De Facto

De Facto

De Facto

Cik grib nopelnīt atkritumu monopolisti?

Ap 100 objektu zem Konkurences padomes lupas

Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem aptuveni 100 objektos

"Būvnieku karteļu lietā" Konkurences padome (KP) izmeklē apmēram ar 100 dažādiem būvobjektiem saistīto dokumentāciju, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Iespējamās nelikumīgās vienošanās savā starpā slēgusi virkne lielāko un zināmāko Latvijas būvuzņēmumu. Tā rezultātā nodokļu maksātāji, visticamāk, krietni pārmaksājuši par būvēm, ko godīgas konkurences apstākļos būtu iespējams uzbūvēt lētāk.

ĪSUMĀ

  • Konkurences uzrauga redzeslokā ap 100 būvobjektu.
  • Nav zināms, kam par liecinieku kļuvis bijušais Valsts prezidents Vējonis.
  • Iepriekš viņš vadīja aizsardzības jomu, kur notika aktīva būvniecība.
  • Valmieras pašvaldībā lielākie objekti diviem būvniekiem  abi piesaukti "karteļa lietā".
  • Valmieras mērs Baiks KNAB viņam sniegtās ziņas sauc par nepamatotām.
  • Kriminālprocess politiķos radījis apjukumu; norauj "stop krānu" Liepājas cietuma būvniecībai.

KP redzeslokā ap 100 būvobjektu 

Miljoniem eiro pēdējo gadu laikā ieripojuši Latvijas lielāko būvuzņēmumu kontos. Iespējams, daļā gadījumu konti uzblīduši nepamatoti. No publiski izskanējušās informācijas zināms, ka tiesībsargājošās iestādes interesējušās par projektiem, ko īstenojuši divi to Top 3 pērn visražīgāk strādājušajiem: "LNK Industries" un "RERE grupa". Tāpat zem likumsargu lupas, visticamāk, šobrīd ir "Velve", "Skonto būve", "Arčers", "Monum", "Moduls Engeneering" un "Merks".

Visticamāk, šim sarakstam pievienosies vēl kāds no uzņēmumiem. KP lieta nule kā uzsākta. Būvuzņēmumi esot izveidojuši karteļus. Principā sadalījuši tirgu – kurš kuru objektu uzcels.

"Karteļi ir smagākais Konkurences tiesību pārkāpums. Tā ir zādzība. Tā ir ļoti smaga zādzība no sabiedrības. Tie ir publiskie resursi, un kādi [uzņēmumi] negodīgā veidā tiek pie objekta," uzskata KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Ābrama konkrētus objektus nenosauc. Taču to lokā ir gan dzīvojamās ēkas, gan dažādas cita veida būves. Uzņēmēji savstarpēji sadalījuši gan būvniecības objektus privātajā sektorā, gan, iespējams, nepamatoti sadārdzinājuši izmaksas valsts un pašvaldību pasūtījumos. "Objektu ir ļoti daudz. Tie ir publiskie iepirkumi, kur vienojas par cenām. Tie varētu būt kādi 100 objekti, kas tiek skatīti," norāda Ābrama.

Nav zināms, kam par liecinieku kļuvis Vējonis

Saistībā ar uzsākto "būvnieku karteļu" kriminālprocesu publiski izskanējuši divu amatpersonu vārdi. Pašreizējais Valmieras mērs Jānis Baiks ("Jaunā Vienotība") un bijušais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šobrīd nav zināms, kam par liecinieku kļuvis Vējonis. Taču iepriekš viņš vadīja Aizsardzības ministriju. Tur notika aktīva objektu būvniecība.

Piemēram, pirms pāris gadiem Ādažu poligonā dažāda veida ēkas bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai cēla "Arčers". Taču tas zaudēja industriālās drošības sertifikātu. Tāds nepieciešams, ja būvē ar valsts noslēpumu saistītas celtnes. Tā kā tāds nebija vēl virknei uzņēmumu, derīgo būvnieku skaits kļuva ierobežots. Pēdējos gadus lielākos daudzmiljonu iepirkumus aizsardzības nozarē saņēmuši "Abora" un "UPB".

Vējonis savas liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) publiski nav komentējis.

Tikmēr viņa pēctecis aizsardzības ministra amatā Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) paguvis piedalīties virknē tā dēvēto "lentīšu griešanas" pasākumu. Taču par iepirkumiem neko nezinot un šī kriminālprocesa ietvaros nav ne pratināts, ne sniedzis liecības. "Es šobrīd nevaru atcerēties, kas būvēja Lielvārdē kazarmas, kas būvēja speciālo uzdevumu vienības kazarmas, kas būvēja noliktavas. Es taču nezinu tos visus projektus," norāda Bergmanis.

Baiks: KNAB sniegtās ziņas  nepamatotas

Ieliet ūdeni jaunatklātā baseinā vai pārgriezt lentīti jaunai trasei kopā ar bijušo pasaules čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu nasks bijis arī Valmieras mērs Jānis Baiks ("Jaunā Vienotība"). Viņam tikšanās ar KNAB, visticamāk, bija nepatīkamāka nekā Vējonim. Likumsargi pārsteiguši viņu pašvaldībā.

Pēdējos gados daudzmiljonu projekti Valmierā uzticēti diviem būvniekiem. Par vairāk nekā 6,5 miljoniem eiro īres namus uzbūvējusi "Monum". Savukārt par apmēram deviņiem miljoniem eiro peldbaseinu cēla "Arčers". Abi uzņēmumi piesaukti saistībā ar "būvnieku karteļu" lietu.

Baiks šonedēļ nevēlējās klātienē komentēt notikušo. Taču piektdien Valmierā notika Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizēta uzņēmēju tikšanās ar Baiku. Uz to neilgi pēc sākuma ieradās arī "De facto". Tajā brīdī gan pasākumu pārtrauca un lūdza izslēgt kameru.

Taču negaidītākais pavērsiens notika pēc pasākuma.

Brīdī, kad "De facto" vienojās par interviju ar Baiku, pēkšņi agresīvs kļuva LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis. Sākumā viņš nostājās priekšā kamerai, bet tad to nogrūda no statīva.

Interviju gan tas neizjauca. Tajā Baiks atkārtoti uzsvēra, ka par sarunu, kas notikusi viņa un KNAB starpā, viņš stāstīt nedrīkst. Tāpat viņš vēl nav izvēlējies sev aizstāvi. "Tas ir pilnīgi nepamatoti," tā Baiks komentē KNAB sniegtās ziņas viņam.

Aptur Liepājas cietuma projektu 

Aizsāktais kriminālprocess politiķos radīja arī zināmu apjukumu, ko darīt ar plānotajiem būvniecības projektiem. Redzamākais no tiem – jaunais Liepājas cietums. Tieši šis jautājums budžeta kontekstā kuluāros izraisījis visasākās diskusijas. Taču nedēļas beigās tam norāva "stop krānu".

Liepājas cietuma būvniecībai vēl nesākoties, plānotās izmaksas dažu gadu laikā pieauga jau par 54% – no plānotajiem 74 miljoniem līdz 114 miljoniem eiro. Otrajā mēģinājumā tikt pie būvniecības uzvarēja "Abora".

Šīs nedēļas notikumu kontekstā pārsteidzoša bija tieslietu ministra reakcija. Vēl dienu pirms projekta apturēšanas viņš par visām varītēm aizstāvēja uzvarētāju – būvuzņēmumu "Abora". "Viena no iespējām ir, ka uzvarēja ne karteļa uzņēmums. Tagad, iespējams, ir labs brīdis tam atriebties," ceturtdien intervijā "De facto" teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Dienu vēlāk Bordāns jau bija piesardzīgāks. Viņš vairs nepieprasīja līguma slēgšanu ar "Aboru". "Uzklausot to visu informāciju, kas šobrīd ir laukā, es saredzu, ka daudz pareizāk un tālredzīgāk šobrīd ir rīkot jaunu iepirkumu," teica ministrs.

Lēmums par līguma neslēgšanu ar "Aboru" tika pieņemts valdības slēgtajā daļā. Līdz ar to nav iespējams pārliecināties par tā motīviem. Arī iespējamā "Aboras" loma "būvnieku karteļu" kriminālprocesā pagaidām nav skaidra. Iepriekš tai bija industriālās drošības sertifikāts. Tāds nepieciešams, lai celtu cietumu. Taču informācija par uzņēmumiem, kam tas ir, Satversmes aizsardzības biroja mājaslapā vairs nav publiski pieejama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti