Personīgā armija kā kompass: bataljoni "Sever" un "Jug"
Ramzana Kadirova armijas izveides pirmsākumi ir meklējami 2004.gada 9.maijā, kad terorakā tika nogalināts viņa tēvs un kādreizējais Čečenijas prezidents — Ahmats Kadirovs. Par jauno Čečenijas Republikas prezidentu tika ievēlēts Alu Alhanovs, lai gan jau toreiz bija skaidrs, ka Maskava par jauno Čečenijas līderi vēlas nozīmēt Ramzanu Kadirovu.
Problēma sakņojās autonomā apgabala konstitūcijā, kura noteica, ka prezidentam būtu jābūt vismaz 30 gadus vecam (Kadirovam tajā laikā bija 28). Tomēr šāda situācija neliedza Maskavai uzsākt sagatavošanos varas nodošanai Kadirovam. Tika uzsākta apjomīga Čečenijas prezidenta drošības dienesta reorganizācija, un jau pēc diviem mēnešiem no vairāk nekā tūkstoša tā darbinieku tika izveidots īpašo uzdevumu milicijas pulks, kuru nosauca par Ahmata Kadirova pulku, par godu nogalinātajam prezidentam. Jaunā vienība bija Čečenijas Republikas Iekšlietu ministrijas pakļautībā.
2005.gada maijā no bruņotiem formējumiem, kuri bija daļa no Ahmata Kadirova drošības dienesta un bija saglabājuši autonomiju no Maskavas, izveidoja Čečenijas Republikas pretterorisma centru. Tas bija starpposms bijušo Ahmata Kadirova cīnītāju turpmākā reorganizācijā, kas ļāva viņa dēlam Ramzanam izveidot "personīgo armiju".
Jau tā paša gada novembrī Čečenijas Republikas valdība paziņoja par plāniem no minētā pretterorisma centra izveidot divas jaunas vienības — bataljonus "Sever" (Север) un "Jug" (Юг), kuri būtu 46. Krievijas iekšējo karaspēku divīzijas un līdz ar to arī Ziemeļkaukāza Federālā apgabala Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Šo bataljonu izveidošana bija pabeigta jau 2006.gada maijā, un tie kļuva par Kadirova "armijas" pamatu.
Abos formējumos bija apmēram 1200 vīru, kuri dienē, tikai pamatojoties uz juridiskām saistībām līguma formā — tas bija obligāts nosacījums.
Turklāt pieņēma tikai speciāli apmācītus karavīrus. Taču galvenā īpatnība bija tajā, ka visi virsnieki un karavīri bija Čečenijas iedzīvotāji.
Galvenais bataljonu mērķis — nodrošināt tiesiskumu valstī un cīnīties pret Čečenijā esošiem kriminālajiem elementiem. Papildus tie piedalījās gandrīz visās pagrīdes aizturēšanas un likvidēšanas specoperācijās.
Komandieri arī vienmēr bija pietuvināti Kadirovam. Tā, piemēram, "Sever" komandieris līdz 2017.gadam bija Krievijas varonis, pulkvedis Alibeks Delimhanovs — Valsts domes deputāta Adama Delimhanova brālis un Kadirova brālēns.
Tomēr Čečenijas prezidenta "personīgajā armijā" ir ne tikai "Sever" un "Jug". Tā sastāv no jau minētā īpašo uzdevumu milicijas pulka, "naftas pulka" un citām republikas Iekšlietu ministrijas vienībām, kā arī divām 42. divīzijas speciālajām rotām, OMONa (īpašo uzdevumu milicijas vienība) un personīgās apsardzes.
"Kompasa" pilnveidošana: nepaklausīgo elementu likvidācija
Neskaitot jaunizveidotos formējumus, Ziemeļkaukāzā bija vēl divi bataljoni: "Vostok" (Восток) un "Zapad" (Запад), kuri atbalstīja Alhanovu. Pirmo vadīja Sulims Jamadajevs, bet otro — Saids Kakijevs. Bataljoni bija daļa no 42. Krievijas bruņoto spēku motostrēlnieku divīzijas, respektīvi, pakļauti federālajai valdībai. Kā uzsver daži eksperti, Kadirovam nebija tiešas kontroles pār šiem formējumiem. Šāda situācija bija neapmierinoša, un pēc viņa nākšanās pie varas 2007.gadā tika nolemts abus bataljonus likvidēt. No sākuma Kadirovs aktīvi kritizēja "Vostok". Viņaprāt, šīs vienības karavīri un vadība nodarbojās ar cilvēku nolaupīšanu, kā arī viņi tika vainoti jauniešu radikalizācijā.
Situācija pakāpeniski kļuva saspringta, un īpaši cieta attiecības starp Kadirovu un Jamadajevu. Savu virsotni šis saspringums sasniedza 2008.gadā, kad "Sever" kopā ar citām tiesībsargājošām struktūrām, pakļautām Čečenijas prezidentam, piedalījās "Vostok" bāzes Gudermesā bloķēšanā. Par iemeslu bija incidents ar Kadirova kortežu, kura laikā notika sadursme starp viņa un Jamadajeva apsardzi.
Izbrauktuvēs no Gudermesas bataljonu cīnītāji apturēja visas mašīnas un veica pārbaudes. "Vostok" karavīrus aizturēja un veda uz bāzi "Vega", kura atradās pilsētas nomalē. Viena no šādām pārbaudēm beidzās ar bruņotu sadursmi, kuras rezultātā gāja bojā divi cilvēki no Kadirovam pakļautā bataljona. Pagaidu "Vostok" komandieris Magomeds Bahajevs mēģināja mazināt saspīlējumu un situāciju atrisināt, bet arī tika ievietots bāzē "Vega".
Šis konflikts ļāva pēc pāris mēnešiem izformēt bataljonus "Vostok" un "Zapad".
"Kompasa" darbības principi: galvenais — lojalitāte Kadirovam
Lai saprastu, kāpēc šīm vienībām jāpievērš uzmanība, ir nepieciešams apskatīt, kā tās funkcionē. Dibināšanas laikā bataljonu pamatu veidoja bijušie ekstrēmisti. Tobrīd tas bija veids, kā viņus pielāgot esošajām varas struktūrām.
Lai pierādītu savu lojalitāti, jaunie Kadirova cīnītāji neitralizēja bijušos sabiedrotos, kuri neatzina Kadirova varu un bija uzsākuši cīņu pret jauno režīmu Čečenijas mežos.
Viņiem bija nepieciešamie kontakti, viņi pārzināja Čečenijas dabas reljefu un bija ļoti efektīvi, stāsta cilvēktiesību organizācijas "Memoriāls" pārstāvis Aleksandrs Čerkasovs. Viņš īpaši uzsver, ka visi Kadirova izveidotie militārie formējumi ir neatkarīgi no Krievijas varas iestādēm un atrodas Čečenijas Iekšlietu ministrijas (līdz ar to Kadirova) pakļautībā.
"Šādās struktūrās ir ļoti augsts uzticības līmenis Čečenijas prezidentam. Jebkādas aizdomas, ka persona darbojas citās interesēs (pat savas ģimenes un radinieku), ir nepieņemamas. Neatkarīgi no oficiālā statusa un nosaukumiem, formējumi var veikt dažādas darbības, tostarp ārpus Čečenijas," uzsver Čerkasovs.
Savu uzticību Kadirovam kaujinieki simbolizē ar specifiskām formastērpu detaļām, piemēram, cepurītēm un uzšuvēm ar KRA iniciāļiem — Kadirovs Ramzans Ahmatovičs. Automobiļu numuri ar burtiem KRA gandrīz vienmēr nozīmē, ka auto īpašnieks strādā Čečenijas administratīvajās struktūrās.
"Šīm struktūrām arī netiek veikta tiesiskā uzraudzība," apgalvo Čerkasovs. Tieši šis ir galvenais faktors, kas nodrošina pilnīgu uzticību Kadirovam.
Jebkurš rīkojums tiks izpildīts, jo pretējā gadījumā "sods" būs tik liels, ka labāk neriskēt.
Viens no spilgtākajiem piemēriem — bijušā Kadirova miesassarga Umara Israilova slepkavība. Israilovs bija bijušais ekstrēmists, kurš pārgāja Čečenijas prezidenta pusē, bet pēc tam no viņa aizbēga, devās uz Austriju un vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Israilovs stāstīja par noziegumiem, piemēram, spīdzināšanu, ko veica Kadirovs un viņa pietuvinātie. Bijušais miesassargs atteicās atgriezties Čečenijā un tika nogalināts. Slepkava — Leča Bogatirjovs — pēc Kadirova rīkojuma izpildes ieguva augstu amatu Čečenijas policijā.
"Kompasa" saturs: vieni no labākajiem karavīriem pasaulē
Kopumā, pēc ekspertu vērtējumiem, Kadirovam pakļaujas 10-12 tūkstoši vīru. Čečenijas prezidents arī pievērš ievērojamu uzmanību jaunu kadru apmācībai, tajā skaitā piesaistot bērnus un pusaudžus. Piemēram, republikas teritorijā darbojas projekts "Jaunais cietoksnis" — nometne, kur jauniešus apmāca lietot ieročus un cīnīties.
2009.gadā Groznijas televīzijas ēterā tika rādīta dokumentālā filma par šo vietu. 45 minūšu laikā režisors demonstrē, kā 14-16 gadus veci pusaudži kolektīvi veic islāma lūgšanās rituālu, maršē, pārvar šķēršļu joslu, cīnās un šauj no kaujas ieročiem. Turklāt viņi tiek audzināti islāma reliģijas un armijas atmosfērā. Visu procesu uzmanīgi vēro Kadirovs.
Čečenijā izveidotā reģionālā armija, kura tiek komplektēta pēc tautības, iespējams, ir viena no stiprākajām militārajām grupām Krievijā, apgalvo ziņojuma "Nacionālās drošības drauds" (Угроза национальной безопасности) autori. Īpašu lomu tās struktūrā spēlē Kadirova speciālo uzdevumu vienības, kuras apmāca bijušais Krievijas speciālo dienestu "Alfa" virsnieks Daniels Martinovs.
Daži bijušie Martinova kolēģi uzskata par nodevību viņa lēmumu trenēt Kadirova kaujiniekus. Intervijā ar portālu "Sobesednik" Martinovs pauž bažas, ka gadījumā, ja Federālais centrs beigs finansēt Čečenijas Republiku tik lielā apjomā, pastāv konflikta scenārijs, kurā krievu virsnieka apmācīti bataljoni karos pret Krievijas karaspēku. Ņemot vērā kaujinieku pagātni un lojalitāti Kadirovam, kā arī Čečenijas prezidenta militāros resursus, šāda situācija patiešām ir iespējama.
Turklāt jau tagad ir redzami pirmie Martinova darba rezultāti. Piemēram, 2015.gada aprīlī čečenu specvienības uzvarēja pasaules specvienību čempionātā. Tomēr
daļa no Kadirova "personīgas armijas" demonstrēja savas prasmes ne tikai starptautiskajās sacensībās, bet arī reālos kaujas apstākļos.
Dažas vienības piedalījās bruņotajā konfliktā Austrumukrainā.
Visbeidzot, Čečenijas prezidents, runājot par antikrievu, pēc viņa domām, ASV politiku, intervijā ar amerikāņu televīzijas kanālu HBO teica, ka viņam ir "laba armija, kura var uzbrukt un aizsargāt".
Secinājumi
Apkopojot faktus, var redzēt, ka Kadirova "personīgā armija" ir viena no efektīvākajām un motivētākajām Krievijā un visā bijušās PSRS teritorijā. Neatkarīgi no formāla statusa vai nosaukuma tā var veiksmīgi pildīt daudzveidīgus uzdevumus un rīkojumus, tajā skaitā ārpus Čečenijas un pat ārpus Krievijas.
Gadījumā, ja Krievijā būtu jauns varas vakuums, Čečenijas prezidents būtu viens no svarīgākajiem un stiprākajiem - ja pat ne stiprākais - spēlētājiem, ar kuru obligāti jārēķinās.
Ja tomēr Krievijā saglabājas iekšpolitiskā stabilitāte, Kadirovs tik un tā paliks par ietekmīgu spēlētāju, jo viņam ir kapacitāte radīt nopietnu krīzi Ziemeļkaukāza reģionā, kas potenciāli varētu novest pie bruņota konflikta, kura mērogs būtu lielāks nekā pirmais un otrais Čečenijas karš. Turklāt Kadirovam ir labas attiecībās ar citiem Ziemeļkaukāza republiku prezidentiem.
Zināmu lomu šī "armija" potenciāli varētu spēlēt arī starptautiskajos konfliktos. Tās klātbūtne Sīrijā un Austrumukrainā norāda uz gatavību palīdzēt pirmkārt un galvenokārt Vladimiram Putinam. Tomēr Kadirova aktīvie mēģinājumi piesaistīt investīcijas no Saūda Arābijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kas arī iekļaujas Krievijas prezidenta interesēs, var nākt ar piedāvājumu palīdzēt šīm valstīm panākt ģeopolitiskos mērķus. Tajā skaitā, ja nepieciešams, piedalīties bruņotā konfliktā.
