Aizvien biežāk Latvijā uzņēmumi ar darbiniekiem slēdz līgumus uz noteiktu laiku. Tas darba devējus nostāda izdevīgākā situācijā: ja padotais vairs nebūs vajadzīgs, būs jau iepriekš zināms laiks, kad darba attiecības ar viņu beigsies.
- Atlaišanas pabalstus nemaksā
- Darbiniekus aizvien biežāk pieņem tikai uz laiku
- Terminēts līgums arī Rundāles pilī
Atlaišanas pabalstus nemaksā
Iespējams, viens no iemesliem šādai tendencei ir tas, ka uzņēmumi daudz rūpīgāk plāno savas finanses un rēķinās ar iespējamām krīzēm nākotnē.
Zivju pārstrādes uzņēmumos jau ierasti vasarā darba ir mazāk. Taču pērn Krievija pārtrauca arī zivju un tās produkcijas importu no Latvijas. Līdz ar to uzņēmumiem ražošanu nācās teju apturēt. Savukārt darbiniekus – atlaist. Persona, kas vēlējās palikt anonīma, "De facto" atklāja, kā darbinieku atlaišana notikusi vienā no zivju pārstrādes uzņēmumiem.
Atlaišanas pabalsti izmaksāti neesot, tā vietā darbinieki pierunāti aiziet "uz abu pušu vienošanās" pamata.
Taču realitātē darbā atpakaļ esot pieņemta vien daļa. Turklāt "de facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka šovasar vēl vairākos zivju pārstrādes uzņēmumos gaidāms darbinieku skaita samazinājums tieši uz savstarpējās vienošanās pamata. "Tā informācija darbiniekiem ir diezgan negaidīta. Šajā situācijā viņš vienkārši ir apjucis," situāciju komentē Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa. "Pirmajā apjukuma momentā mēdz būt, ka darba devējs, parakstot šo vienošanos, viņam kaut ko sola. Iespējams, iespēju pēc kāda laika atgriezties. Tāpat saka: ,,Ja Tu parakstīsi, mēs tev ātrāk izmaksāsim galējo aprēķinu"," norāda Noriņa.
Turklāt brīdī, kad darbinieks paraksta abpusējo vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, VDI esot teju neiespējami pierādīt to, ka, iespējams, darbinieks ir bijis piespiests uz šādu soli.
"Mēs no savas puses nevaram noliegt, ka šādi gadījumi ir. Tādi būs arī nākotnē, bet, mūsuprāt, nav pamats domāt, ka tas notiktu sistemātiski, ka tas tiktu darīt ļoti regulāri. Jebkurā gadījumā, slēdzot šādu pušu vienošanos, abas puses apzinās, uz ko tās parakstās," saka Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.
Darbiniekus aizvien biežāk pieņem tikai uz laiku
Taču, lai izvairītos no iespējamiem konfliktiem ar padotajiem nākotnē, Latvijā aizvien biežāk tiek pielietota Rietumvalstu prakse. Proti, darbiniekus pieņem uz noteiktu laiku.
Augsts pieprasījums pēc šādiem strādājošajiem ir ne tikai zivsaimniecībā, bet arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Apmēram pusei tur nodarbināto pērn bija noslēgti terminētie darba līgumi. Savukārt sezonas darbs piedāvāts vairāk nekai trešdaļai. Tas nozīmē, ka tikai nepilna piektdaļa nozarē strādājošo var neuztraukties par savu nākotni. Jeb precīzāk, ko darīt pēc darba zaudēšanas. "Arī kūdras ieguve, ceļu būve, būvniecība, kur ne vienmēr visu cauru gadu var aktīvi notikt šis process un arī tas vairāk ir tāds projektu darbs (..) Ja ir uzņēmumiem tādas situācijas, ka šī ražošana nav visu laiku vienmērīgā intensitātē, tad ir nepieciešamība, daļu darba spēka, pieņemt darbā uz noteiktu laiku, veicot kādu noteiktu pasūtījumu," komentē Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane.
Pērn visbiežāk darba līgumus uz noteiktu laiku vēlējās noslēgt ar zivju apstrādātājiem. Taču uz ilglaicīgu darbu nevarēja cerēt arī dažāda veida palīgstrādnieki un pat veikala pārdevēji.
Terminēts līgums arī Rundāles pilī
Arī Rundāles pilī jau ilgstoši ar trešdaļu strādājošo slēdz terminētos līgumus. Tas tādēļ, ka darbi dārzā notiek gada siltajos mēnešos. Tāpat arī tūristi visbiežāk ierodas vasarā – apmēram 17 000 apmeklētāju nedēļā. Tajā pašā laikā ziemā - vien 200. Līdz ar to arī nepieciešamo uzraugu skaits gada aukstākajos mēnešos nav liels. "Visi gribētu, lai viņiem būtu skaidrs, ka darbs būs pastāvīgi, bet, diemžēl, mēs to nevaram piedāvāt," atzīst Rundāles pils muzeja direktora vietniece Inga Biļeviča. "Mēs rēķināmies ar to, kāda ir situācija, darbinieki rēķinās ar mums. Mainība ir ļoti minimāla. Mēs neesam pilsēta un līdz ar to darba spēka pieprasījums un piedāvājums arī nav īpaši plašs," norāda Biļeviča.
Vaicāta, ko šie cilvēki, kad viņiem nav darbs Rundāles pilī, viņa atsaka, ka daļa ņem bezdarbnieku pabalstus, bet par visiem informācijas nav.
2014. gadā Latvijā kopumā no visiem noslēgtajiem darba līgumiem, uz noteiktu laiku bija parakstīti 9% šādu dokumentu. Šogad šis īpatsvars palielinājies jau līdz 14%. Turklāt šādas darba attiecības var ilgt pat piecus gadus pēc kārtas. Prognozējams, ka šāda darba tiesisko attiecību forma nākotnē kļūs aizvien izplatītāka.
Lai darba devēji nebūtu atbildīgi par savu padoto sociālajām garantijām, kā arī citu priekšrocību dēļ, citviet Rietumeiropā aizvien lielāku popularitāti iegūst starpnieku kompānijas starp darba devēju un darba ņēmēju. Proti, darba devējs maksā noteiktu summu šim starpniekam, kas jau tālāk atalgojumu izmaksā darbiniekam. Protams, darba ņēmējs šādā situācijā visbiežāk nav ieguvējs. Turpretim darba devējs ir pasargāts no dažādiem iespējamajiem konfliktiem vai tiesvedībām ar strādājošo.
