«Par vai pret Putinu.» Ķīnas zvaigžņu stunda, un kāpēc Indija netic Krievijas agresijai?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vētīja, kā Krievijas agresiju un sākto karu pret Ukrainu uztver ne tikai Eiropā un ASV, bet kā to redz citur pasaulē.

Āzijas 30 valstīs kopumā dzīvo vairāk nekā puse no visas planētas iedzīvotājiem. Te ir divas pasaules lielvaras – Indija un Ķīna. Un te ir tehnoloģiski ļoti augsti attīstītas valstis, piemēram, Japāna un Dienvidkoreja. Āzijā ir arī četras kodolvalstis: Ķīna, Indija, Ziemeļkoreja un Pakistāna.

Skaita ziņā vairums Āzijas valstu balsojušas par ANO rezolūciju, aicinot Krieviju pamest Ukrainu. Tomēr, ja uz balsojumu raugās pēc valstu lieluma un iedzīvotāju skaita, var teikt – Āzija balsojumā vairāk atturējās. Šādu pozīciju ieņēma Ķīna un Indija, arī Bangladeša, Pakistāna, Laosa, Šrilanka un Vjetnama. Savukārt "pret" bija Ziemeļkoreja.

Ja runā par valstīm, kas skaidri un gaiši ir opozīcijā Krievijai, tad galvenās divas ir Dienvidkoreja un Japāna, kas abas atrodas Krievijas nedraudzīgo valstu sarakstā. Tās līdzīgi, kā Eiropas Savienība un ASV, ir ieviesušas pret Krieviju dažādas sankcijas, uzņēmušas bēgļus no Ukrainas un palīdz Ukrainai finansiāli, bet ne militāri.

Skaidro vēstnieki

Latvijas vēstnieks Japānā Zigmārs Zilgalvis:
"Tā ir ilglaicīgi piekoptā Japānas pacifisma politika, to arī nosaka konstitūcija. Un arī nacionālā likumdošana, ka tā saucamie letālie ieroči vai palīdzība nav atļauta."

Latvijas vēstnieks Korejas Republikā Āris Vīgants:
"Dienvidkorejas likumdošana neparedz tiešu ieroču tirdzniecību ar valstīm, kurām ir aktīvs konflikts, un neapšaubāmi ir nepieciešams saņemt eksporta licenci. Tā varbūt ir aisberga redzamā daļa, jo pie Korejas īstenotās piesardzīgās politikas ir jārēķinās arī ar saspringto situāciju Korejas pussalā. Tai skaitā arī Krievijas draudiem, kā arī tautas viedokli. Militārās palīdzības sniegšana nav īpaši populārs lēmums."

Dienvidkorejai turpat līdzās ir Ziemeļkoreja, kura ar raķešu izmēģinājumiem ik pa laikam allaž atgādinājusi par saviem kodolieročiem un kura ir nešaubīga Krievijas atbalstītāja. Izskan arī bažas, ka tā palīdz Krievijai ar ieročiem.

Pretstatam Dienvidkorejas galvenā sabiedrotā ir ASV, kas arī izskaidro tās nostāju pret Krieviju.

Savukārt Japānai divi citi argumenti. Pirmkārt, gadiem ilgais konflikts par vairākām Kuriļu salām, ko, kā paziņojusi Japāna, Krievija pēc Otrā  pasaules kara ir okupējusi. Otrs arguments – Japānai ļoti nepatīk Putina kodoldraudu retorika, jo Japāna zina, ko tas nozīmē realitātē.

Skaidro diplomāts

Latvijas vēstnieka Japānā vietnieks Andžejs Kaševskis:
"Īpaši pašreizējam premjeram Kišidam, viņš pats nāk no Hirošimas, no pilsētas, kas cieta atomuzbrukumā, un no kodolieročiem brīva pasaule viņam ir ļoti svarīgs punkts."

Dienvidkorejā un Japānā notikušas arī dažādas atbalsta akcijas Ukrainai, koncerti un ziedojumu vākšanas, tostarp arī Ukrainas bēgļu ģimenēm, kas tur apmetušās.

Par to zināja stāstīt Zane Latve, kas Tokijas piepilsētas Jokohamas skolā bērniem māca matemātiku un palīdz arī Ukrainai: "Skolā kopā ar skolniekiem ir izveidota tāda kā, varētu saukt, labdarības grupiņa – mums nosaukums ir "Ukraine No war". Ar to tas viss sākās, un pašā sākumā šie skolnieki taisīja vienkārši ar bumbiņām rokassprādzītes, tad viņi tirgoja vecākiem un citiem skolniekiem un vāca naudu, un šo saziedoto naudu sūtīja bēgļiem. Ar to konkrēto naudu viņiem bija viena ģimene Polijā, ko viņi atbalstīja, kas bija no Ukrainas aizbraukuši uz Poliju."

Savukārt, raugoties uz ANO balsojumā atturīgu pozīciju ieņemošām valstīm, piemēram, ne par Laosu, ne arī par Vjetnamu nav īsti jautājumu, jo abas aizvien skaitās sociālistiskas valstis un abas vēsturiski Krievijai uzticamas draudzenes.

No Krievijas nosodīšanas atturas arī Indija, kurai viena no būtiskajām ieroču piegādātājām ir Krievija.

Daudz runāts, kā Krievija daudzu valstu labvēlību pērk ar savu gāzi un naftu, tomēr ieroči veido ne mazāk būtiskas draudzības saites. Raugoties uz salīdzinājumu par ieročus piegādēm no ASV un Krievijas, var atrast līdzības ar ANO balsojumu.

Attiecībā uz Indiju jāpiemin, ka savulaik tieši Padomju Savienība palīdzēja tai tikt pie kodolieročiem. Un saites no padomju laikiem, ko daudzi atceras ar indiešu filmām, tad vēl arī indiešu studentiem un ziņām, ka kosmosā kopā dodas Indijas un padomju kosmonauti, aizvien ir dzīvas.

Skaidro vēstnieks

Latvijas vēstnieks Indijā Juris Bone:
"Indijai ir ļoti izteikta alerģija pret koloniālismu. (..) Tas ir dīvaini, ka šajā kara situācijā viņi nesaskata koloniālismu. Tiešām diezgan bieži nākas dzirdēt tādus spriedumus, ka tas ir karš vai konflikts starp Krieviju un Rietumiem. Ar Rietumiem bieži vien tiek patiesībā domātas Amerikas Savienotās Valstis.
(..)
Indijas attieksme pret Krieviju ir veidojusies jau laikā, kad bija Padomju Savienība. Un Indijas priekšstatos Padomju Savienība bija valsts, kas cīnījās pret koloniālismu. Un bieži vien šis priekšstats tiek arī projicēts attiecībā uz Krieviju."

Tātad paradokss – Indija, kura nosoda koloniālismu, neredz, kā Krievija grib pakļaut Ukrainu, pat uzsākot karu.

Te jāpiemin nafta, kuru Indija iepriekš faktiski no Krievijas nepirka, bet tagad pērk, jo pārdod lēti.

To, ka Indijā nespēj īsti noticēt notiekošajam, novērojis arī Aigars Liepiņš, kurš dzīvo Indijā vairāk nekā desmit gadus un strādā mākslas jomā. "Man ir dienesta dzīvoklis, un lejā mums ir apsargs. Vienu vakaru es nāku mājās, [apsargs saka]: ser, jums ir kaut kādas pāris minūtes parunāties? Un viņš man prasa: ser, kura pusē jūs esat – Krievijas pusē vai Ukrainas pusē? Man šitādas acis. Protams, ka Ukrainas. Pēc manas atbildes viņam šitādas acis un žoklis atkārās – kā, kāpēc? Bet Putins taču tik labs prezidents! Es vispār biju mēms. Un tas čalis nav no tiem vecūkšņiem, kuriem ir kaut kādi vispār mentāli vai kaut kādi vēsturiski sakari ar Krieviju. Viņam ir kādi 20+ gadi tikai. Es nesaprotu. Es arī pateicu: tu, čalīt, kaut kādas nepareizās ziņas skaties, tu pameklē, tev internets pieejams, tu atrodi, kas īstenībā notiek," pastāstīja Aigars.

Indija nav iesaistījusies arī Ukrainas bēgļu uzņemšanā.

Skaidro vēstnieks

Latvijas vēstnieks Indijā Juris Bone:
"Patiesībā, kas attiecas uz ukraiņiem šeit, es pat esmu jautājis to ukraiņu kolēģiem Deli. Bet es nesaņēmu apstiprinošu atbildi, ka šeit būtu kaut kāds, teiksim, pamanāms ukraiņu bēgļu daudzums. Viens iemesls, protams, ir attālums. Un tas, ka arī, protams, nav nekādas speciālas programmas, kas būtu vērstas uz ukraiņu uzņemšanu."

Krievijas agresiju Ukrainā Indija pat īsti nesauc par karu, bet par konfliktu.

Šogad februāra vidū Indijā ciemojās Vācijas kanclers Olafs Šolcs, aicinot ieņemt aktīvāku pozīciju un ieviest kādas sankcijas pret Krieviju. Tas gan nav nesis rezultātu.

Savukārt Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pagājušajā nedēļā viesojās Krievijā un tikās ar Putinu. Attiecībā uz karu Ukrainā, no vienas puses, Ķīna sevi pasniedz kā miera nesēju un izstrādājusi pat 12 punktu plānu, kā izbeigt šo karu. Bet, no otras puses, tā aizvien turpina aktīvu tirdzniecību ar Krieviju. Abi līderi arī vienojušies, ka starp Krieviju un Ķīnu būvēs otru gāzes vadu.

Krievijas līdera Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās Kremlī
Krievijas līdera Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās Kremlī

Bet Sji nekad nav nedz ticies un pat runājis pa telefonu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Skaidro eksperte

RSU Ķīnas studiju centra vadītāja Una Bērziņa-Čerenkova:
"Ķīnas loma globāli mainās, un tā mainās nevis organiski, bet tā mainās Ķīnas politiskās stratēģijas rezultātā. (..) Viens no šiem aspektiem jaunajam laikmetam ir tieši Ķīnas aktīvā loma, Ķīnas spēcīgā teikšana. Un tad ir arguments par to, ka – mēs esam bijuši vāji, tagad mēs kļūstam stipri, mēs esam bijuši nabagi, tagad mēs esam turīgi. Mēs esam bijuši uz ceļiem, un tagad mēs esam iztaisnojušies, piecēlušies."

Bet vai Ķīna reāli grib ietekmēt Krievijas pozīciju Ukrainā?

Skaidro eksperte

RSU Ķīnas studiju centra vadītāja Una Bērziņa-Čerenkova:
"Mana sajūta ir tāda, ka Ukrainas gadījumā Ķīna vairāk mēģina retoriku, nevis spēj reāli pagaidām ietekmēt Krievijas pozīciju. Bet grib, lai Ķīnu piemin, vienmēr piemin kā spēlētāju un kā ietekmētāju, vai ar vidutāja lomu, vai kā savādāk. Lai Ķīnu it kā sāk vairāk cienīt kā spēlētāju, izmantojot šo karu jeb, kā viņi saka, krīzi Ukrainā."

No vienas puses, šajā kompānijā Krievija tiek vērtēta kā mazais brālis, un ekonomiskās turības ziņā nav šaubu, ka Ķīna ir daudz varenāka. Tomēr Krievijai ir daudz un dažādi resursi, kā arī algotņi "Wagner", kas sevi pierādījuši Āfrikā un Sīrijā.

Skaidro eksperti

Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Imants Frederiks Ozols:
"Tas, starp citu, ir tas, ko viņi var piedāvāt arī Pekinai. Pekinai tādu nav. Pekina var tagad ar lielu naudas maku…"

RSU Ķīnas studiju centra vadītāja Una Bērziņa-Čerenkova:
"Krievija tradicionāli izmanto Indiju kā Ķīnas balansēšanas faktoru. Ne velti Krievijas drošības stratēģijā Indija tiek minēta uzreiz pēc Ķīnas, vismaz retoriski Krievija vienmēr mēģina uzsvērt, ka ķīnieši, jā, jūs mums esat baigie partneri, baigi svarīgie, bet tad, kad jūs sākat domāt, ka jūs esat vecākais brālis šajās attiecībās, neaizmirstiet, ka mums ir tīri ciešamas attiecības arī ar jūsu numur viens pretinieku Dienvidāzijā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti