«Aizliegtais paņēmiens» pārbauda – kā lielveikali parūpējušies par evakuācijas izejām

Pārbaudot evakuācijas izejas vairākos tirdzniecības centros Rīgā, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” secinājis, ka veiksmīgi un pat Rietumeiropas līmeņa risinājumi ir lielveikalā “Domina”, savukārt būtiski trūkumi ir lielveikalā “Spice”. Tāpat neveiksmīgi risinājumi konstatēti Mūzikas akadēmijā un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, kur evakuācijas izejas atslēga glabājas pie dežuranta.

Kā pareizi jāfunkcionē evakuācijas izejām?

  • Jābūt skaidrām norādēm, kur evakuācijas izejas atrodas.
  • Evakuācijas izejas nedrīkst būt aizkrautas ar mantām, un ugunsgrēka gadījumā tām jābūt atveramām trīs sekunžu laikā bez atslēgas un arī bez elektroniskās atslēgas.
  • Durvīm jābūt vismaz 90 centimetru platām un jāveras evakuācijas ceļa virzienā.
  • Durvīm nevajadzētu būt ne bīdāmām, ne paceļamām, ne rotējošām.

Zviedru speciālists Anderss Bergkvists arī iesaka evakuācijas durvis aprīkot ar panikas rokturi. Turklāt jārēķinās, ka evakuēties var nākties arī tumsā un dūmos un elektrība ēkai var būt atslēgta.

Lielveikalu apgaita

“Aizliegtais paņēmiens” apstaigāja vairākus lielveikalus Rīgā: “Alfa”, “Spice”, “Riga Plaza”, “Galerija Centrs” un “Domina”, lai pārbaudītu, kā tiek pildīti noteikumi par evakuācijas izejām. Un nepilnības tajos atrodamas, uz ko arī norāda speciālists no Zviedrijas Anderss Bergkvists, Eiropas Ugunsdrošības asociāciju konfederācijas viceprezidents.

“Spice”

“Spice”

Īpašnieks: “Tirdzniecības centrs Pleskodāle”, kas pieder vairākiem Igaunijas uzņēmumiem.

Valdes locekle un arī centra direktore: Iveta Lāce.

Atbildīgais par ugunsdrošību: Oskars Antāns.

Lielveikalā “Spice” LTV pārbaudīja evakuācijas izejas, kas atrodas tirdzniecības centra gaiteņos, taču durvju atvēršanai nepieciešama elektroniskā atslēga, kas ir tikai pašiem veikala darbiniekiem. LTV gan pamanās ielavīties aiz šīm durvīm, taču arī nākamās durvis, kas ļautu tiktu uz ielas, ir ciet, un to atvēršanai vajadzīgas elektroniskās atslēgas.

LTV arī pievērsa uzmanību evakuācijas izejām pašos veikalos. Piemēram, veikalā “Debenhams” evakuācijas ceļā ir šķēršļi, “Reserved” – evakuācijas ceļš bloķēts, “Euroskor” – evakuācijas ceļā ierīkota kurpju kastu noliktava, tas pats arī “Liu Jo”, bet veikalā “Zara” tas daļēji aizsegts. “Jāņa Rozes” grāmatnīcā vienas evakuācijas durvis aprīkotas ar parasto rokturi, turklāt veras uz nepareizo pusi, bet otras durvis paslēptas aiz aizkariem.

“Problēma ir tā, ka daudzi cilvēki to neredzēs. Un, ja redzēs, tad aizkari būs evakuācijas ceļā. Tas apturēs cilvēkus pamest telpas. Kāpēc jāslēpj durvis, kuras cilvēkiem ir jāspēj pamanīt? Nokrāso tās sarkanas, lai cilvēki redz!” mudina eksperts Anderss Bergkvists.

Savukārt veikalā “Rimi” pie evakuācijas izejas pat piekaramā atslēga.

Evakuācijas eju aizkraušana ir likuma pārkāpums, un “Spicē” tādu ir daudz. Lielveikala administrācija gan vēlāk esot veikusi papildu apsekošanu vairākos veikalos, taču pārkāpumus konstatēja. “Iespējams, žurnālistes norādītās situācijas ir bijušas īslaicīgas un saistītas ar preču piegādi,” skaidro “Spice” administrācija.

Savukārt ar elektronisko atslēgu sistēmu lielveikals likumu nepārkāpj. Tiek skaidrots, ka trauksmes gadījumā sistēma tiktu atslēgta un visi varētu tikt laukā. Ugunsdrošības eksperts gan izsaka bažas par paļaušanos uz tehniku:

Kā īpašnieks un sistēmas uzraugi var paļauties, ka durvis [ar elektronisko atslēgu] atvērsies 100% gadījumu?

Tas ir grūts jautājums. Ja tas strādā, labi. Bet kā lai mēs zinām, ka tas strādā? Tā ir milzīga atbildība, kas ir jānes.”

“Domina”

“Domina”

Īpašnieki: “Eften Domina”, kas pieder Igaunijas un Latvijas uzņēmumu dibinātam investīciju fondam.

Direktore: Dina Bunce.

Atbildīgais par ugunsdrošību: Guntis Brikmanis.

Lielveikala “Domina” gaiteņos, kur norādītas evakuācijas izejas, ir lielas durvis ar tā sauktajiem panikas rokturiem, kas viegli atverami, un tām nav papildu atslēgu, ne citu kavēkļu.

Tā tas ir visos gaiteņos un arī tirdzniecības centra veikalu teritorijās. Vienīgi ir brīdinājums, ka, atverot durvis, tiek sākta videonovērošana.

Turklāt gaiteņos evakuācijas ceļā ir vēl vienas durvis, kurām arī ir panikas rokturi un kas aprīkotas ar magnētiem. Trauksmes gadījumā magnēti atlaižas un durvis aizveras, līdz ar to cilvēki tās var atvērt, bet to dēļ gaitenī neieplūst dūmi. Ja dūmi tomēr uzkrājas, ir papildu nosūcējs, kas no gaiteņa dūmus var izsūkt ārā.

LTV pieaicinātais zviedru speciālists šo sistēmu novērtē ļoti atzinīgi – tā ir Rietumeiropas līmeņa normāla prakse: “Šis ir signāls, ka kāds ir domājis.”

Atsevišķas ugunsdrošības nepilnības gan ir, piemēram, “Domina” veikalā “Apranga” norādes par evakuācijas izeju ir pielaikošanas kabīnē, bet izejas nav vai arī tā ir rūpīgi paslēpta.

Bet labs drošības risinājums ir veikalā “NewYorker”, kur, atgrūžot vaļā evakuācijas durvis, atskan signalizācija. Tātad durvis ir atvērtas, bet nepamanīti kaut ko aiznest no veikala nevar. “Jā, es uzskatu, ka tas ir ļoti labs risinājums. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas strādā veikalā, var pamanīt [zagli]. Ja skan signalizācija un ir nepieciešamība īstai evakuācijai, tā nav problēma. Ar skaņu nav problēma. Noteikti nē,” komentē Bergkvists.

“Riga Plaza”

“Riga Plaza”

Īpašums pieder starptautiskai investīciju kompānijai, kas reģistrēta Luksemburgā.

Tirdzniecības centra vadītāja un atbildīgā par ugunsdrošību: Egita Puķīte.

Apsekošanā redzams, ka evakuācijas ejas ir, bet daudzviet ir durvis ar elektronisko atslēgu. “Aizliegtajam paņēmienam” izdodas nokļūt aiz vienām durvīm, aiz kurām gaiteņa galā ir evakuācijas ārdurvis ar panikas rokturi. Tiesa, uzraksts uz tām vēsta, ka atvērt tās drīkst tikai apsargs.

Apsardze gan nav gatava nodemonstrēt, vai durvis patiešām ir vaļā, toties aicina safilmētos materiālus izdzēst.

Turklāt tiek izsaukta policija, jo veikala iekšējās kārtības noteikumi filmēt liedz un šo noteikumu pārkāpšana esot sīkais huligānisms.

Rezultātā žurnālistiem nākas uzrakstīt paskaidrojumu policijai.

Turpinot apsekošanu, redzams, ka evakuācijas izejas ir aizkrautas tādos tirdzniecības centra veikalos kā “Zara”, “StepTop”, “Colloseum”, “NS King” un “Salamander”. Tirdzniecības centra administrācija norāda, ka katrs veikals pats ir atbildīgs par iekšējiem evakuācijas ceļiem.

“Alfa” un “Galerija Centrs”

“Alfa” un “Galerija Centrs”

Īpašnieks: Norvēģu uzņēmums “Linstow Centre Management”.

Valdes locekļi: Mārcis Budļevskis un Elvīra Korsakova.

“Alfa” par drošību atbild: Reimundas Ignatavičus.

“Galerijā Centrs” par drošību atbild: Normunds Andersons.

Abos tirdzniecības centros evakuācijas risinājumi ir līdzīgi. Platākās ejās durvis aprīkotas ar īpašiem mehāniski noraujamiem rokturiem un plombēm. Ugunsdrošības speciālists gan bažīgs, vai panikā cilvēki visu ātri sapratīs: “Evakuācijas gadījumā notiks sekojošais – labā durvju puse tiks atvērta un, ja platums būs pietiekams, lai evakuētos, tas var nostrādāt. Bet šeit ir dubultās durvis, jo šādos apstākļos vajadzīgs liels platums, lai bars ar cilvēkiem varētu tikt ārā. Šis nav risinājums, kurš strādā.”

Uzņēmuma pārstāvis Gunārs Klēģers atbild, ka ar šādu risinājumu likums ir ievērots: “Durvis ir iespējams atvērt valdības noteikumos paredzēto trīs sekunžu laikā, un tas nekādus draudus apmeklētājiem nerada. Durvis ir aprīkotas ar sertificētu standarta aprīkojumu.”

Savukārt kādu citu šaurāku durvju atvēršanai darbiniekiem ir elektroniskā atslēga, bet evakuācijas gadījumā jānorauj plastmasas roktura apvalks, zem kura ir kloķis, kuru, savukārt pagriežot, durvis atveramas mehānismi.

Vēl citām durvīm jānospiež poga uz zaļās kastītes, jānolauž kloķītim plombe un tas jāpagriež. Trīs sekundēs tas esot iespējams.

Speciālists nopūšas un norāda, ka šie nav mūsdienīgi risinājumi, kas būtu piemēroti lielām publiskā ēkām: “Eh… Šī plastmasas bļodiņa virs slēdzenes – tas nav labs risinājums šajos apstākļos. Tas varētu strādāt ofisā, kur ir 20 cilvēki, kuri zina, kā tas strādā. Bet publiskā ēkā – lielveikalā, tirdzniecības centrā – tas nestrādā. Tas ir par sarežģītu!”

Viņš uzsver – galvenais, lai evakuācijas sistēma ir vienkārša, kas piemērota evakuācijai ekstremālos apstākļos, kad racionālā domāšana nereti ir otrā plānā.

Turklāt pie vairākām durvīm ir brīdinājums – par plombes bojāšanu “Alfā” ir 70 eiro sods, “Galerijā Centrs” – 30 eiro. “Tas novērš uzmanību. Ieslēdzās racionālā domāšana - vai man tiešām jāiet ārā, vai tā tiešām ir ārkārtas situācija, vai mani var par to sodīt. Un tad cilvēki sāk šaubīties, un tad sākās problēma,” norāda Anderss Bergkvists.

Savukārt “Alfas” veikalā “Drogas” ir kāds risinājums, kas Vācijā ir aizliegts jau 20 gadus, proti, pie evakuācijas durvīm ir kastīte ar atslēdziņu, kuru var dabūt, izsitot stiklu.

Arī šajos abos tirdzniecības centros atsevišķos veikalos evakuācijas izejas ir aizkrautas. “Alfā” veikalā “Gabor” un “Sketcher” evakuācijas gaitenis ir pilns ar kastēm. “Galerijā Centrs” veikalā “MaxMara” ceļš nav brīvs. Taču šādu nepilnību abos tirdzniecības centros ir ievērojami mazāk nekā “Spicē” un “Riga Plaza”.

Par ugunsdrošības prasību neievērošanu administratīvais sods juridiskām personām līdz 1400 eiro.

Soda piemērotāji – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Sūdzības var rakstīt uz elektronisko adresi [email protected]

Caurskatot fotogrāfijas no visiem tirdzniecības centriem, ugunsdrošības speciālists no Zviedrijas norāda uz vēl vairākām nepilnībām: nav labi evakuācijas ceļā novietot uzrakstu “Dienesta ieeja”, “Tikai personālam” vai sarkanu ķieģeļa uzlīmi, arī izejas nav labi slēpt aiz aizkariem.

Evakuācijas izejas atslēga – pie dežuranta

“Aizliegtais paņēmiens” arī ielūkojas evakuācijas risinājumos, par kuriem informācija saņemta no skatītājiem.

Piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vienām no evakuācijas durvīm atslēga atrodama pie dežuranta, kas var apgrūtināt iespēju atvērt durvis trijās sekundēs, kā to nosaka likums.

“Tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Pilnīgi. Tas tā nestrādā,” komentē ugunsdrošības eksperts.

Mūzikas akadēmijas administratīvi saimnieciskā darba prorektors Armands Lapiņš: “Jā, jā. Tā mūžīgā problēma. Pēc likuma un dieva tiesas taisnības – tām jābūt no iekšpuses atvērtām, jā. (..) Esam domājuši mainīt tā, lai no iekšpuses varētu tādos gadījumos jebkurš atvērt vaļā. (..) Esam centrā, un visi tur ložņā, tad var iznest materiālās vērtības.”

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā pie evakuācijas izejas ir režģis, bet atslēgas – pie dežurantes. Šajā gadījumā atbildīgais par ugunsdrošību  skolas direktors Māris Brasla gan skaidro, ka pārējās izejas ir pieejamākas: “Tā evakuācijas izeja, par kuru jūs runājat, tā ir pie ēdnīcas, tā ir vienīgā, kur ir šis režģis. Pārējām ir tādi krampīši, un arī lielās durvis ir vaļā, kā jūs redzējāt. Gan no sporta zāles puses, gan no ielas puses.”

Savukārt Rīgas 1.slimnīcas evakuācijas durvis ir ciet, un nav pat norādes, kā tās iespējams attaisīt.

Un vēl kāda amizanta fotogrāfija, kurā redzams, kā Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta pārstāvis prezentācijā stāsta par ugunsdrošību, bet viņa prezentācijas ekrāns iekarināts evakuācijas izejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti