Latvija EP vēlēs jau trešo reizi. Vēlētāju aktivitāte līdz šim nav bijusi īpaši augsta, bet nemainīgi augsta bijusi pilsoņu vēlme tikt ievēlētiem galvenajā Eiropas Savienības likumdevējvarā. Un nemainīga ir gan politikas pirmziemnieka, gan pieredzes bagātā vēlme tikt pie kārotā portfeļa Briselē.
Politologs Ivars Ījabs gan uzsver, ka nokļūšana eiroparlamentārieša godā nav vērtējams kā politiķa augstākais sasniegums karjerā.:"Eiropas Parlaments kā tāds tika veidots kā patīkams rezervuārs dalībvalstu politiķiem, kuriem nav pielietojuma vietējā politikā, bet kuriem vai nu vēl vai drīz varētu būt nepieciešamība spīdēt mājās."
"Latvijas politiķu un lielas daļas sabiedrības attieksme, kas iedomājas, ka EP ir cilvēka politiskās karjeras augstākais sasniegums, ir absolūta šizofrēnija un neiedomājams provinciālisms," saka politologs.
14 partiju sarakstos iekļautais kandidātu saraksts ir raibs: no profesora līdz bezdarbniekam, no pensionāra līdz deputātam. No "Saskaņas centra" (SC) 16 kandidātiem 11 ir Saeimas deputāti. "Saeimas deputāti, ņemot vērā viņu darba specifiku, ir vispiemērotākie kandidāti, lai ietu un strādātu," skaidro SC līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Vairāki Saeimas deputāti kandidē arī no Zaļo un Zemnieku savienības, turklāt gaidāmais vēlēšanu tuvums, ietekmējis arī viņu savstarpējās attiecības, konkurentiem veltot neglaimojošus izteicienus. Andrim Bērziņam šis būs jau trešais starts Eiroparlamenta vēlēšanās. Līdz šim ZZS sava pārstāvja EP nav bijis. "Varētu dažus jautājumus izmainīt, it sevišķi, kas attiecas uz sociālajiem jautājumiem un lauksaimniecību. Domāju pa desmit gadiem mēs neesam sasnieguši tos rezultātus, kādus vēlētos. Līdz ar to es gribētu pats pamēģināt un redzēt, cik tas ir iespējams, vai nav iespējams rezultātus panākt," saka Bērziņš.
Vislielākā pārstāvniecība EP līdz šim bijusi "Vienotībai". Tās vēlēšanu līderis, politiskās pieredzes bagātais ekspremjers Valdis Dombrovskis par vēlētāju atbalstu sacentīsies ar Nacionālās apvienības biedri Baibu Broku, kura pērn pašvaldību vēlēšanās guva ievērojamus panākumus Rīgā. Nacionālajai apvienībai aizvadītajos piecos gados Eiropā bija viens deputāts - Roberts Zīle.
Iemesli, kādēļ Dombrovskis un Broka gatavi atstāt savus pašreizējos pienākumus Saeimā un valdībā, katram ir savi. "Es uzskatu, ka pašreiz ir ļoti daudz arī Latvijā risināmu jautājumu, kuri ir aktuāli gan Latvijā, gan kopumā arī Eiropas Savienības līmenī. Ja var lielā mērā teikt, ka mēs pašreiz esam pārvarējuši finanšu ekonomisko krīzi, tad pašreiz jākoncentrējas, kā nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Un, manuprāt, atslēgas vārds tam ir konkurētspēja – tās stiprināšana gan Latvijā, gan Eiropā,"saka Dombrovskis.
Savukārt Broka norāda, ka viņai ir svarīgi, lai EP tiktu pārstāvētas tās vērtības, kuras viņa atbalsta – ģimene, atbildība, drošība. "Otrkārt, mana pieredze ir bijusi saistīta ar darbu dažādās starptautiskās darba grupās, ar pārstāvību starptautiskajā līmenī, kuru es varētu veiksmīgi izmantot Latvijas interesēs," saka Broka.
No Nacionālās apvienības nekandidē neviens pašreizējās Saeimas deputāts, bet "Vienotības" rindās tādi ir pieci.
Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām palikušas desmit dienas un partijas jau tagad izmanto iespēju sevi reklamēt arī rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Par to ir pārliecināts sociologs Arnis Kaktiņš: "No partiju pozīcijām Eiropas Parlamenta vēlēšanas un iespēja savus labākos un talantīgākos kadrus aizsūtīt brīvprātīgā trimdā uz Eiropu nedod nekādu ieguvumu. Ja tas ir tā, tad kāpēc lai partijas būtu ieinteresētas šajā kampaņā? Bet nu mēs redzam, ka daži kaut ko ļoti nopietni šeit dara."
"Tas mani vedina domāt, ka EP vēlēšanas ir ne tikai iesildīšanās, bet daudzos gadījumos pat lielās Saeimas vēlēšanu kampaņas sastāvdaļa," piebilst Kaktiņš.
