Vai Jānis Dombrava saka patiesību, ka 95% Krievijas pilsoņu Latvijā «aizgāja un nobalsoja» par Putinu

CITĀTS

"Šeit mēs runājam par Krievijas pilsoņiem, kuri deviņdesmito  gadu sākumā bija tik veci kā es šobrīd, liela daļa no viņiem vismaz, kuri neuzskatīja par vajadzīgu, dzīvojot Latvijā, iemācīties valsts valodu. Kuri neuzskatīja par vajadzīgu integrēties Latvijas sabiedrībā. Kuri kvēli atbalstīja Krievijas prezidentu Putinu, to skaidri apliecinot prezidenta vēlēšanās... kur 95 procenti no Krievijas pilsoņiem aizgāja un nobalsoja par slepkavu, teroristu Vladimiru Putinu, kurš ir uzsācis asiņainu karu pret Ukrainu. 95 procenti — tāds rezultāts tikai bija Sīrijas karabāzē."

Jānis Dombrava, uzstāšanās Saeimā 30.03.2023
(stenogrammas – WEB Archive operatīvā un pēc korektūras)

Tas, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi, īpaši gados vecākie, gandrīz visi ir par Putinu, ir izplatīts stereotips. Tajā (un tas ir raksturīgi stereotipiem) ir arī patiesības komponents (procents balsu par Putinu vēlēšanās) un vispārinājums, tas ir daļas grupas (konkrēti – nobalsojušo) īpašību attiecināšana uz visu šeit dzīvojošo Krievijas pilsoņu grupu (arī uz tiem, kuri uz vēlēšanām neiet). Dažkārt publiskajās diskusijās šī attieksme tiek attiecināta arī uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pārcēlušies uz Latviju saskaņā ar programmām "pastāvīgās uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām" – tā teikt, paskatieties, par ko viņi balso (lai gan datu par atsevišķām grupām nav). Bet reizēm – pat uz Latvijas nepilsoņiem: viņiem nedrīkst dot Latvijas pilsonību, viņi taču balso par Putinu (lai gan šīs kategorijas cilvēki nevar balsot).

Līdzīgu paziņojumu – ka 96% Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu (patiesībā – 93% nobalsojušo) atbalstījuši "Putina konstitūciju" – "Detektors" jau analizēja 2020. gadā. Toreiz tas tika teikts par Krievijas pilsoņiem Latvijā kopumā ("kas ir šeit"), lai gan uz iecirkņiem atnākušo vēlētāju skaits līdzinājās apmēram ceturtdaļai tolaik šeit dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaitam.

ĪSUMĀ

Ja mēs runājam par visiem Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, tad 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanu kontekstā tos var iedalīt divās lielās grupās.

Pirmā. Tie ir ne vairāk kā puse visu šeit dzīvojošo cilvēku, kam ir Krievijas pases (visdrīzāk – mazāk). Viņi iet uz vēlēšanām un patiešām balso par Putinu (tie paši 95%).

Otrā. Vismaz puse (visdrīzāk – vairāk) uz vēlēšanām neiet un līdz ar to ne par vienu nebalso.

Datu par to, kā balsojuši konkrēti gados vecie Krievijas pilsoņi (par kuriem runā Dombrava), kuriem agrāk bija Latvijas (pilsoņu vai nepilsoņu) pases, nav. Tikpat lielā mērā nav skaidrs, kāda daļa no viņiem uz vēlēšanām neatnāca.

Par "nebalsojošajiem" – tas ir, vismaz par pusi šeit dzīvojošo Krievijas pilsoņu – ir dažādas versijas gan par to, kas viņi ir ("vecie", "vietējie", pilsonību mainījušie, vai jaunie, t.i., imigranti), un dažādas versijas par viņu politiskajām simpātijām un iemesliem, kāpēc viņi nepiedalās vēlēšanās. Tomēr kontekstā ar agrāk Latvijā izskanējušajiem jautājumiem – "kur gan 2018. gada vēlēšanās bija Putina pretinieku balsis, kāpēc viņi neizpildīja savu pilsonisko pienākumu" – jāatceras, ka nobalsot par reāliem Putina pretiniekiem nebija iespējams (tāds ir arī  Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas slēdziens – no tā tieši izriet, ka vēlēšanu iznākums praktiski bija iepriekš izlemts). Pie vēlēšanām šos kandidātus nepielaiž (bet reizēm arī nogalina). Piemēram, tiem, kuri 2018. gadā gribēja balsot par tā arī nereģistrēto kandidātu Alekseju Navaļniju, tās bija "vēlēšanas bez izvēles").

No Jāņa Dombravas atbildes "Detektoram" izriet: deputāts neuzskata, ka starp gribas izpausmi Latvijas un Krievijas vēlēšanās ir principiāla starpība. Dombrava norādījis, ka tie, kuri nebalso, "uztic savu izvēli izdarīt citiem pilsoņiem, kuri piedalās nobalsošanā". Kā ilustrāciju deputāts min tagadējās Saeimas vēlēšanas un "Jaunās Vienotības" panākumus tajās, kā arī Latvijas 2012. gada referendumu, kurā trīs ceturtdaļas nobalsojušo atbalstīja tikai vienu valsts valodu, un turpina – "tāpat var teikt, ka aptuveni 95% Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu 2018. gada vēlēšanās atbalstīja Putinu". (Detalizētu J. Dombravas paskaidrojumu skatīt zemāk.)

DETALIZĒTI

Cik daudzi toreiz nobalsoja – pavisam un par Putinu

Pēc Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem (tie publicēti Krievijas Ārlietu ministrijas vietnē – oriģināls, kopija tīmekļa arhīvā), Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018. gadā Latvijā nobalsoja 20 765 vēlētāji. No viņiem par Putinu – 19 608 cilvēki (94,88%).

Cik daudz Latvijā bija Krievijas pilsoņu, kuri varēja balsot

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 40 855 Krievijas pilsoņi, no tiem 39 010 bija 20 gadus veci un vecāki (tas ir, ar balsstiesībām) (izdalīt 18 un 19 gadus vecos no CSP statistikas nav iespējams). Tādējādi, ja balstās CSP datos, tad var secināt, ka gandrīz puse Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu uz vēlēšanām neatnāca.

Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem (.pdf), kuros skaitļi ir lielāki par skaitļiem CSP datos, 2018. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 54 684 Krievijas pilsoņi. PMLP nepublicē šīs iedzīvotāju grupas vecuma struktūru, tāpēc nevar precīzi pateikt, cik daudzi no viņiem bija sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz ar to viņiem bija balsstiesības. Taču, tā kā pēc PMLP datiem Krievijas pilsoņu kopējais skaits bija lielāks nekā pēc CSP datiem, tad acīmredzot lielāks bija arī pilngadību sasniegušo un līdz ar to balsstiesīgo skaits. Aktivitātes procents vēlēšanās attiecīgi bija mazāks.

(Balsot Latvijā bija tiesības arī Krievijas pilsoņiem, kuri nav Latvijas iedzīvotāji un nav ietverti statistikā, – piemēram, daļa tūristu, vēstniecības darbinieki un komandējumā esošie. No otras puses, daļa Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu vēlēšanu laikā varēja nebūt Latvijā un nobalsot citā valstī).

Ja pieļauj, ka Krievijas struktūru oficiāli publiskotie dati par Latviju skaitot netika "uzlaboti" par labu Putinam un pamatojas uz konservatīvāko (CSP) 2018. gadā Latvijā dzīvojušo Krievijas pilsoņu skaitu, var secināt, ka apmēram 45% uz prezidenta vēlēšanām nav atnākuši.

Turklāt nav oficiālu datu, kā 2018. gadā balsojuši (un cik aktīvi bijuši) tieši gados vecie Krievijas pilsoņi, kuri agrāk bija Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, – tas ir, tā grupa, par kuru tika debatēts Saeimā prasības no jauna saņemt uzturēšanās atļauju kontekstā, un par kuru izteicās Dombrava (pēc PMLP datiem, pašlaik tie ir apmēram 25 tūkstoši cilvēku).

Viss turpmākais ir personīgie iespaidi un versijas.

Versijas par "vecajiem" un "jaunajiem" Krievijas pilsoņiem

Var tikai pieņemt, kāda daļa no tiem, kuri neatnāca uz 2018. gada vēlēšanām, toreiz bija Putina cienītāji, bet kāda – ne. Tāpat ir arī ar neierašanās motīviem – no "par Putinu, taču tālu jābrauc" līdz "tur nav mana kandidāta" (opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju 2018. gadā nepielaida pie vēlēšanām, un viņš aicināja tās boikotēt, lai vēlētāji tās neleģitimizētu ar savu piedalīšanos).

Turklāt ir novērojumi – tie, kuri uz vēlēšanām atnāca (un masveidīgi nobalsoja par Putinu), galvenokārt ir vietējie pensionāri. Tā uzskata pazīstamā opozicionāre Jeļena Lukjanova – Krievijas pilsone, kas ilgus gadus dzīvo Latvijā un, kas, pēc pašas teiktā, balsojusi visās vēlēšanās: "Es stāvēju tajā rindā Rīgā [2018. gada vēlēšanās], ilgi stāvēju, rindas bija garas. Un tur bija šausmas. Cilvēki, kas iebrāzās iecirknī ar jautājumu "Kur šeit var nobalsot par Vladimiru Vladimiroviču Putinu?" Tie bija šeit dzimuši, gados ļoti veci cilvēki, piesprauduši ordeņus un medaļas, ļoti nonēsātā apģērbā. Acīmredzot tie bija Krievijas televīzijas patērētāji. Tāpēc

esmu pārliecināta: šīs divas grupas – bijušie Latvijas nepilsoņi, kas ieguvuši Krievijas pases, galvenokārt pensijas dēļ (es zinu, jo pati ar tādiem esmu runājusi), un šeit vēlāk atbraukušie Krievijas pilsoņi – tie ir pilnīgi atšķirīgi cilvēki, viņiem nav nekā kopīga.

[Pensionāri] gāja [balsot] par Putinu, jo Putins maksā pensijas, Putins apsveic veterānus. Mēs esam dažādi. Reālie Krievijas pilsoņi, kuri nav dzimuši Latvijā, atbraukušie – viņi par Putinu nebalso."

Savukārt attiecībā uz tiem, kuri 2018. gadā nebalsoja, Lukjanova pieļauj arī Navaļnija efektu: "Domāju, ka boikots darbojās, interese par vēlēšanām Krievijā bija pazemināta, pilsoņi bija nolaiduši rokas. Tā teikt, nav ko smērēties, tā ir netīra spēle. Cits iemesls – daudziem, tai skaitā arī man, iecirknī nedeva biļetenu – tā bija ar tiem, kuriem ir Maskavas vai Pēterburgas pieraksts. Jo viņiem bija aizdomas, ka viņi nobalsos divreiz, Rīgā un elektroniski.

Man iedeva biļetenu, tikai kad sarīkoju skandālu.

Turklāt daži Krievijas pilsoņi ar pagaidu uzturēšanās atļaujām tobrīd varēja atrasties Krievijā un balsot tur."

Izturēties pret balsošanu vēlēšanās Krievijā tāpat kā pret balsošanu vēlēšanās citās valstīs, piemēram, Latvijā, ir ļoti grūti, uzskata Rīgā bāzētā interneta žurnāla "Spektr" galvenais redaktors Antons Lisenkovs – Krievijas pilsonis, kurš pirms daudziem gadiem kopā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz Latviju.

"[Krievijā] absolūti nav, par ko balsot,

jo praktiski jebkāda opozicionārā darbība valstī jau sen un pamatīgi ir izskausta, jaunas partijas vai līderi neparādās – kāds ir nošauts, kāds iesēdināts, kāda vārdu pat nedrīkst nosaukt… Plašsaziņas līdzekļos jau sen neviens neaizdomājas par to, lai dažādiem politiskajiem spēkiem dotu vienādu piekļuvi aģitācijai, turklāt tādu politisko spēku, kas neatbalsta varu, jau sen nav.

Neviens, kurš ir tikai pavisam mazliet opozicionārs, netiek reģistrēts kā oficiāls kandidāts.

Pašā balsošana procesā ir milzīgi daudz pārkāpumu – internets ir pilns ar video, kuros biļetenus balsošanas urnās veseliem žūkšņiem bāž paši vēlēšanu komisiju locekļi. Par to, kā šīs balsis pēc tam tiek skaitītas, jau pat runāt vairs negribas, rezultāts 146% vienā vēlēšanu iecirknī savulaik iekaroja internetu. Un galvenais – jau apmēram divdesmit gadu šādu vēlēšanu rezultātā valstī nemainās pilnīgi nekas."

Kas attiecas uz to motivāciju, kuri negāja uz Krievijas prezidenta vēlēšanām, – jautājums nav par to, ka viņi atteikušies no sava pilsoņa pienākuma pildīšanas, bet par to, ka tās vispār nav vēlēšanas, rezumē žurnālists: "Vai jūs pret tādu gribas izpausmes procesu izturēsieties kā pret savu pilsonisko pienākumu, – nu, varbūt… Ja jūs jau nav atstājis veselais saprāts. Es saprotu, ka Latvijā ir grūti to iedomāties, taču

ne vienmēr var spriest par citiem pēc sevis.

Jā, skaudība nav labas jūtas! Bet, ticiet man, gadījumā ar vēlēšanām Latvijā man skaudība ir tikai un vienīgi "balta". Pārliecība par to, ka tavā valstī vēlēšanas notiek godīgi, ir jātur augstā vērtē."

Antons Lisenkovs 2018. gada vēlēšanās nebalsoja.

Ko atbildēja Jānis Dombrava

Rus.LSM.lv uzdeva deputātam divus jautājumus.

1. Vai varat paskaidrot, kādos faktos/avotos balstīts jūsu apgalvojums, ka "95% no Krievijas pilsoņiem aizgāja un nobalsoja par slepkavu, teroristu"?

2. Vai, jūsuprāt, ir korekti ar šim 95% attiecināt daļu (tos, kuri nobalsoja) uz visu Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu kopumu (arī uz tiem, kuri Krievijas vēlēšanas ignorēja), un vai tā nebija kļūda?

Garajā atbildes vēstulē lielāko daļu teksta deputāts veltījis "Detektora" autoram un viņa, pēc Dombravas domām, neprofesionālismam, kā arī darbībai, kas, kā uzskata deputāts, "atbilst Kremļa naratīviem, kuri tiek izplatīti pret Latvijas Republiku".

Šajā saistībā viņš izteicies arī par Rus.lsm.lv kopumā: "Tāpēc

ceru, ka izdosies iespējami drīz apturēt finansējumu pret valsts interesēm vērstam projektam un novirzīt šo finansējumu kvalitātīvam un profesionālam mediju saturam latviešu valodā." 

Par jautājumu būtību deputāts atbildēja šādi: 

"Tas nav profesionāli šādi interpretēt datus. Šī gan ir Jūsu otrā reize, kad šādi interpretējat datus. Pirmā reize bija 2020. gada 3. augusta publikācijā. Kāpēc tas nav profesionāli? Jo

izvēli izdara pilsoņi, kuri piedalās referendumos vai vēlēšanās, nevis tie, kuri paliek mājās. Nepiedaloties vēlēšanās, pilsoņi uztic savu izvēli izdarīt citiem pilsoņiem, kuri piedalās nobalsošanā,

tāpēc var droši teikt, ka aizvadītajās Saeimas vēlēšanās 18,97% Latvijas pilsoņu atbalstīja "Jauno Vienotību", 2012. gada valodas referendumā 74,8% Latvijas pilsoņu nobalsoja par vienu valsts valodu – latviešu valodu, tāpat var teikt, ka aptuveni 95% Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu 2018. gada vēlēšanās atbalstīja V. Putinu. Protams, katru reizi var minēt, ka "balsstiesīgie, vēlēšanās nobalsojušie pilsoņi" ir atbalstījuši vienu vai otru lēmumu, bet tā ir nevajadzīga liekvārdība, bez kuras var iztikt kodolīgu Saeimas debašu laikā."

LSM.lv piebilde

Savos iepriekšējos izteikumos, kas veltīti vēlēšanām Latvijā, Jānis Dombrava nav bijis tik kategorisks un nav uzskatījis par lieku vai nevajadzīgu norādīt uz zemo aktivitāti un daudzu nevēlēšanos balsot. Pēc Saeimas vēlēšanām 2018. gadā viņš "Delfi TV" skaidroja vēlētāju zemo aktivitāti ar to, ka daudzi negribēja iet uz vēlēšanām, jo Latvijas politika cilvēkiem sākusi asociēties ar kaut ko netīru. Bet 2021. gadā pēc pašvaldību vēlēšanām viņš pat vaicāja: ja vēlētāju aktivitāte vietumis ir tikai 25%, tad rodas jautājums – cik leģitīma ir ievēlētā pašvaldība? 

Atrast līdzīgus Dombravas izteikumus par vēlēšanām Krievijā neizdevās.

Rakstu krievu valodā lasiet Rus.lsm.lv!