Āfrikas reģionā gaisa piesārņojumam nāvīgas sekas. Etiopijā sāk pētījumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tuvākajās desmitgadēs ir sagaidāms nozīmīgs globālās populācijas pieaugums. Tiek paredzēts, ka 2050. gadā pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 9,8 miljardus. Tas rada vairākus politikas veidošanas izaicinājumus, viens no tiem ir pilsētvides gaisa kvalitātes pasliktināšanās. Šis raksts analizēs Āfrikas reģiona izaicinājumus pasaules kontekstā.

ĪSUMĀ: 

  • 2018.gadā nav novērota strauja gaisa piesārņojuma samazināšanās
  • Attīstības valstīs prioritizē ekonomikas izaugsmi pār veselības un vides jautājumiem
  • Tiek sagaidīts, ka gaisa piesārņojums Āfrikā tikai turpinās pieaugt
  • Viens no risinājumiem - pārtraukt ogļu, dabasgāzes un degvielas subsīdijas 
  • Arī transportlīdzekļu nomaiņa veicinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos 
  • Jāveicina iedzīvotāju piekļuve labākām pārtikas gatavošanas ierīcēm un materiāliem.
  • Etiopija sākusi mērīt gaisa kvalitāti

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu aptuveni 7 miljoni cilvēku mirst priekšlaicīgi gaisa piesārņojuma un ar to saistīto veselības problēmu dēļ. Vairāk nekā 4 miljoni no šīm nāvēm ir izraisītas ārējā gaisa piesārņojuma rezultātā, taču vairāk nekā trīs miljoni nāvju ir izraisītas tādēļ, ka cilvēki gatavo pārtiku ar veselībai kaitīgiem materiāliem. 40% pasaules iedzīvotāju nav piekļuves gatavošanai atbilstošiem resursiem, kuri vienlaicīgi arī nepiesārņotu vidi.

2015. gadā Pasaules Ekonomikas forums nosauca urbāno piesārņojumu par vienu no svarīgākajiem globālajiem izaicinājumiem. 2018. gada dati norāda, ka situācija nav piedzīvojusi straujus uzlabojumus. 97% pilsētu vidēju un zemu ienākumu valstīs ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju gaisa kvalitāte neatbilst PVO standartiem. Neplānots un nekontrolēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums rada nopietnus vides un veselības riskus, kā arī palielina gaisa piesārņojumu. Piemēram,

lai gan piekļuve tīrām gatavošanas tehnoloģijām ir palielinājusies, tā tomēr nespēj mēroties ar ātrajiem cilvēku skaita pieauguma tempiem.

Gaisa un vides kvalitāte ir saistīta ar veselības, sanitācijas, kā arī nabadzības jautājumiem. Ārējo gaisa piesārņojumu galvenokārt veicina transporta līdzekļi, kā arī industriālā attīstība un enerģijas ražošana. Tomēr gaisa piesārņojuma daudzie cēloņi padara to par grūti risināmu politisku problēmu.

Gaisa kvalitātes jautājums attīstības valstīs

Par "Status Quo" un autori

Alīna Apine raksta lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" ietvaros. Tajā analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Gaisa kvalitātes problēma ir īpaši izteikta attīstības valstīs. Tam ir divi svarīgi iemesli - pilsētu iedzīvotāju skaita ātrais, neplānotais un nekontrolētais pieaugums, kā arī ekonomiskās izaugsmes prioritizēšana pār veselības un vides jautājumiem. Pēc jaunākajiem PVO datiem 91% cilvēku, kuri dzīvo pilsētās, elpo gaisu, kurš ir piesārņots. Tomēr atšķirības starp attīstības un attīstītajām valstīm ir izteiktas.

Attīstības valstīs gaisa piesārņojums skar 97% cilvēku. Attīstītajās valstīs šis skaitlis ir 49%. Pasliktinoties pilsētvides gaisa kvalitātei, pieaug elpošanas slimību un astmas gadījumu skaits, plaušu vēža saslimšanas risks, kā arī sirds slimību un triekas risks. Lai arī ir reģioni, kuros gaisa kvalitāte ir uzlabojusies (Eiropa, Latīņamerika un Ziemeļamerika), tomēr valstis, kuras atrodas pasaules nabadzīgākajos reģionos, ir piedzīvojušas piesārņojuma pieaugumu. Turklāt vēl arvien ir vietas, par kurām trūkst gaisa kvalitātes datu, kas nozīmē, ka ir grūti aptvert to, cik ļoti piesārņots gaiss patiesībā ir. Piemēram,

Āfrikas gadījumā dati tiek mērīti vien astoņās valstīs.

Taču, lai gan pilni dati nav pieejami, tomēr ir skaidrs, ka jaunu tehnoloģiju nepieejamība Āfrikas valstīs noved pie tā, ka cilvēki lieto novecojušas iekārtas, kuras apdraud viņu veselību un veicina gaisa piesārņojumu.

Gaisa piesārņojums Āfrikā nogalina vairāk nekā 700 000 cilvēku gadā. Tas ir vairāk, nekā iet bojā nepietiekama uztura, sanitācijas vai piesārņota dzeramā ūdens dēļ. Ja valstis reģionā neuzlabos iekšējā (iekštelpu) un ārējā gaisa kvalitāti, problēma varētu eskalēties līdz Indijas un Ķīnas līmenim. Piemēram, 2015. gadā Indijā gaisa piesārņojuma dēļ bojā gāja vairāk nekā 2 miljoni cilvēku. Savukārt Āfrikas reģionā laika periodā no 1990. līdz 2013. gadam ārējā gaisa piesārņojuma izraisītu nāvju skaits pieauga par 36%, kamēr iekšējā gaisa piesārņojuma nāvju skaits pieauga par 18%. Turklāt tiek sagaidīts, ka gaisa piesārņojums Āfrikā tikai turpinās pieaugt.

Taču problēmu cēloņi Āfrikas pilsētās ir krasi atšķirīgi no tiem, kuri sastopami rietumvalstu lielākajās pilsētās. Piemēram,

Londonā galvenie ārējā gaisa piesārņojuma cēloņi ir automašīnas, bet Āfrikas valstīs tā ir atkritumu dedzināšana, neefektīvu pārtikas gatavošanas tehnoloģiju izmantošana, kā arī kopumā novecojušu rietumvalstu tehnoloģiju izmantošana.

Šīs novecojušās tehnoloģijas izmanto ļoti daudz enerģijas un piesārņo gaisu. Piemēram, plīts iekurināšanai vēl joprojām tiek lietotas ogles, dzīvnieku izkārnījumi, kokmateriāli. Turklāt pašas plītis bieži vien ir novecojušas un neefektīvas. Apgaismojumam daudzās vietās tiek lietotas petrolejas lampas. Turklāt gaisa piesārņojums nav vienīgā problēma, ar kuru saskaras reģiona valstis, tāpēc tām ir grūti uzstādīt vides kvalitātes uzlabošanu to prioritāšu augšgalā, kamēr tās nav sasniegušas noteiktu ekonomiskās attīstības līmeni. 

Risinājumi

Ir veidi, kā valstis var šīs problēmas risināt. Pirmkārt, Āfrikas valstu līderiem un valdībām ir jāpārtrauc ogļu, dabasgāzes un degvielas subsīdijas. Ir nepieciešams attīstīt mehānismus, kā veicināt videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību, piemēram, neapliekot noteiktas tehnoloģijas ar nodokļiem vai subsidējot jaunu videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Otrkārt, ir nepieciešams attīstīt cilvēku piekļuvi sabiedriskajam transportam. Āfrikas valstīs bieži vien cilvēki izmanto novecojušus no rietumvalstīm importētus transporta līdzekļus, kuri ir neefektīvi un pasliktina gaisa kvalitāti. Lai gan reģiona valstis ir ieviesušas gaisa kvalitātes standartus, tomēr tas nav pietiekami. Globāli aptuveni 3 miljardi pasaules iedzīvotāju turpina izmantot novecojušas un neefektīvas tehnoloģijas, kuras ir videi nedraudzīgas.

Treškārt, ir nepieciešams nodrošināt valsts nabadzīgāko iedzīvotāju piekļuvi labākām pārtikas gatavošanas ierīcēm un materiāliem. Cilvēki lieto novecojušas krāsnis un materiālus, kuri piesārņo vidi, kā, piemēram, malku. Turklāt daudzās mājās nav labas kvalitātes ventilācijas sistēmu, kas nozīmē, ka cilvēki elpo smagi piesārņotu gaisu.

Lai gan ir skaidrs, kuri faktori veicina gaisa piesārņojumu kopumā, tomēr datu trūkums neļauj skaidri identificēt, kurās valstīs kuri faktori ir vissvarīgākie.

Izpratne ir par reģionu kopumā, bet trūkst informācijas par individuālām pilsētām un valstīm. Ja valstis nespēj veiksmīgi identificēt cēloņus, tās nevar rast labākos iespējamos risinājumus. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams ieviest gaisa kvalitātes mērīšanas mehānismus arvien lielākā skaitā valstu, lai identificētu galvenos piesārņojuma cēloņus un zinātu, kuras rīcībpolitikas jomas prioritizēt. Ir valstis, kuras mēģina to darīt.

Piemēram, Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā desmit skolu tuvumā tika uzstādīti gaisa kvalitātes mērīšanas monitori, lai mērītu gaisa kvalitāti bērniem, kuri tajās mācās. Pētnieki arī pēta bērnu plaušu aktivitātes kvalitāti un izmanto aptaujas. Kad dati tiks savākti, Etiopijas monitorus tiek plānots pārvietot uz Ugandu un Keniju un veikt šāda veida pētījumu tur. Tiek plānots, ka pētījuma pirmā fāze noslēgsies 2020. gadā. Kopumā Dienvidkalifornijas universitātes pētnieki vēlas apkopot datus no 40 skolām četrās valstīs, ievācot datus par tūkstošiem bērnu. Pētījumā tika iesaistītas valstu valdības, un ir cerība, ka datu ievākšana turpināsies arī pēc tam, kad pētnieki pārvietos monitorus uz citām valstīm.  

21. gadsimta izaicinājumi valstīs, kuras piedzīvo ekonomisko izaugsmi, ir atšķirīgi no tiem, kuri bija 20. gadsimtā. Attīstītajām valstīm bija tā privilēģija risināt vides jautājumus, pēc tam kad tās sasniedza augstu ekonomisko attīstību. Āfrikas valstīm šīs priekšrocības nav, tām jārisina gan vides, gan urbānās populācijās pieauguma, gan ekonomiskās izaugsmes jautājumi vienlaicīgi. Turklāt, spriežot pēc pašreizējām cilvēku skaita pieauguma tendencēm, ir skaidrs, ka šo problēmu risināšanu nevar atlikt, citādi arvien vairāk cilvēkiem būs jācieš no gaisa piesārņojuma izraisītajām negatīvajām sekām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti