Kas būs ar Krieviju?

Kas būs ar Krieviju? Iespējamos scenārijus analizē pētnieks Mārcis Balodis

Kas būs ar Krieviju?

Ļoti gribētu redzēt pārmaiņas Krievijā savām acīm. Analizē māksliniece Katerina Margolis

Kas būs ar Baltkrieviju, vienīgo drošo Krievijas sabiedroto agresijā pret Ukrainu?

«Diktators nekad nav viens.» Uz kā balstās Lukašenko režīms Baltkrievijā?

Ne tikai atbalsts no Krievijas, bet arī atbalsts no Baltkrievijas iedzīvotājiem ir bijis svarīgs faktors, lai noturēties spētu Aleksandra Lukašenko režīms. Drošības dienesti, milicija, armijas vadība, lielo rūpnīcu strādnieki un kolhozu "sarkanie direktori" – liels skaits ļaužu ir visai ieinteresēti, lai valstī pārmaiņas nenotiktu, Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju" vērtēja laikraksta "Diena" apskatnieks Andris Sedlenieks.

Baltkrievija ir vienīgais drošais Krievijas sabiedrotais tās agresijā pret Ukrainu. Runājot par Aleksandra Lukašenko režīmu, ilgi būvētu, ideoloģiski konkrētāk iekrāsotu nekā Vladimira Putina režīms, Sedlenieks vērtēja, ka tā stabilitāte ir atkarīga no tā, cik ieinteresēti ir cilvēki, uz kuriem tas balstās. 

"Diktators jau nekad nav viens, aiz viņa muguras stāv liels skaits dažādu ieinteresētu ļaužu, ļoti bieži arī ar pretrunīgām interesēm, kas to vai citu iemeslu dēļ ir ieinteresēti šāda režīma pastāvēšanā.

Galvenais jautājums ir, kas ir viņa galvenie balsti un cik lielā mērā šie galvenie balsti ir ieinteresēti, lai tā turpinātos. Viens, – tie, protams, ir drošības dienesti, speciālie dienesti, milicija. Arī armijas vadība. Lielākā daļa šo cilvēku, kas atrodas augstākos posteņos, ir Krievijas izcelsmes, vēl pēdējos padomju gados nozīmēti, vai arī, kas ir jaunāki, tie visi ir izglītību guvuši Krievijā," skaidroja Sedlenieks.

Tie ir cilvēki, kas ir ļoti cieši saistīti ar Krieviju, kas nodarbojas ar sacelšanos apspiešanu Baltkrievijā un ir ieinteresēti šī režīma pastāvēšanā. 

"Otrs tāds jau krietni daudzskaitlīgāks slānis, kā pie mums kādreiz teica, – "sarkanie direktori". Tie ir visādi kolhozi, sovhozi, kas tur joprojām pastāv kuplā skaitā, tās ir dažādas lielās rūpnīcas. Teiksim, Minskas traktoru rūpnīca, milzīga rūpnīca, bet tās noieta tirgus ir praktiski tikai Krievija. Kad bija 2020. gada nemieri, bija mēģinājums saaģitēt šo rūpnīcu strādniekus piedalīties protesta akcijās, viņi neizrādīja īpašu vēlēšanos, acīmredzami satraucoties par to, kas varas maiņas, ekonomiskās situācijas maiņas, politiskā kursa maiņas gadījumā var notikt ar viņu darbavietām," norādīja Sedlenieks. 

Viņš vērtēja, ka vecākai paaudzei Baltkrievijā vēl spilgtā atmiņā ir tas, kas notika Krievijā un visapkārt pēc PSRS sabrukuma, un cilvēki no tā baidās. Tās ir divas galvenās grupas, kurām, visticamāk, nav iebildumu pret Lukašenko režīmu.

Trešā, iespējams, ir ierēdņi. 

"Vēl viena lieta, protams, ir ierēdņi, par kuriem nekad nav skaidrs. Ja tu esi pie varas jau cik gadu desmitus, tad šajā laikā jau ir izaugušas vairākas ierēdņu paaudzes, kuras visas ir tā vai citādi jau atkarīgas no tevis.

Kā tas viss tur mijiedarbosies un kas notiks, mainoties varai, un tas brīdis ir neizbēgams, neviens cilvēks nav mūžīgs, un viņa vecums ir diezgan… Ko izvēlēsies šīs trīs galvenās grupas, tas ir labs jautājums," atzina Sedlenieks. 

Nav iespējams aplēst, cik lielu daļu Baltkrievijas iedzīvotāju veido ļaudis no šīm trim grupām, tāpat kā nav skaidri zināms, kāda ir to proporcija pret tiem, kuri ir gatavi kaut ko mainīt. Ievērojama daļa opozīcijas ir devusies piespiedu emigrācijā, vēl daļa atrodas apcietinājumā.

Atkarība no Krievijas

Bez pašu cilvēku atbalsta svarīgs Lukašenko varas noturības faktors ir saiknes ar Maskavu. Putina Krievija lielā mērā ir apmaksājusi Lukašenko režīma rēķinus jau daudzus gadus. Visiem, kuri domā par jebkādām pārmaiņām Baltkrievijā, ir jāņem vērā, kā tādā gadījumā varētu reaģēt Krievija. 

"Vairāk kā puse visa Baltkrievijas importa un eksporta, būtībā puse valsts ekonomikas ir atkarīga no Krievijas.

Ja paskatās plašāk, Krievija ir tāda atdzimusi impērija. Baltkrievija tomēr ir cits jautājums, tā būtībā atrodas izvēles priekšā – vai viņus lēnām ievilks iekšā impērijā, – turpat, kur burjatus, jakutus un visus citus, kas, jāpiebilst, nemaz tā neilgojas no tās impērijas izkļūt, jo viņi ir atraduši tajā savu vietu. Baltkrievija atrodas uz robežas starp šo impēriju un Eiropu, tā kā tur ir cerības," vērtēja Sedlenieks. 

Par Krievijas iespējām noturēt Baltkrieviju savā varas zonā – šobrīd ir krietni pieaugusi iespēja, ka tas būtu jādara ar militāriem līdzekļiem, jo atšķirībā no situācijas pirms Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā pastāv baltkrievu vienības Ukrainas bruņoto spēku sastāvā. Zināmākais ir Kaļinovska vārdā nosauktais pulks. Tie ir bruņoti baltkrievi, baltkrievi ar kara pieredzi, kuri kādā brīdī var mēģināt doties triecienā uz Minsku. Pagaidām tas ir ļoti teorētisks scenārijs, taču šai karā reizēm notiek diezgan neiedomājamas lietas.

"Ir jau arī tādas lietas kā vāgnerieši vai kadirovieši, kas ir specializējušies šādos jautājumos. Nezinu, vai ir obligāti nepieciešams okupēt visu Baltkrieviju, domāju, ka pilnīgi pietiek ar "palīdzīgas rokas sniegšanu", bet tas arī savā ziņā būtu simbols," vērtēja Sedlenieks. 

Šobrīd gan skaidrs, ka Krievijai nav tādu militāru resursu, lai noturētu fronti Ukrainā un vēl kontrolētu plašo Baltkrievijas teritoriju. Vienlaikus skaidrs, ka kontrole jau krietnu laiku notiek daudz un dažādos veidos. 

"Cik paskatās dokumentus, kas ir par to vienoto valsti, – tas viss notiek ļoti palēnām. Ekonomiskā integrācija kļūst aizvien ciešāka un ciešāka, vēl nāk kaut kādas politiskās integrācijas. Visu laiku kaut kas tiek integrēts. Krievijas kompānijas palēnām pārņem to, to un vēl šito, ir Krievijas bankas, tiek piemērotas tādas un citādas Krievijas normas, Krievijas standarti. Būsim godīgi, Lukašenko ļoti ilgi cilpoja un visādi izvairījās no šī godpilnā pienākuma [apvienoties], un meklēja alternatīvas Ķīnā un Eiropā, bet Ķīnā jau Baltkrieviju uztver apmēram tāpat kā Krievijā Ziemeļkoreju. Mēs, protams, ar viņiem draudzējamies, un mums tur ir šādas tādas intereses, bet tā ir Krievijas interešu sfēra, un, ja mūsu draugi Maskavā vai mūsu draugi Pekinā tur grib to vai to, tad mēs tur iekšā nejaucamies," vērtēja Sedlenieks. 

Līdz ar to Baltkrievijas nākotne un iespējamie varas maiņas scenāriji ir ļoti atkarīgi no situācijas Krievijā. 

"Ja karš Ukrainā tiks iesaldēts, tad mēs varēsim būtībā gaidīt, kamēr Lukašenko beigs savas šīs zemes gaitas un aizies aizsaulē, un šādā situācijā, visticamāk, Krievijai tuvu stāvošie ļaudis bez kādiem pārmērīgiem satricinājumiem pārņems varu. Ja konflikts vērsīsies plašumā un paliks Krievijai aizvien nelabvēlīgāks, tas jau paver ievērojamas iespējas Baltkrievijas opozīcijai. Kaut gan tas ir ļoti strīdīgi, jo ir jautājums par to, cik lielā mērā šie cilvēki ir gatavi riskēt, jo jāsaprot, – ja tu atgriezies dzimtenē, tevi var nesagaidīt ar ziediem. Pamatā [Baltkrievijas nākotnes scenāriji] ir atkarīgi no karadarbības Ukrainā, kas tieši ietekmē situāciju Krievijā," secināja Sedlenieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti