietiek spēka reizē pievērsties investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai. "Es biju vienā no pēdējām vizītēm uz Azerbaidžānu, manuprāt, vienkārši pietrūka laika. Divas dienas patiesībā ir par maz, ja vien nav nu ļoti, ļoti lielas iepriekšējas iestrādes. Un tas nav pārmetums LIAA, viņi, iespējams, darīja, ko varēja. Bet, ja biznesa kontaktu dibināšanai ir atvēlētas divas stundas biznesa apaļajā galdā, tas ir par maz," norādīja uzņēmējs.
Katrā ziņā kuplais uzņēmēju skaits, kas pēdējā laikā pavada valsts amatpersonas uz dažādām pasaules valstīm, liecina – šādas vizītes no tīri politisku jautājumu saskaņošanas stipri nosvērušās tieši uz biznesa tīklu paplašināšanu. Arī eksperte, lūgta nosaukt Latvijas ārpolitikas jautājumu topu, šo tendenci nosauc kā pirmo. "Jautājums numur viens, protams, ir saistīts ar ekonomiku. Visā pasaulē pēc ieilgušās ekonomiskās un finanšu krīzes pilnīgi visas valstis lūko pēc jauniem partneriem, jauniem tirgiem un jaunām iespējām. Un Latvijai šī ārpolitikas dimensija ir ārkārtīgi svarīga," atzīmē Žaneta Ozoliņa, ārpolitikas eksperte.
Uzņēmējs Bergs gan piebilst, ka ļoti grūti šāda veida braucieniem izmērīt nepastarpinātu labumu: "Šausmīgi reti, kad jūs aizbraucat uz vietu, kur jūs nekad neesat bijis un pēkšņi "bladāc!" - noslēdzat pāris miljonu vērtu līgumu. Tā nenotiek. Tie procesi visbiežāk ir ārkārtīgi gari un ar vienu braucienu nekas nav izdarīts. Tā ir viena maza daļiņa stipri ilgākā un sarežģītākā procesā."
Lai uztaustītu, vai un kādus rezultātus nesusi premjera Valda Dombrovska (V) un vairāku desmitu uzņēmēju delegācijas piecu dienu vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā pērnā gada martā, pēc atgriešanās premjers lika izveidot īpašu darba grupu. Latvijas Televīzijas rīcībā nonākušajā darba grupas ziņojumā minēti vairāki potenciālie un jau sāktie sadarbības virzieni.
Tostarp noslēgts līgums starp "airBaltic" un "Etihad Airways" daļēji piederošo aviokompāniju "AirBerlin" par sadarbību tranzīta maršrutu veidošanā, kas esot panākta, tieši pateicoties vizītes laikā sāktajām sarunām. Kataras uzņēmums "Hassad Food" izteicis interesi sadarboties ar Latviju gaļas ražošanā un pārstrādē, kā arī piena pulvera un medus ražošanā. Tāpat notiek sarunas par bezalkoholisko dzērienu un konditorejas izstrādājumu tirgošanu.
Aktuālas arī sarunas ar investīciju kompāniju "Qatar Holding" par sadarbību bankas "Citadele" pārdošanā.
Valsts amatpersonas plāno uzturēt sadarbību ar šo reģionu arī klātienē, jo šogad iespējamo vizīšu sarakstā premjeram ir Kuveitas apmeklējums, toties ekonomikas ministrs varētu vēlreiz doties uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataru.
