Atvērtie faili

#116 Vai pusmiljardu lielais alimentu nemaksātāju parāds valstij turpinās palielināties?

Atvērtie faili

#118 Kādēļ citas etniskās izcelsmes un rases cilvēki Latvijā cieš no naida uzbrukumiem?

#117 Kādēļ pēc 17 gadus ilgas izmeklēšanas izbeigta lieta par politiķu uzpirkšanu?

«Lemberga stipendiātu lieta» – vēsture, liecinieki un izbeigšana pēc 17 gadu izmeklēšanas

Pēc 17 gadus ilgas izmeklēšanas pagājušā gada nogalē pierādījumu trūkuma dēļ izbeigts kriminālprocess, kas plašākā sabiedrībā ir zināms ar nosaukumu "tā dēvētā Lemberga stipendiātu lieta". Lietā figurē informācija par liela apmēra slēptu finansējumu gan partijām, gan individuāliem politiķiem divtūkstošo gadu pirmajā pusē. Vienā atsevišķā gadījumā prokuratūrai pat izdevies izsekot naudas plūsmai, kā Ventspils tranzītuzņēmēju nauda aizplūda līdz politiķa dzīvesbiedres kontam, taču lieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ.

ĪSUMĀ

Damokla zobens – mata galā

Diena pirms 16 gadiem – 2007. gada 14. marts – sākās trauksmaini. Todien tika aizturēts viens no Latvijas politikas smagsvariem – Aivars Lembergs. Cilvēks, kurš, kā daudzi uzskata, Latvijas politikas aizkulisēs gadiem diriģējis to, kādi cilvēki un kuriem valsts amatiem jāvirza, kādas koalīcijas veidojamas un kādi lēmumi jāpieņem.

Pats Lembergs todien savu aizturēšanu saistīja ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas centieniem apturēt grozījumus Valsts drošības iestāžu likumos. Prezidente toreiz izmantoja savas Satversmē paredzētās tiesības un pēdējā brīdī apturēja toreizējā premjera un Tautas partijas politiķa Aigara Kalvīša vadītās koalīcijas izbīdītos grozījumus. Tie tika kritizēti par to, ka ļautu varai pietuvinātajiem, tajā skaitā visiem trim oligarhiem – Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam – iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbā un tikt pie operatīvās informācijas izmeklēšanā esošajās lietās.

Tiesa apmierināja prokuratūras lūgumu un kā drošības līdzekli Lembergam piemēroja apcietinājumu. Aizdomas bija smagas – kukuļu izspiešana, naudas atmazgāšana un citi noziegumi.

Saslēgtu rokudzelžos, Lembergu aizveda uz cietumu. Tas bija milzīgs satricinājums tā laika politiskajā vidē.

Todien korupcijas pētnieks Valts Kalniņš Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" komentēja: "Ir kārdinājums justies, ka ir noticis kāds pārrāvums cīņā pret korupciju visaugstākajā līmenī, bet ir skaidrs, ka pašreizējā stadijā tas vēl nav noticis. Ir psiholoģiska sajūta, ka kaut kas tāds teju, teju var notikt."

Gluži kā uguns pakulās – jau nākamajā dienā pēc Lemberga aizturēšanas Saeimu pāršalca jauns skandāls. Kļuva zināms, ka Lemberga kriminālprocesa prokuroriem izdevies uziet sarakstus ar iespējami slēptiem maksājumiem partijām un individuāliem politiķiem. Neformālās sarunās šie saraksti ātri ieguva apzīmējumu "Lemberga stipendiāti".

Turpmākajos mēnešos politiķi strīpām vien devās liecināt uz prokuratūru, sākās dažādi minējumi un spekulācijas. Kuluāros runāja pat par iespējamu Saeimas atlaišanu šā iemesla dēļ, lai arī 9. Saeimu ievēlēja tikai pirms pusgada.

Notikumu kulminācija tika sasniegta 2007. gada 21. jūnijā, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica savu atvadu runu 9. Saeimai: "Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā. Un mēs vēl nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt. Tamdēļ no šīs Saeimas augstās tribīnes es kā prezidente vēršos arī pie partijām un viņu deputātiem – es aicinu visas partijas rūpīgi pārspriest un izvērtēt savu pēdējo gadu darbību un finansēšanas avotus."

Vīķe-Freiberga vērsās ar aicinājumu pie prokuratūras: "Šai savas prezidentūras beigu posmā es vēršos pie prokuratūras ar publisku aicinājumu ļoti nopietni aktivizēt savu izmeklēšanas darbību un atcerēties, ka attiecībā uz politiķiem viņu pienākums nav tikai savākt uguns un ūdensdrošus pierādījumus, lai panāktu notiesājošus spriedumus tiesas priekšā, nav arī, protams, viņiem tiesības nopludināt mīklainas aizdomas, tā radot vispārēju neuzticības gaisotni vai pat augsni ķenguru tiesām, tomēr – laicīgi, vismaz pirms 10. Saeimas vēlēšanām – prokuratūrai būtu nopietna atbildība darīt kaut vai zināmus tos faktus, pierādījumus un liecības, kas tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstīt savu izvēli nākamajās demokrātiskās Saeimas vēlēšanās."

Tomēr eksprezidentes aicinājums netika saklausīts. Nekādi fakti par tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem politiķu vidū gaismā nenāca ne pirms 10. Saeimas vēlēšanām, ne arī pirms nākošajām. Tikai pagājušā gada nogalē – pēc 17 gadus ilgas izmeklēšanas – process ir noslēgts. Lieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ.

Lembergs noliedz slēptu maksāšanu

Smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs priecājas par izbeigto kriminālprocesu: "Nu labi, ka ir izbeigts kaut kas (smejas), jo 15 gadus, kā oficiāli kriminālprocess 2005. gadā, bet nu tā 24 gadus meklēja. Meklēja, īsti neko nav atraduši. Nekāds "Lemberga stipendiātu fonds" nekad nav bijis. Bet šī propaganda, ka kaut kas tāds ir bijis, tika sākta 2007. gadā, un lielāko uzsvaru šajā propagandā lika tā laika Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar savu skaļo saucienu no Saeimas oficiālās tribīnes, ka, lūk, virs daudzu galvām karājas Damokla zobens un tagad tas Damokla zobens tūlīt, tūlīt kritīs un, kā teikt, daudziem nocirtīs galvu. Pagājuši ir 15 gadi, un tas, ko teica Vaira Vīķe-Freiberga, tā bija "feik" ziņa, politiska "feik" ziņa."

Ar Lembergu Latvijas Radio korespondente sazinājās attālināti no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas. Interneta sakari nav īpaši labi, bet interviju izdevās ierakstīt.

Lembergs noliedz slēptu maksāšanu partijām vai individuāliem politiķiem: "Es nevienai partijai, nevienam politiķim nekad neesmu maksājis. Prokuratūra par šo tematu ir veikusi izmeklēšanu 15 gadu garumā, nopratinājusi, kā es saprotu, tuvu pie 100 dažādus cilvēkus, pārsvarā politiķus. Un neviens nekad, nekur nav apstiprinājis, ka es būtu kādam maksājis vai kādam devis naudu, lai maksā."

Ko atklāj oponentu liecības

Tomēr lēmumā, ar kuru izbeigts šis kriminālprocess, var lasīt ko citu. Šo dokumentu Latvijas Radio izprasīja no Ģenerālprokuratūras, uzzinot par kriminālprocesa izbeigšanu 7. novembrī. Tas ir 76 lapaspušu garš anonimizēts lēmums. Personu vārdi un uzņēmumu nosaukumi tajā ir aizklāti, taču daļu no viņiem iespējams atšifrēt.

Lietas būtība īsumā ir šāda: prokuratūra turēja aizdomās Aivaru Lembergu un Ventspils tranzītuzņēmējus Mamertu Vaivadu, Kristu Skuju, Laimoni Junkeru un viņa grāmatvedi Gitu Grasmani par to, ka viņi organizētas grupas sastāvā nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pastāvēja aizdomas, ka Lembergs no 2001. gada augusta līdz 2007. gada sākumam šīs organizētās grupas sastāvā nodrošināja, tajā skaitā, savās interesēs ne mazāk kā 9,6 miljonu ASV dolāru skaidras naudas saņemšanu un tās slēptu nodošanu fiziskām un juridiskām personām, tajā skaitā politiķiem un partijām.

Par naudas izmaksu individuāliem politiķiem un partijām tika lemts Ventspils tranzītuzņēmēju izveidotajā Biznesa attīstības asociācijā. Savukārt nauda politiķiem maksāta no tā dēvētā 5% fonda, kuru veidoja finanšu līdzekļi 5% apmērā no Ventspils tranzītuzņēmumu peļņas.

Turpinājumā mazi fragmenti no Lemberga oponentu – uzņēmēju Olafa Berķa, Igora Skoka un Genādija Ševcova sniegtajām liecībām prokuratūrai.

No uzņēmēja Olafa Berķa liecības:

"Iesākumā politiskās partijas sponsorēja akciju sabiedrība "Ventspils nafta", SIA "Man-Tess" un citas Ventspilī reģistrētās un ar naftu un naftas produktu tranzītu saistītas uzņēmējsabiedrības. Vēlāk, kad laikraksti atspoguļoja, ka jebkuras likuma izmaiņas ir Ventspils uzņēmēju nopirktas, politisko partiju sponsorēšana no Ventspilī reģistrētiem uzņēmumiem tika pārtraukta. Turpmāk politisko partiju finansēšana tika veikta no citiem, ar Ventspili tieši nesaistītiem uzņēmumiem."

No uzņēmēja Igora Skoka liecības:

"Biznesa attīstības asociācijas sēdēs tika lemti jautājumi par politisko partiju sponsorēšanu. Cik lieciniekam zināms, visus tiešos kontaktus ar politiķiem uzturēja Lembergs, un tieši viņš Biznesa attīstības asociācijas sēdēs izteica priekšlikumus par to, kādas naudas summas un kam būtu ziedojamas."

No uzņēmēja Genādija Ševcova liecības:

"Sapulcēs konkrēti runāja par to, ko katra partija var darīt tranzītbiznesa labā. Lembergs uzskatīja, ka partijām ir jāmaksā, viņš arī norādīja, cik tieši ir jāmaksā. Visus tiešos kontaktus ar politiķiem uzturēja Lembergs."

Līdzīgu viedokli paudis arī uzņēmējs Valentīns Kokalis. Par to, kā tas noticis, Kokalis stāstīja Latvijas Radio pirms diviem gadiem intervijā, kad tapa raidījums vēl par vienu no šīs pamatlietas izdalītu kriminālprocesu. Tas bija saistīts ar aizdomām, ka partijām slepus iedalīta sava daļa "Ventspils naftas" privatizācijas procesā.

Fragments no Valentīna Kokaļa toreiz teiktā, kā politiķi katru pirmdienu devušies uz sapulcēm jeb politbiroja sēdēm Ventspils domē: "Brauca tie, kuri naudu prasīja, kuri dibināja partijas. Es tagad visus, protams, neatcerēšos. Gadi ir pagājuši… un cik daudz viņi ir bijuši."

Valentīns Kokalis: 1998. gadā, n8, skatāties.
Latvijas Radio: Kas tur ir – JP?
Valentīns Kokalis: Šitas stabiņš… varētu būt Jaunā partija, bija tajā laikā?
Indra Sprance: 150 tūkstoši?
Valentīns Kokalis: Lati tie ir, jā.

Tabula grāmatvedes datorā

Šajā lietā nefigurē tikai Kokaļa un pārējo Lemberga opozicionāru liecības vien. Pie Junkera grāmatvedes Gitas Grasmanes veiktajā kratīšanā izdevās uziet datoru, kuru grāmatvede lietojusi laikā, kad detalizēti iegrāmatojusi 5% fonda izlietojumu.

Izmeklēšanā uzieta tabula ar detalizētiem maksājumiem.

Lai arī kāds bija centies datora saturu izdzēst, tiesībsargiem no cietā diska nesabojātās daļas izdevās atjaunot tabuliņas ar ļoti detalizētiem Grasmanes pierakstiem par to, kam, kad, cik un pat caur kādiem starpniekiem maksāts.

Un kam tad tika maksāts?

Tabulās un protokolos atrodama informācija, kas vedina domāt par maksājumiem ZS, LZS un "zaļajiem". Pēc tādiem apzīmējumiem un saīsinājumiem tautā pazīst Zemnieku savienību, Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju.

Neviens uz prokuratūru atsauktais liecinieks neoficiālus maksājumus partijai gan neatzina.

"Visi ziedojumi, kas ir bijuši, ir redzami skaidri un gaiši mūsu ziedojumu sarakstos KNAB lapā, tur parādās arī, ka Lembergs ir ziedojis. Pilnīgi oficiāli ZZS. Visi tie cilvēki tur ir uzskaitīti. Tie visi tur ir redzami, nekādi citi ziedojumi nav saņemti," pauda Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vecbiedrs Augusts Brigmanis.

Arī ekspremjers Indulis Emsis no Latvijas Zaļās partijas kategoriski noliedza slēpta finansējuma saņemšanu: "No Lemberga es nekādu naudu neesmu saņēmis, un visi tie, kas domā, ka Lembergs dalās ar naudu, tad viņi ir vai nu nedaudz naivi, vai ar aprobežotu domāšanu."

Grasmanes tabuliņās atrodama arī informācija, ka 2002. gadā kādam ar apzīmējumu "L.Str." veikti prāvi maksājumi. Ar burtu "L.Str." sākas Latvijas Zemnieku savienības eksbiedra, bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča vārds.

Tagad sazvanīts viņš gan kategoriski noliedza slēptas naudas saņemšanu:

Laimonis Strujevičs: Es nekad neesmu bijis Lemberga stipendiāts.
Latvijas Radio: Kā jūs skaidrojat to apstākli, ka grāmatvedes Grasmanes darba datorā atrastās tabulās par Ventspils uzņēmēju tā dēvēto 5% fonda izlietojumu 2002.gadā ir vairāki ieraksti par "L.Str." - 27 tūkstoši, tad ir 5 tūkstoši, tad ir 7800, tad ir vēl viens maksājums ar 20 tūkstošiem. Saistībā ar to bija aizdomas, ka "L.Str." ir Laimonis Strujevičs. Kāds ir jūsu komentārs, vai jūs saņēmāt šo naudu?
Laimonis Strujevičs: Es varu vēlreiz atkārtot, ko esmu teicis jūsu kolēģiem. Es neesmu šādu naudu saņēmis.
Latvijas Radio: Kas cits tas varētu būt?
Laimonis Strujevičs: Jūs esat žurnāliste, kā es varu minēt un teikt!

Grasmanes tabuliņās un Biznesa attīstības asociācijas protokolos atrodamā informācija liecina arī par slēptiem maksājumiem SD, LSDS, LSDSP. Šie saīsinājumi vedina domāt par slēptu atbalstu sociāldemokrātiem kā partijai un vienam tās politiķim īpaši.

Kā redzams tabulās kāds E.B. divtūkstošo gadu sākumā saņēmis vairākus desmitus tūkstošus. Bija aizdomas, ka E.B. ir Egils Baldzēns. Turklāt prokuratūrai izdevās iegūt pierādījumus, ka uz Baldzēna dzīvesbiedres kontu viens no Ventspils transzītbiznesa uzņēmumiem – kāda Lihtenšteinā reģistrēta firma – veikusi vairākus maksājumus.

Taču tagadējais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Baldzēns visu noliedzis, bet viņa sieva atteicās liecināt.

Egils Baldzēns: Neesam mēs nekādu naudu saņēmuši priekš kaut kādām tur politiskām lietām, nekas.
Latvijas Radio: Bet, kas jums maksāja tos 27 tūkstošus?
Egils Baldzēns: Man neviens nav maksājis.
Latvijas Radio: Silavas kundzei, kāpēc Šveices uzņēmums maksāja (Silvijai) Silavai 27 tūkstošus 277 ASV dolārus?
Egils Baldzēns: Es tiešām nezinu, ja jūs man tā jautājat tik senas lietas. Dīvaini man to ir klausīties! Ko es varu teikt? Es nezinu!

Tabuliņās un protokolos par Ventspils tranzītuzņēmēju 5% fonda izlietojumu atrodamas arī norādes uz maksājumiem kādam ar apzīmējumu "Pleskavas šoseja". Izmeklēšanā tika iegūtas liecības, kā šādi pēc Krievijas karaspēka izvešanas tautā bija iegājies dēvēt partiju "Latvijas ceļš", kuras premjers Valdis Birkavs parakstīja vienošanos par karaspēka izvešanu. Starp naudas saņēmējiem pieminēts arī pats Birkavs. Izmeklētājiem viņš gan noliedzis naudas saņemšanu.

Savukārt, Latvijas Radio sazvanīts, Birkavs atbildēja šādi: "Tās naudas, kas gāja "Latvijas ceļa" kampaņai, es saņēmu un iztērēju "Latvijas ceļa" kampaņā. Avots bija "Latvijas ceļš"."

Detalizētāk Birkavs neskaidroja, norādot, ka neesot laika, bet pēcāk vairs neatsaucās lūgumam paust viedokli.

Ventspilnieku sanāksmju protokolos atrodama arī informācija, kas liecina par maksājumiem kādai DP, kas vedināja domāt par Darba partiju. Tās priekšsēdētājs Aivars Kreituss nopratināts atzina, ka Lihtenšteinas firma "Ventk" viņam palīdzējusi ar aizdevumu "Rīgas Komercbankas" akciju iegādei. Te jāpiebilst, ka "Ventk" ir tā pati kompānija, kas skaitīja naudu arī uz Baldzēna dzīvesbiedres kontu.

"Es nebiju stipendiātu sarakstā, bet to, ka Lembergs finansēja Darba partiju, tas nekāds noslēpums nav," atzina Kreituss.

Aivars Kreituss: Lembergs nefinansēja jau tikai Darba partiju. Lembergs finansēja principā visas partijas… vairāk vai mazāk, ne jau pilnīgi, bet vairāk vai mazāk.
Latvijas Radio: Un kas jums bija jādara pretī par to?
Aivars Kreituss: Ko tas nozīmē? Nekas nebija jādara pretī, Lembergam tā kā īpaši neko no Darba partijas nevajadzēja.

Protokolos un grāmatvedes tabulās atrodamā informācija liecina arī par 180 tūkstošu dolāru maksājumu partijai "Jaunais laiks". Partijas dibinātājs Einars Repše prokuratūrai liecinājis, ka saruna ar Lembergu par partijas finansēšanu tās veidošanas procesā ir bijusi, bet Repše uzstājis uz oficiāliem maksājumiem. Kā var saprast no lietas materiāliem, pastāvēja aizdomas, ka nauda tomēr pie Repšes ceļojusi caur starpniekiem – nonākusi gan Repšes privātajā kontā, ko viņš bija atvēris ziedojumiem, gan partijas kasē.

Tagad sazvanīts partijas "Jaunais laiks" dibinātājs Einars Repše skaidroja:

Latvijas Radio: Bet teiksim par to daļu, kas ienāca jūsu kontā, jums nebija sajūtas, ka jums tagad tas ir kaut kā jāatstrādā tas viss?
Einars Repše: Nu, es jau arī atstrādāju.
(..)
Latvijas Radio: Noteiktiem uzņēmējiem ir noteiktas intereses.

Einars Repše: Nē, nu tas tātad… Piedodiet… Ja jūs pārdodat veļasmašīnu un solāt, ka veļasmašīna labi mazgās veļu, tad jums kā pārdevējam morāls pienākums nodrošināt, ka tā veļasmašīna tiešām mazgā veļu. Ja gadījumā pircējs ir iedomājies, ka viņš skatīsies arī meksikāņus seriālus ar šo veļasmašīnu, un pircis to ar šādu klusu domu, tad tā nav jūsu kā pārdevēja vaina. Lai arī kādas, kuram būtu intereses vai iedomas, tāpēc es pieņēmu ziedojumus tikai oficiālā ceļā un atklāti.

Krimināllietas materiālos bijusi atrodama arī informācija, kas liecina par prāviem – simtiem tūkstošu dolāru lieliem – maksājumiem kādam ārzonas uzņēmumam. Pastāvēja aizdomas, ka naudas gala saņēmējs varētu būt tolaik Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. Viņš izmeklēšanā naudas saņemšanu noliedza.

Līdzīgu viedokli Jurkāns pauda arī tagad: "Man ar Lemberga kungu nekad nav bijušas nekādas naudas lietas, vai viņš tur kaut ko būtu man sponsorējis, vai vēl kaut ko."

Tāpat grāmatvedes Grasmanes tabuliņās pieejamā informācija vedināja domāt par maksājumiem politiķa Aināra Šlesera dibinātajai Jaunajai partijai. Aizdomas bija par lielu naudu – 116 tūkstošiem dolāru – 2001. gadā, 70 tūkstošiem – 2002. gadā. Šlesers liecinājis, ka politiskais spēks sadarbojies ar partiju "Latvijai un Ventspilij", bet naudu ne no Lemberga, ne Ventspils uzņēmējiem gan neesot saņēmis.

Latvijas Radio tagad uzrunāja Aināru Šleseru Saeimā:

Latvijas Radio: Vai jūs bijāt Lemberga stipendiāts?
Ainārs Šlesers: Nē! Jūs varat apskatīties visus ziedotājus, kādi ir bijuši. Bet es varu pateikt to, ka es nekad neesmu bijis nekāds stipendiāts, un es par šo lietu zinu tik daudz, cik par to ir rakstījuši masu mediji.

Grāmatvedes pierakstos atrodama informācija par maksājumiem arī citām personām, kas apzīmētas ar dažādiem segvārdiem, piemēram, Zvaigznīšu brīdis, Mācītājs, Festivāls Nr. 4, Arājs, Šoferis, Ķīmiķis un citi.

Izmeklēšanas laikā tika izdarīts pieņēmums, ka minētie nosaukumi ir šifrēti apzīmējumi politiskām partijām vai atsevišķiem politiķiem, bet šim pieņēmumam neizdevās atrast apstiprinājumu.

Kas slēpies zem šiem segvārdiem? To Latvijas Radio vaicāja arī Aivaram Lembergam, kurš uz to atbildēja šādi: "Man liekas, ka viens no tiem nosaukumiem, ka tur bija domāts Sprance. Es jums tūlīt pateikšu, kurš tas bija… "Pleskavas šoseja" tā nebija.. ā, "zaļie", jūs bijāt man liekas zem zaļajiem. Bet, ja jūs gribat precīzāku atbildi, tad, ja Grasmanei ir tabulas un viņa tās ir sastādījusi un viņa to apstiprina, tad pajautājiet to viņai. Savādāk mans jebkurš stāstījums būs no zila gaisa paķerts pieņēmums, ka Sprance ir "zaļā", "Pleskavas šoseja" ir Sarmīte Ēlerte un varbūt, ka Levits kaut kur figurē."

Kāpēc lieta izbeigta

Pēdējos daudzus gadus aizdomas par slēptajiem maksājumiem politiķiem izmeklēja prokurors Māris Urbāns.

Kāpēc lietas izmeklēšanai bija nepieciešami 17 gadi?

"Tas izmeklējamo nodarījumu apjoms bija diezgan liels patiesībā. Informāciju vajadzēja meklēt dažādās jurisdikcijās, dažādās pasaules valstīs. Un, ja es pareizi atceros, vēl pirmais procesa virzītājs Andis Mežsargs teica, ka pirmo tiesiskās palīdzības lūgumu viņš nosūtīja tad, kad viņam piedzima dēls. Un pirmo atbildi viņš saņēma tad, kad viņš sāka iet skolā," sacīja Urbāns.

Arī turpmākajos gados esot daudz sūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi. Laiku paņēmis arī elektronisko datu un citas šifrētas informācijas apstrāde. Turklāt Urbāns sekojis līdzi no šīs lietas izdalītajam kriminālprocesam, kurā Lembergs apsūdzēts par kukuļa izspiešanu un kas šobrīd atrodas apelācijas instancē.

"Tiesā liecinošās personas dažkārt pastāsta kaut ko vairāk, nekā šīs personas stāstījušas pirmstiesas izmeklēšanā," piebilda prokurors.

Tā arī noticis šajā procesā. Tomēr, arī sagaidot izdalītā procesa – par kukuļu izspiešanu pirmās instances spriedumu, konstatēts, ka pierādījumu šai daļā vienalga būs par maz.

Latvijas Radio: Vai Jums pašam tas liekas normāli 17 gadus izmeklēt kaut kādu noziegumu?
Māris Urbāns: Es piekrītu, ka 17 gadi tas ir ilgs periods, jā.
Latvijas Radio: Vai jūs neredzat, ka varēja kaut ko savādāk darīt, lai tomēr nebūtu tik ilgi?
Māris Urbāns: Apturēt kriminālprocesu un gaidīt to pašu rezultātu? Varēja."

No prokurora teiktā izriet, ka, neskatoties uz 2016. gadā Lembergam un viņa dēlam celtajām papildu apsūdzībām, šajā lietā nekādus būtiskus jaunus pierādījumus savākt nebija iespējams. "Par laimi varbūt vai diemžēl – tomēr tiesas prasa augstāku šo pierādījumu slieksni," sacīja Urbāns.

Par izbeigto kriminālprocesu viedokli Latvijas Radio vaicāja arī prokuroram Andim Mežsargam. Viņš bija pie šīs lietas šūpuļa un izmeklēja gan aizdomas par Lemberga kukuļiem – izdalīto lietu, kas šobrīd ir tiesā, gan iespējami slēptu partiju finansēšanu, kas tagad ir izbeigta.

"Mani kā šo divu kriminālprocesu attīstības gaitas un rezultātu novērotāju no malas nepatīkami pārsteidz izveidojusies paradoksālā situācija. Viens prokurors kriminālprocesā tiesvedības apelācijas instances teiktajā debašu runā Aivis Zalužinskis uztur apsūdzību, pieved, analizē un lūdz atzīt pierādījumus par pietiekamiem notiesājoša sprieduma taisīšanai,

bet cits prokurors pirmstiesas izmeklēšanas posmā atzinis tos pašus pierādījumus par nepietiekamiem pat lietas nosūtīšanai uz tiesu," norādīja Mežsargs.

Tā kā uz šī kriminālprocesa izbeigšanas lēmuma ir atrodams arī virsprokurora Māra Lejas paraksts, Latvijas Radio vaicāja arī viņam viedokli par to, cik pamatoti process izbeigts. Intervija ir pagara, bet īsumā – Leja nesaskata, ka procesā vairs nevarēja savākt vēl kādus pierādījumus, lai pietiktu virzīšanai uz tiesu.

"Šeit jau iztrūkst vispār operatīvā seguma.

Ja tam visam būtu bijis operatīvais segums ar operatīvajām sarunām, tad ļoti loģiski un likumsakarīgi, iespējams, būtu aizpildījušies tie caurumi, kas ir redzami šeit lēmumā par izbeigšanu," sacīja Leja.

Damokla zobens noturējies

Tikmēr Aivars Lembergs lēš, ka viss procesa ilgums ierosinātajās un izbeigtajās daļās, kā arī tajā daļā, kas šobrīd atrodas tiesā, līdz būs pieņemts kāds gala lēmums, pārsniegs ceturtdaļgadsimtu. "Es domāju, ka diemžēl tuvu 30 gadiem tā lieta noritēs. Un tas, protams, nenorāda uz tiesiskumu," pauda Lembergs.

Te gan jāpiemin, ka prokuratūras ieskatā Lembergs nav sadarbojies stipendiātu daļas izmeklēšanā, tāpat arī šobrīd tiesā esošajā krimināllietā Lemberga un viņa aizstāvju aktivitātes nevar raksturot kā tiesvedību saīsinošas… Drīzāk pretēji.

Ko par šīs lietas izbeigšanu domā bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pirms 15 gadiem no Saeimas tribīnes saistībā ar šo lietu uzrunāja gan politiķus, gan prokuratūru.

Vīķe-Freiberga atsūtīja šādu rakstisku komentāru:

"Vērojot, ka Damokla zobens tomēr mata galā ir noturējies, varu tikai izteikt savas personiskās bažas par tiesiskuma stāvokli Latvijā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti