Sadaļas Sadaļas

Aizejošie mēri: Pēc vēlēšanām pašreizējie mazie novadi var izrādīties aizmirsti

Pašvaldību vēlēšanas, kuras noslēdz administratīvi teritoriālo reformu, visdrīzāk novedīs pie varas koncentrācijas “galvaspilsētas” partiju rokās, bet tagadējie mazie novadi paliks bez pārstāvniecības jaunajos, lielākajos. Tāpēc daļa iedzīvotāju paliks bez savu interešu paudējiem, bet pakalpojumi kļūs viņiem mazāk pieejami, bažījas divu novadu, kuri tiks iekļauti jaunajā Dienvidkurzemes novadā, ilggadējie vadītāji, kuri atteikušies kandidēt šajās vēlēšanās.

KONTEKSTS

Dienvidkurzemes novadā tiks iekļauti astoņi ap Liepāju esošie novadi, tieši tie, kuri savulaik veidoja Liepājas rajonu. 2021. gadā to iedzīvotāju skaits bija:

  • Aizputes novadā – 8083 (tostarp Aizputes pilsētā – 4036)
  • Durbes novadā – 2620 (tostarp Durbes pilsētā – 505)
  • Grobiņas novadā – 8329 (tostarp Grobiņas pilsētā – 3522)
  • Nīcas novadā – 3113
  • Pāvilostas novadā – 2543 (tostarp Pāvilostas pilsētā – 860)
  • Priekules novadā – 4955 (tostarp Priekules pilsētā – 1851)
  • Rucavas novadā – 1505
  • Vaiņodes novadā – 2216

Kopā – 33 364 iedzīvotāji.

Dienvidkurzemes novada domē būs 19 deputātu. Vēlēšanām iesniegti astoņi saraksti, kuros ir pavisam 121 kandidāts.

Avoti: Centrālā statistikas pārvalde un Centrālā vēlēšanu komisija

Abi Rus.lsm.lv sarunbiedri vada savas pašvaldības kopš 2001. gada. Abi gadu gaitā ievēlēti nevis no partijām, bet no vietējo iedzīvotāju apvienībām, kādu tagad vairs nav. Nīcas novada mērs Agris Petermanis (apvienība “Nīcas novada attīstībai”) sākumā kļuva par pagasta vadītāju, bet vēlāk, pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas, jau par novada mēru. Tieši tāpat arī Uldis Kristapsons (apvienība “Mēs savam novadam”) vadīja Pāvilostu, bet kopš 2009. gada vada visu novadu. Rus.lsm.lv sarunājās ar katru no viņiem atsevišķi, taču daudzas atbildes (dažas – visai indīgas) sakrita gandrīz vārds vārdā. Kāpēc šie vietējās politikas veterāni šajās vēlēšanās nolēmuši nekandidēt?

“Neesmu partijas cilvēks, esmu diezgan neatkarīgs un nekad neesmu sevi redzējis partijas pakļautībā. Visus šos gadus startēju no vēlētāju apvienībām, tās ir daudz demokrātiskākas un brīvākas struktūras salīdzinājumā ar partijām.

Pašreizējā reforma bija vajadzīga, lai koncentrētu pārvaldi un centralizētu varu.

Jā, tā ir vieglāk pārvaldīt valsti – ar partiju pārstāvju starpniecību, kuriem jāpakļaujas iekšējai disciplīnai. Taču, kuru intereses pārstāvēs šis partijas, arī ir jautājums,” skaidro Agris Petermanis.

“Ar visu šo reģionālo reformu es neredzu jēgu [kandidēt]. Tas ir politisks pasūtījums, un man nav vēlēšanās tajā piedalīties,” kolēģa domu neklātienē turpina Uldis Kristapsons. Un piebilst: “Esmu vadījis divdesmit gadu, jau pietiek. Visam savs laiks.”

Šajās vēlēšanās startē pašreizējo Pāvilostas un Nīcas pašvaldību deputāti un darbinieki. Viņi kandidē dažādu partiju sarakstos, un, pēc abu aizejošo mēru domām, galvenais nebūt nav jautājums, vai šie cilvēki vienkārši grib palikt pie varas. Gluži otrādi – labi, ka viņi kandidē. Tādējādi ir iespējamība, ka tagadējais novads būs pārstāvēts jaunajā domē. Tieši iespējamība – pašreizējiem mazajiem novadiem būs problēmas, jo mandātus saņem tie uzvarējušo sarakstu kandidāti, kuriem vēlētāji ielikuši visvairāk plusiņu.

Cilvēkam, kurš ir pazīstams lielā apdzīvotā vietā, tīri mehāniski ir lielākas iespējas savākt vairāk plusiņu nekā tikpat cienīgam kandidātam no neliela ciemata.

“Droši vien cilvēki kandidē tieši tāpēc, ka vēlas pārstāvēt savu tagadējo novadu un tā iedzīvotāju intereses jaunajā domē. Rezultātus pašlaik prognozēt nav iespējams, bet pilnīgi var būt tā, ka daži no pašreizējiem novadiem jaunajā domē vispār nekā nebūs pārstāvēti. Taču es aicinātu vēlētājus pievērst uzmanību tam, ka daudzos sarakstos ir daudz mazāk kandidātu par 21 iespējamo. Un tas – visas Latvijas mēroga partijām… Manuprāt, tas ir signāls,” spriež Agris Petermanis.

“Domāju, ka ar tagadējo mazo novadu pārstāvniecību jaunajā domē būs slikti,”

tādu pašu domu pauž Uldis Kristapsons. “Pēc iedzīvotāju skaita Grobiņas un Aizputes novadi ir lielāki, iedzīvotāji dos priekšroku “savējiem”, un mazo novadu – Pāvilostas, Durbes, Rucavas, Nīcas, Vaiņodes – pārstāvniecība ir apdraudēta. Var izrādīties, ka vispār nebūs savu pārstāvju. Labi, ja jaunajā domē būs viens “mūsu cilvēks” no Pāvilostas, divi – tas jau ir kosmoss. Varbūt vispār nebūs neviena, tas arī ir pilnībā reāli.”

Par jaunā Dienvidkurzemes novada centru kļūs Grobiņa. Viss ir loģiski – šeit ir vairāk iedzīvotāju nekā citās apdzīvotajās vietās. Taču tas visdrīzāk nozīmē, ka investīcijas tiks koncentrētas centrā. Par to abi mēri ir vienisprātis – iespējams, ka pašvaldība vairāk ieguldīs tur, no kurienes ir visvairāk deputātu, – tur, kur liek visvairāk plusiņu.

“Ja neviens nepārstāvēs mūsu vai citu mazo novadu, tad tā arī būs,” ironiski prognozē Uldis Kristapsons.

“Deputātiem būs jāizvērtē vajadzības, kuras ir aktuālas visiem pašreizējiem astoņiem novadiem, un katru gadu jāpievērš īpaša uzmanība vienai, divām konkrētām jomām,” domā Agris Petermanis.

Tomēr, kā atzīst abi mēri, uz varu pretendējošo partiju programmas kopumā izstrādātas, ņemot vērā vietējās realitātes. Taču riski “apmaldīties apkārtnē” paliek.

“Ja jūs man tagad pavaicāsiet, ko es zinu par Aizputes aktuālajām problēmām un jautājumiem, tad es atbildēšu – “pavisam maz”. Jaunajā struktūrā pati mazākā administratīvā vienība paliek pagasts, tāpēc īpaši svarīgi būs zinoši, gudri, darbīgi pagastu pārvalžu vadītāji,” uzskata Agris Petermanis.

“Mēs jau savus iedzīvotājus pazīstam praktiski visus, un darbs mums nav astoņas stundas dienā, bet 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā,” saka Uldis Kristapsons. “Domāju, ka šī priekšrocība zudīs, jo vara būs tālāk no cilvēkiem.”

Jaunā Dienvidkurzemes novada izpildstruktūrā tiks izveidota sava būvvalde, bāriņtiesa, izglītības, kultūras un sporta pārvaldes, citas iestādes. Taču, saka Nīcas un Pāvilostas novadu vadītāji, tas nebūt nenozīmē, ka pašreizējie kadri paliks bez darba.

“Par reformas mērķi pasludināta pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. To nevar uzlabot, samazinot darbinieku skaitu, jāiet pa efektīvākas darba organizācijas ceļu. Jo darba apjoms nesamazinās,” skaidro Agris Petermanis. Tāpēc, viņš saka, arī liela daļa pašreizējo darbavietu saglabāsies, un uz jaunajiem amatiem tiks rīkoti konkursi. Taču, ja kļūs skaidrs, ka vēl kāds no atlikušajiem darbiniekiem ir lieks, tad vietas tiks tiem, kuriem būs labāki rādītāji.

“No paša sākuma neticu, ka reformas mērķis ir pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, izdevumu samazināšana, ekonomija… Pilnīgi neticu!

Ja kāds teic, ka bija slikta pakalpojumu kvalitāte, lai konkrēti pasaka – kur tieši. Un es nedomāju, ka daudzi zaudēs darbu, varbūt cilvēki nomainīsies, būs vairāk partiju ielikteņu,” pēc paša sacītā, “skaļi domā” Uldis Kristapsons. “Kopumā mazāk darba taču nepaliks, visi pakalpojumi būs vajadzīgi, taču varbūt tie kļūs tālāki iedzīvotājiem. Es tur neredzu ieguvumu, tas viss ir politiskais pasūtījums. Tāda ir mana izjūta. Neredzu ne ekonomiju, ne izdevīgumu. Domāju, ka vara attālināsies no vienkāršās tautas.”

“Un, jo centralizētāka pārvalde, jo lielāki korupcijas riski,” norāda Agris Petermanis.

Turklāt abi mēri nebūt neuzskata veco sistēmu par ideālu. Jautājumi drīzāk ir par to, kas izdarīts un kā izdarīts.

“Domāju, ka reforma bija vajadzīga, taču ne tādā veidā.

Manuprāt, vajadzēja reformēt nabadzīgākās pašvaldības. Pie mums, topošajā Dienvidkurzemes novadā, būtu jāapvieno Nīca un Rucava, Vaiņode un Priekule. Bet Pāvilosta kā novads varētu pilnībā palikt pati par sevi, mums novadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāze uz vienu iedzīvotāju ir lielāka, nekā būs jaunajā novadā. Un lielāka, nekā ir Liepājā,” spriež Uldis Kristapsons.

“Esmu vietējais patriots un pārstāvu Nīcas novada iedzīvotājus. Administratīvi teritoriālā vienība nevar būt bezizmēra. Pašvaldībai jābūt nelielai, lai “ar skatu varētu aptvert”.

Vācijā ir 3,5 tūkstoši vietējo pašvaldību (valstī ir 83 miljoni iedzīvotāju – L.M.) Reforma bija partiju pasūtījums, lai koncentrētu varu un valsts pārvaldi partiju rokās,” uzskata Agris Petermanis.

Jā, abus mērus mēģināja pierunāt kandidēt arī šajās vēlēšanās. Pie Ulda Kristapsona vērsušās trīs partijas, pie Agra Petermaņa, pēc viņa teiktā, arī “precinieki sūtīti”. Devušies projām tukšā.

KONTEKSTS

Dienvidkurzemes novadā tiks iekļauti astoņi ap Liepāju esošie novadi, tieši tie, kuri savulaik veidoja Liepājas rajonu. 2021. gadā to iedzīvotāju skaits bija:

  • Aizputes novadā – 8083 (tostarp Aizputes pilsētā – 4036)
  • Durbes novadā – 2620 (tostarp Durbes pilsētā – 505)
  • Grobiņas novadā – 8329 (tostarp Grobiņas pilsētā – 3522)
  • Nīcas novadā – 3113
  • Pāvilostas novadā – 2543 (tostarp Pāvilostas pilsētā – 860)
  • Priekules novadā – 4955 (tostarp Priekules pilsētā – 1851)
  • Rucavas novadā – 1505
  • Vaiņodes novadā – 2216
  • Kopā – 33 364 iedzīvotāji.

Dienvidkurzemes novada domē būs 19 deputātu. Vēlēšanām iesniegti astoņi saraksti, kuros ir pavisam 121 kandidāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt