Alkohola tūrisms pierobežā: Vai akcīzes nodokļa celšana nozīmēs tā galu?

ĪSUMĀ:

• No 1. marta alkohols kļuvis dārgāks – alus vidēji par 2 centiem, vīni – par 8, bet litrs stiprā alkohola – par 80 centiem.
• Pierobežas pašvaldības satrauktas: Turpinot celt akcīzi, igauņu un somu tūristi vairs nebrauks pēc alkohola.
• Apē līdz ar "alkotūrismu" uzplaukuši arī citi veikaliņi, un, iespējams, būs arī DUS.
• Akcīzi plāno celt arī nākamgad, un pierobežas vietvaras par to uztraucas.
• Finanšu ministrija neuzskata, ka "alkotūrisms" apstāsies.
• Alkohola nozares asociācija mudina pelnīt uz lētāka alkohola rēķina.
• VID dati: katru sesto alkohola pudeli Latvijā iegādājas pierobežā.
• VID atzīst:  interese par Latvijas alkohola tirgu kaimiņiem varētu mazināties.
• Arī VID nezina, cik alkohola tūrisms pienes Latvijas ekonomikai bez akcīzes nodokli.

Šādas izmaiņas neatbalsta pierobežas pašvaldības, kurās pēdējos gadus strauji audzis kaimiņu igauņu un somu skaits, kas pie mums ierodas iegādāties grādīgos dzērienus, arī paēd, lej degvielu, pērk citas preces un tērē naudu Latvijā.

Pierobežas pašvaldībās norāda, ka, turpinot celt akcīzi, visa rosība pierobežā apstāsies un Latvija zaudēs miljonos eiro mērāmus nodokļu ienākumus.

It īpaši svarīgi šo pārdomāt ir arī tādēļ, ka igauņi šobrīd ir iesaldējuši savu akcīzes nodokli un gaidāmajās parlamenta vēlēšanās daudzi politiķi sola pat samazināt akcīzes nodokli tieši alkoholam.

Kāda nozīme pierobežas pašvaldībām un valsts budžetam kopumā ir tā sauktajam "alkotūrismam", un vai pēc akcīzes nodokļa celšanas tas viss tiešām varētu apstāties?

Sīkzaru priedes, smilšu alas un pie reizes alkohols

Darba dienas pusdienlaikā Apes pilsētas centrā ir kluss. Arī zemo cenu alkohola veikalā dienā, kad Latvijas Radio viesojas Apē, nav daudz cilvēku. Vietējie saka, ka viņi šeit sabraucot piektdienās un brīvdienās.

Apē uz vienas ielas atrodas gandrīz visi pilsētiņas veikali – liels pārtikas veikals, saimniecības preču tirgotava, arī apģērbu un apavu bode. Bet visiem veikaliem pa vidu – zemo cenu alkohola veikals, ko īpaši, tāpat kā citās pierobežas pašvaldības, iecienījuši igauņu un somu pircēji.

Uz to, ka igauņi šeit viesojas bieži, norāda arī Igaunijas parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu plakāts, kas izvietots arī Apē.

Kādā brīdī no alkohola veikala iznāk divas sievietes. Katrai rokā pa kastei un abas dodas uz mikroautobusu ar igauņu reģistrācijas numuru.

Abas dāmas ir no Tallinas un alkohola veikalā iepirkušās, jo Latvijā pavada brīvdienas. Meri, kura piekrīt sarunai, stāsta, ka viņas izvēlētais grādīgais dzēriens Igaunijā maksā aptuveni 15 eiro – nupat katru pudeli iegādājās par 5 eiro lētāk.

"Patiesībā uz Api es esmu ieradusies pirmo reizi. Mēs devāmies apskatīt sīkzaru priedi un apmeklējam smilšu alas. Un pie reizes, ja ir iespēja, nopirkām arī alkoholu," skaidro igauniete.

Viņa arī stāsta, ka, viņasprāt, cenu atšķirība nav tik liela, lai pēc alkohola uz tejieni viņa brauktu speciāli. Tomēr daudzi igauņi tā dara. Jautāta, vai, viņasprāt, igauņi turpinātu šeit braukt arī pēc tam, ja cenu starpība mazināsies, viņas atzīst, ka, visticamāk, jā.

"Bet jau notika akcīzes celšana pagājušogad. Un tik un tā ir atšķirība. Un pat tad, ja igauņu valdībā nolems samazināt akcīzi, dažiem cilvēkiem tas ir kā protests. Protests braukt šeit un pirkt," uzskata Meri.

Iepērkas arī citos veikalos

Tieši pretī alkohola veikalam Apē ir arī apavu bode. Tur uz grīdas un plauktos salikti daudz un dažādas gan pieaugušo, gan bērnu kurpes. Veikalā šoreiz nav neviena apmeklētāja, tomēr pārdevēja saka, ka tas tā nav vienmēr.

Braucot pēc grādīgajiem dzērieniem, šeit par klientiem kļūst ne viens vien igaunis vai soms.

"Nāk, jā, protams. Tas ir vairāk jūtams pa brīvdienām, bet, jā, protams, ir tā, ka pērk viņi. Īstenībā, salīdzinot ar latviešiem, viņi pat tādi aktīvāki," saka pārdevēja.

Bet netālu esošā saimniecības preču veikala pārdevēja stāsta, ka pie viņiem igauņi bieži pērk sēklas, dažādus tīrīšanas līdzekļus, arī apģērbu. Arī aptieka Apē pelna no igauņiem.

"Atrod aptieku, jā, kuram ir nepieciešams. (..) Kas nu kuram vajadzīgs. Veikalos viņi vairāk iegriežas, pie mums tā mazāk, bet, kam nu ir nepieciešamība, tie atrod," stāsta aptiekāre Rita Zaķe.

Divu gadu laikā, kopš Apē ir atvēries grādīgo dzērienu veikals, šeit darbību uzsākuši vēl divi citi veikali, stāsta Apes novada vadītājs Jānis Liberts.

Viņš uzskata, ka tas nebūtu iespējams, ja pie viņiem neierastos kaimiņvalstu iedzīvotāji iegādāties alkoholu. Viņš secina – augot cilvēku skaitam, kas Api apmeklē, mazpilsētā audzis arī pircēju skaits un veikalu apgrozījums.

"Palielinājis apgrozījums mūsu ēdināšanas uzņēmumos. Tad rūpniecības preču veikals palielinājis un plāno - jau projekts ir izstrādāts - palielināt sava veikala platību un arī tirdzniecības apjomu.

Padsmit cilvēki ir Apē ieguvuši jaunas darba vietas, pateicoties šim "alkotūrismam"," stāsta Liberts.

Turklāt, tikai pateicoties igauņu un somu lielajai rosībai Apē, tur beidzot varētu tikt atvērta degvielas uzpildes stacija. Kāds uzņēmējs saredzējis iespēju un pat jau izņēmis būvniecības atļauju, lai varētu būvēt benzīntanku netālu no Apes.

"To izjūt ļoti Apes novada iedzīvotāji, ka pašreiz uzpildes stacijas mums nav. Mums jāmēro 40 kilometri, lai varētu uzpildīt savus transportlīdzekļus. Tā kā es domāju, ka, ja šeit degvielas stacija tiks uzbūvēta, es domāju, ka to izmantos ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī kaimiņi," uzskata Apes novada vadītājs Liberts.

Pierobežas pašvaldības satraucas par nākotni

Tomēr akcīzes celšana, kas plānota ne tikai šogad, bet arī nākamgad, situāciju varētu mainīt, uzskata Apes novada vadītājs.

Tad cenu atšķirība būs tikai daži eiro un tas varētu izbeigt ne tikai plānus par benzīntanku, bet arī kopumā mazināt igauņu un somi interesi par mūsu veikaliem.

"Es domāju, ka zaudēsim mēs šos pircējus arī citos veikaliņos un mūsu tirdzniecības vietās, gan arī ēdināšanas pakalpojumu ziņā. Dzīvosim, redzēsim, kā tur būs, bet tās prognozes neko īpaši labu neliecina," saka Jānis Liberts.

Bet Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kura pašvaldībā šobrīd ir pat pieci alkohola veikali saka, ka šogad akcīzes celšana nebūs kritiskais brīdis.

"Lielajos veikalos aizvērs kādu kasi, pašvaldība pazaudēs pārdesmit tūkstošus savā budžetā, bet valsts pazaudēs desmitiem miljonu. Bet vēl arvien būs tā plūsma," uzskata Krauklis.

Taču bažas ir par nākamo gadu, kad pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, akcīzes starpība starp, piemēram, viena litra degvīna pudeli Latvijā un Igaunijā vairs būtu tikai nepilni divi eiro.

"Un tad gan, visticamāk, tā plūsma izbeigsies. Valkas gadījumā tie ir aptuveni 3000 mašīnu darba dienās, 5000 mašīnu brīvdienā, parasti tas nav viens cilvēks. Bieži vien viņi pēc tam brauc uz Valmieru, brauc uz Cēsīm un arī tur atstāj naudu.

Tas tik tiešām ir ļoti liels apjoms, kur ir nepareizi rēķināt tikai akcīzes ieguvumu, kā to dara Finanšu ministrija," uzskata Valkas mērs.

Arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols ir pārliecināts, ka, lai gan mērķis ir alkohols, šie cilvēki naudu tērē arī citur. Viņš pauž, ka šogad vēl plūsma paliks, taču paredz, ka tā būs krietni mazāka.

"Mūsu biedru aplēses ir, ka tā varētu samazināties pat par 50% grādīgo dzērienu kategorijā. Šobrīd no visa grādīgo dzērienu tirgus šis pierobežas [tirdzniecības īpatsvars] ir gandrīz 20%, tad tā rupji rēķinot, mēs nākamgad tikai no pierobežas zaudēsim aptuveni 10% Latvijas tirgus. Un ja mēs rēķinam, ka akcīze celsies par 10%, tad mēs esam turpat, kur esam," skaidro Vītols.

Finanšu ministrija neuzskata, ka "alkotūrisms" apstāsies

Taču Finanšu ministrija neuzskata, ka plūsma apstāsies. Ministrija arī šobrīd neparedz, ka samazināsies akcīzes ienākumu apjoms.

"Tā [cenu] atšķirība var samazināties, bet mēs uzskatām, ka tā tik un tā ir pietiekoši interesanta un pietiekoši liela, lai mēs rīkotos pēc apstiprinātā plāna. 2019. gadā ir plānoti 223,4 miljonu eiro apmērā ienākumi tieši no akcīzes nodokļa alkoholam, kas ir vairāk nekā 2018. gadā, protams. Un alum ir 60,8 miljonu apmērā ieņēmumi, kas par 7,7 miljoniem vairāk, nekā 2018. gadā," stāsta Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa.

Finanšu ministrija gan sola sekot līdz, kas notiks ar akcīzes nodokli kaimiņvalstīs.

Šobrīd ministrijas plānos neesot mainīt ideju par akcīzes celšanu arī nākamgad.

"Kā mēs esam dzirdējuši no mūsu kolēģiem Igaunijā, kamēr cenas atšķirība ir viens eiro, tik un tā viņiem interese ir iegādāties alkoholu varbūt arī kaimiņvalstī," saka Krastiņa.

Tam gan nepiekrīt Dāvis Vītols no Alkohola nozares asociācijas.

"Nevar būt tā, ka šis alkohols ir tikai vienu eiro izdevīgāks. Ir jābūt zināmai starpībai, lai šis alkohola tūrisms būtu vispār reāls," pārliecināts ir Vītols.

Viņš arī vērš uzmanību, ka Igauniju jau vairākus gadus pelna uz tā, ka pie viņiem pēc lētāka alkohola ierodas somi. Viņš arī neizprot, kādēļ mēs šādu situāciju neizmantojam.

"Igaunija jau aptuveni gadus 20 ir izmantojusi šo pierobežas efektu un turpinās izmantot to ar Somiju, kur viņiem ļoti liels somu tūristu skaits brauc uz Igauniju, tas nevienam nav noslēpums. Un, kāpēc, lai mēs neizmantotu šo efektu ar Igauniju un nepapildinātu savu budžetu. Jo ir ļoti liels risks un ļoti lielas indikācijas, ka tieši šogad mēs dabūsim pirmo spērienu.

Un ja mēs celsim [akcīzi] 2020. gadā un igauņi necels, tad šī pierobežas tirdzniecība vairs vispār nebūs aktuāla," stāsta Dāvis Vītols.

Pēc viņa aplēsēm zaudējot pierobežas pircējus, valsts zaudēs 40-45 miljonus eiro, ko ienestu gan akcīzes, gan pievienotās vērtības nodoklis. Finanšu ministrijas aplēses gan tik lielas nav.

"Tas ir mazliet tomēr pārspīlēti, mums tik lieli skaitļi neveidojās pie aprēķiniem. Tā kā mēs domājam, ka, protams, viņi savas intereses mēģina atspoguļot pēc iespējas spilgtāk. Skaitļi to neparāda," norāda Jolanta Krastiņa.

Katra sestā pudele nopirkta pierobežā

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka nu jau katru sesto alkohola pudeli Latvijā iegādājas pierobežā. VID skaitļi arī rāda, ka pērn tikai pierobežā nopirkti gandrīz 50 miljoni puslitra alus pudeļu jeb 24,5 miljoni litru alus. Arī ieņēmumi nodokļos mērāmi vairākos desmitos miljonu.

Taču Vents Armands Krauklis uzskata, ka šie skaitļi patiesībā ir vēl lielāki.

"Pareizi būtu skatīties uz šo kopējo pienesumu, ko šie "alkotūristi" nes ekonomikai. Jo, ja tu esi braucis ļoti tālu ceļu, tu jau neej tikai uz veikalu," norāda Krauklis.

Pēc viņa paustā, tie patiesībā varētu būt vairāk nekā 100 miljoni eiro, ko budžetā ienes igauņi un somi, kas pie mums tērē naudu, ne tikai alkoholam. Un visa nauda nonāk valsts budžetā.

"Ne pašvaldības, bet valsts. Bet, tā kā viņi pērk, ēd un dara, tas ir lokālajai ekonomikai, visiem mazajiem uzņēmējiem arī papildus ienākumi. Un tur atkal veidojas gan šie papildus ienākumi valstij, gan no iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildus ienākumi pašvaldībai. Un beigu beigās tie cilvēki dzīvo labāk, viņi var vairāk atļauties citām vajadzībām," skaidro Valkas mērs Vents Armands Krauklis.

Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka ar katru gadu gan alkohola apjoms, gan arī akcīzes nodoklis, kas no pierobežas nonācis Latvijas budžetā, tikai aug, stāsta VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe.

Arī viņa tomēr secina, ka interese par Latvijas alkohola tirgu kaimiņiem varētu mazināties.

"Šī cenu starpība starp Igaunijas un Latvijas akcīzes nodokli mazinās. Un attiecīgi arī gan Igaunijas, gan skandināvu pircēji, kas pēdējos gados krietni papildina arī Latvijas valsts budžetu, šī vēlme iepirkties Latvijā nedaudz varētu arī samazināties. Es gan gribētu teikt, ka es neredzu, ka šogad varētu būt kāpums pēc 1. marta likmju celšanas, jo cenas starpība paliek diezgan liela.

 Tai pašā laikā, ja skatās uz nākamo gadu, tur varētu būt riski, un tur es uzņēmējiem piekrītu," stāsta Baiba Šmite-Roķe.

Viņa stāsta, ka 2016. gadā, kad sākās alkohola tūrisma uzplaukums, pierobežā realizēja tikai 4% procentus no Latvijā pārdotā alkohola. Šobrīd tie ir jau ap 16%. Arī naudas izteiksmē tas nav maz – pērn gandrīz 40 miljoni eiro vien no akcīzes nodokļa.

"Kas ir 16,2% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā? Protams, te netiek rēķināts PVN. Ja mēs skatāmies par alu, tad 15% no Latvijā pārdotā alus tika nopirkts pierobežā. Un, ja mēs skatāmies uz visiem citiem dzērieniem, tad 16,5% nopirkti pierobežā," skaidro Šmite-Roķe.

Precīzus ieguvumus VID nezina

Viņa arī neslēpj, ka šī brīža situācija no nodokļu ieņēmumu skatupunkta ir jāizmanto, jo nodokļu politikas dēļ šobrīd pierobežas iedzīvotāji var nopelnīt naudu.

Taču arī VID nezina, cik alkohola tūrisms pienes Latvijas ekonomikai, neskaitot akcīzes nodokli.

"Mēs ļoti gribētu zināt, cik Latvijas ekonomikai pienes šis tā saucamais alkohola tūrisms. Un es arī pašvaldību cilvēkiem teicu – izmantojiet šo situāciju. Tā ir unikāla iespēja akcīzes nodokļa politikas rezultātā, kad mēs atvelkam tos cilvēkus, arī noturēt. Jo kaimiņvalsts cilvēki, protams, viņi šeit paēd, viņi uzpilda benzīnu, viņi pavada laiku arī citos veikalos un iepērkas," norāda Baiba Šmite-Roķe no Valsts ieņēmumu dienesta.

Alkohola tirgošana pierobežā tiešām ir atdzīvinājusi mazpilsētas, kuras šobrīd cīnās gan ar cilvēku noturēšanu pašvaldībās, gan arī jaunu darba vietu izveidi. Lētāku alkoholu kārojošie somi un igauņi mazpilsētās radījuši sen nepiedzīvotu rosību. Arī valsts nodokļos iekasē krietni vairāk, nekā plānots.

To, cik ļoti pircēju plūsmu ietekmēs cenu starpības samazinājums, šobrīd vēl grūti prognozēt. Kamēr vismaz dažus eiro lētāks alkohols būs, netālu dzīvojošie igauņi tiešām turpinās pie mums braukt.

Pilsētu vadītāji gan norāda, ka lielāko peļņu ienes tie, kas brauc lielus attālumus, līdz ar to viņi gan vairāk tērējas, gan arī paēd, un pavada ilgāku laiku ne tikai pie viņiem, bet arī citur Latvijā. Ja cenu starpība būs maza, šie cilvēki gan vairs uz Latviju pēc alkohola nebrauks.

Jāņem gan vērā, ka pierobežas pašvaldības nevar savu attīstību balstīt uz "alkotūrismu" vien, jo jau iepriekš paredzēja, ka tas nebūs ilglaicīgi. Tomēr ir skaidrs - kamēr tas ir iespējams, pierobežas pašvaldībām ir jācenšas šo situāciju izmantot.