Nedzirdīgajiem

Atslēgas: «Zemes reforma? Nē, revolūcija!»

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Uzņēmēja un deputāta godavārds»

«Aizliegtais paņēmiens» vēta deputātu kandidātu firmas. Kāpēc maksā minimālās algas?

Virkne Saeimas deputātu amatu kandidātu, kuriem ir kāda saistība ar biznesu, īsti ar lielu veiksmi lepoties nevar un nereti darbiniekiem maksā minimālo algu vai pat mazāk. Ir tikai atsevišķi izņēmumi, kuru kompānijās ir gan cienījams apgrozījums, gan arī darbiniekiem labas algas, secināts LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”.

2017.gadā valstī minimālā alga 380 eiro.

Sociālās iemaksas no 380 eiro ir apmēram 130 eiro.

“Aizliegtais paņēmiens” no publiskiem avotiem pārbaudīja patlaban septiņu populārāko partiju katra apgabala pirmos desmit Saeimas deputātu kandidātus: vai viņiem vai viņu radiniekiem pieder kāds uzņēmums, vai vada uzņēmumu. Ja 2017.gadā tas ir vismaz ar 100 tūkstošu eiro gada apgrozījumu un ar vairāk nekā trim darbiniekiem, vērtēta tā nodokļu nomaksa. Ja vidējās darbinieku algas ir tuvu minimālajai, kandidātiem prasīts iemesls un godavārds, ka aiz tā neslēpjas aplokšņu algas.

Jaunā konservatīvā partija

No 50 pārbaudītajiem Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputātu kandidātiem lielākas vai mazākas biznesa saites ir aptuveni 20 cilvēkiem.

Neliels juridisko konsultāciju bizness “Immunitas” ir arī vienam no partijas līderiem Jurim Jurašam. Bizness gan mīnusos, apgrozījums neliels. “Šobrīd ir ļoti sarežģīti pilnvērtīgi veltīt enerģiju biznesam, jo darbs gan Rīgas domē, gan arīdzan esot partijas valdē  un organizējot visu šo priekšvēlēšanu kampaņas organizatorisko pusi, faktiski laika gandrīz neatliek, lai pilnvērtīgi ieguldītos,” skaidro Jurašs.

Uzmanību piesaista, piemēram, Rīgas saraksta septītais numurs Marija Balcere, kura ir uzņēmuma “Marijas virtuve” līdzīpašniece. 2017.gadā apgrozījums 99 tūkstoši eiro, desmit darbinieki, sociālās iemaksas mēnesī par vienu – 83 eiro. Tas nozīmē, ka darbiniekiem vidēji nav sanākusi pat minimālā alga.

Marija Balcere skaidro: “Mums ir mazs ēdināšanas uzņēmums, tāpēc tādas arī iemaksas ir. Viņiem ir vairāk nekā minimālā [alga], jo viņi strādā pa nedēļām. Viņi vienu nedēļu strādā un vienu nedēļu nestrādā, jo viņi strādā citur. Tāpēc, ka es nevaru maksāt to, ko viņi grib. Otrkārt, viņi ir no laukiem, kur vispār nav darba, un viņi guļ pie manis pa nakti. Līdz ar ko es esmu apmierināta. Jo es nemaz rīdziniekus nevaru nodarbināt, viņi uzreiz prasa tūkstošiem eiro, kurus es nemaz nevaru maksāt. “

Vai kandidāte dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Nē, nē, man nav vajadzības, jo viņi man saņem par to, ko viņi tikai pa nedēļām strādā. Un es pati mizoju kartupeļus, pati mazgāju grīdu, līdz ar to tā ir. Man tā visa iekārta ar nodokļu sistēmu vienkārši ir apriebusies.”

Aldis Brūveris, Latgales saraksta devītais numurs, līdzīpašnieks SIA “Satina”, kas nodarbojas ar mājsaimniecības preču vairumtirdzniecību. 2017.gada apgrozījums 242 tūkstoši eiro, pieci darbinieki, sociālās iemaksas par vienu mēnesī 140 eiro. Tātad minimālās algas apmērā.

Pats Brūveris norāda, ka šogad darbinieki jau esot četri un saņem minimālo algu.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Man jau nav, ko kā to maksāt! (smejas sirsnīgi) Ja man būtu aplokšņu algām, tad es maksātu lielākas, kas ir visas oficiālās algas. Kāpēc man būtu jāmaksā aplokšņu algas?”

Lielākais uzņēmējs no Jaunas konservatīvās partijas apgabalu sarakstu augšgala ir Zemgales otrais numurs Sandis Riekstiņš, kurš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam “Limbažu Melio”, kas nodarbojas ar meliorāciju. Firmas apgrozījums 628 tūkstoši eiro, desmit darbinieki, sociālās iemaksas par vienu – 286 eiro mēnesī. Tātad vidējā bruto alga 830 eiro.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
''Zvēru! Kopš es pārņēmu uzņēmumu, cik gadi jau - pieci, četri? - es to nedaru. Nezinu, kā iepriekšējie darīja, es kaut ko varbūt nedzirdēju, es pats nē. Ja tur par sociālajām iemaksām, tad es domāju, man ir vienas no lielākajām meliorācijas nozarē. Nedomāju, ka kāds vēl simtprocentīgi maksā algu, kā es to daru, spriežot pēc konkursu cenām.”

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!”

No “Attīstībai/Par!” 50 Saeimas deputātu kandidātiem tiešāk vai netiešāk uzņēmējdarbībā iesaistīti 11 cilvēki.

Savs bizness arī Rīgas saraksta pirmajam numuram Danielam Pavļutam – uzņēmums “Zeno Consulting”, konsultācijas biznesā, kurā viņš ir valdes priekšsēdētājs un kurā ir viens darbinieks. Apgrozījums ir 75 tūkstoši eiro, un sociālās iemaksas tiek veiktas no minimālās algas.

“Šajā gadījumā es nodarbinu sevi pats, tas ir mans uzņēmums, un es ienākumus gūstu citādi. Un ir izvirzīta prasība no valsts, no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ka obligāti valdes loceklim jābūt arī nodarbinātam. Esmu nodarbināta persona, kam ir līgumi arī citās vietās, autorlīgumi un citi līgumi, darba līgumi reizēm arī citās vietās un par citu darba saturu. Es samaksāju daudz nodokļus, tā kā, lūdzu, neuztaisiet tā, ka šī minimālā alga ir vienīgie nodokļi, kurus es Latvijas Republikai samaksāju,” komentē Pavļuts.

Apvienības rindās ir arī pretējs piemērs. Kurzemes 7. Numurs Ēriks Lingebērziņš, valdes loceklis firmā “Balticvision”, kas nodarbojas ar tūrismu. Firmas pērnā gada apgrozījums pārsniedz divus miljonus eiro, ir pieci darbinieki, sociālās iemaksas par vienu bija 466 eiro, līdz ar to vidējā bruto alga vairāk nekā 1300 eiro.

Savs bizness ir arī Mārtiņam Staķim, kurš startē ar otro numuru Rīgā. Firma “Innocent Coffee Masters”, apgrozījums 722 tūkstoši eiro, 20 darbinieki, vidējās sociālās iemaksas mēnesī par vienu – 237 eiro, kas nozīmē apmēram 700 eiro bruto algu.

Taču lielāku uzmanību saista Inese Ikstena, saraksta 10.numurs Vidzemē. Viņa gan pati uzņēmēja nav, bet ir finanšu direktore būvniecības uzņēmumā “ACT”. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 144 tūkstoši eiro, 8 darbinieki, bet sociālās iemaksas par vienu darbinieku mēnesī pat nesasniedza 120 eiro, kas nozīmē mazāk nekā minimālo algu.

“Es sāku strādāt 2018.gadā uzņēmumā, par 2017.gadu es tad nevarēšu pateikt,” saka Ikstena, bet par šī brīža algām atsakās runāt telefoniski. Viņa noliedz, ka pati būtu saņēmusi aplokšņu algu: “Kur tad man aplokšņu alga, man ir deklarēti visi ieņēmumi! Nekā tāda slikta nav, nē. Ne aplokšņu algas, man pietiekams tāpat atalgojums.”

Vēl viens uzmanības vērts uzņēmums ir degvielas mazumtirdzniecības firma “Ico”, kurā valdes loceklis ir apvienības 10. numurs Kurzemē Ivo Kalers. Uzņēmuma apgrozījums 154 tūkstoši eiro, četri darbinieki, sociālās iemaksas par vienu mēnesī nedaudz vairāk nekā 100 eiro. Tātad alga krietni zem minimālā sliekšņa.

“Aplokšņu algas netiek maksātas,” saka Kalers.

“Divi darbinieki ir tātad, un es personīgi tai skaitā, uz veikalu, uz degvielas uzpildes staciju, un divi darbinieki ir autoservisā. Es personīgi vidēji dežurēju darbā 4-5 dienas. Pats personīgi tirgojos aiz kases. Principā daļēji dzīvoju. Bet jūs varat droši nesmieties, jūs atbrauciet ciemos, es parādīšu gultu un spilvenu.”

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)

No ZZS pirmajiem 50 cilvēkiem ar uzņēmējdarbību saistīti apmēram 12, un vairākiem no viņiem pieder zemnieku saimniecības, kuru sociālo iemaksu apjoms nav uzzināms. Daudziem deputātu kandidātiem, ja kāda firma ir bijusi, tagad tā ir likvidēta.

Atsevišķiem kandidātiem pieder daļas kādos uzņēmumos. Pašreizējam satiksmes ministram Uldim Augulim, kurš kandidē ar otro numuru Zemgalē, pieder kapitāldaļas “Dobeles dzirnavniekā”. Pērn šī uzņēmuma apgrozījums bija 23 miljoni eiro, tajā strādāja 110 darbinieki, un sociālās iemaksas mēnesī par vienu darbinieku bija 391 eiro, kas nozīmē vidējo algu vairāk nekā 1000 eiro apmērā.

Uzmanību saista Jānis Klaužs, kurš vēlēšanās startē kā ceturtais numurs Latgalē. Viņam ir sava zemnieku saimniecība Jersikā, un viņš ir līdzīpašnieks būvniecības uzņēmumā “Līvānu mājas un logi”. Pieder apmēram trešā daļa uzņēmuma. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 926 tūkstoši eiro, peļņa 93 tūkstoši eiro. Bet 21 darbiniekam vidējās sociālās iemaksas mēnesī bija 230 eiro, tātad bruto alga aptuveni 700 eiro.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Ja godīgi, nespēšu nokomentēt. Uzņēmuma darbībā, kā jūs saprotat, es reāli nepiedalos. Tikai pāris reizes gadā satiekamies ar īpašniekiem, tiek pieņemti kādi lēmumi. (..) Lai es lieku roku un zvērēju, nu.. beidziet! Kas tas jums par jautājumu? (..) Lai tad dod godavārdu tie, kas reklamējas radio, premjeri, premjera kandidāti, ka viņi izpildīs kaut ko no tā.”

Nacionālā apvienība

No Nacionālās apvienības pirmajiem 50 numuriem saistība ar biznesu ir desmit cilvēkiem.

Bērnu centrs “Pūcīte” ir pašreizējam saraksta otrajam numuram Zemgalē Imantam Parādniekam. 2017.gadā apgrozījums 158 tūkstoši eiro, astoņi darbinieki, sociālās iemaksas mēnesī par katru – 199 eiro, tātad vidējā bruto alga aptuveni 550 eiro.

“Tur ir darbinieki, kas strādā nepilnu laiku, cik man zināms, bet attiecībā uz audzinātājām ir 850 eiro un vairāk bruto alga. Auklītēm varētu būt ap 600. Ar algām viss labi.”

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Protams,” saka Parādnieks.

Firmas “Dragonara Baltica” valdes loceklis ir Jānis Nebars, Nacionālās apvienības desmitais numurs Vidzemē. Uzņēmumā pieci darbinieki, sociālās iemaksas 95 eiro par katru mēnesī, līdz ar to atalgojums zem minimālā.

“Man darba specifikācija ir tāda, ka man nepilna laika darbs, mums nav pilnas slodzes, pilnas slodzes apjoms daļai darbinieku. Līdz ar to tas tā vidēji tā arī sanāk,” skaidro Nebars.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Jā,” saka Nebars.

Firma “Liarps” – autoserviss, kas pieder Līgai Pennerei, kura ir devītais numurs Latgales sarakstā. Apgrozījums pērn 116 tūkstoši eiro, astoņi darbinieki, sociālās iemaksas liecina par algām, kas krietni zem minimālās. Apmēram 100 eiro mēnesī par katru darbinieku.

“Mani darbinieki saņem labu algu, un viņi ar to ir apmierināti, mēs arī esam apmierināti, un mēs pildām visu, ko likums paredz,” apgalvo Pennere. Likums gan 2017.gadā par vienu pilnas slodzes darbinieku paredzēja vismaz 140 eiro sociālās iemaksas.

Vai kandidāte dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Tieši tā – dodam savu godavārdu!”

Partija “Saskaņa”

No “Saskaņas” 50 aplūkotajiem kandidātiem ar biznesu saistīti ir 16. Lielākā daļa ir maza apgrozījuma uzņēmumi un mikronodokļu maksātāji, taču ir daži, kas izceļas.

Uzņēmuma “Iļģuciems” līdzīpašniece ir “Saskaņas” devītais numurs Latgalē Jeļena Lazareva. Uzņēmums nodarbojas ar dažādu materiālu vairumtirdzniecību. Apgrozījums pērn bija vairāk nekā četri miljoni eiro, 31 darbinieks, sociālās iemaksas mēnesī par katru ap 300 eiro, tātad vidējā bruto alga gandrīz 900 eiro.

Ivanam Ribakovam, kurš uz nākamo Saeimu startē no Latgales kā ceturtais numurs, pieder uzņēmums “Color”. Apgrozījums apmēram 120 tūkstoši eiro, četri darbinieki, sociālās iemaksas par katru mēnesī 128 eiro, tātad nesanāk pat minimālā alga.

“Pirmkārt, tās [sociālās iemaksas] nebija mazas. Tās bija atbilstošas Latvijas likumiem, kad cilvēki strādā uz nepilnu slodzi. Par atstrādāto stundu, ko viņi ir atstrādājuši, viņi saņem dubulto minimālo algu par stundu,” skaidro Ribakovs.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
''Jā, es dodu godavārdu, ka mūsu uzņēmumā algu aploksnēs mēs nemaksājam. Nekad.”

Vēl divu “saskaņiešu” firmās darbinieki mēnesī saņem aptuveni minimālo algu.

Zemgales saraksta piektais numurs Aivars Meija, līdzīpašnieks firmā “Vilattrans”, gaļas produktu ražošana. Apgrozījums aptuveni 2,6 miljoni eiro, 48 darbinieki, bet sociālās iemaksas par vienu nedaudz pāri simts eiro. Tātad vidējā alga zem minimālās.

“Es nekā neskaidrošu, jo no 2014.gada es nepiedalos firmas darbībā. (..) Nu godavārdu var vienmēr dot. Bet, jūs jau ziniet, dzīvē viss kas notiek. Cik es zinu, mēs maksājam, līdz 2014.gadam mēs maksājām, kā saka, bez kaut kādām aploksnēm,” komentē Meija.

Zemgalē septītais numurs ir Andrejs Marudins, valdes loceklis montāžas firmā “MCB Būve”. Apgrozījums 650 tūkstoši eiro, 12 darbinieki, sociālās iemaksas par vienu – 152 eiro, kas ir aptuveni minimālās algas līmenī.

“Nemāku atbildēt uzreiz, man ir jāsagatavojas šim jautājumam. Nu, es neatbildēšu uz šo jautājumu, tāpēc ka es nezinu, vai tiešām jūs esat no televīzijas, vai vienkārši zvanāt, teiksim, svešs cilvēks,” saka Marudins, kuru vēlāk sazvanīt neizdodas.

“Jaunā Vienotība”

No “Jaunās Vienotības” 50 analizētājiem kandidātiem ar uzņēmējdarbību saistīti 15. Lielāki biznesi ir trim kandidātiem, diviem no kuriem rādītāji salīdzinoši cienījami.

Uģis Rotbergs, astotais numurs Rīgas sarakstā, ir valdes loceklis firmā “Remote Sensing”, kas nodarbojas ar pētījumiem inženierzinātnēs. Apgrozījums aptuveni 790 tūkstoši eiro, peļņa 123 tūkstoši eiro, pieci darbinieki un sociālās iemaksas par vienu 330 eiro mēnesī, kas nozīmē bruto algu aptuveni 1000 eiro apmērā.

Vēl labāki radītāji ir firmai “Vakcīna”, kas nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu tirdzniecību un kurā līdzīpašnieks ir Aksels Roshofs, “Jaunās Vienotības” desmitais numurs Vidzemē. Apgrozījums vairāk nekā astoņi miljoni eiro, 16 darbinieku, sociālās iemaksas par vienu 420 eiro, tātad vidējā alga pirms nodokļu nomaksas 1200 eiro.

Bet ar šādiem rādītājiem nevar lepoties kandidāts Dainis Molodcovs (devītais numurs Latgalē), kurš ir direktors firmā “Inteco Wood”, kas nodarbojas ar galdniecības darbiem. Firmas apgrozījums aptuveni 730 tūkstoši eiro, darbinieku skaits 50, un sociālās iemaksas par vienu 86 eiro, tātad krietni zem minimālās algas.

“Ne visi uz pilno slodzi strādā. Darba specifika ir tāda, ka nav no rīta līdz vakaram darbs nodrošināts. Es ar mieru būtu turēt 20 cilvēkus, kuri strādātu 8 stundas vai, ja viņi gribētu, vairāk un ar atdevi, nevis tā, ka… Daļai cilvēku ir tā, ka paņem stundu grafiku - strādā normāli, daļa ir tādi, kuri kaut kur pazūd. (..) Vienkārši nav citas izejas, kā turēt viņus un gaidīt, kad atnāks uz darbu,” stāsta Molodcovs.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Protams,” saka Molodcovs.

Partija “KPV LV”

Saskaņā ar “Aizliegtā paņēmiena” kritērijiem partijas “KPV LV” rindās ir visvairāk minimālās algas maksātāju.

Ramona Petraviča, otrais numurs Kurzemes sarakstā, finanšu vadītāja vīra uzņēmumā “Monēta”, kura darbība saistīta ar pārtikas veikaliem un alkohola tirdzniecību. “Monēta” gada apgrozījums 1,8 miljoni eiro, 26 darbinieki, sociālās iemaksas par vienu mēnesī 128 eiro, kas nozīmē minimālo algu.

“Mums ir mazi lauku veikaliņi, līdz ar to darbiniekiem netiek nodrošināta pilna darba slodze. Viņiem ir nepilna darba slodze. Tā kā šie veikali atrodas apdzīvotās vietiņās, kur ir apmēram 200 iedzīvotāji, līdz ar to ir gan apgrozījums mazs. Principā šie veikali tiek uzturēti tikai tāpēc, lai tam cilvēkam būtu, kur aiziet, nopirkt maizīti.”

Vai kandidāte dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Jā, pavisam noteikti!”

“KPV LV” pirmais numurs Vidzemē ir Linda Liepiņa, kura ir līdzīpašniece un valdes locekle firmā “Wok Riga”. Apgrozījums 658 tūkstoši eiro, 27 darbinieki, sociālās iemaksas par vienu 99 eiro, tātad vidēji zem minimālās algas.

“Pārsvarā darbinieki ir studenti, viņi ir ārvalstīs strādājošie studenti arī tajā skaitā. Daudziem ir pirmā darbavieta. Arī skolnieki pie mums ir strādājuši. Viņi nestrādā pilnas slodzes. Darbinieku skaits ir augsts,” skaidro Liepiņa.

Kristaps Kosītis, Vidzemes sarakstā astotais numurs, valdes loceklis firmā “Netnet”, pārtikas un alkohola tirdzniecība. Apgrozījums aptuveni 200 tūkstoši eiro, septiņi darbinieki, sociālās iemaksas par katru 48 eiro, tātad alga nav pat puse no minimālās.

“Mums ir bijis visu laiku viens darbinieks, kas ar to nodarbojās. Pagājušā gada jūlijā mums nāca klāt papildu lieta, kas man vairāk ir sievai biznesa nodarbošanās - franšīzes veikals “Alandeko” Valmierā. Un tad mēs noslēdzām jūlijā darba līgumus ar pārdevējām. (..) Algas arī minimālās tur nav maksātas, tur ir lielākas nekā minimālā,” skaidro Kosītis.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Jā, mēs nemaksājam uzņēmumā aplokšņu algas.”

Raimonds Nipers, Latgalē ceturtais numurs, direktors firmā “Māra N”, auto rezerves daļu tirdzniecība. Apgrozījums 470 tūkstoši eiro, 16 darbinieki, sociālās iemaksas par vienu mēnesī 85 eiro, tātad krietni zem minimālās algas.

“Pēc jaunākās nodokļu reformas reģionos apgrozījums visiem kritās, līdz ar to nav, ar ko izmaksāt darba algas. Pašreiz darbinieki pat nespēj sev nopelnīt darba algas, mēs pat tur mēģinām noreducēt mazās darba algas, kaut ko pārdot, nekustamo īpašumu. Pašreiz principā tā jaunā nodokļu reforma izveda tieši tā, lai likvidētu uzņēmumus reģionos,” komentē Nipers. Nodokļu reforma gan stājās spēkā līdz ar 2018.gadu. Viņš gan arī norāda uz nepilnām darba slodzēm.

Vai kandidāts dod godavārdu, ka netiek maksātas aplokšņu algas?
“Nē, nav [aplokšņu algu].”

Ainārs Belovs, Latgales sarakstā trešais numurs, valdes loceklis firmā “Fitnesa parks”, apgrozījums 440 tūkstoši, pieci darbinieki, sociālās iemaksas par vienu 150 eiro, tātad alga arī tuvu minimālajai.

Uz šo zemo sociālo iemaksu fona izceļas divi “KPV LV” līderi. Artuss Kaimiņš, kurš ir pirmais numurs Rīgā un kuram pieder uzņēmums “Suņu būda”, kā arī Atis Zakatistovs, kurš ir īpašnieks sabiedriskās domas izpētes kompānijai “Per Capita”.

Firmas “Suņu būda” apgrozījums pērn bija 71 tūkstotis eiro, viens darbinieks un sociālās iemaksas mēnesī bijušas 625 eiro apmērā, kas nozīmē, ka bruto alga apmēram 1900 eiro katru mēnesi.

Firmas “Per Capita” apgrozījums 45 tūkstoši eiro, viens darbinieks un sociālās iemaksas mēnesī aptuveni 500 eiro, bruto alga tātad 1500 eiro katru mēnesi.

LTV raidījumā “De facto” pirms vairāk nekā gada gan paustās aizdomas, ka “Suņu būdā” vairāki darbinieki nodarbināti fiktīvi ar nolūku, ka viņi pēc naudas saņemšanas daļu no tās Artusam Kaimiņam atnes atpakaļ jau skaidrā naudā.

Kas tad ir šo abu biznesu veiksmes pamatā? Kaimiņš to telefoniski skaidrot atsakās: “Uzdodiet man rakstiski jautājumu. Nevis, ka jūs mani telefoniski intervēsiet un sagriezīsiet, teiksiet to, ko jūs gribat paši pateikt.”

3 komentāri
Anonīms lietotājs 24406
Skaidrs, ka tur, kur ir vaurāki darbinieki, bet nav pat minimālās algas, spriežot pēc iemaksām pensijām, patiesībā maksā aploksnēs. Un neviens man neiestāstīs, ka servisos vai būvnieku firmās godīgi maksā minimālās algas vai nedaudz virs, neko aploksnēs nepiemetot, tad viņiem darbinieku nebūtu.
Jānis Freibergs
Tie kuri šo rakstu raksta nav pat pusi minimālās algas vērti par pareizrakstības kļūdām.Atradušies spīdekļi!
Reenny John
Smird abas puses.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti