Kultūršoks

Kultūršoks: «Kam izdevīga Straupes narkoloģiskās slimnīcas slēgšana? »

Kultūršoks

Kultūršoks: «Rakstniecības muzeja (RMM) atjaunošana iestrēgusi tiesas procesā»

Kultūršoks: «Vai jāslēdz Āgenskalna tirgus?»

Āgenskalna tirgus slēgšana un nākotne viedokļu krustugunīs

Gandrīz pirms simt gadiem - 1925.gadā celtais Āgenskalna tirgus paviljons valsts nozīmes kultūras piemineklis esot bīstams. Tāpēc jāslēdz jau 1.janvārī. Tā apgalvo gan tirgus īpašnieks Rīgas dome, gan Āgenskalna tirgus pārvaldītājs – Rīgas Centrālais tirgus.

„Lēmums slēgt Āgenskalna tirgu no 1.janvāra tika pieņemts tikai un vienīgi tāpēc, ka tirgus teritorija jau sen prasa remontu, pat rekonstrukciju. Kāpēc ar 1.janvāri, tāpēc, ka ar šo datumu dabiskā ceļā izbeidzas nomas līgumi ar nomniekiem,” norāda AS "Rīgas Centrāltirgus" pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

„Mēs varam piekrist vai nepiekrist, bet viņiem ir dokumenti. Ja būvinženieri atzinumā teica, ka tehniskais stāvoklis ir tāds, ka vajadzētu taisīt ciet, tad bez diskusijām vajadzētu aiztaisīt ciet. Es negribu runāt par Zolitūdi vai „Maximu”, bet nevajadzētu sagaidīt tādu brīdi,” saka Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai")

Arhitekts un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperts Pēteris Blūms apšauba slēgšanas steidzamību.

„Ja šie apgalvojumi ir ar neapgāžamiem pierādījumiem, tad man kā arhitektam nav tiesību tos apstrīdēt. Cits jautājums, ka VKPAI nav redzējuši neko, un VKPAI būtu vitāli ieinteresēta saprast patiesos iemeslus, jo, apskatot šo ēku no ārpuses, nekādas draudošas izmaiņas nav redzamas. Nav ne deformāciju, ne plaisu,” norāda Blūms. „Mums ir tikai šis kategoriskais, pēkšņais lēmums. Bet, ja tā ēka ir tik bīstama, kā bezatbildība ir tas, ka tagad cilvēki tur var iet?"

„Es domāju, tas avārijas stāvoklis ir inscenēts, fikcija. Es braucu uz Āgenskalna tirgu katru sestdienas rītu, un es neko vizuāli neredzu, ka kaut kas bruktu. Nav nekāda pamata taisīt ciet,” norāda arhitekte Zaiga Gaile.

"Rīgā un Latvijā ir ļoti daudz ēku kritiskā stāvoklī. Āgenskalna tirgus nav kritiskā stāvoklī,” uzskata Blūms. "VKPAI noteikti piedalīsies diskusijā par šo jautājumu un lūgs pierādījumus tam, lai pārliecinātos par pieņemtā lēmuma kategorisko neatliekamību."

Par lēmuma pamatotību šaubās arī tirgus apmeklētāji un tirgotāji, kuri zaudēs ne tikai apkaimes centru, bet arī darbavietas. Šobrīd Āgenskalna tirgus dod darbu aptuveni 300 cilvēkiem – gan pārdevējiem, gan preču piegādātājiem.

Olīvija Pūcīte, pārdevēja: ''Tirgum ir vajadzīgs remonts, bet vispirms ir vajadzīga projekta izstrāde, naudas piesaiste, tikai tad tas jāslēdz. Jo visi tie izdomājumi... viens izdomājums beidzas, ka pagrabi beigti, tad sākas, ka jumti beigti, bet pamēģiniet ieiet pagrabā, jūs tur nelaidīs tāpēc, ka tur viss ir kārtībā."

Tiesa, Āgenskalna tirgus ēkai jau sen vajadzīgs remonts. Kapitāli remontēta tā nav bijusi kopš uzcelšanas. Taču līdz šim remontdarbi ir bijuši epizodiski un daļēji. Pietiekami sarežģītajā atbildības dalīšanas shēmā tagad visi iesaistītie cenšas atbildību un vainu novelt viens uz otru. 18 gadus tirgu apsaimniekojošais apakšnomnieks SIA „Roveks” apgalvo, ka vairākkārt prasījuši gan Centrāltirgus, gan domes vadībai finansiālu atbalstu tirgus sakopšanai, taču nav uzklausīti.

„Nevar neko neieguldīt. Visi ieguldījumi, kas šeit bija pa 20 gadiem, ir mūsu, personīgie. Bet kapitālieguldījumus mēs nedrīkstam veikt bez īpašnieka piekrišanas,” skaidro SIA "Roveks" īpašnieks Jevgēņijs Šeļeņins.

Oļegs Burovs apgalvo, ka pašvaldība nedrīkst tieši atbalstīt apakšnomnieku. Tas bijis jādara Rīgas Centrāltirgum.

„Rīgas dome nelīdzfinansē objektus, kur notiek tirdzniecība Tas ir pretrunā ar pašvaldību likumu. Mums vajadzētu noņemt no skolām, no Mežaparka naudu un novirzīt to Āgenskalna tirgum. Es nedomāju, ka tas ir pareizi. Mēs nevaram līdzfinansēt privātu kompāniju, kas apakšnomnieks. Vienīgais, pie kā viņi varēja vērsties, ir Rīgas Centrāltirgus,” norāda Burovs.

Savukārt Rīgas Centrāltirgus pārstāvis vispār nepaskaidro, kāpēc Centrāltirgus vadība ilgstoši nav uzskatījusi par nepieciešamu sakārtot savā pārziņā esošo Āgenskalna tirgu.

„Es nekomentēšu Šeļeņina vārdus. Fakts ir vienkāršs, līdzko sapratām, ka situācija ir nopietna, sākām teritorijas pārņemšanu,” saka Šuņins.

„Es domāju, ka Rīgas Centrāltirgus kā uzņēmums investē tur, kur gūst peļņu. To viņi iegūst Rīgas Centrāltirgus teritorijā, viņi arī iegulda Centrāltirgus teritorijā,” uzsver Burovs.

„Vainot par to, ka SIA ir vainīga, ir bērnišķīgi. Vainīgs ir tas, kam īpašums pieder, kurš laikā nespēj saprast, ka ir izvēlējies nepareizu nomnieku, Un to varēja saprast jau sen. Un tas, ka tirgū vajadzīgs steidzams remonts, bija zināms jau pirms padsmit gadiem,” saka Blūms.

Līgums ar Āgenskalna tirgus apakšnomnieku SIA „Roveks” ir lauzts. Nav līdzējis arī fakts, ka firmas īpašnieks Jevgēņijs Šeļeņins bijis viens no Rīgas mēra partijas „Saskaņa” dibinātājiem, arī ziedotājs.

„Viņiem tas, ka es partijas biedrs, pie vienas vietas, viņiem galvenais, ka ir objekts,” saka Šeļeņins.

Lēmums slēgt Āgenskalna tirgu ir pieņemts, un tikai tagad uzdots gan Centrāltirgum, gan īpašuma departamentam sagatavot tirgus attīstības stratēģiju un rīcības plānu. Tos paredzēts izskatīt tieši pēc mēneša, 15. janvārī.

Varianti ir divi. Viens – Āgenskalna tirgu bez starpniekiem apsaimnieko un tā rekonstrukcijā investē tā valdītājs Rīgas Centrāltirgus.

„Ja būs lēmums, ka Centrāltirgus pats sakārto teritoriju, tas ir ļoti apsveicami,” norāda Burovs.

„Mēs esam ieinteresēti turpināt darbu kā tirgus arī Āgenskalna teritorijā. Kas attiecas uz Āgenskalna tirgu, mēs meklēsim [līdzekļus], jau griezāmies pie Rīgas domes pēc palīdzības. Ir saprotams, ka ar mūsu budžetā līdzekļu nav,” saka Šuņins.

„Kredītu viņi nevar paņemt, jo šis īpašums viņiem nepieder, viņi tikai apsaimniekotāji. Tas nozīmē, ka viņiem vajadzētu paņemt šo naudu, ko šobrīd iegulda Centrāltirgū, un pārcelt uz Āgemskalna tirgu un ieguldīt citā objektā, kur peļņa minimāla,” skaidro Burovs.

Otrs variants – Āgenskalna tirgu pārņem domes Īpašuma departaments un meklē nomnieku, kas apmaiņā pret 30 gadu nomas tiesībām investē tirgus rekonstrukcijā.

„Ja Centrāltirgus nevēlas viņu apsaimniekot, tad Īpašuma departaments pārņem savā valdījumā un nekavējoties izsludina konkursu, taisa nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem, lai iznomātu šo tirgu privātam. Un ar nosacījumu saglabāt tirgus statusu un pieliek vēl kultūras funkciju,” turpina Burovs.

„Mēs neesam kā Grinčs, kurš nolaupa Ziemassvētkus, lai tik paturētu sev. Nē, mēs esam saprotoši cilvēki, un, ja tiešām situācija būs tāda, ka mums naudas nav, ir tikai fantāzijas un laba griba, mēs labprāt atdosim šo teritoriju akcionāram – Rīgas domei. Galvenais, lai tur paliek tirgus,” uzskata Šuņins.

„Kur vēl ir tie nomnieki? Varbūt mēs uzzināsim, ka neviens negrib iet investēt, tad sāksim domāt, ko tālāk? Tad varbūt būsim spiesti investēt paši, kaut ko darīt. Es nerunāju par tirdzniecības vietu, es runāju par ēku. Ziniet, mani vairāk ēka interesē, mani interesē Šmēlinga projekts,” norāda Burovs.

Rīgas domes vadība paudusi, ka Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai būtu nepieciešami no pieciem līdz desmit miljoniem eiro.

„Tas nav aprēķins, tas ir ļoti aptuvens cipars, kam par pamatu ņemti līdzīgi remonti, piemēram Krievu drāmas teātra remonts vai VEF Kultūras pils remonts,” skaidro Šuņins.

„Tiek veidots fons – mēs, Rīga, taču nevaram atļauties 10 miljonus, mēs taču ņemsim nost skolām, bet patiesībā ieguldāmā summa, visdrīzāk, ir vairākas reizes zemāka. Viens no piemēriem ir Centrāltirgus pats, viņi veic savā teritorijā remontdarbus, ir izremontējuši vairākus paviljonus, veikuši rekonstrukciju pilnā apjomā, katra paviljona gadījumā šī rekonstrukcija ir izmaksājusi vienu miljonu eiro,” stāsta Rīgas domes deputāts Juris Pūce ("Latvijas attīstībai").

Jau nākamā gada pirmajā dienā līdz šim darbīgajā Āgenskalna tirgū iestāsies klusums, un, visticamāk, uz ilgu laiku.

„Vēsturiskam īpašumam pilnai tehniskai ekspertīzei ir nepieciešams ap pusotru gadu. Es neticu, ka tas būs ātrāk. Būvniecībai – pusotrs līdz diviem gadiem. Tas nozīmē, ka 3-4 gadus tirgus var nestrādāt,” paredz Burovs .

„Un tagad atstās to pussprāgušo mamutu pūt uz tā Āgenskalna vislielākā laukuma? Tas taču ir absurds!” satraukts ir Blūms.

„Es domāju, sabiedrībai vajag parādīt, ka kaut ko dara pret pilsētbūvniecības principiem. Tirgus, baznīcas – kas tad ir apkaimes centri? Mēs tiešām visi pārcelsimies uz lielveikaliem, un tās būs mūsu Mekas?” saka Gaile.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti