Kopš gada sākuma Daugavas HES saražo citiem gadiem netipiski daudz elektroenerģijas, un tas dažādiem maldinātājiem ļauj attīstīt sazvērestības teorijas par valsts īstenotu afēru. Jau vēstīts par dažiem opozīcijas politiķiem, kas stāsta, ka Daugavas ražotā elektrība tiek mākslīgi sadārdzināta. Tagad līdzīgi apgalvots kāda cilvēka "Facebook" ierakstos.
Viņš stāstīja, ka dzīvo blakus Daugavai un redz, ka ūdens līmenis tajā ir tāds pats kā vasarā. Tā kā pašlaik HES saražo ļoti daudz, tā esot bijis arī vasarā.
"(..) pāris mēnešus nestrādāja visa Daugavas HES kaskāde, nesaražojot ne MW elektroenerģijas! Bet tas bija laiks, kad mums bija jāpērk pati dārgākā elektroenerģija. Šobrīd šāds pazemināts līmenis stāv jau pāris mēnešus, bet HES uzrāda rekordaugstus rādītājus, tādus, kādi nebija pat vēsturiskajos pavasaru plūdu gados?!" rakstīja vīrietis.
Citā šī lietotāja ierakstā teikts līdzīgi: "Joprojām Daugavas līmenis Pļaviņu ūdenskrātuvē ļoti zems, bet jau trešo mēnesi saražojam vairāk elektroenerģijas, nekā spējam patērēt."
Autors arī pauda – kamēr vietējie patērētāji maksās par sadārdzinātu elektroenerģiju, HES lētā elektrība tikšot pārdota ar milzu peļņu un nesīšot "grandiozas dividendes to īpašniekiem". Daudzi dalījās un piebalsoja, ka mūs krāpj.
Vai tā ir?
"Īstenībā ir tā, ka ne jau ūdens līmenis nosaka izstrādes lielumu, bet gan ūdens pietece upē," "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele stāstīja, ka, pazeminot ūdens līmeni, nedauz krītas ražošanas lietderīgums, bet noteicošā loma ir pietecei. Vasarā "Latvenergo" tiešām remontējis Pļaviņu HES. Zēģele norādīja, ka ūdens līmenis bijis par aptuveni metru zemāks nekā šobrīd.
"Vasarā ūdens līmenis tika pazemināts, jo mēs veicām plānotos remontdarbus, savukārt šobrīd mēs turam, mēs sākām pazemināt ūdens līmeni, līdzko gadu mijā šī situācija upē kļuva bīstamāka, veidojās vairākās vietās ledus un vižņu sastrēgumi," norādīja "Latvenergo" pārstāvis.
Tātad ūdens līmenis bija un ir pazemināts. Taču ūdens pietece gan vasarā un šobrīd būtiski atšķiras. To apliecina arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtie dati. Zēģele skaidroja, ka vasarā pietece bijusi ap 100 kubikmetriem sekundē.
"Bet īsi pirms Ziemassvētkiem bija pietece plus mīnus 300 kubikmetri sekundē, un sākās pieaugums, līdz tas bija pirmajā janvāra nedēļā jau 1875 kubikmetri sekundē. Un turējās visu janvāri aptuveni tādos lielumos. Un tas arī nosaka, cik mēs saražojam elektroenerģijas," skaidroja uzņēmuma pārstāvis.
Tā, piemēram, no februāra vidus līdz marta vidum pietece bija ap 700 kubikmetriem sekundē jeb divreiz lielāka nekā parasti šajā laikā. "Ja mums ūdens pietece ir divreiz vairāk, tad mēs arī gandrīz divreiz vairāk varam saražot elektroenerģiju."
"Latvenergo" HES tehniskais direktors arī skaidroja, ka ūdens pieteci Daugavā ne vienmēr varot prognozēt, "skatoties pa logu" jeb analizējot laikapstākļus Latvijas teritorijā. "Latvijas sateces baseinā ir maksimums 30% no tās pieteces. Viss pārējais veidojas Baltkrievijā un Krievijā," norādīja Zēģele.
Paredzams, ka turpmākajās nedēļās Daugavas HES varēs saražot vairāk elektroenerģijas, jo tiek prognozēts, ka ūdens pietece upē palielināsies vēl vairāk. Līdz ar to šogad atšķirībā no citiem gadiem Latvija sev nepieciešamās elektroenerģijas apjomu būs saražojusi vairākus mēnešus no vietas.
