Bērziņa ievēlēšana un paveiktais
Skandējot frāzes par oligarhu ielikteni un rādot sarkano kartīti, 2011. gada 2. jūnijā tauta pie Saeimas nama sagaidīja jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Rudenī viņu ievēlēja Saeimā kā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu. Bērziņš pats sevi izvirzīja prezidenta amatam. Viņš saņēma 53 deputātu balsis.
Andris Bērziņš pēc ievēlēšanas atzina, ka ir godam nopelnījis kļūt par prezidentu: "Es jūtos kā tautas ievēlētu deputātu prezidents. Ja kāds iedomājas, ka es sekošu kādam pavadā, kādam oligarham vai kaut kam tam, to jūs no manis nesagaidīsiet."
Valdi Zatleru, kurš nesen paziņoja par Saeimas atlaišanu un asi kritizēja trīs oligarhu piesūkšanos valsts makam, cilvēki pie parlamenta sveica ar maijpuķītēm. "Es gribēju pateikt lielu paldies visiem par atbalstu. Atbalsts vienmēr ir nepieciešams. Tāpat kā ir nepieciešamas pārmaiņas mūsu valstī," sacīja Zatlers.
Toreiz tā saukto oligarhu partiju ievēlēts, 66 gadus vecais miljonārs Bērziņš, vecākais prezidents valsts vēsturē, cilvēkiem nepatika. Mediji bija atraduši faktus par aizdomīgi iegūtiem īpašumiem, daļai nebija saprotams, kā Bērziņš kļuvis par turīgāko pensionāru ar lielāko pensiju valstī. Nevarētu arī teikt, ka Bērziņa komunikācija ar žurnālistiem veicināja viņa reputāciju. Kaut vai draudi televīzijas operatoram dienā, kad prezidents mācību gada sākumā uz pirmo klasi veda savu dēlu: "Čaļi, pa galvu vajag, ja. Ilgi neesat sisti, ja..."
Pārliecinoši uzrunāt tautu prezidentam īsti nesanāca arī oficiālajās uzrunās: "Šī diena ir kā balta lapa, vēl neaprakstīta un tīra. Tā ir kā mirklis pirms jauna sākuma, kad cilvēku domās valda gaidas, jaunas apņemšanās un jauni mērķi. Katrs pats ir savas laimes kalējs..."
Komiķi Bērziņu kariķēja, viņa runas skanēja arī teātra izrādēs kā parodijas.
Bērziņš gan visādi centās izpatikt sabiedrībai, tostarp savu 2208 latu algu jau no pirmās dienas ziedojot lauku skolām. Viņa vecuma pensija bija gandrīz divas reizes lielāka. Ievēlēšanas brīdī viņa reitings bija prezidentiem vēsturiski zemākais – gandrīz 40% aptaujāto Bērziņu vērtēja negatīvi. Tiesa, jau labu laiku viņu šajā ziņā ir pārspējis pašreizējais prezidents Egils Levits, kas nu jau ilgi nespēj pakāpties pat līdz Bērziņa zemākajai popularitātes atzīmei.
"Ja mēs vērojam prezidentus, tad biežāk ir bijis tā, ka viņi sākuši ar augstāku popularitāti, un, ejot laikam, tā popularitāte drīzāk ir mazinājusies," sacīja sabiedriskās domas aptauju kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Atskaitot sākotnēji izteikti negatīvi vērtētos Zatleru un Bērziņu, par prezidentiem var teikt – viņi sākumā sabiedrībai raisa cerības un gaidas, norādīja Kaktiņš.
"Nu, izskatās, ka tas varētu būt īstais. Un, tā kā mēs zinām, ka mums ilgstoši Saeima ir ļoti zemu novērtēta, Ministru kabinets ir ļoti zemu novērtēts, liela daļa ministru netiek pārāk atzinīgi vērtēti, tad nu ir cerība, ka tas prezidents, jo tas taču ir prezidents ar lielo P burtu, ka viņš jau nu gan te varētu kaut ko labu panākt.
Bet mēs zinām, ka Latvijā atbilstoši Satversmei prezidenta pilnvaras un iespējas kaut ko mainīt uz labu ir ļoti ierobežotas. Un tad sākas vilšanās, jo bija cerība, ka būs, bet īsti netiek saņemts gaidītais," pauda Kaktiņš.
Viņa ieskatā atklātām prezidenta vēlēšanām nav nekādas nozīmes: "Politiķi tur vārās savā sulā un risina savas iekšējās problēmas."
Prezidents Bērziņš jau visai agri saprata savas nākotnes izredzes un paziņoja, ka atkārtoti uz prezidenta krēslu nekandidēs. Viņš atgriezās savā politiskajā spēkā un pēc pāris gadiem no ZZS cierēja iekļūt Rīgas domē, taču ārpus Rātsnama palika ar visu sarakstu.
Vējoņa ievēlēšana un paveiktais
Taču pa Rīgas pili "zaļzemnieki" turpināja saimniekot arī pēc Bērziņa. 2015. gada 3. jūnijā 12. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo vides, vēlāk arī reģionālās attīstības un visbeidzot aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Līdzīgi kā citās reizēs, vēl dienas pirmajā pusē pat pašiem deputātiem nebija skaidrs, ar ko šī diena beigsies. Vēl šajā reizē prezidentu vēlēja aizklāti. No kārtas uz kārtu pie prezidenta netika. Eksperti brīdināja, ka politiķiem ir padomā rezerves varianti, tajā skaitā tādi, kam valstiska domāšana būs aiz savām interesēm.
"Koalīcijas partijas ir izvirzījušas divus cienījamus Valsts prezidenta amata kandidātus: Raimondu Vējoni un Egilu Levitu. Mēs esam nemainīgi iestājušies par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tāpēc es gribu cerēt, ka aizklāto balsojumu neviens neizmantos, lai teiktu vienu, bet rīkotos citādi," toreiz sacīja Solvita Āboltiņa.
Nacionālās apvienības un "Vienotības" virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits izkrita ceturtajā balsojuma kārtā, kur par viņu balsoja tikai 26 Saeimas deputāti. Vējoni ar 55 balsīm ievēlēja piektajā balsojumā.
Vējoņa laiks iezīmējās ar stiprinātām mūsu valsts drošības spējām, jo finansējums aizsardzībai tika audzēts līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Prezidenta kancelejas interneta lapā kā otrais veikums minēta tiesiskuma stiprināšana, jo Vējonis iestājās pret pēdējā mirkļa likumu pieņemšanu. Otrreizējai caurlūkošanai Saeimai Vējonis atdeva 13 likumus. Kaut arī ar dažādām reformām muļļājamies gadu desmitiem, Vējonim tiek piedēvēta arī izglītības jomas pilnveide. Prezidentūras vidū viņš arī dienasgaismā izcēla diskusiju par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
"Valsts prezidentam būtu piešķiramas pilnvaras izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nevis tikai ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds Valsts prezidenta pilnvaru papildinājums prasa, lai Valsts prezidentu ievēlētu visas tautas tiešās vēlēšanās," sacīja Vējonis.
Vējonis ikgadējā uzrunā pirms Jāņiem kritizēja Saeimu par sabiedrības ilgi gaidītām, bet nepieņemtām reformām.
Tāpat viņš pieteica un pāris gadu vēlāk pēc ilgākas cīkstēšanās ar parlamentu panāca, ka Latvijā dzimušajiem bērniem tiek izbeigta nepilsoņa statusa piešķiršana.
Ideja par tautas vēlētu prezidentu gan palika neīstenota, bet vismaz līdz atklātībai balsojumā par prezidentu Saeima tika.
Kad 12. Saeima emocionāli pārsātinātā pēdējā sēdē pirms nākamā parlamenta vēlēšanām nolēma, ka turpmāk Valsts prezidentu izvēlēsies ar atklātu balsojumu, šī lēmuma bezemociju pamatmērķis bija nodrošināt caurskatāmību, lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai. Paziņojot par apstāšanos pie pirmā termiņa, Vējonis darbu beidza ar 20% sabiedrības atbalstu.
Levita ievēlēšana un paveiktais
Ar līdzīgu reitingu Rīgas pilī iesoļoja Egils Levits. Pirmoreiz vēsturē Saeimas balsojums bija atklāts. Levitu virzīja koalīcija un ievēlēja pirmajā balsojumā, krietni atpaliekot ZZS atbalstītajam tiesībsargam Jurim Jansonam un skandalozās "KPV LV" pārstāvim Didzim Šmitam.
"Es būšu visas Latvijas tautas prezidents! Visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents," sacīja Levits.
Pat ja prezidents mēģināja pildīt šo savu solījumu, nevarētu teikt, ka tas viņam izdevās vai ka tauta to saprata. "Valsts prezidenta Egila Levita darbības novērtējums sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi. Viņa darbību pozitīvi vērtē 25%, bet negatīvi – 65% respondentu," liecina SKDS dati.
Levita laiks sakrita ar Covid-19 krīzi un tautai nepatīkamiem ierobežojumiem. Valdība aizņēmās milzu naudu un pumpēja to sabiedrībā, bet sabiedrībā nostiprinājās doma par Kariņa-Levita režīmu. Arī prezidenta neveiklie vēstījumi neiepriecināja nāciju.
"Vislielākā motivācija, protams, ir sliktākajā gadījumā nenomirt. Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šo Ziemassvētku nebūs," izteicās prezidents Levits.
Līdz ar lielo sabiedrības nepatiku otru pliķi Levitam iedeva Saeima, kuras vairākums nesolīja viņam pārvēlēšanu otrajā termiņā. Tāpēc savu kandidatūru Levits atsauca.
Pašlaik Saeimas namā un kuluāros vērojamie procesi liecina, ka pēdējo 30 gadu laikā Valsts prezidenta atrašanā un ievēlēšanā nekas nav mainījies – tā arvien ir sarunāšanas, intrigu un ietekmes pār varu spēle.
