"Aizliegtais paņēmiens" pēta: Cik bīstams ir 5G?
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidro fizikas likumus, atspēko mītus par 5G un meklē, kurš šīs viltus ziņas izplata.
Foto: Valery Hache/AFP
Pasaulē sākusies asa tehnoloģiskā sāncensība jaunā mobilo datu pārraides disciplīnā, kas jau pavisam drīz varētu pavērt plašas jo plašas iespējas mākslīgā intelekta robotiem – droniem, automašīnām bez šoferiem, tālvadībai. Eiropas Komisija jau 2016.gadā aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis pievērsties šai nākotnei, un šovasar 5G antenas beidzot uzstādītas arī Latvijā.
Bet, kamēr vieni ar to lepojas, citi pret 5G Latvijas sabiedrībā sākuši sēt naidu un rada paniku.
"Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, ar ko 5G atšķirsies no pašreizējās mobilo datu pārraides tīkla 4G, kā 5G strādās un kas ir "Mimo" tehnoloģija, kā arī atmaskoja naida kurinātājus pret 5G, un, protams, vai un kādas var būt bažas par veselību, vai 5G šos riskus vairo.
Bet, kamēr vieni ar to lepojas, citi pret 5G Latvijas sabiedrībā sākuši sēt naidu un rada paniku.
"Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, ar ko 5G atšķirsies no pašreizējās mobilo datu pārraides tīkla 4G, kā 5G strādās un kas ir "Mimo" tehnoloģija, kā arī atmaskoja naida kurinātājus pret 5G, un, protams, vai un kādas var būt bažas par veselību, vai 5G šos riskus vairo.
Fizikas stunda
Kas ir viļņi, ko izmanto datu pārraidē? Kā darbojas antenas?
Kas ir viļņi?
Vislabāk mēs viļņus varam redzēt dabā uz ūdens. Brīdī, kad kāds sāk ūdens virsmu kustināt jeb piešķirt jaudu, sāk veidoties vilnīši un viļņi. Jo lielāks un garāks vilnis, jo tālāk tas iet. Līdzīgā veidā viļņi pārraida visu mums visapkārt, vienīgi ne visus mēs redzam.
Ir, piemēram, viļņi, pa kuriem pārvietojas skaņa - kad cilvēks runā, viņš ar balss saitēm iekustina noteiktu vilni, tas sāk savu ceļu, un otra cilvēka auss membrāna to uztver. Ja starp šiem cilvēkiem ir vējš, kas viļņa kustību traucē, tad viņi viens otru var nesadzirdēt.
Ir, piemēram, viļņi, pa kuriem pārvietojas skaņa - kad cilvēks runā, viņš ar balss saitēm iekustina noteiktu vilni, tas sāk savu ceļu, un otra cilvēka auss membrāna to uztver. Ja starp šiem cilvēkiem ir vējš, kas viļņa kustību traucē, tad viņi viens otru var nesadzirdēt.
Ir gaismas viļņi. Šeit galvenā jauda dabiskā vidē, turklāt milzīga, nāk no Saules. Proti, Saule sūta starojumu, tas atstarojas pret dažādu priekšmetu virsmām, un mēs to visu redzam.
Fizikā viens no galvenajiem parametriem, kā tiek mērīti viļņi, ir frekvencēs. Un te likums – jo augstāka frekvence, jo viļņa garums ir īsāks.
Īsāks tas nozīmē, ka vilnis ap objektiem savā ceļā nevar apliekties, mazāk atstarojas, tam ir arī grūtības tikt cauri šķēršļiem. Viļņu cauriešanas spēja atkarīga arī no materiāla struktūras, piemēram, gaismas stari stiklam tiek cauri, bet kokam, kas it kā ir mazāk blīvs materiāls, tomēr ne.
Fizikā viens no galvenajiem parametriem, kā tiek mērīti viļņi, ir frekvencēs. Un te likums – jo augstāka frekvence, jo viļņa garums ir īsāks.
Īsāks tas nozīmē, ka vilnis ap objektiem savā ceļā nevar apliekties, mazāk atstarojas, tam ir arī grūtības tikt cauri šķēršļiem. Viļņu cauriešanas spēja atkarīga arī no materiāla struktūras, piemēram, gaismas stari stiklam tiek cauri, bet kokam, kas it kā ir mazāk blīvs materiāls, tomēr ne.
No vienas puses, šie visi viļņi nav kaitīgi – tie ir dabas veidoti un tajos mēs dzīvojam katru dienu, bet no otras puses - cilvēka organismam ir savas robežas.
Piemēram, ilgi klausoties skaļajā Niagāras ūdenskritumā, mums var aizkrist ausis, bet, skatoties spilgtā saulē, mēs apžilbsim, bet, guļot tajā ilgi, apdegs mūsu āda.
Cilvēks arī iemācījās viļņus izmantot dažādiem mērķiem, un tad jaudas piešķiršanai tiek izmantots elektromagnētiskais lauks, un tā efekts tiek saukts par nejonizējošo starojumu, bet vēl ir arī jonizējošais starojums, kas rodas radioaktīvi ķīmisko elementu sabrukšanas procesā.
Piemēram, ilgi klausoties skaļajā Niagāras ūdenskritumā, mums var aizkrist ausis, bet, skatoties spilgtā saulē, mēs apžilbsim, bet, guļot tajā ilgi, apdegs mūsu āda.
Cilvēks arī iemācījās viļņus izmantot dažādiem mērķiem, un tad jaudas piešķiršanai tiek izmantots elektromagnētiskais lauks, un tā efekts tiek saukts par nejonizējošo starojumu, bet vēl ir arī jonizējošais starojums, kas rodas radioaktīvi ķīmisko elementu sabrukšanas procesā.
Viļņi un antenas
Ar elektromagnētiskā lauka palīdzību antenas ievibrē jeb iešūpo viļņus konkrētajā frekvencē un attiecīgā izmēra viļņi sāk savu ceļu - ir signāls. Signāls plūst tajos virzienos, kuros antena ir pagriezta un kuros ir notēmēts elektromagnētiskais lauks.
Tālāk radio un televīzijas gadījumā otrā galā ir uztvērēja antena, kas šo signālu uzņem.
Mobilo telefonu gadījumā process ir abpusējs - telefonos ir gan antena, kas signālu uztver, bet vēl paralēli arī pats telefons darbojas kā raidītājs, jo tam ir jāpārraida tas, ko runājam, vai tas, ko mēs sūtām.
Šos visus izmantotos viļņus sauc par radioviļņiem, bet to garumi un raksturi mēdz būt pat ļoti atšķirīgi. Piemēram, radio diapazons Latvijā ir robežās no 87 megaherciem līdz 108. Piemēram, Latvijas radio 2 ir 91,5MHz.
Tie ir salīdzinoši gari viļņi, un antenu daudz nevajag, jo tie iet gana tālu.
TV apraidei šobrīd izmanto augstākas frekvences, bet mobilie telefoni - vēl augstākas. 4G tīkls šobrīd lieto frekvences diapazonā no 800 līdz pat 2600 MHz. Šie viļņi ir īsāki, vidēji 2 līdz 5 km gari, atkarībā no konkrētās frekvences un šķēršļiem to ceļā. Katrs mobilo telefonu operators lieto savējo - ja visam būtu viena josla, tad būtu kā skolēnu pilnā klasē, kurā runā visi, ir liels troksnis, bet izšķirt, ko kurš saka, nevarētu.
Tālāk radio un televīzijas gadījumā otrā galā ir uztvērēja antena, kas šo signālu uzņem.
Mobilo telefonu gadījumā process ir abpusējs - telefonos ir gan antena, kas signālu uztver, bet vēl paralēli arī pats telefons darbojas kā raidītājs, jo tam ir jāpārraida tas, ko runājam, vai tas, ko mēs sūtām.
Šos visus izmantotos viļņus sauc par radioviļņiem, bet to garumi un raksturi mēdz būt pat ļoti atšķirīgi. Piemēram, radio diapazons Latvijā ir robežās no 87 megaherciem līdz 108. Piemēram, Latvijas radio 2 ir 91,5MHz.
Tie ir salīdzinoši gari viļņi, un antenu daudz nevajag, jo tie iet gana tālu.
TV apraidei šobrīd izmanto augstākas frekvences, bet mobilie telefoni - vēl augstākas. 4G tīkls šobrīd lieto frekvences diapazonā no 800 līdz pat 2600 MHz. Šie viļņi ir īsāki, vidēji 2 līdz 5 km gari, atkarībā no konkrētās frekvences un šķēršļiem to ceļā. Katrs mobilo telefonu operators lieto savējo - ja visam būtu viena josla, tad būtu kā skolēnu pilnā klasē, kurā runā visi, ir liels troksnis, bet izšķirt, ko kurš saka, nevarētu.
5G antenas signālu mūsu pašreizējie mobilie
neuztvers, vajadzēs jaunus.
neuztvers, vajadzēs jaunus.
Šovasar Latvijas mobilo sakaru operatori LMT un "Tele2" uzstādīja pirmās 5G antenas attiecīgi Liepājā un Rīgā.
Pēc pamata darbības 4G un 5G darbības principi ir vienādi - elektromagnētiskais lauks ievibrē vilni, uz viļņa tiek salikti dati, un tie dodas ceļā.
Bet 5G datu pārraidē izmanto 3,5 gigahercu frekvenci, kas šobrīd jau sadalīta un pārdota trim Latvijas mobilo sakaru operatoriem. Līdz šim augstākā izmantotā frekvence 4G tīklā ir 2,6 gigaherci, kas nozīmē - 5G viļņi būs īsāki. Nākotnē tie plānoti vēl īsāki, jo, paredzams, ka 5G tīklā izmantos arī 26 gigahercu frekvenci.
Lielus 5G datu apjomus varētu pārraidīt arī pa zemākām frekvencēm, bet tās jau ir aizņemtas.
Jo augstāka frekvence, jo īsāki viļņi, pārraidīt tos lielos attālumos nevar, tie maz atstarojas, blīvām virsmām cauri netiek. Tātad vajag vairāk antenu.
Pēc pamata darbības 4G un 5G darbības principi ir vienādi - elektromagnētiskais lauks ievibrē vilni, uz viļņa tiek salikti dati, un tie dodas ceļā.
Bet 5G datu pārraidē izmanto 3,5 gigahercu frekvenci, kas šobrīd jau sadalīta un pārdota trim Latvijas mobilo sakaru operatoriem. Līdz šim augstākā izmantotā frekvence 4G tīklā ir 2,6 gigaherci, kas nozīmē - 5G viļņi būs īsāki. Nākotnē tie plānoti vēl īsāki, jo, paredzams, ka 5G tīklā izmantos arī 26 gigahercu frekvenci.
Lielus 5G datu apjomus varētu pārraidīt arī pa zemākām frekvencēm, bet tās jau ir aizņemtas.
Jo augstāka frekvence, jo īsāki viļņi, pārraidīt tos lielos attālumos nevar, tie maz atstarojas, blīvām virsmām cauri netiek. Tātad vajag vairāk antenu.
5G antena un 4G antena
4G antena sastāv no 3 daļām, katra no tām aptver aptuveni 120 grādu leņķi un veras savā virzienā, kopā veidojot 360 grādus. Katras jauda maksimāli ir 40 vati, kas nozīmē, ka ar šādu jaudu tā spēj pārraidīt datus katra savā virzienā, un mūsu mobilie telefoni ar tām mijiedarbojas.
Elektromagnētiskā lauka starojums 4G antenas rādiusā izklīst vienmērīgi, bet tālumā, kā jau visu viļņu gadījumā, jauda mazinās. Turklāt fizikas likumi nosaka, ka samazinās tā nevis lineāri, bet ar katru nākamo soli dalīts ar četri, līdz gala rezultātā zonas nav, un vajag jau citu antenu.
Elektromagnētiskā lauka starojums 4G antenas rādiusā izklīst vienmērīgi, bet tālumā, kā jau visu viļņu gadījumā, jauda mazinās. Turklāt fizikas likumi nosaka, ka samazinās tā nevis lineāri, bet ar katru nākamo soli dalīts ar četri, līdz gala rezultātā zonas nav, un vajag jau citu antenu.
5G antenas maksimālā jauda ir 200 vati, bet tā darbojas pavisam citādāk, jauda tiek dalīta pēc cita principa, ko sauc par Maimo tehnoloģiju. Vienā kastē, kas arī aptver 120 grādu leņķi un kuras kopējā maksimālā jauda ir 200 vati, ir pat 64 raidītāji, bet tie darbojas nevis visi kopā vienā virzienā, bet, vienkāršoti sakot, pēc prožektoru principa.
Katrs no stara prožektoriem, kas ir tēmēts elektromagnētiskais lauks, aptver savu apraides sektoru, un maksimālā jauda katram no šiem stariem ir 3,5 vati.
Viena šāda stara maksimālā jauda ir 10 reižu mazāka nekā 4G antenu kopējam staram. Šie prožektori negrozās, tie jau aptver konkrētu savu sektoru, kas nozīmē, ka koncentrēt visus 64 prožektoru starus vienā vietā nevar.
Katrs no stara prožektoriem, kas ir tēmēts elektromagnētiskais lauks, aptver savu apraides sektoru, un maksimālā jauda katram no šiem stariem ir 3,5 vati.
Viena šāda stara maksimālā jauda ir 10 reižu mazāka nekā 4G antenu kopējam staram. Šie prožektori negrozās, tie jau aptver konkrētu savu sektoru, kas nozīmē, ka koncentrēt visus 64 prožektoru starus vienā vietā nevar.
Viens vai divi 5G antenas raidītāji nosedz mājas, kurās cilvēki lieto mobilo telefonu, bet pārējie raidītāji, ja mežā neviena nav, jaudu faktiski netērē, uztur to gaidīšanas režīmā. Ja kāds no mājām dodas uz mežu, tad viņa telefons dod antenai par to signālu, ka viņš iegājis cita raidītāja zonā, un tas "pamostas" un sarūpē telefonam nepieciešamo jaudu.
Kas izplata viltus ziņas par 5G?
"Facebook" tūkstošiem cilvēku dalās ar viltus ziņām par 5G "šausmām"
Ciekurs un "Gaismas tīmeklis" pret 5G
Pats Ciekurs no intervijas ar "Aizliegto paņēmienu" atteicās. Sākumā piekrita, ņemšot līdzi vēl kādu Latvijas zinātnieku, bet tad atteicās, un pazuda arī zinātnieks. Pēc šīs sarunas pats Ciekurs īpašā videouzrunā bija skaidrojis, ka atteicis Latvijas Televīzijai, jo "tur tie žurnālisti visu sagroza un samontē, kā viņi grib".
Pretēji mobilo telefonu operatoru lepnumam, ka arī Latvijā tagad ir 5G antenas, sociālajos tīklos un visaktīvāk "Facebook" daži Latvijas aktīvisti ir izvērsuši pavisam pretēju kampaņu.
Cilvēki, kas ar šādām ziņām dalās, ir nu jau tūkstošiem, taču viens no galvenajiem to ražotājiem ir kāds Andris Ciekurs. Līdz šim ar kustību "Gaismas tīmeklis" viņš bija pievērsies cilvēku emociju analīzei, enerģijām, ezotērikai, taču nu viņš meties apkarot 5G, un regulāri gatavo dažādus video vēstījumus Latvijas sabiedrībai par 5G šausmām.
Cilvēki, kas ar šādām ziņām dalās, ir nu jau tūkstošiem, taču viens no galvenajiem to ražotājiem ir kāds Andris Ciekurs. Līdz šim ar kustību "Gaismas tīmeklis" viņš bija pievērsies cilvēku emociju analīzei, enerģijām, ezotērikai, taču nu viņš meties apkarot 5G, un regulāri gatavo dažādus video vēstījumus Latvijas sabiedrībai par 5G šausmām.
Viņš apgalvo, ka 5G antenas esot gan uz viņa darba vietas, gan uz 34.vidusskolas, kurā mācās tagad nabaga bērni, un cilvēki arī tiek aicināti sūtīt viņam foto un video, kur tās antenas ir. Un cilvēki arī raksta, un visur tās redz.
Ir tikai viena neliela nianse - 5G antenas Latvijā ir tikai divas, LMT - Liepājā, un "Tele2" Rīgā, un tās darbojas tikai testa režīmā.
Arī viņa apgalvojumi par jaudu ir nepamatoti, lai kāda šāda apokaliptiska aina piepildītos, sanāk, ka antena, kas ir uz mājas jumta, un tās elektromagnētiskais lauks ir jāvērš uz leju, tā kā pret mājas jumtu, bet tik īsiem viļņiem tikt cauri mājas jumtam faktiski nav cerību. Tāpēc antenas neviens tā neuzstāda.
Ciekura pārliecībai par savu fizikas redzējumu ir sekotāji un domubiedri - piemēram, Jānis Pļaviņš, kurš ir strukturētā ūdens "Memory Water" dibinātājs, kurš arī grib apturēt 5G.
Vēl ir tāda Kristīne Barbare, vēl arī Aiga Mangule, kura steidz visiem ziņot, kā 5G antena jau sāk ietekmēt viņas veselību.
Ir tikai viena neliela nianse - 5G antenas Latvijā ir tikai divas, LMT - Liepājā, un "Tele2" Rīgā, un tās darbojas tikai testa režīmā.
Arī viņa apgalvojumi par jaudu ir nepamatoti, lai kāda šāda apokaliptiska aina piepildītos, sanāk, ka antena, kas ir uz mājas jumta, un tās elektromagnētiskais lauks ir jāvērš uz leju, tā kā pret mājas jumtu, bet tik īsiem viļņiem tikt cauri mājas jumtam faktiski nav cerību. Tāpēc antenas neviens tā neuzstāda.
Ciekura pārliecībai par savu fizikas redzējumu ir sekotāji un domubiedri - piemēram, Jānis Pļaviņš, kurš ir strukturētā ūdens "Memory Water" dibinātājs, kurš arī grib apturēt 5G.
Vēl ir tāda Kristīne Barbare, vēl arī Aiga Mangule, kura steidz visiem ziņot, kā 5G antena jau sāk ietekmēt viņas veselību.
"StratCom" ar saviem pētījumiem palīdz NATO valstu valdībām veidot savus stratēģiskos plānus. 5G temats un mērķtiecīgo pretkampaņu analīze pagaidām nav bijusi.
Ziņas tiek pārraidītas no TV studijas un zīmīgi, ka tulkojums tām ir pieejams 43 pasaules valodās, to dara mašīntulks, un audio tekstus ierunā sintezēta balss. Tiesa, kontaktu sadaļā nav norādīta ne šī visu zinošā medija adrese, ne arī redakcijas kolektīvs.
Kla.tv darbību ir pētījusi arī Vācijas sabiedriskā televīzija, secinot, ka kla.tv ir labi organizēts masveida viltus ziņu avots.
NATO stratēģiskās analīzes centrs "StratCom", kas izvietots Rīgā, atzīst, ka šis kanāls cenšas panākts sabiedrības šķelšanu, tiek uzrunātas atsevišķas grupas, kam patīk konspirāciju teorijas, un tas kavē šo tehnoloģisko attīstību, kas būs būtiska nākotnes ekonomikai.
Bet nu vai tas ir tāds tālejošs šahs, tipiski nē, parasti taktiska iespējamība, kas tiek izmantota, sprieda "StratCom" direktors Jānis Sārts.
Konkrēti kla.tv "StratCom" redzeslokā līdz šim nav bijis, bet šāda portāla autori varētu būt gan kāda Krievijas slepena aģentūra – tas esot viņu rokraksts, bet tikpat labi arī vienkārši peļņas tīkotāji.
Līdz šim neviena valsts nav lūgusi 5G fenomenu skatīties, un kas ir tāpēc varbūt arī interesanti, ka mēs esam redzējuši, ka citās valstīs tas jau tā kā iet uz leju, mums tagad ir pilnbriedā tas viss stāsts. Un citās varbūt vēl nav sācies. To, ko mēs darām, ja mums ir jāizpēta kaut kāda tēma un tur ir dati apakšā, mēs parasti arī publiski pasakām, bet parasti tas nāk kā uzdevums.
Kla.tv darbību ir pētījusi arī Vācijas sabiedriskā televīzija, secinot, ka kla.tv ir labi organizēts masveida viltus ziņu avots.
NATO stratēģiskās analīzes centrs "StratCom", kas izvietots Rīgā, atzīst, ka šis kanāls cenšas panākts sabiedrības šķelšanu, tiek uzrunātas atsevišķas grupas, kam patīk konspirāciju teorijas, un tas kavē šo tehnoloģisko attīstību, kas būs būtiska nākotnes ekonomikai.
Bet nu vai tas ir tāds tālejošs šahs, tipiski nē, parasti taktiska iespējamība, kas tiek izmantota, sprieda "StratCom" direktors Jānis Sārts.
Konkrēti kla.tv "StratCom" redzeslokā līdz šim nav bijis, bet šāda portāla autori varētu būt gan kāda Krievijas slepena aģentūra – tas esot viņu rokraksts, bet tikpat labi arī vienkārši peļņas tīkotāji.
Līdz šim neviena valsts nav lūgusi 5G fenomenu skatīties, un kas ir tāpēc varbūt arī interesanti, ka mēs esam redzējuši, ka citās valstīs tas jau tā kā iet uz leju, mums tagad ir pilnbriedā tas viss stāsts. Un citās varbūt vēl nav sācies. To, ko mēs darām, ja mums ir jāizpēta kaut kāda tēma un tur ir dati apakšā, mēs parasti arī publiski pasakām, bet parasti tas nāk kā uzdevums.
5G ietekme uz veselību
Veselības inspekcija atklāj mērījumus, ministri apliecina – 5G viļņi nav kaitīgi
Vai 5G viļņi var uzcept kā mikroviļņu krāsns? No vienas puses manipulācijās šo salīdzinājumu lieto, jo visas sastāvdaļas ar 5G ir tiešām līdzīgas, krāsnīs lieto mikroviļņus un pat līdzīgā frekvencē kā 5G, tāpat tiek izmantots elektromagnētiskais lauks un jauda.
Taču mikroviļņu krāsns gadījumiem viļņiem piešķirtā jauda ir milzīga, 800 līdz pat 1000 vatu, otrkārt, tie tiek koncertēti ļoti mazā telpā, viļņiem nav kur likties, tie pārvēršas siltuma enerģijā, un ēdiens uzkarst.
5G gadījumā viena raidītāja maksimālais stiprums 5G antenā būs tikai 3,5 vati, turklāt vilnis nav ieslodzīts telpā, un, sācis ceļu, tas jaudu strauji zaudē.
Taču mikroviļņu krāsns gadījumiem viļņiem piešķirtā jauda ir milzīga, 800 līdz pat 1000 vatu, otrkārt, tie tiek koncertēti ļoti mazā telpā, viļņiem nav kur likties, tie pārvēršas siltuma enerģijā, un ēdiens uzkarst.
5G gadījumā viena raidītāja maksimālais stiprums 5G antenā būs tikai 3,5 vati, turklāt vilnis nav ieslodzīts telpā, un, sācis ceļu, tas jaudu strauji zaudē.
Tātad cilvēku 5G vilnis īsti tomēr neuzceps.
Pārbaužu kārtība nemainīsies arī ar 5G ienākšanu.
Galvenā organizācija, kas Latvijā uzrauga elektromagnētiskā starojuma normas, kas pēdējo reizi atjauninātas 2018.gadā, ir Veselības inspekcija.
Veselības inspekcija uzskata, ka nekādam satraukumam ne par esošo 4G, ne arī par 5G ietekmi nevajag būt.
Pirmkārt, pirms antenu uzstādīšanas, katrs komersants ar tās sertifikātiem pierāda, ka tās atbilst visiem normatīviem, otrkārt, jau pēc uzstādīšanas uzrāda neatkarīgus mērījumus, ka tas, kas rakstīts papīros, atbilst arī dzīvē, un treškārt, pašas inspekcijas pasūtītie mērījumi ne reizi nav uzrādījuši esošo normu pārkāpumus.
"Daļa cilvēku ir iedomājušies, ka tagad būs kaut kas pavisam jauns, nezināma veida starojums, ar kuru cilvēks nekad nav saskāries, bet nu tā tas nav, tas ir tas pats starojums, ar kuru mēs visu laiku saskaramies, un viņu var izmērīt, un viņš arī tiks mērīts," uzsver inspekcijā.
Veselības inspekcija uzskata, ka nekādam satraukumam ne par esošo 4G, ne arī par 5G ietekmi nevajag būt.
Pirmkārt, pirms antenu uzstādīšanas, katrs komersants ar tās sertifikātiem pierāda, ka tās atbilst visiem normatīviem, otrkārt, jau pēc uzstādīšanas uzrāda neatkarīgus mērījumus, ka tas, kas rakstīts papīros, atbilst arī dzīvē, un treškārt, pašas inspekcijas pasūtītie mērījumi ne reizi nav uzrādījuši esošo normu pārkāpumus.
"Daļa cilvēku ir iedomājušies, ka tagad būs kaut kas pavisam jauns, nezināma veida starojums, ar kuru cilvēks nekad nav saskāries, bet nu tā tas nav, tas ir tas pats starojums, ar kuru mēs visu laiku saskaramies, un viņu var izmērīt, un viņš arī tiks mērīts," uzsver inspekcijā.
Mērījumi Daugavpilī – 1% līdz 3% no normas
Inspekcija savu pozīciju pamato arī ar skaitļiem: kādas esošas 4G antenas elektromagnētiskā lauka mērījumiem, kas pēc inspekcijas pasūtījuma veikti šogad jūlijā Daugavpilī pēc vairāku iedzīvotāju aizdomām, ka viņus apstaro jau 5G antena.
Rezultāti:
Rezultāti:
- 800 megahercu frekvencē – tikai 3% no pieļaujamās normas.
- 900 megarhercu frekvencē - 2% no pieļaujamās normas.
- Savukārt 1,8 un 2,1 gigahercu frekvencēs rādītāji bijuši vēl zemāki un nav sasnieguši pat 1% no atļautās starojuma normas.
Ministri mierina – 5G nav kaitīgs
Savukārt to, ka 5G starojums nav kaitīgs, LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" apliecināja arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Foto: LETA/AFP/LSM
Autors: LTV "Aizliegtais paņēmiens"/ LSM.lv
Autors: LTV "Aizliegtais paņēmiens"/ LSM.lv