Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Dzīve uz ielas»

Aizliegtais paņēmiens

18. jūnija «Aizliegtais paņēmiens»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Lielās shēmas»

«Aizliegtais paņēmiens»: Kā darbojas shēmas ar ārzonām un čaulas kompānijām?

Tā kā ir vērojama izvērsta cīņa pret čaulas kompānijām, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” devās skaidrot, kādiem nolūkiem tās tiek izmantotas. Raidījumā modelētas situācijas, kā caur čaulas kompānijām uzņēmumi var slēpt ienākumus, lai par tiem nevajadzētu maksāt nodokļus. Tāpat parādīts, kā caur tām var legalizēt politiķu saņemtus kukuļus.

Čaulas kompānijas - kādas iespējas tās paver?

Izdomāts piemērs ar izdomātu uzņēmumu “AP18”, kas nodarbojas ar mēbeļu izgatavošanu un pārdošanu Latvijā. Ja uzņēmumam ir peļņa un to vēlas izņemt, tad jāņem vērā pasaules labās prakses noteikumi, ka par nopelnīto naudu nodokļi jāmaksā tur, kur tā ir nopelnīta. Tātad Latvijā, kur šis nodoklis ir 20%.

Taču talkā mēdz ņemt citas valstis, kur uzņēmuma ienākuma nodoklis ir zemāks, piemēram, Kiprā tas ir 10%. Tiešā veidā to darīt nevar, jo peļņa kā nekā gūta ir Latvijā.

Piemēram, SIA “AP18” vajadzībām būtu jāiegādājas vai jānodibina uzņēmums Kiprā. Šādu iespēju piedāvā daudzi Latvijas starpnieki. Firmai jau būs savs nominālais direktors, bet par īpašnieku, lai aizdomas būtu mazāk, varētu ierakstīt, piemēram, īpašnieka radinieku. Protams, būtu mazāk uzkrītoši, ja viņam būtu cits uzvārds.

Lai “AP18” nevajadzētu Latvijā maksāt 20% no, piemēram, 100 tūkstošu eiro peļņas, tad jādara tā, lai peļņas šim uzņēmumam vienkārši nebūtu. Piemēram, “AP18” no Kipras uzņēmuma četras reizes gadā pērk unikālas mēbeļu lakas. Katra partija maksā 25 tūkstošus eiro, un rezultātā uz Kipru tiek aizskaitīti visi 100 tūkstoši eiro. Realitātē nekādas mēbeļu lakas nav, bet pārbaudēs var teikt, ka tā jau iestrādāta mēbelēs. 

Tādējādi no 100 tūkstošiem eiro “AP18” uzņēmuma ienākumu nodoklis Latvijā vairs nav jāmaksā.

Kipras uzņēmumam sarežģītākais ir izdomāt, kur tas ticis pie unikālās mēbeļu lakas. Tas var skaidrot, ka to nopircis no kāda cita uzņēmuma, bet ne vairs par 100 tūkstošiem eiro, bet par desmit tūkstošiem eiro. Nopelnīto starpību var izņemt, par to maksājot 10% nodokli jeb deviņus tūkstošus eiro.

Tātad Latvijā uzņēmumam būtu jāsamaksā 20 tūkstoši eiro no peļņas, bet Kiprā tie sanāk deviņi tūkstoši eiro.

Turklāt nav obligāti jāņem nauda laukā Kiprā. Ar labu fantāziju un radošu pieeju shēmu var turpināt, izmantojot vēl zemāku nodokļu valstis.

Turklāt valstu nodokļu inspekcijām atpiņķerēt šīs shēmas nav vienkārši. Pat pie šķietami tik vienkārša piemēra jāspēj noskaidrot, kur Kipras uzņēmums ticis pie lakas, un vai tās cena ir adekvāta. Tātad jāsadarbojas ar Kipras valsts iestādēm un jāmēģina saprast kaut kas par mēbeļu lakām. Ja izrādās, ka Kipras uzņēmums laku pircis no uzņēmuma Britu Virdžīnu salās, tad informācija jāmeklē tur. Bet, ja tur neviena valsts iestāde mēnešiem neatbild? Turklāt daudzas šīs valstis pat sola nevienam neko par klientiem un viņu darījumiem neatklāt.

Arī iespēja legalizēt naudu

Ārzonu un čaulas uzņēmumus var izmantot arī otrādāk, proti, nelegālu naudu pārvērst legālā.

Piemēram, kāda amatpersona no uzņēmēja pieprasa kukuli – 100 tūkstošus eiro. Dot šo summu skaidrā nauda ir riskanti. Daudz drošāks veids, ja amatpersonai ir ārzonas kompānija, piemēram, Britu Virdžīnu salās, un uzņēmējs naudu pārskaita uz to, atliek vien izdomāt iemeslu. Piemēram, Kipras uzņēmums varētu Britu Virdžīnu salās reģistrētam uzņēmumam fiktīvi pārdot “AP18” saražotās mēbeles tieši par 100 tūkstošiem eiro.

Šie ir ļoti vienkārši piemēri, bet shēmās var būt iesaistīti arī desmitiem uzņēmumu un finansistu. Lielākās no tām izsekot ir praktiski neiespējami.

Tieši tāpēc lielvalstis vēlas, lai komercbankas uzmana naudas saņēmējus un pārskaitītājus un aizdomīgus darījumus neapkalpo. Jo katrai šādai firmai ir vajadzīgs bankas konts, kuru atvēršanā roku bija iesitušas virkne Latvijas komercbanku. Tagad Latvijas komercbankām ir pienākums ne tikai ziņot par aizdomīgiem darījumiem un naudu nepārskaitīt, bet čaulas kompāniju kontus pat slēgt.

Līdz ar to, ja visu firmu konti būtu Latvijas bankās, tad iepriekš zīmētā shēma vairs nedarbotos.

Bet, ja shēmu organizē mazliet citādāk? Piemēram, Britu Virdžīnu salās reģistrētā firma varētu kļūt par simprocentīgu akcionāru Kipras firmā, savukārt Kipras firma jau pilnībā nopērk “AP18”. Tad it kā nevarētu pārmest, ka Britu Virdžīnu salu kompānijai nav saimnieciskās darbības, jo tā, būdama mātes kompānija, investējusi mēbeļu ražošanā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti