Ziemeļvalstu lidmašīnas
Ziemeļvalstis, proti, Dānija, Norvēģija, Somija un Zviedrija, paziņojušas, ka veidos vienotus gaisa kara spēkus. Kopā tām būs ap 250 modernām kaujas lidmašīnām.
"Šī ir ārkārtīgi svarīga un nozīmīga ziņa Latvijai, tāpēc, ka jāskatās, kā tagad mainās Ziemeļvalstis. Ir izdevība ciešāk integrēt, ciešāk sadarboties Ziemeļvalstu vidū, un ir jāskatās, kādas tur ir spējas. Un ļoti labas spējas Ziemeļvalstīm ir tieši gaisa spēkos. Kuru spēju trūkst Baltijā? Gaisa spēku. Tas ir dārgi, tas ir sarežģīti, ir jāiegulda izglītībā, un lidmašīnas ir dārgas. Bet lidmašīnai atlidot no Somijas vai Zviedrijas līdz Baltijas valstīm ir viegli un ātri. Baltija, visticamāk, varēs arvien vairāk paļauties uz Ziemeļvalstu sabiedrotajiem, lai palīdzētu nodrošināt drošību gaisa telpā," vērtēja Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Šāda vienošanās padara Baltijas valstis, kā arī NATO robežu labāk aizsargātu. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka tieši gaisa telpā Krievija mēdz pārbaudīt savu iespēju robežas un radīt provokācijas.
"Tas, ka mums ir super sabiedrotie ar labām spējām, kuri tagad savu saprašanu par savu lomu paplašina, nevis tikai attiecībā uz savām robežām, bet arī uz lielāku, plašāku reģionu, tas nāks Baltijai tikai par labu. Un nav jāžēlojas par to, ka, re kā – viņiem ir, bet mums nav. Jautājums ir, kā lai Baltijas valstis iegulda gaisa aizsardzības sistēmās un citās lietās, nevis lidmašīnās. Mēs varam iegādāties kaut ko citu, kas attiecas uz gaisa telpu, un nedomāt tik ļoti par tām lidmašīnām, jo, ja jau kaimiņiem ir un kaimiņi ir pareizajā pusē, tad nevajag atkārtot mums to pašu," uzsvēra Bērziņa.
Šveices cimperlēšanās
Pēdējās nedēļas laikā izskanējusi ziņa, ka Šveice vēlētos vairāk kopīgu militāro mācību ar NATO, bet NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs esot pieklājīgi atteicis, ka šis nebūs tam īsti pareizais brīdis.
Eksperti vērtē, ka tam par iemeslu varētu kalpot dažādi Šveices izgājieni pēdējo mēnešu laikā. Piemēram, Šveice varēja nodot Lielbritānijai 60 gaisa aizsardzības sistēmas, ko pati vēlējās norakstīt, bet tā vietā izvēlējās tās iznīcināt, nevis atdot Lielbritānijai, kura tālāk tās nodotu Ukrainai.
Tāpat Šveices prezidents izteicies, ka Šveices ieroči nav izmantojami karā – Šveice arī bloķējusi dažādas ieroču piegādes Ukrainai, izmantojot iespēju, ka tajā tiek ražotas daļa no ieroču komponentēm.
"Šveice ir centusies spēlēt divas spēles – gan NATO draugu, gan arī īpaši neizpalīdzīgu valsti Ukrainas konfliktā. Tās divas spēles ilgi nevar spēlēt, un to arī tagad Šveice sāk saprast. Šveice ir bijusi svarīga sadarbības valsts NATO, Šveice ir sūtījusi savus karavīrus uz Kosovu, piedalījusies Kosovas drošības misijās.
Tādēļ nav jau tā, ka Šveice neko nedara, bet Šveice ir ļoti izvēlīgi piegājusi šim jautājumam un centusies tikai tik, cik to vēlas. Bet kara laikā nevar tik izvēlīgi un tik cimperlīgi uzvesties," pauda Bērziņa.
Viņa atzina, ka NATO labprāt Šveici uzņemtu savā pulkā, bet tad Šveicei vispirms jāpārstāj bremzēt ieroču piegādes Ukrainai.
"Nevar tā bloķēt eksportu, nepiedalīties un reizē sagaidīt kaut ko vairāk no NATO. Vai nu grib vai negrib. Ja tiešām grib, ir kara laiks, un ir nepieciešama cita pieeja. Jautājums, vai Šveices vadība un iedzīvotāji ir gatavi uz to. Šveice, ja būtu jāizvēlas, man jau liekas, ka izvēlētos tomēr NATO pusi, bet cik vien ilgi Šveice būs spējīga spēlēt abas spēles, cik vien ilgi tā varēs turpināt, Šveice, visticamāk, arī turpinās. Bet nu izskatās, ka vienmēr tas nav tik viegli, cik tā vēlētos," vērtēja Bērziņa.
Kodolieroči Baltkrievijā
Jau ziņots, ka Krievija plāno izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā. Bērziņa uzsvēra, ka Baltkrievija jau vairāk nekā gadu stratēģiskos jautājumos nav neatkarīga valsts, bet drīzāk daļa Krievijas, līdz ar to lielam satraukumam par notiekošo nav pamata.
"Kopš iepriekšējām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās reāli [Aleksandrs] Lukašenko zaudēja, bet vēl joprojām sēž prezidenta krēslā, kopš tām vēlēšanām, ja Lukašenko vēlas būt pie varas, viņam ir jābūt lielā mērā Krievijas padotībā. Baltkrievijas spējas atteikties no kaut kā izskatās ļoti mazas, un vai Lukašenko vispār ir vēlme atteikties? Tādēļ jau vairāk nekā gadu ir bijis jāskatās uz Baltkrieviju nevis kā uz valsti, kas spēlē abās pusēs, bet kā daļu no Krievijas drošības telpas," uzsvēra Bērziņa.
Bet konkrēti šis solis ir vairāk simbolisks – tā mērķis ir parādīt Krievijas tautai un pārējai pasaulei, ka Krievija tomēr ir spēcīga valsts.
"Krievijas nolūks vispār šajā visā karadarbībā ir radīt bailes visā pasaulē. Ar kodolieročiem var radīt lielākas bailes. Ja vēlme ir iebiedēt un parādīt, ka te neviens nevar maisīties, tas ir gan [Vladimira] Putina, gan tikpat labi Lukašenko interesēs," vērtēja Bērziņa.
Vienlaikus iespējamība, ka Krievija reāli grasītos izmantot taktiskos kodolieročus, joprojām šobrīd nešķiet īsti reāla – vēl jo vairāk tāpēc, ka Ķīna to ļoti nevēlas.
"Tāpēc man liekas, ka taktisko ieroču aizsūtīšana uz Baltkrieviju, viss šis jautājums visdrīzāk līdzinās prezidenta Putina jau agrākajiem gājieniem bez krekla jāt uz zirga un rādīt savus muskuļus. Tas apmēram ir tas pats. Īpaši Ķīnas dēļ, man šķiet, ka nevajag pārāk satraukties arī par to pielietošanu," Bērziņa secināja.
