«Aizliegtais paņēmiens» pēta: Vai mācības latviski garantē cittautiešu integrāciju

Reforma, saskaņā ar kuru mazākumtautību skolās vismaz 60% mācību jānotiek latviski, vismaz publiskos izteikumos vērtēta kā rezultatīva un sabiedrības saliedēšanā ļoti vērtīga. Taču LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā gandrīz visas Rīgas skolas atteikušas parādīt, kā tas darbojas dzīvē, bet sarunas ar skolēniem un pedagogiem, kas tomēr atsaucās piedāvājumam, liecina -  valodas apguve skolā vēl nenozīmē iekļaušanos latviešu vidē.  

Turklāt daudzi raidījuma uz ielas sastaptie krievu jaunieši tomēr nevēlējās runāt latviski, bet dažu mazākumtautību skolu pārstāvji uz piedāvājumu piedalīties LTV skolēnu erudīcijas raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks” norādīja, ka darīt to latviski jauniešiem būs grūti.

Lai nodefinētu, kas ir integrācija, raidījums aptaujāja 15 dažādus ekspertus

Kopumā aptaujā izkristalizējušies pieci galvenie punkti – integrējušies cilvēki:
 

  • zina un lieto latviešu valodu
  • viņu  draugu lokā ir latvieši, kurus aicina uz privātajiem svētkiem, sarunājas ar viņiem latviski
  • lieto medijus gan savā dzimtajā, gan arī latviešu valodā
  • kopīgi pārdzīvo priekus par Latvijas sportistiem un sajūsminās par Latvijas kultūras pasākumiem
  •  ciena un zina Latvijas valsts svētkus.
 Raidījums vēlējās nedēļu pavadīt ar kādu mazākumtautības vidusskolas klasi, lai redzētu, kā jaunieši zina valodu un kādi ir panākumi integrācijas jomā. Taču,  apzvanot gandrīz visas Rīgas mazākumtautību skolas, visur saņemti atteikumi, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem -  daudzas skolas pēkšņi ir pārņēmuši vai nu atvaļinājumi vai arī kāda slimības sērga.

Piekritušas tikai divas skolas -  Rīgas 95.vidusskola Ziepniekkalnā un 34.vidusskola pie Botāniskā dārza. Raidījuma komanda skolās pavadīja trīs dienas, pirmās divas – bez televīzijas kameras, bet trešajā – ar, lai intervētu jauniešus.

Abās skolās jaunieši runā latviski, daudziem ir ārpusskolas nodarbības, piemēram, dejošana vai sporta nodarbības, kas notiek latviski, tas palīdz veidot kontaktus ar latviešiem un lietot latviešu valodu ikdienā.

Tai pašā laikā daudziem skolēniem ģimenēs vecāki latviski nerunā un arī televīzijas pārraides skatās tikai krieviski, bet satikt latviešus citur nav nemaz tik daudz iespēju, tāpēc latviešu valodu viņi reāli dzīvē izmanto maz.

Rīgas 95.vidusskolas latviešu valodas skolotāja, 10.a klases audzinātāja Jolanta Zariņa raidījumam pauda prieku, ka pakāpeniski mainās arī vecāku attieksme pret latviešu valodu un mācībām latviski, viss iet uz labo pusi, bet pārāk lēni.  Viņasprāt, paātrināt procesu varētu, palielinot latviešu valodas īpatsvaru mācību procesā, iespējams, pat līdz visiem 100%.  

Bet valoda nebija vienīgais saliedētības un integrācijas kritērijs – pieminēta arī televīzijas kanālu un citu mediju lietošana latviski, sekošana līdzi kultūras un sporta pasākumiem.  

“Aizliegtais paņēmiens” secināja, ka šajā ziņā  jaunieši nav ne latviski, ne krieviski, viņi ir globalizējušies, skatās starptautiskos filmu kanālus un klausās dažādu tautu mūziku;“Prāta vētru” nenosauc neviens. Krieviski viņus saistot vēl tikai atsevišķi seriāli.

Bet ārpus “paraugskolām” un ne kameras priekšā arī par jauniešu valodas zināšanām pašām skolām ir cits vērtējums.

“Aizliegtais paņēmiens” sazvanīja vairākas mazākumtautību skolas un, uzdodoties  par TV spēles “Gudrs, vēl gudrāks” pārstāvjiem, aicināja skolēnus tajā piedalīties, un dažās atbildēja, ka skolēniem tomēr būtu valodas problēmas, lai veiksmīgi startētu spēlē.

Arī vairāki nejauši uz ielas satiktie mazākumtautību skolēni, jautāti par iespējamo dalību spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”, atbildēja krieviski un atzina, ka šo spēli neskatās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt