50. jubilejas gadu Rīgas autoosta aizvada bez sākotnēji iecerētās attīstības vīzijas. Bez taustāma rezultāta kārtējo reizi noslēgusies vairāk nekā 10 gadus lolotā iecere attīstīt Rīgas autoostu.
Pasažieri ar apstākļiem autoostā apmierināti
Starptautiski izsludinātajā metu konkursā par autoostas attīstības koncepciju pēc četrarpus mēnešu darba pieteicās septiņi pretendenti. Taču uzņēmums "Rīgas starptautiskā autoosta" par uzvarētāju nav atzinis nevienu. Tā vietā piešķirtas piecas veicināšanas balvas, katra 1300 eiro apmērā, krietni ieekonomējot 20 000 eiro balvu fondu. Rīgas autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule apgalvo, ka visi konkursa darbi pārkāpj nolikumu, jo arhitektu vīzijas autoostas rekonstrukcijas laikā nevarētu īstenot, turpinot pasažieru apkalpošanu.
Rīta un vakara stundās autobusi Rīgas autoostā iebrauc un prom dodas cits pēc cita. Saskaņā ar pagājušā gada darba pārskatu autoosta katru dienu apkalpo ap 400 reisu, no kuriem 60 ir starptautiski. Gada laikā autoostai cauri iziet 2,3 miljoni pasažieru jeb vidēji 6500 katru dienu.
Latvijas Radio uzrunātie braucēji ar apstākļiem autoostā kopumā ir apmierināti - tā var secināt pēc atbildēm uz jautājumu, ko viņi domā par autoostu. Viena no aptaujātajām gan atzīst, ka jumts virs galvas ziemā vai rudenī būtu vēlams. Tam piekrīt arī kāda kundze. "Nevarētu teikt, ka labāk. Es domāju, ka vienlīdz vienādi," saka kāda kundze no Ventspils, salīdzinot Rīgas un Ventspils autoostas.
Maksimums - pieci gadi un tad vajadzīga pamatīga rekonstrukcija
Grandiozi rekonstrukcijas darbi Rīgas autoostā tiešām ir paredzēti. Bet līdz šim par iecerēm vairāk runāts, nekā darīts. Pēc "Lursoft" datu bāzu ziņām, autoosta gadā apgroza ap 2,5 miljoniem eiro. Pagājušajā gadā tā nopelnījusi 233 000 eiro, bet vēl tādu pašu summu ieguldījusi remontos.
Taču izlīdzēties ar remontiem ilgi vairs nevarēs, atzīst autoostas tehniskais direktors Jānis Igaunis. Viņš uzskaita galvenās problēmas. "Mēs esam ļoti šaurās telpās un teritorijā. Šai mājai, būvei, laukumam intensīvas ekspluatācijas apstākļos ir 50 gadi. Mums ir daudzu ekspertu atzinumi, ka daudzas šīs būves daļas prasa remontu un rekonstrukciju. Gan laukums, kas ir daļēji tilta būve… visi šie klimatiskie apstākļi, sālsūdens ir bojājis [laukuma] pāļu konstrukcijas," norāda Igaunis.
Tehniskais direktors gan uzsver, ka pāļu konstrukcijas pašlaik bīstamas nav, tās tiek vērotas, turklāt nesen arī labotas. Igaunis skaidro, ka arī autoostas ēka ir par šauru mūsdienu prasībām. Nevar pienācīgā kvalitātē apkalpot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tāpat neērtības rodas klientu apkalpošanas un uzgaidāmajās telpās.
Savukārt daļai pasažieru grūti tikt uz peronu tālākajiem galiem tā sauktajās pīķa stundās, kad atiet daudz autobusu. Viegli nav arī pašiem autobusu šoferiem, atzīst Igaunis. "(..) Tas arī, protams, ir jautājums, kuru vajadzētu risināt, jo pirms 50 gadiem, kad būvēja autoostu, autobusu parametri bija pilnīgi savādāki. Tie bija gandrīz divas reizes īsāki, vieglāki, ar citiem pagrieziena leņķiem. Šobrīd tā jau ir neliela problēma. Mēs to risinām, noņemam iespējamās stāvēšanas, atbrīvojam apgriešanās laukumu, bet, protams, ka vajag lielāku laukumu," atzīst Igaunis.
Tehniskais direktors Igaunis Latvijas Radio teic, ka autoostas rekonstrukciju vajadzētu sākt ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem. Autoostas pērnā gada pārskatā gan pausta apņemšanās, ka to paveiks jau tuvāko divu trīs gadu laikā.
Neviens arhitektu projekts nav gana labs
Par grandioziem attīstības plāniem autoostas vadība skaļi runā jau kopš 2000. gada, kad par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva Vaira Gromule. Taču pēc 14 gadiem līdz rekonstrukcijai tā arī nav tikts. Gromules vadītās žūrijas komisijas verdikts noteicis, ka nederīgi ir visi septiņi metu konkursa piedāvājumi, kuros pēc autoostas aicinājuma arhitekti radīja autoostas attīstības vīzijas.
Neviena no koncepcijām nav pieļāvusi, ka rekonstrukcijas darbu laikā atbilstoši prasībām jāturpina pasažieru apkalpošana, saka Gromule.
"Mēs vērsīsimies Rīgas domē un arī Satiksmes ministrijā, lai varētu risināt jautājumu par autoostas pārvietošanu un pasažieru apkalpošanu kaut kur citur (..) Attiecībā par Pārdaugavas projektu (..)," saka Gromule, atzīstot, ka varētu būt divas autoostas, no kurām viena varētu būt Pārdaugavā. "Ja skatāmies uz pilsētas attīstību un starptautisko satiksmi, tad tā ir augoša. Šeit [pašreizējā autoostā] mēs plānojam attīstīt starptautiskā segmenta autoostu (..)," norāda Gromule.
Autoosta zem dzelzceļa, tiešais savienojums ar Vecrīgu, kafejnīcas pie kanāla
Paši arhitekti, kas piedalījās autoostas metu konkursā, tagad jūtas pievilti. No sākotnējā 20 000 eiro balvu fonda piecās veicināšanas balvās nu tiks sadalīti tikai 6500.
Arhitekti uzskata, ka Gromules minētajiem "Latvijas un Rīgas vārtiem" radījuši izcilus attīstības risinājumus, bet autoosta tos pievākusi ar maziem tēriņiem. Tā konstatē biroja "OUTOFBOX arhitektūra" arhitekts Pēteris Bajārs, kura mets bija viens no slavētākajiem. Tajā paredzēts likvidēt dzelzceļa uzbērumu, tā vietā zem vilcienu estakādēm izvietojot autoostu.
"Tas ir bezzobains lēmums, nepiešķirot nevienu lietu. Protams, ja viņi vēlas šajā vietā kaut ko attīstīt, viņiem ir jāiet saskaņot [lēmums] gan ar vēsturisko centru, gan ar apkārt esošajām organizācijām, gan ar [Rīgas centrāltirgu] tirgu. Ja viņi paziņo, ka tas ir ārpus mūsu kompetences, tas nozīmē, ka mēs negribam neko darīt, mēs gribam par piecām veicināšanas prēmijām savākt labākos darbus. Paldies, veiksmīgu jums arhitektūras dienu," pārmetumus izsaka un vienlaikus ironizē Bajārs.
"Mūsu piedāvājums bija likvidēt 1964.gadā celto ēku un visus tur esošos plastamasas uzslāņojumus – kioskiņus un pārvietojot visu tirdzniecību kanāla malā ūdens līmenī. Nākamajā kārtā paredzējām uzbūvēt autoostu zem dzelzceļa, tādējādi radot jaunu autoostu zem dzelzceļa uzbēruma. Mainot satiksmes plānojumu mēs panākam, ka bez Vecrīgas mēs bez problēmām nonākam autoostā," klāsta Bajārs.
Neizpratnē par konkursa rezultātiem ir arī arhitekts Reinis Liepiņš no biroja "Sudraba arhitektūra". Agrīnā modernisma stilā būvētā Rīgas autoosta viņam pašam ļoti iepatikusies, pateicoties "savdabīgajiem vaibstiem un struktūrai". Tāpēc Liepiņa plāns paredz autoostas namu saglabāt, to, kā pats saka, ietinot stiklā. Tad stacijas pusē būtu kases, bet otrā pusē - uzgaidāmā telpa.
Liepiņš piedāvā arī paaugstināt peronu daļu, izveidojot apakšzemes stāvvietas un rekreācijas zonu kanālmalā ar kafejnīcām. "Šai vietai ir liels potenciāls. Tur ir kanāls, kas ietek Daugavā, pretī ir burvīgie Rīgas tirgus angāri (..) Tas, ko mēs savā projektā izdarījām, uz to arī vajag iet – saglabāt gājēju plūsmu, savienot to ar Vecrīgu (..)," ar savu piedāvājumu iepazīstina Liepiņš.
Arhitekts Liepiņš uzskata, ka Rīgas autoostai jāsauc kopā visi prēmētie konkursa dalībnieki, lai kopīgi izveidotu ar apkārtējo vidi saskanīgu un realizējamu projektu.
Attīstību kavē neskaidrības ap ienākumu avotiem
Taču Rīgas autoosta attīstības vīzijas piebremzējusi vēl kāda būtiska iemesla dēļ. To sabaidījuši valdības plāni grozīt Autopārvadātāju likumu, lai mazinātu autoostu apetīti prasīt augstu maksu par katra autobusa iebraukšanu autoostā.
Valsts tādējādi varētu ietaupīt teju 2,5 miljonus eiro, skaidro Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas šefs un Bauskas autoostas īpašnieks Uldis Kolužs. "(..) Rīgas autoosta jau vairākkārt ir brīdinājusi – ja kaut kādā veidā viņiem mēģinās samazināt finansējumu vai arī uzlikt kaut kādus papildu slogus, esošie autoostas īpašnieki var izsvērt jautājumu par reģionālo autoreisu neuzņemšanu savā autoostā. Tas nozīmē, ka mēs nevarēsim aizvest uz tik izdevīgu vietu kā šobrīd, kas ir pats Rīgas centrs, kas paver lielas iespējas nelegālajiem pārvadātājiem, ar kuriem mēs jau tik nesekmīgi cīnāmies," norāda Kolužs.
Autoostu asociācija tuvākajā laikā plāno skaļas akcijas pret valdības plāniem, jo pašreizējā politiskā situācija, pēc Koluža teiktā, neliecina, ka Satiksmes ministrijas domas varētu mainīties.
Likuma izmaiņu autori uzsver, ka autoostu īpašniekiem papildu peļņa jāmeklē attīstībā un jaunos pakalpojumos, kā arī pašvaldībās. Puse no Rīgas autoostas akcijām pastarpināti caur uzņēmumu "Rīgas satiksme" pieder Rīgas domei. Tāpēc autoosta rosinās domi un valsti tai palīdzēt mainīties. Autoostas vadītāja Vaira Gromule gan atzīst, ka rekonstrukcijas plānus ļoti ierobežo šaurība, kādā uzņēmums strādā. Autoosta iespiesta starp kanālu, dzelzceļa uzbērumu, Prāgas un Maskavas ielām. Savulaik tai piederēja arī plaši īpašumi tur, kur tagad atrodas lielveikali "Stockmann" un "Titāniks" blakus autoostai. Taču tos pašvaldība savulaik atsavinājusi.
