Sadaļas Sadaļas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

lgstošajiem bezdarbniekiem ar motivācijas programmu tiek paaugstināta pašapziņa

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sistēmas bērni 2018 gadā: Pārmaiņas sistēmā un cilvēku domāšanā

Aizdomīgi iepirkumi - hroniska kaite jau kopš "Rīgas satiksmes" pirmsākumiem

Aizdomīgi iepirkumi – hroniska kaite kopš «Rīgas satiksmes» pirmsākumiem

Vairāk nekā 100 miljonus eiro liela pašvaldības dotācija, astoņi tramvaju, 17 trolejbusu un vairāk nekā pussimts autobusu maršrutu. Vairāk nekā 4000 darbinieku. Šie ir skaitļi, kas raksturo pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme". Tomēr to raksturo arī miljonus vērti iepirkumi, skaļi korupcijas skandāli un tiesvedības.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess, kura ietvaros pagājušajā nedēļā piemērots  apcietinājums ilggadējam "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam un uzņēmuma infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam, jau izvērties par skaļāko no tiem. Tā dēļ šonedēļ no amata jau atkāpies Rīgas domes priekšsēža vietnieks Andris Ameriks, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojektu par visas Rīgas domes atlaišanu.

ĪSUMĀ:

Kā tapa "Rīgas satiksme"

Pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" vārds publiskā telpā izskan bieži. Tik bieži, ka varētu rasties iespaids, ka šis ir uzņēmums ar gadu desmitos mērāmu vēsturi. Patiesībā "Rīgas satiksme" izveidota tikai 2003. gadā, apvienojot divus pašvaldībai piederošus autobusu parkus – "Tālava" un "Imanta". Gadu vēlāk uzņēmumam pievienoja Tramvaju un trolejbusu pārvaldi. Lēmumu par trīs sabiedriskā transporta uzņēmumu apvienošanu vienā un "Tālavas" direktora Leona Bemhena iecelšanu "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja amatā pieņēma Rīgas dome. To tobrīd vadīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas politiķis Gundars Bojārs.

Telefonsarunā bijušais mērs atminas, ka "Rīgas satiksmes" tapšanas process bijis smags.

"Tas bija tāds smags, liels un sarežģīts process – šī te reorganizācija. Protams, tur tradīcijas bija katrā atsevišķā uzņēmumā. Bet skaidrs, ka "Rīgas satiksmei" bija jābūt vienotai. Kāpēc tika izvēlēts Bemhena kungs, es tagad nepateikšu. Tika vērtēti iespējamie vadītāji no esošajiem atsevišķo uzņēmumu vadītājiem. Bet es tagad tiešām nepateikšu, kas bija par iemeslu, kāpēc mēs Bemhenu izvēlējāmies. Jaunāks, aktīvāks? Pēteris Simažs arī laikam bija gados vecāks. Tas gan nav nekāds arguments. No profesionālā viedokļa?

Laikam tika vērtētas viņa profesionālās spējas, iespējams, uzņēmuma iepriekšējie darbības rādītāji. Bet precīzi nepateikšu. Varu tikai samelot, ja sākšu tagad minēt," sacīja Bojārs.

Iecerei apvienot sabiedriskā transporta uzņēmumus bija arī oponenti. Redzamākais no tiem – ilggadējais Tramvaju un trolejbusu pārvaldes vadītājs Aleksandrs Zālītis. Bojārs atzīst, ka tieši tādēļ Zālītis, kurš bija iemantojis sabiedriskā transporta korifeja slavu, nav izskatīts kā iespējamais kandidāts uz apvienotā uzņēmuma vadītāja amatu.

"Viņš bija ļoti cienījams cilvēks, bet viņš bija pret šo apvienošanu principā. Manuprāt, nav šaubu, ka uzņēmumi bija jāapvieno. Bet cilvēks, kas principā ir pret, manuprāt, nevar vadīt uzņēmumu," uzskata Bojārs.

Nevēlamo oponentu izstumj? 

Atskatoties uz vairāk nekā piecpadsmit gadus vecajiem notikumiem, rodas iespaids, ka Zālītis no Tramvaju un trolejbusu pārvaldes vadītāja amata ticis izstumts ar nolūku.

Nepilnu pusgadu pirms "Rīgas satiksmes" izveides, 2002. gada oktobra vidū, par iemeslu minot atsevišķus finanšu pārkāpumus un trolejbusu iepirkumu konkursu, mērs uz dienesta pārbaudes laiku atstādina Zālīti no amata. Dažas dienas vēlāk Zālītis, kurš iepriekšējā dienā iesniedzis atlūgumu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pats būtu devis priekšroku cita trolejbusu piegādātāja piedāvājumam, bet bijis spiests piekāpties pārējiem iepirkuma konkursa komisijas locekļu spiedienam pirkt tieši ungāru ražotāja piedāvātos trolejbusus.

"Viņi ir diezgan labi. Tur ir daži trūkumi, kurus var novērst kontrakta slēgšanas periodā. Bet mums 90% Rīgā ir čehu ražojuma trolejbusi. Pie tiem ir pieraduši mūsu apkalpojošie speciālisti un remontpersonāls," atzina Zālītis.

Tomēr arī viņš piekritis pirkt ungāru ražotāja trolejbusus, jo "absolūtais vairākums nosliecās uz ungāru trolejbusiem, kaut gan viņi ir daudz dārgāki".

Dažus mēnešus vēlāk Zālītis aizgāja mūžībā. Vēl pēc nepilna gada Rīgas dome nolemj reorganizēt Tramvaju un trolejbusu pārvaldi un to pievienot "Rīgas satiksmei".

Dārgā e-talonu sistēma un nanoūdens

Leons Bemhens "Rīgas satiksmi" vadīja vairāk nekā 15 gadus. Viņš nekad nav bijis īpaši atsaucīgs interviju sniedzējs. Vienu no pēdējām plašākajām intervijām Latvijas Radio Bemhens sniedza 2010. gada augustā.

"Skaidrā nauda, diemžēl, vienmēr rada kaut kādas papildu problēmas dēļ tā, ka ir cilvēki, kam izliekas, ka šai naudai nav jānonāk "Rīgas satiksmes" kasē, bet gan viņu kabatā," šos vārdus Bemhens teica, runājot par ieceri ieviest bezskaidras naudas norēķinus autostāvvietās.

Tikmēr sabiedrībā nelāgu slavu iemantojuši pašas "Rīgas satiksmes" iepirkumi. To, ka tie ir necaurspīdīgi un sadārdzināti, ne reizi vien norādījuši ne tikai skeptiski noskaņoti eksperti vai opozīcijas deputāti, bet arīdzan, piemēram, Valsts kontrole. Tā, piemēram, pēc elektroniskās norēķinu sistēmas jeb e-talonu ieviešanas procesa izvērtēšanas 2010. gadā Valsts kontrole nāca klajā ar paziņojumu, ka nezināmu iemeslu dēļ "Rīgas satiksme" nav izmantojusi iespēju šīs sistēmas ieviešanas izmaksas daļēji segt no Eiropas Savienības fondu naudas. Vēl vairāk. e-talonu sistēmas ieviešanai "Rīgas satiksme" izveidoja kopuzņēmumu "Rīgas karte", kas 13 gadu laikā mākslīgi palielina sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas izmaksas par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, izriet no 2010. gada februārī publiskotā Valsts kontroles ziņojuma.

Šis ir tikai viens no vairākiem piemēriem. Visskaļākais no tiem ir tā dēvētais nanoūdens skandāls, kas nāca gaismā 2015. gada sākumā,

kad uzņēmuma "MJ Partners" bijusī darbiniece Vita Baurovska TV3 raidījumam "Nekā personīga" atklāja, ka 'Rīgas satiksme" cenu aptaujas rezultātā no "MJ Partners" iepirkusi ūdeni, kas uzdots par īpašu nanotehnoloģisku līdzekli transportlīdzekļu mazgāšanai.

"Bija doma tāda, ka tiek piegādāts ūdens. Tā kā Stunžāna kungam vēl bija ķīmija no iepriekšējiem iepirkumiem, darbi tika turpināti. Tā ķīmija ir koncentrāts. Un to koncentrātu var atšķaidīt dažādi. Tas var strādāt ļoti dažādā atšķaidīšanā. Vai tie bija 100 litri vai 1000 litri, es jums nevaru pateikt, bet viņa strādāja, bet nebija piegādāta visā daudzumā. Ā, varu pateikt. Puse, puse bija. Jā, puse no cenu aptaujā minētā daudzuma," intervijā "Nekā personīga" klāstīja Baurovska.

Viņa līdz ar intervijā pieminēto bijušo "Rīgas satiksmes" darbinieku Vjačeslavu Stunžānu, uzņēmēju Aleksandru Bezkorovainiju un Valēriju Baškirovu apsūdzēta krāpšanā. Lietu iztiesā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Nākamā tiesas sēde notiks nākamā gada 27. maijā.

Skaļākā - "Daimler" kukuļošanas lieta

Tomēr nanoūdens lietā izkrāptie aptuveni 800 000 eiro ir tīrais sīkums, ja tos salīdzina ar summām, kas figurē līdz šim skaļākajā "Rīgas satiksmes" korupcijas lietā – tā dēvētajā "Daimler" kukuļošanas lietā. Tā vēl arvien tiek iztiesāta pirmajā instancē Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Uz apsūdzēto sola sēž bijušie Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieki Leonards Tenis un Armands Zeihmanis, Zeihmaņa sieva Vita Zeihmane un vēl trīs personas. Šīs krimināllietas izmeklēšanai KNAB pievērsās pēc skandāla ASV.

Tieši ASV tiesībsargājošās iestādes bija pirmās, kas atklāja, ka Vācijas autobūves koncerns "Daimler" maksājis kukuļus vairāku valstu amatpersonām.

"Tā tas bija, bet jāsaka, ka KNAB izmeklējot lietu…no Amerikas atnāca tikai par "EvoBus". Tas bija "Daimler" meitasuzņēmums. Bet, izmeklējot lietu, atrada epizodes, kas ir gan uz trolejbusiem, gan uz autobusiem. Uz trolejbusiem bija tāds uzņēmums "Ganz Transelektro", Ungārijas uzņēmums. Uz autobusiem gan "Solaris", kas agrāk saucās "Neoplan", un arī "Ikarus". Bija vēl cits ar Angliju saistīts uzņēmums, bet tas nebija saistīts ar transporta piegādi Rīgas pilsētai," atminas prokurore Velta Zaļūksne. Šā gada maijā viņa devās izdienas pensijā.

Kukuļi Latvijas amatpersonām maksāti laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam. Saskaņā ar apsūdzību, kopējā kukuļu summa pārsniedz piecus miljonus eiro.  Nauda kukuļu maksāšanai iegūta, mākslīgi sadārdzinot transportlīdzekļus, kas iepirkti "Rīgas satiksmes" vajadzībām.

Zaļūksne apliecina – pagājušajā nedēļā apcietinātā "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena un uzņēmuma amatpersonas Igora Volkinšteina vārdi "uzpeldējuši" arī izmeklējot "Daimler" kukuļošanas lietu.

"Nebija pierādījumu. Izmeklēšana tika veikta ļoti rūpīgi. Acīmredzot tagad ir pierādījumi, kuri norāda arī uz "Rīgas satiksmes” vadītāju Leonu Bemhenu. Mums nebija. Arī uz Volkinšteinu. Jā, Volkinšteins tur figurēja, bet, kad mēs palūdzām kompetentu iestāžu atzinumu, vai viņš ir rīkojies likuma ietvaros, mums atbildēja, ka jā, ir rīkojies likuma ietvaros," atklāja Zaļūksne.

Jaunā kukuļošanas lieta nepārsteidz 

Jaunā kukuļošanas lieta, kurā izmeklētāju redzeslokā nonākuši trīs iepirkumi – Čehijas uzņēmuma "Škoda" ražoto zemās grīdas tramvaju un trolejbusu iepirkumi, kā arī Polijas uzņēmuma "Solaris" ražoto autobusu iepirkums, Zaļūksni nepārsteidz.

"Nekādi pārsteigumi nav. Es tikai biju pārsteigta par to, ka ir saglabājies tas pats mehānisms. Es būtu domājusi, ka vajadzēja kaut ko jaunu izdomāt. Vairāk nekā desmit gadi tomēr ir pagājuši.

Vajadzēja kaut ko jaunu izdomāt, bet nekā jauna nav. Tie paši starpniekuzņēmumi, kukuļu nodošana, tie paši procenti. Tas pats."

Kādēļ nedz iepriekš piedzīvotie korupcijas gadījumi, nedz citi skandāli līdz šim ne reizi nebija nopietni sašķobījuši Leona Bemhena stabilo krēslu? Līdz pagājušajai nedēļai kapitāldaļu turētāja – Rīgas mēra – nežēlastībā Bemhens bija kritis tikai vienu reizi. Par to ziņots 2011. gada 21. februārī. Toreiz dome aptuveni mēnesi pētīja Bemhena atbildību par lietu, kurā figurējošās summas šķiet tīrais sīkums. Pretlikumīgās kompensācijās "Rīgas satiksmes" valdes locekļiem, tostarp jau pieminētajam Volkinšteinam bija izmaksāti aptuveni 70 000 eiro. Kompensāciju saņēmēji tās atmaksāja, bet Bemhenam kādu laiku nācās izdzīvot ar algu, samazinātu par 30%.

Šķiet, ilgus gadus vadot "Rīgas satiksmi", Bemhens ir iemācījies lieliski sadzīvot ar saviem politiskajiem uzraugiem un prasmīgi izmantot pašvaldības izraudzīto kapitālsabiedrības pārvaldības modeli.

Rīgas domes deputātu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka seši no 32 "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai" pārstāvošajiem deputātiem pērn guvuši ienākumus no konsultāciju sniegšanas vai uzņēmuma līgumiem ar "Rīgas satiksmi". Tās viņiem nodrošinājušas prāvus papildu ieņēmumus – no 6500 līdz pat vairāk nekā 37 000 eiro gadā.

Tāpat "Rīgas satiksmes" valdē bieži vien nonākuši cilvēki, kas drīzāk atbilst politiskās lojalitātes, nevis profesionāliem kritērijiem. Nav brīnums, ka šādas valdes, kas ir nākušas un gājušas, valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens varēja grozīt, kā pašam tīk.

Piedzīvotie kukuļošanas un krāpšanas skandāli vedina uz secinājumu, ka šajā uzņēmumā korupcija ir sistēma, nevis nejaušība. Tagad tam punktu pielikuši izmeklētāji, bet jautājums, vai šis skandāls nobruģēs ceļu plašākām izmaiņām "Rīgas satiksmē", paliek atklāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt