Ko nozīmē pašizolācija un karantīna
Pašizolācija
Šis jēdziens attiecas tikai uz tiem cilvēkiem, kas ieradušies no valstīm, kas iekļautas sarakstā ar augstiem saslimstības rādītājiem. Šis saraksts tiek regulāri atjaunots, un oktobra sākumā tajā bija gandrīz visas Eiropas valstis, tostarp arī Lietuva un Igaunija.
Pašizolācijas laiks – desmit dienas, kurās nedrīkst uzņemt ciemiņus, lietot sabiedrisko transportu, bet drīkst, piemēram, aiziet uz mežu, un, ja ļoti vajag, drīkst aiziet uz pārtikas veikalu vai aptieku, lietojot ar sejas masku.
Karantīna
Šis jēdziens attiecas uz tiem cilvēkiem, kas bijuši tuvā kontaktā ar Covid-19 slimnieku un kurus epidemiologi atzinuši par “kontaktpersonām”. Tas nozīmē, ka ir gana liela varbūtība, ka ir notikusi slimības pārnese, bet simptomu vēl nav.
Šajā gadījumā jāatrodas mājās, nedrīkst uzņemt ciemiņus un arī doties uz veikalu nedrīkst. Iespējams, var aiziet pastaigā uz mežu, jo tā nav publiska vieta.
Vai valsts pārvalde pietiekami labi kontrolē tos cilvēkus, kuri rada lielākus saslimšanas un slimības izplatīšanas draudus sabiedrībai – iedzīvotājus, kuriem ir noteikta pašizolācija vai karantīna?
Izrādās – pašlaik personas, kas atrodas pašizolācijā, tiek kontrolētas stingrāk nekā tās, kurām ir noteikta karantīna, lai gan slimības izplatīšanas risks ir tieši pretējs.
Proti, pašizolāciju kontrolē Valsts policija, kas tērē tam ievērojamus resursus, apzvanot un apmeklējot cilvēkus dzīvesvietā.
To apliecināja Igors Helmanis no Valsts policijas Jelgavas iecirkņa: "Šeit ir jāiegulda diezgan liels darbs un resursi, jo šajā sarakstā ir apmēram no 50 līdz 100 cilvēku. Tas saraksts visu laiku mainās un papildinās. Un ikdienā tiek apzvanīti un informēti par tiem pašizolācijas noteikumiem 30 līdz 40 cilvēki. Un, protams, ja tur ir kaut kādas problēmas, kas tiek konstatēts, ka to cilvēku nevar sazvanīt, tad tiek izbraukts arī uz to vietu, uz to adresi, ko viņš ir norādījis." To pašu apliecināja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Kopš jūlija beigām Valsts policija veikusi gandrīz 50 tūkstošus zvanu un aptuveni 9000 izbraukumu uz personas dzīvesvietu. Oktobra sākumā pašizolācijā atradās aptuveni 3500 cilvēku. Septembrī kopumā sāktas vairāk nekā 100 administratīvas lietas par pašizolācijas noteikumu neievērošanu.
Savukārt ar karantīnā esošajiem policija nestrādā. Viņus kontrolē un uzrauga Veselības inspekcija, kurai gan esot iespēja piesaistīt policiju, ja tas ir nepieciešams.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem pagājušajā nedēļā karantīnā bija jāatrodas aptuveni 2000 cilvēku. Šonedēļ viņu skaits varētu pieaugt, ņemot vērā augošo saslimušo skaitu.
Veselības inspekciju ar karantīnā esošo cilvēku apzvanīšanu sākotnēji nodarbojās četri cilvēki, bet tagad piesaistīti vēl desmit. Tātad, ja karantīnā esošo cilvēku skaits ir 2000, bet zvanītāji ir 14 cilvēki, tad vienam zvanītājam dienā ir jāapzvana aptuveni 140 cilvēkiem. Turklāt no zvana jāsaprot, vai viņš ir mājās. Regulāri zvanīt katram, protams, nav reāli, atzina Veselības inspekcijas vadītājas vietniece Signe Lesiņa.
Turklāt karantīnā esošo pārbaudē uz dzīvesvietu inspekcija faktiski nedodas, jo tai nav kapacitātes.
"Ārkārtas situācijas laikā tika piesaistīta arī policija, un viņi to darīja fiziski. Nevis ar zvaniem, bet fiziski ierodoties attiecīgajā adresē, ko persona bija norādījusi kā savu uzturēšanās adresi. (..) Bet šobrīd tas tā kā netiek veikts. Mēs, protams, savstarpēji apspriežam, vai ir vai nav nepieciešams," skaidroja Lesiņa.
Lai gan sodu uzlikt drīkstētu ne vien policija, bet arī Veselības inspekcija, administratīvu protokolu par karantīnas pārkāpšanu šobrīd nav neviena. Vai tas nozīmē, ka karantīnā esošie ir disciplinētāki?
"Vienmēr pastāv risks, ka šīs personas ļaunprātīgi neievēro ierobežojumus. Te ir tas stāsts, ka, runājot un intervējot viņus, mēs arī noskaidrojam viņu, kā lai saka, attieksmi pret ierobežojumu ievērošanu," pastāstīja inspekcijas vadītājas vietniece.
Varbūt kontrolei talkā tomēr varētu nākt pašvaldības, kurās kontaktpersonas atrodas? Taču izrādās – ar datiem tik viegli dalīties starp iestādēm nedrīkst.
"Par kontaktpersonām mums, godīgi sakot, nav visu pilnu datu. Mēs tikai zinām, ja šādas kontaktpersonas ir," atzina Kuldīgas novada domes Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska. Jāpiebilst – Kuldīgai nesen piedzīvoja slimības uzliesmojumu.
Varbūt tad piesaistīt Valsts policiju karantīnā esošo cilvēku kontrolei? Šādu ideju nesteidz atbalstīt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"): "Mums paralēli ir arī jādara savi tiešie pienākumi – gan sabiedriskā kārtība, gan noziegumu atklāšana. Mēs redzam, ka krīzes laikā palielinās noziegumu skaits, piemēram, zādzības, laupīšanas.
Mēs neesam "Covid inspekcija", mums ir arī savi tiešie pienākumi.
Bet vēlreiz – nu, nevar runāt tikai un vienīgi par Covid, Covid, Covid. Ir jādomā arī par to, kā attīstīt savu valsti, un šie visi riski ir jānovērš saprātīgi, tiešā viedā. To es arī atkārtoju – saprātīgi."
Veselības ministrija izmaiņas neplāno un norāda, ka mājas karantīnā esošie noteikumus ievēro paklausīgāk nekā pašizolācijā esošie.
"Nav tā, ka mums tās kontaktpersonas staigā apkārt un aplipina visus. Ir tiesības paņemt darbnespējas lapu un dzīvot mājās. Bet tas, ko mēs tiešām redzam, ka ļoti bieži ir tā, ka tie cilvēki, kas ir ieradušies no ārzemēm, kuriem ir jābūt pašizolācijā, viņi gan ir staigājuši apkārt un šo infekciju nodevuši tālāk," sacīja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Veselības ministrijas pārstāve Līviņa arī norādīja, Eiropā valstis Covid-19 slimnieku kontaktpersonu kontrolē pārsvarā neizvēlas policejiskas metodes.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. Valdība aicina arī visus iespēju robežās strādāt attālināti. Bet 9. oktobrī lemts ierobežot pulcēšanos, dažos novados un pilsētās nosakot vēl papildu ierobežojumus. Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") pirmdien, 12. oktobrī, intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka rosinās plašāku masku lietošanu.
