Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā pārvarēt reputācijas krīzi - ko sola Latvijas Futbola federācijas stūres tīkotāji?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kriminālprocesu par cietsirdīgu apiešanos ar bērniem Adamovā izmeklē jau deviņus mēnešus

Amatpersonas biežāk soda par lūrēšanu datu bāzēs

Amatpersonas biežāk soda par lūrēšanu datu bāzēs

Fizisko personu datu aizsardzības likums ikvienam iedzīvotājam ļauj divas reizes gadā bez maksas uzzināt, kādu informāciju valsts iestādes par viņu ir vākušas. Netiek atklātas ziņas, kuras saistītas ar policijas vai citas izmeklējošās iestādes sāktiem kriminālprocesiem, bet jebkurā gadījumā cilvēki šo iespēju izmanto reti. Taču pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis to amatpersonu skaits, kuras sodītas par darbam pieejamo datu bāžu izmantošanu personīgām vajadzībām.

Pēdējā laikā soda vairāk

“Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir ļoti plaša datu bāze par visiem nodokļu maksātājiem. Gan par fiziskām personām, gan par juridiskām personām,” stāsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Birojs ne tikai ķer korumpantus, bet amatpersonas soda arī tad, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi. Šajā jomā pēdējo divu gadu laikā parādījusies jauna tendence: birojam biežāk ziņo par informācijas izmantošanas aizlieguma pārkāpšanu.

Visbiežāk KNAB redzeslokā nonāk Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas. Šīm divām institūcijām ir pieeja ļoti plašai informācijai.

Šogad sodītas jau sešas amatpersonas, kuras ziņkārības apmierināšanai lūrējušas informācijas krātuvēs.

Pērn pieņemti 11 lēmumi. Pārkāpējiem nākas maksāt naudas sodus.

Jurča slavē policiju un VID. Šīm iestādēm labi strādājot iekšējās kontroles mehānismi, tāpēc viņi par pārkāpējiem aktīvi ziņo.

“Šobrīd ir ļoti labi, ka ir iekšējas kontroles lietas ieviestas šajās institūcijās un vairs nav tik vienkārši pazvanīt ceļu policistam, lai viņš “izsit” kādu mašīnas numuru. Tas šobrīd tiek kontrolēts, uzraudzīts,” saka Jurča.

Kāpēc ir parādījusies šī jaunā tendence?

“Ja mums ir kāds signāls vai lietvedībā saņemts iesniegums, piemēram, kāda persona ir uzrakstījusi, ka ir pamats domāt, ka kāds no policistiem ir nepamatoti apstrādājis datus vai varbūt pat nodevis [citam], [to pārbauda]. Mēs veicam arī izlases kārtībā. Izvēlamies kādu amatpersonu, paņemam laika posmu un taisām auditu, ko persona ir darījusi datu bāzēs,” par kārtību policijā stāsta Valsts policijas Iekšējā kontroles biroja priekšnieces vietniece Ilona Reitere.

Skatīties, lai policisti bez vajadzības nerakātos datu bāzēs, ir tikai viens no Iekšējās kontroles biroja uzdevumiem. Lai gan amatpersona uzsver - šāda lūrēšana iet mazumā, tomēr neizslēdz, ka visus pārkāpējus nenoķer.

“Valsts policijā strādā virs 7000 cilvēku. Mums nav tādas automatizētas sistēmas, sistēma arī nezina, kāpēc datus pieprasa. Varētu būt gadījumi, par kuriem mēs nezinām,” atzīst Reitere.

Savā ziņā labāka situācija ir Valsts ieņēmumu dienestā. Kopš šī gada tam ir Iekšējās drošības pārvalde, kurā sistemātiski skatās darbinieku rosību datu bāzēs. Agrāk to darīja Finanšu policija.

“Tagad ir ieviesta sistēma, tagad pastāvīgi tiek veikts darbinieku audits. Līdz ar to arī izlien tādi gadījumi,” sodīto amatpersonu skaita lēcienu skaidro Iekšējās drošības pārvaldes direktore Natālija Dolgova.

Pirmais secinājums: agrāk amatpersonu kontroles nebija vai tā bija ļoti švaka. Šīs aizdomas pastiprina arī Jurčas teiktais par situācijas uzlabošanos abās iepriekš pieminētajās iestādēs.

“Saviem darbiniekiem rāda pozitīvo piemēru, ka tā vairs nevarēs. Kā agrāk bija, ļoti izplatīta prakse, ka auditors strādāja par grāmatvežiem firmās. Un, ja auditors strādā par grāmatvedi firmā, protams, ka viņam ir ļoti ērti ieiet paskatīties kaut kādus datus,” saka KNAB pārstāve.  

“Tas bija liels risks. Skatījās nevis par sevi, bet par citiem, iespējams, biznesa konkurentiem,” atzīst Jurča.

Ko amatpersonas meklē?

Policijā un Valsts ieņēmumu dienestā saka – pārsvarā meklē informāciju par sevi vai saviem tuvajiem.

Lūk, daži piemēri - kāda VID darbiniece 27 reizes divu gadu laikā labojusi datus par sevi, bet kādā personiskā civilstrīdā ierauts policists darbā pieejamās informācijas dzīlēs meklējis datus par konflikta otru pusi.

“Cilvēki to skaidroja ar ziņkārību. Vai ar ātrāku informācijas iegūšanu. Bet tikai par sevi, par saviem radiniekiem,” skaidro Dolgova, kura kārtību uzrauga VID.

“Lai apskatītu informāciju par savu deklarāciju, par to, cik ātri, kāda ir gaita iedzīvotāju ienākumu nodokļu apmaksai. Kaut kādu informāciju par pašu uzņēmumiem, kur viņi ir valdes locekļi, lai ierakstītu informāciju amatu savienošanai,”  par meklētajām ziņām stāsta Dolgova.

Arī policijā pieredze esot līdzīga. Tā neesot ļaunprātība, tikai cilvēcīga ziņkāre.

“Piemēram, kad draugs paprasa vai kaut kāds paziņa, un amatpersona varbūt nepadomā un paskatās [datu bāzēs]. Ir arī, kad, piemēram, šķiras no sievas un tad, kaut ko lai vairāk sev [iegūtu], tad ievāc informāciju. Ir tādi gadījumi,” saka Reitere.

Viņa ilustrē ar piemēru. Ja audits rāda, ka ceļu policists ir meklējis datus Ceļu satiksmes drošības birojā un tajā pašā dienā un laikā izrakstījis soda kvīti kādam autovadītājam, tad ir skaidrs – informācija par auto īpašnieku meklēta darba vajadzībām. Tātad – likumīgi. Ja šādus secinājumus izdarīt nevar, tad policistam jāpaskaidro, kāpēc un ko meklējis.

Mēdzot būt arī neuzmanības kļūdas, rakstot, piemēram, viena cilvēka personas kodu, samisējas cipari un izlec informācija par citu cilvēku.

Ziņkārība vai korupcijas riski?

Izklausās nevainīgi. Tomēr KNAB priekšnieka vietniece Jurča šādā datu meklēšanā saskata arī korupcijas risku.

“Tanī brīdī, kad mēs saņemam informāciju par to, ka ir noticis šis skatīšanās fakts, mēs jau vairs nevaram izvērtēt, kāda bija motivācija,” norāda Jurča.

Iekšējais audits ir laikietilpīgs process. Jāievāc informācija, kuras datu bāzes darbinieks izmantojis, ko savācis, par kādiem cilvēkiem. Informācija jāanalizē. Potenciālais pārkāpējs jāiztaujā. Tāpēc sodi seko ar divu gadu nobīdi.

“Mēs redzam dokumentos, ko ir pievienojusi institūcija, kas tiek skatīts. Tad, kad cilvēks saprot, ka viņš ir pieķerts, viņš jau var pateikt jebko,” saka Jurča.

Nevarot izslēgt iespējamību, ka cilvēks informāciju meklējis kādas citas personas interesēs.  

“Bieži vien šie pārkāpumi iet roku rokā ar to, ka šīs amatpersonas, kuras skatās šos datus, savieno amatus. Papildu amatpersonas amatiem. Un pilnīgi iespējams, ka viņas skatās šos datus kādu personu interesēs. Bet to fiksēt administratīvā pārkāpuma izskatīšanas ietvarā nevar. Tur vajadzīgas daudz padziļinātākas metodes. To var fiksēt tikai ar operatīvajām darbībām,” skaidro KNAB pārstāve.

Policijā otrajos darbos strādā 25%. Reitere stāsta - gadījumi, kad policijas pieejamos resursus izmanto otrās darba vietas vajadzībām, esot ļoti reti. Pirms saņemt piestrādāšanas atļauju, policistam tiekot atgādināts, ka to darīt nedrīkst. Amatpersona atceras nesenu gadījumu, kad ceļu policists par iegūtu datu nodošanu citai personai ne tikai zaudēja amatu, bet tika arī notiesāts. Ja informācija ir ne tikai nelikumīgi iegūta, bet nodota tālāk, tad runa ir jau par kriminālatbildību. Taču Reitere piekrīt, tas sākumā ir jāpierāda.

“Līdz šim brīdim mēs nebijām konstatējuši, ka būtu kaut kādi dati izpausti. Vai būtu koruptīvie gadījumi,” saka arī Valsts ieņēmumu dienestā.

Piesardzīgi var izdarīt otro secinājumu. Informācijas jūrā amatpersonas zvejo datus vien par sevi un savējiem. Tiesa, ja izmeklē divus gadus vecu "zveju", tad pierādīt tās tālākos ceļus un nodomus ir diezgan grūti.

Kā var uzzināt, ka datus par mani personīgu motīvu dēļ neviens nevāc?

Personas dati ir jāsargā. Tā nav jauna prasība, un tā pastāvēja arī laikos, kad iestādes vēl nebija datorizētas. Datu valsts inspekcijas vadītājas vietniece Lāsma Dilba uzsver, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums ir spēkā jau 17 gadus.

Pārlieku ziņkārīgās amatpersonas var pāraudzināt, sekojot līdzi tam, ko un kad viņas ir meklējušas. Katrā iestādē ir jābūt iekšējai kontrolei, pārzinim, kurš atbild par likumīgu datu izmantošanu.

Katrs cilvēks divas reizes gadā var prasīt, kas par viņu savākts jebkurā personas datu apstrādes sistēmā.

“Es kā privātpersona, saņemot informāciju par to, ka iedzīvotāju reģistrā par mani ir apstrādāti dati kaut kādā 5.janvārī un 10.janvārī un es skaidri zinu, ka man ar PMLP tajā laikā nav bijusi nekāda saskarsme, ne es gāju pēc pases, ne es ko citu darīju viņu kompetences robežās, tad es varu lūgt pārzinim PMLP paskaidrojumu, uz kāda pamata,” skaidro Dilba.

Maija beigās, kad spēkā būs jaunā datu uzraudzības regula, informāciju varēs prasīt kaut katru dienu.

Ar iesniegumu var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Latvijas Radio sagatavoto iesniegumu pārvaldē apzīmogo, izgatavo tam otru kopiju, palūdz norādīt arī telefona numuru, zvanīšot, kad dati būs savākti. Procedūra aizņēmusi apmēram 10 minūtes. Tagad atliek gaidīt rezultātu.

Tātad uzzināt to var. Un ko darīt ar šīm zināšanām tālāk? Datu valsts inspekcijā saka, cilvēks par nepamatotu vai pārmērīgu datu apstrādi var konkrētajā iestādē sūdzēties. Tad iestādei jānoskaidro vainīgais darbinieks un jāsoda. Ja cilvēks tāpēc cietis zaudējumus, tad viņš tiesā var lūgt tos atlīdzināt. Dilba saka, parasti kaitējums ir tikai morāls.

Ielu aptauja ļauj secināt, ka likumā garantētās tiesības cilvēki teju neizmanto. Datu uzraugi uzsver, ja cilvēki būs aktīvāki, tad arī pārkāpumu būs mazāk. Iespējams, cilvēki tādi kļūtu, ja informācijas pieprasīšana tiktu nedaudz atvieglota. Piemēram, nepieciešamā veidlapa būtu vieglāk atrodama un to varētu iesniegt elektroniski.

Latvijas Radio savā pieprasījumā norādīja, ka informāciju vēlas saņemt divu stundu laikā. Tāda bija viena no piedāvātajām opcijām. Kopš tā iesniegšanas divas stundas ir sen pagājušas un atbilde nebija saņemta.

2 komentāri
nigrais nigrais
interesanti kur palikuši nodokļu maksātāju miljoni, kuri no valsts budžeta izķēzīti, veidojot šīs nevalsts kompjuterizāciju... galu galā kaut kādas mazas bankas var rast iespēju attālināti man pierādīt savu personību, bet valsteles ierēdnītim ar manu ģīmja grāmatas kontu nepietiek, viņš nez kāpēc grib, lai es elektroniski nosūtu iesniegumu un pēc tam ar pilsonību apliecinošu dokumentu ierodos personiski to apliecināt dabā... nu muļķu zemē, kā jau muļķu zemē...
mrserge
Visjaukākais ir tas, ka šī sižeta ilustrācijai izmantotais iesniegums ir vieglākais veids, kā līdz iesnieguma veidlapai nokļūt. Pamēģiniet to atrast PMLP mājaslapā.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti